atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Problēmas ticīgo dzīvēs
Ingars
Iesūtīts: 2010.01.07 16:08:19
Ir problēma, mēs lūdzam Dievu, bet problēma nerisinās. Kas par lietu? Viens variants ir mazticība - mēs patiesi neticam tam, ka Dievs mūs uzklausīs.
Taču vai vienmēr tas ir saistīts ar mazticību? Vai nevar būt tā, ka kāds neatzīts grēks kavē mūsu attiecības ar Dievu? Vai nevar būt tā, ka caur problēmu tiek mainīta kāda mūsu rakstura negatīva iezīme, kas nemainās ar bībeles lasīšanu un svētrunu klausīšanos vien? Kāds teiks - bet mūsu grēki taču ir piedoti! Jā, mūsu taisnošana ir pabeigta, bet ne svēttapšana. Kāds teiks - bet taču Dievs Savus bērnus māca caur Vārdu! Jā, bet tas ir dzīvs un darbīgs Vārds, kas strādā cilvēkā pie rakstura ikdienas situācijās un apstākļos. Svētā Gara darbība pie cilvēka rakstura nenotiek automātiski, bet gan caur attiecībām ar Dievu un līdzcilvēkiem. Mīlēt var iemācīties tikai tad, kad tas prasa upuri, tātad - ja ir kāda problēma. Ja problēmu nav, tad ir viegli mīlēt.
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.07 16:13:00
Gribu pateikt tiem, kuri domā, ka spēj mācīties no Vārda klausīšanās un lasīšanas vien - Vārds neizmaina cilvēku automātiski. Tieši tur ir tā lietas būtība, kas tevī ir jāizmaina - nevēlēšanās piepūlēties, ziedot savu komfortu kalpojot Dievam. Un nevēlēšanos piepūlēties izmaina tikai problēmsituācija, kurā tad Vārds strādā pie tava rakstura.

Bet ja jau Dievs nepieļauj problēmas, tad mums tik atliek ticībā lūgt un visas problēmas hops un atrisināsies, jo taču Dievam ar to nav nekāda sakara
Rudens rozes balss
# Iesūtīts: 2010.01.07 17:11:30
Dievs ir suverēns. Mēs drīkstam lūgt. Taču pat Jēzus lūdza: "" .... bet ne mans, bet tavs prāts lai notiek".

No pieredzes:
lūgšana rada un veido situācijas, kurās problēma var tikt atrisināta.
No lūgšanas par dziedināšanu:
gatavība paklausīt Dieva gribai, lai gan pašam negribas, nes augļus - pēc ilgas, garas, nesekmīgas ārstēšanas tā pēkšņi iedarbojas un veselība uzlabojas.

pich007
# Iesūtīts: 2010.01.07 17:49:38
Ingars

uz jebkuru tavu dieva lūgšanu problēmas:
1. atrisināsies
2. atrisināsies kaut kad vēlāk
3. neatrisināsies

identiska situācija ir pie nosacījumiem, ja dievs netiek lūgts...
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.01.07 17:58:51
Lūgšanu piepildījums vai nepiepildīšanās nav viennozīmīgi saistāma mazticību vai ticīgā spēju pilnvērtīgi/pareizi lūgt, nedz arī grēku atzīšanas statusu. Ja tā būtu, tad Dievs būtu automātisks robots, bet, kā jau Balss norādīja, Viņš ir suverēns, patstāvīgs.

Man šķiet, ka lūgšana ietekmē Dieva viedokli vai attieksmi līdzīgi kā bērnu lūgumi vecākiem - tu uzzini, ko bērns vēlas, ko domā, kas bērnaprāt viņam ir vajadzīgs. Bet lemjot par lūguma piepildīšanu, tu ņem vērā vēl daudz ko vairāk, ko bērns var nezināt. Līdzīgi mēs esam Dieva bērni
rainars
# Iesūtīts: 2010.01.07 21:35:29
A, kas ir ticība ?
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.01.07 21:44:29
Taču vai vienmēr tas ir saistīts ar mazticību? Vai nevar būt tā, ka kāds neatzīts grēks kavē mūsu attiecības ar Dievu? Vai nevar būt tā, ka caur problēmu tiek mainīta kāda mūsu rakstura negatīva iezīme, kas nemainās ar bībeles lasīšanu un svētrunu klausīšanos vien?
Liela nozīme ir par kādām problēmām iet runa. iemesli visādi var būt - arī augstāk minētie. Tāpēc, lai lieki nemaldītos akli pa miglu ir mums iespēja par savu problēmu aprunāties ar Dievu un saņemt vadību izejai no tās. Vēl būtisks aspekts ir paļāvība - ticēt, ka lai kas ar notiktu dzīvē, Dievs to kontrolē un tas nāk tikai par labu (to kas nāktu par sliktu Viņš nepieļautu).
Bet es teiktu ka teoretizēšanai maz jēgas un katrs cilvēks un gadījums ir individuāls, kas prasa individuālu pieeju.
pich007
# Labojis pich007: 2010.01.07 21:45:33
ticība -as, s.
1. Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.


bet tad taču kristieši nevar apgalvot, ka viņi tic, jo viņiem ir pamatojums, pierādījums. ja kristiešiem ir pierādījums, tad ticībai nav pamata
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.01.07 21:47:16
pich007
Kristiešu ticībai definīcija ir vēstules Ebrejiem 11(laikam) nodaļā. Diez vai kristieši kāda ļautiņa sacerētās definīcijas uztvers par nopietnākām nekā bībeliskās.
rainars
# Iesūtīts: 2010.01.07 21:57:06
Re kas tur ir tai ereju vēstulē:Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.Jo, tanī stāvēdami, tēvi saņēmuši liecību.
Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.
Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.01.07 21:59:20
kāda ir starpība starp pierādījumu un faktu? Un kas tur nafig darāms ticībai?
Kāds jautājuma sakars ar tēmu??? Izskatās, ka atkal dažiem gribas novest tēmu līdz beztēmai, ķidājot jēdzienus un skaldot matus...
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.08 11:00:31
Es tiešām atvainojos, ka nepateicu sākumā, bet šī bija domāta diskusija ar kristiešiem.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.08 11:31:26
ziemasvilks
Labi, ejam tālāk - kā mums būtu jāreaģē uz pārbaudījumiem, vienmēr tā, itkā Dievam ar to nekāda sakara, vienkārši - sātan atkāpies?

Otrs jautājums, īpaši svētajam - ja ir kā tu saki, ka mums ticībā jāuzvar visas problēmas, jo arī tas iekļauts Kristus upurī. Tad vai tas, ka es ticībā lūdzu un viss tā vienkārši hops nenotiek, tas nozīmē, ka man švaka ticība? Redz - arī Pāvils lūdza, bet problēmas ne vienmēr atkāpās, citreiz nokārtojās, bet citreiz ne. Vai tas nozīmē, ka Pāvils bija mazticīgs?
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.01.08 11:43:37
ziemasvilks
Pēc maniem novērojumiem kristiešiem tomēr ir mazāk problēmu kā nekristiešiem. Un tās, kas ir kristiešiem ir visbiežāk pašu slinkuma Dievu meklēt dēļ. Vēl jau problēmas bieži ir attieksmes jautājums - piem. man var šķist ka man problēmu nav, bet citi domās, ka ir smagas. Un pretēji.
Bet ja runā par Pāvilu un citiem apustuļiem - tad tur ar ir tas, ko Kristus apsolīja, ka būs bēdas. Bet... tās ir tad, ja cilvēki ir aktīvi Kristus aicinājuma izpildē. Bet vairums ir pasīvi un tad savas problēmas, pie kurām paši visbiežāk vainīgi, cenšas pavilkt zem Bībeles teiktā, ka būs bēdas.

Tāpēc ar teicu, ka individuāli jāvērtē.
danar
# Iesūtīts: 2010.01.08 11:49:52
IngarsMēs jau īsti nezinām izmaina vai neizmaina mūs..man skiet,ka izmainas notiek gan.Ja ta padoma,ipasi ticības ceļa sakumā ir daudz jaklausās un jādzird Dieva vārds.
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.01.08 12:31:49
Kā gan cilvēki nodzīvojas līdz problēmām? Viens no iemesliem ir pašu gļēvums, rakstura vājums, neizlēmība. Minētās dižķibeles var ķert cilvēkus neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības. ... . "Vājas rokas smagu zobenu nenoturēs, no tiem, kam nepiemīt gara spēks, taisnus darbus negaidiet." (Saādi, ? 1203...10 - 1292, persiešu dzejnieks). Reliģiskā pārliecība automātiski "gara spēku" negarantē.
Rudens rozes balss
# Iesūtīts: 2010.01.08 15:00:57
Ticīgais gara spēku nerod sevī - tāds vienmēr beigās bankrotēs - bet gan Dievā, Viņa spēkā.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2010.01.08 18:28:48
Šo gan rakstīju pie tēmas par bēdām, bet varbūt noder arī Ingaram:

1. Ciešanas ir savu grēku auglis . “Lai cik arī smags nebūtu ciešanu krusts, kuru cilvēks nes, tomēr koks, no kā tas taisīts, ir izaudzis no paša sirds augsnes” (sv.Optinas Ambrozijs).

2. Ciešanas nāk no cilvēces nīdēja , kas ir Dieva ienaidnieks un nīdējs, un, karojot pret Dievu, tas izlej savu niknumu arī pār Dieva ļaudīm. Tie, kas tic Dievam, tiks vajāti no cilvēkiem ticības dēļ gan ļoti tiešā veidā, gan pastarpināti ar visādām nejaucībām un nepatikšanām no sātana. “Jo vairāk kāds dara labus darbus, jo vairāk cilvēku viņiem dara pāri, jo pret to saceļas daudzi ļauni gari un netaisni ļaudis” (sv.Sīnajas Nils).

3. Kristieti ciešanas piemeklē arī no pasaules , jo ticīgie nav vis no šīs pasaules, bet viņu tēvija ir debesīs, tieši tādēļ pasaule tos vajās līdz laiku beigām “Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi. Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst. Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. (Jņ.15:18-20). Tamdēļ - ticības un mīlestības dēļ uz Kristu - arī ļaudis šķelsies vienā namā, kaut viņus vienos pat mīlestība.

4. Ciešanas Dievs pieļauj, lai cilvēki atcerētos, ka viņu piederība ir debesīm , lai tie pārlieku nepieķertos šīs zemes pārejošajiem labumiem, nemitīgi turot prātā, ka “mums šeit nav paliekošas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo” (Ebr.13:14) un Jēzus “valstība nav no šejienes” (Jņ.18:36) . “No tā bēdas, no tā nelaimes, slimības un viss cits, lai no šīm likstām mēs pieliptu Kungam un tā caur ikdienas pārejošajām bēdām kļūtu mūžīgās dzīvības mantinieki” (sv.Jānis Zeltamute).“

5. Ciešanas ir liktas cilvēku dvēseles šķīstīšanai un sagatavošanai mūžīgajai dzīvei . Bet ciešanās cilvēks ne tikai šķīstās no grēkiem (kas ir pirmā un, laikam jau, ilgākā pakāpe), bet vēlāk vēl vairāk pilnveidojas .

6. Ciešanu un krusta ceļš ir īsākais no visiem, kas ved uz Debesīm , ja vien to iet pazemīgi, pacietīgi un pateicīgi.
“Starp garīgo paradīzi un miesīgo, dvēselisko dzīvi jeb to dzīvi, ko dzīvo visi mirstīgie, ir noliktas robežas – krusts un krustāsišana. Uz paradīzi nav cita ceļa. Ko Dievs grib ievest paradīzē, to vispirms sāk vadīt pa ceļu pie Viņa – uz krustu” (svētītājs Ignācijs Brančaņinovs).
Mods-1
# Iesūtīts: 2010.01.08 23:34:19
Aicinu atcerēties, ka tēmas autors lūdza diskutēt tikai kristiešus.
Mod.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.09 19:34:22
Paldies, Mod

Saulespuķe
āmen
Adonika
# Iesūtīts: 2010.01.09 20:27:16
Ciešanu un k rusta ceļš ir īsākais no visiem, kas ved uz Debesīm , ja vien to iet pazemīgi, pacietīgi un pateicīgi.
Kristus to mūsu vietā ir jau izdarījis.

ciešanās cilvēks ne tikai šķīstās no grēkiem (kas ir pirmā un, liakam jau, ilgākā pakāpe)
No grēkiem šķīstīti mēs tiekam ticībā uz Kristu - Viņš jau mūsu vietā ir izcietis par mūsu grēkiem.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 6 , pavisam kopa bijuši: 349664