bitch 
|
Iesūtīts:
2009.09.28 17:30:57
nelielas manas pārdomas sakarā ar Mat. 25:14-30 |
|
bitch |
# Iesūtīts: 2009.09.28 17:59:51
14 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,
15 un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.
16 Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus.
17 Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.
18 Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.
19 Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.
20 Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus.
21 Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
22 Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus.
23 Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
24 Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.
25 Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.
26 Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,
27 tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.
28 Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu.
29 Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.
30 Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Kaut kā parasti nācies dzirdēt, ka parasti šo vietu skaidro kā to, ka Dievs katram cilvēkam dod kādus talantus (iemaņu kopumus), kurus viņam vajag izmantot, lai iegūtu citus. Vēl pāris dienas atpakaļ mamma mani lamāja no tupelēm ārā sakarā ar bastošanu, ka es norokot savu talantu. Tiesa gan, man pašai šis skaidrojums liekas visnotaļ dīvains. Es nu nekādi nevaru iedomāties, ka cilvēks slēptu savu talantu no citiem un nerādītu nevienam tādēļ, ka viņam būtu bail, ka kāds neatņem. Nu nevaru iedomāties, ka kāds cilvēks man varētu atņemt manus talantus, ja es tos lietotu! Un tad es iedomājos var kādu citu lietu, ko cilvēkiem tiešām Dievs iedod un ko viņi patiešām mēdz slēpt, bailēs, ka viņiem to kāds neatņem. Tā ir ticība. Savu ticību noslēpjot un paturot sev, cilvēks bieži vien to cenšas pasargāt. Cilvēki mēdz pieņemt, ka tā ir pārāk iekšēja un intīma lieta un nedrīkst šajā trauku skapī laist nevienu, jo, ja nu kāds zilonis ienāk un izbradā. Un tad vairs nekā nebūs. Viņu ticība būs atņemta. Tā nu viņi savu ticību aprok savas sirds dzīlēs, lai neviens to neatrastu, cerībā to tiesas dienā atrādīt Kungam, sakot "Te nu viņa ir - nosargāta no visiem ziloņiem." Tikai šis cilvēks ir aizmirsis, ka Jēzus, atgriežoties pie Tēva, deva rīkojumu, kā ar šo mantu apieties (Mat. 28: 18-20):
18 Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
19 Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."
Vienīgais veids, kā paturēt sev uzticēto mantu ir "dot to naudas mainītājiem" jeb vienkārši laist apgrozībā. Tas vienmēr ir saistīts ar risku. Šī pati līdzība mazliet savādāk ir aprakstīta Lūkas evaņģēlijā (19:12-27):
12 Viņš teica: "Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās.
13 Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.
14 Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda.
15 Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis.
16 Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas.
17 Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām.
18 Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas.
19 Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.
20 Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā.
21 Jo es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis.
22 Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis,
23 kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ.
24 Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.
25 Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas.
26 Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.
27 Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!"
Šeit ir minēti nevis trīs, bet gan veseli desmit kalpi. Kungam atgriežoties, ir minēti tikai trīs no kalpiem, kuriem ir kāda manta, ko atgriezt. Nav minēts, kas noticis ar pārējiem. Vai viņi ir piepelnījuši klāt, mēģinājuši piepelnīt, bet neveiksmīgi, noglabājuši vai varbūt devuši mijējiem un to pazaudējuši. Bet tumsībā izsviests tiek tieši kalps, kas sev doto īpašumu ir paslēpis. Un viņam pat tiek atņemts tik rūpīgi noglabātais īpašums, ko, bailēs pazaudēt, viņš slēpis no citu acīm un atdots tam, kurš piepelnījis visvairāk. Par pārējiem minēts nav nekas. Vai viņus novāca Kunga ienaidnieki, vai arī Kungs viņus izmeta tumsībā, vai varbūt vienkārši pieņēma atpakaļ, redzot, ka vismaz centušies, Nu tad sakiet man lūdzu, kur ir lielāks risks? |
esenif  |
# Iesūtīts: 2009.09.28 18:04:47
Pa manam talenti var būt talanti, bet tas imho ir kas plašāks - tās var būt iespējas un arī praktiski dotas lietas. Kaut finansiālās. Ja cilvēks ir uzticams tajā, kas viņam dots, tad Dievs dod vairāk un vairāk. man nekādu talantu īpašu nav. šitā nemaz nevaru atļauties uztvert.  |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.28 18:06:41
Talenti vispār bija naudiņas, un ļoti vērtīgas.
Tā kā nevajadzētu to noreducēt tikai uz talantiem, bet līdzība liek aizdomāties, ko darām ar visu to, ko Dievs mums ir devis. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.09.28 18:10:42
Līdzībā talenti burtiskā nozīmē ir zināms naudas daudzums.
Līdzības izskaidrojumā tie ir lietas, kuras esam saņēmuši savā dzīvē (kā jau esenif paskaidroja).
Un, tā kā talenti nenozīmē naudiņu, ko Dievs mums izsniedzis, nesaprotu, kāpēc burtiski būtu jāuztver pārējais stāsts - es to lasu kā piemēru tam, ka cilvēki ļoti daudz pazaudē, ieraujoties paši savās bailēs un egocentrismā.
Kas tad notiek, ja cilvēks sēž savās mājās un atsaka visiem piedāvājumiem jebko darīt un jebkur iesaistīties ar teikumu - man ir bail, ka tikai nenotiek kaut kas slikts. Viņš nogriež sev attīstības iespējas, attiecības ar cilvēkiem, prieku, iespējas kaut ko uzzināt, palīdzēt citiem, galu galā, iespēju kļūt par foršāku cilvēku.
No ļaušanās šīm bailēm IMHO Jēzus arī brīdina - jo tajās dzīvot ir vēl ļaunāk kā būt izmestam vietā kur ir raudāšana un zobu trīcēšana. |
esenif |
# Labojis esenif: 2009.09.28 18:12:06
Aivars
talents ir arī svara mērvienība - apmēram 50 kg.
masiks [212.93.96.2]
gudrāk izklausies, kad teoloģiju neskaidro.  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.28 18:38:53
esenif
Ir, ir svara mērvienība, tikai dažādos laikos dažāda bijusi. Bet līdzības kontekstā ir skaidrs, ka ir runa par ļoti lielām naudiņām, sākot ar vidēja `miljonāra` kasi un beidzot ar veselas valstiņas budžetu, kas vīriem tiek rokās iedoti. |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 19:01:40
masiks [212.93.96.2]
Tomēr tas kārdinājums izteikties par pašam nesaprotamām lietām ir liels.
Aivars
tas tik apliecina, cik liela vērtība un potenciāls ir tam, ko Dievs mums dod un mēs bieži vien nemaz tā īsti nenovērtējam. Ta kaut vai primitīvi ņemot - laiks... |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 19:03:55
masiks [212.93.96.2]
Tev pēc definīcijas saprašana nav pieejama saskaņā ar Bībeles vēsti. Ja reiz tās speciālists esi tad jau tas būtu jāzin nevis jātiepjas ar savu taisnību. |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 19:12:45
masiks [212.93.96.2]
izlasi vēl vien reizi citēto, ja grūti saprotams, tad vēlams pa burtiem atsevišķi. |
bitch |
# Iesūtīts: 2009.09.28 21:24:50
pag, to, ka tajā līdzībā kungs deva naudu, to es tāpat zinu. kurš gan bagāts augstmanis var kādam iedot talantu  tāpat kā līdzībā par sējēju ir runa par evaņģēliju, nevis sēklām. jautājums ir par tradicionālo šīs līdzības skaidrojumu, kurā tiek runāts par to, kā Dievs dod talantus un spējas. vēl nekad neesmu sastapusi gadījumu, kad izrādītu talantu nosper kāds cits. jo talants ir tāda lieta, kas ir visai bezjēdzīga, ja nav neviena, kas to novērtē. cilvēkiem patīk palielīties
esenif
nesaki, ka Tev nav nekas dots un tāpēc Tev nav jāuztraucas. Tev ir dota ticības dāvana, kuru nelaižot apritē, var pazaudēt. sākumā gribēsies pasargāt savu ticību no uzbrukumiem. pēc tam aizdomāsies, ka citu reliģisko pārliecību ar jāliek mierā - paši tak vainīgi, ja iet ellē. un tad vienā brīdī vairs nesapratīsi, kāpēc pats tici. nav jēgas turēt sveci zem pūra, tur tā apdzisīs vai sadedzinās visu pūru. |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 21:31:07
bitch
nē, nē - es nesaku ka man nav nekas dots. Manā izpratnē dots ir gana daudz. Es ar to, ka nav, biju domājusi, ka man nav talanti nekādi tā kā parasti ar to saprot (dziedāt, dejot utt.) |
bitch |
# Iesūtīts: 2009.09.28 21:44:44
esenif, a Tu zini, man viņu visnotaļ daudz. da tik un tā nezinu nevienu pierē ņemamu kristīgu pielietojumu. zin, daudzi kristieši mēdz visai sparīgi raukt degunu tajās jomās, kur man viņi ir - eksaktās zinātnes. nu ja nu vienīgi bagātīgas gvelšanas dāvanas |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 22:09:21
bitch
Varbūt vienkārši vajag lūgt, lai Dievs atklāj kur var pielietot un vada tajā. Bieži mēs ar prātu nemaz nespējam aizdomāties līdz tam pielietojumam, ko Viņš ieplānojis (vismaz man parasti nākas secināt, ka nespēju nekādi izfantazēt, to ko Dievs bija sagatavojis nākotnē). Man jau šķiet, ka Dievs bez iemesla neko nedod... |
bitch |
# Iesūtīts: 2009.09.28 22:19:32
nekas, gan jau kādu dienu viņš uzmetīs man uz galvas kādu ideju, kam man to vajag. un nekad jau neviens cilvēks nespēj pielietot visu, kas viņam dots. ja ir viens skaidrs talants, tad ir vieglāk kaut kur to pielietot. bet, kad uz galvas ir uzgāzta gatavā bagātība... tas rezultējas smagā apjukumā  uzsāc mācības vienā jomā, bet tad atkal gribas rauties uz citu pusi, jo tur arī kaut kas velk. pie drumāka garastāvookļa rakstīt dzejoļus un reizēm uz iedvesmu arī pazīmēt... un tad vispār pāris dienas nebāz degunu ārpus mājas, jo sagribas sev kaut ko uzšūt. un tad izmisīgi nākas mēģināt saprast, kā da Vinči to visu spēja apvienot pierē ņemamā veidā. |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 22:38:49
bitch
man par sīkumiem līdzīgi - daudz un sadrumstalotas intereses, bet es īpaši nepārdzīvoju - baudu dzīvi un daru to, ko tajā brīdī gribas visvairāk. Bet lielos virzienos gan bez vadības un skaidrības nespētu - tas par darbu, izglītību utml. Un tur es zinu, ka esmu savā vietā šajā brīdī. Bet vispār šķiet ka pasaulē ir tik daudz interesanta, ka man ar vienu dzīvi ir par maz. |
esenif |
# Labojis esenif: 2009.09.28 22:59:31
Трилобите
Pag - kāpēc Tu mani tur pin iekšā? Kristietība tak ir personīgais kontakts bez vajadzības pēc starpniekiem.
Btw es neriskētu ko radikāli darīt nezinot, ka tā ir Dieva griba man tai brīdī. Tak liela iespēja problēmās ieberzties. Tad jau labāk nogaidīt.
Kā mana draudzene - pavasarī vēl nekādi nevarēja saņemt ko darīt, jo vīrs bez darba, pašai tik bērnu pabalsts un 4 bērni, mazs dzīvoklītis ar lieliem rēķiniem. Doma bij ka vīrs dosies strādāt uz Dāniju (te nekādi nevarēja dabūt darbu, kat CV un spējas augstu vērtējamas), bet nebija pārliecības, ka tas ir pareizais risinājums. Rezultātā viss pagriezās tā, ka tagad ceļ māju (sava māja laukos bij kvēls sapnis, kas šķita nereāls) un gan pati strādā (beidzās BKA), gan vīrs darbu dabūja. |
esenif |
# Iesūtīts: 2009.09.28 23:03:30
Трилобите
šķiet šajā jautājumā mums konfesionālās viedokļu atšķirības. Es neesmu manījusi JD citu starpnieku kā tik JK. Bez tam pa tiešo tomēr ir krutāk. |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.09.29 11:35:39
bitch Lielīties ar talantiem mēs visi varam, jo tie ir iedoti. Tie ir kā dāvana, nav no tevis pašas atkarīgi ( protams, ka tos var attīstīt) . Jautājums ir drīzāk vai mēs tos pielietojam pēc tiem paredzētās nozīmes? Un vai mēs tos šai pareizajā virzienā pavairojam? |
Lauma [86.57.7.213] |
# Iesūtīts: 2009.09.29 12:36:24
Man liekas, ka liidziibaa runa vareetu buut par dveeseles un sirdsapzinjas skaidriibu. Pedzimstam mees bezgreeciigi, bet dziivojot mees riskeejam pieljaut greekus. It iipashi vienaldziibas un pavirshiibas deelj pieljauto greeku apmeerus cilveeki biezhi noveertee tikai veelaak. Bet ja tev dziive ir dota, tev taa ir jaalieto, tu nedriiksti nobeegt kaktaa un tur iesleegt sastingumaa ar vaardiem: "es labaak neko nedariishu vispaar, jo man bail greekot; es nesaistiishos ar cilveeku, ko miilu, jo man ir tik slikts raksturs, ka es vinju noteikti sapainaashu" utt.
Savukaart par talantiem - nu laiciigi neizkopts talantam biezhi krasi samazinaas augstaakaa virsotne, ko ar to var sasniegt, piemeeram, muuzikaa, sportaa pasaules liimenja rezultaatiem nepiecieshami treninji no beernu dienaam. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.10.03 11:54:56
Svētais
Vienīgais, ar ko mēs varam lielīties, ir Dieva mīlestība un žēlastība pret mums, necienīgajiem. Nevis ar saviem talantiem, jo tie VISI bez izņēmuma ir Dieva dāvana mums. |
:: Pievienot komentāru
|
