incognito 
|
Iesūtīts:
2009.09.17 12:31:23
Kas īsti ir nepieciešamais minimums, kam ir jātic, lai taptu pestīts? |
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.09.18 11:59:22
Mulders
Atrodi 3 atshkjiriibas
Vienkārši. Ticības varbūtība ir 100%, neapšaubāma un nesatricināma.
Pieņēmuma varbūtība ir robežās no 0% līdz 100%, pašus gala intervālus neskaitot. |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.09.18 12:06:07
Eziitis Miglaa... pag tu tagad nupat pierakstiiji kaut ko klaat taam definiicijaam, kuras pat es neesmu izgudrojis!
Semantiski shiem vaardiem atshkjiriibas nav...
Pienjeemums ka x ir patiesiiba ir ekvivalens ar Ticiibu ka x ir patiesiiba!
Abi divi faktiski diktee riiciibas freimworku nepietiekamas empiiriskas informaacijas apstaakljos! Tas faktiski ir apzinjas darbiibas laucinjsh, jo citaadi mees nemaz shai pasaulee iisti nevareetu nekur taalu tikt... ja balstiitos tikai stinngri empiiriskajaa! Cik ljoti mees katrs atljaujam shiem pienjeemumiem mainiities pie jauniem datiem... tas ir cic jautaajums! Un kaapeec mees to ljaujam vai neljaujam! Biezhi neljaujam, jo alternatiiva nepatiik veel vairaak...
Ticiibai un Pienjeemumiem jaaiet pa priekshu tam, kas zem deguna gala ir aptaustaams...
Un ja pienjeemums ir pareizs ja ticiiba ir pareiza, tad agri vai veelu empiiriskie paardziivojumi to pieraada un tad empiirika iegulstaas tajaa ticiibas raamii, kuru tu esi pienjeemis par patiesu! JA empiriiskie dati neiegulstaas, tad jaamaina vai nu ticiibas pienjeemumi vai jaaignoree shie empiiriskie dati!
Bet veel jau ir tas, ka biezhi tas kluciitis tajaa puzzle DER... bet mees kaa mazi beerni nemaakam shamos tur ietuuciit!
Nu tas ir kaa tajaa speeliitee kur ir dazhaadas formas caurumi un atbilstoshu formu kluciishi. Tad kad maziem beerninjiem shos kluciishus iedod... tad vinji sadalaas divaas daljaaas - gudrie beerninji, kas atrod pareizos kluciishus pareiziem caurumiem, un stiprie beerninji - kas jebkuru kluciiti pa jebkuru caurumu iekshaa dabon! 
Dziivee ir tieshi taapat... mees ar savu ticiibu un uzskatiem par realitaati veidojam savas realitaates freimworku... un tad empiiriskos datus meegjinam ietuuciit shajaa freimowrkaa kaa kluciishus!
Nu un scenaariji ir vesels leerums!
Ir gudrie, kas maak salikt, ir stiprie, kas iebaaziis jebkurus faktus jebkuras ticiibas pienjeemumos, ir cilveeki kas ignoree kluciishus kas neiederaas vinju smukajaa freimworkaa... nu un pashi advanceetaakie... peec katra skaisti iegulushuaa kluciisha paarskata vai tagad jaunais freimworks nav mazliet jaapielabo...
Un tas viss kopaa veido hmmm visu muusu realitaati un pasaules uztveri!
Aaa un veel ir ljauzhi, kas freimworku neveido, bet kraamee kluciishus kaa nu pagadaas... tjipa ja kaut cik sader pie ieprieksheejiem kluciishiem, tad tik muuree iekshaa... kas tur beigaas sanaak par monstru, tas vinjus neshuupo!
Kristietiibaa sheit var teikt, ka mees esam pagjeereejushi ticiibas raami no Rakstiem... ticam, ka tas ir Dievishkhjs... nu un mums uz sejas ir taada liela liela maaja... kura ir tikai dzelzbetona karkass... A reaalaa manta uzmuureetaa ir nu tur apakshaa... nedaudz! Jau 2000 gadus muureejam... nu un Mulders redz ka pagaidaam uiss sanaak...
Protams, blakus citus karkasus ir saceelushi citi ljautinji... un arii kaut ko savaa karkasaa muuree iekshaa!
Bet kaa jau es kaut kur teicu... maita Realitaate ir baigi nezheeliigaa... nerespektee muusu pienjeemumus, bet dziivo pati savu dziivi un tas ir MUMS vajadzigis ar Realtiaati sadraudzeeties un ja mees ar sho draudzeejamies, shamaa draudzeejas ar mums... bet vot elektrona laadinju shamaa neplaano mainiit tikai taapeec, lai studentam kljuudainaa atbilde exaamenaa klapeetu ar vajadziigo! |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:09:34
Mulders
Man liekas Ezītis minēja to ticības definīciju, kā izpaužas kristieša ticība Dievam, ko Tevis minētās apgāja.
Bet tā ir plaša tēma par to kā ticība tam ka Dievs ir pāraug uzticībā Dievam |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.09.18 12:15:21
Aivars...
Nu pasham vaardam "ticiiba" protams ir ARII citas noziime - kaut vai taa pati - maaciiba!
Bet visaadi citaadi tas ir tas pats kas pienjeemums... Kaut vai kad Paavils saka - Dieva Radiishanas briidi neviens nav redzeejis, bet mums ticiibaa jaapienjem, ka Dievs radiijis visu no nekaa!
Un tieshi taapeec, ka mums ir dots shis augstaas pilss ticiibas karkass lidiz pat debesiim, mums vairs nav jaaizgudro celjaziimes... mums taas jau ir saliktas... viss kas mums jaaizdara, no sevis kaa dziiviem akmenjiem ir jaapiepilda shiis pilss sienas ar " miesu" Jeb faktiski ar savu dziivi pashi varam paarliecinaaties ka tas taa IR...
Kristieshiem faktiski dziivee ir atrisinaats filosofu muuzhiigais jautaajums - Kas ir Patiesiiba.
Izteikshos PAVISAM kjeceriigi - Kristiigaa Maaciiba ir Filosofijas Naave Tur visas filosofu atbildes izbeidzas... jo ir atbildeetas liidz liimenim, lai pateiktu - kaa man buus dziivot!
Kristus mums ir iedevis visu lai DZIIVOTU... nevis lai sistos kaa pliki pa naatreem lai saprastu kaa dziivot
Taapeec jau var teikt, ka Kristietiibaa... Paradiize jau saakaas Sheit... iista dziivoshana jau ir sheit, jo nav vairs jaamokaas ar filosofiskiem jautaajumiem! Sheit man patiik Justiins Martiirs... mokaas mokaas, kaameer satiek Kristietti juuras malaa, kas shim iebaxta ar pirxtu kur viss ir!
Es uzsveru "viss lai dziivotu" nevis viss kas var buut |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:23:08
Mulders
Visumā piekrītu, vien varbūt būtu uzmanīgs ar to filosofijas nāvi, jo šķiet, ka drīzāk ir runa par tās jaunu kvalitāti, kur Dieva bijība ir gudrības sākums, un Gudrība, kas kā Salamans apdzied, bijusi pie Dieva iesākumā, Gudrība, kas nāk nevis no zemes, bet debesīm (Jēkabs) Kristū atklāta ir mīļi apdomājama jaunā pakāpē |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:29:02
Aivars...
Par Filosofju es tev hmmm piekriitu un nepiekriitu!
Principaa... man patika Alvina Platingas atbilde pasaules filosofijai. Kristieshiem NAV jaaskrien un jaamocaas atbildeet pasaules filosofu intereseejoshi jautaajumi. Kristieshi ir gana lieli puikas un vinjiem ir gana daudz gudru viiru, kurus vajag iejuugt Kristieshus intereseejoshu jautaajumu atbildeeshanaa... Un mums ir taa priekshrociiba, ka pats Dievs mums ir devis atbildes, vai vismaz paraadiijis kur taas mekleet... kaameer pasaule veel miinjaajas uz vietas un pat veel nezin kas ir Patiesiiba... kur nu veel jebkurus citus jautaajumus!
Taapat Alvins Platinga man patiik vinja devums epi-stimologjijaa...
Taakaa... hmmm... nu jaa... Kristiigaa Filosofija ir Kristieshu kalpone... kaameer liidz tam veel pasaule nonaaks... nu nekas... mees neesam lepni, paliidzeesim arii vinjiem! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:33:13
Mulders
Kristieshiem NAV jaaskrien un jaamocaas atbildeet pasaules filosofu intereseejoshi jautaajumi.
Pag, nu tā jau arī citas reliģijas nekur neskrien un nemocās.
Pat spēcīgas ideoloģijas strādā, kā PSRSā vai nacistiskajā Vācijā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:34:40
Mulders
Nē, es nebiju domājis Akvīnieša ideju, ka filosofija varētu būt kā alternatīva atklāsmei. Protams, ka runa ir par `teoloģijas kalponi`. Bet reizēm jau arī to pasaulīgo filozofiju var izkalpināt, ne? Tikai jāpatur prātā, kurš te ir Saimnieks.  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:36:58
Eziitis Miglaa... nuja... bet biezhi Kristietiibas netabildeetie jautaajumi uz ateistisko filosofu jautaajumiem tiek uzskatiits par Kristietiibas Vaajumu...
Kristieshi arii biezhi meegjina sevi pieraadiit pasaules aciis kaa nezinu... it kaa vinjiem buutu jaaprasa atljauja pasaulei uz savu existenci!
Kristieshi ir gana liela dalja pasaules lai vareetu sevi uzskatiit par pilntiesiigiem kungiem liidzas citiem... un vinjiem nav sevi jaapieraada citu preikshaa ar filosofeeshanu. Filosofija taapa tkaa jebkura zinaatnes nodalja ir kalpone... kalpone tai sabiedriibas daljai, kura "maxaa"... taadeejaadi Kristieshu filosofiem nebuutu jaamokaas boreet neticiigajiem kas ir Patiesiiba, Krsitieshi to zin un Kristieshiem tas ir atblideets... Kristieshiem ir jaatbild uz citiem jautaajumiem... da kaut vai - Kas ir Bazniica Reku te var veerot garas gudras diskusijas lielu zilonju starpaa... es tur kaa mazs shakaaliitis juutos! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 12:37:26
Aivars... kush kush... izliekamies ka kapleejamm |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 13:32:10
Nepareizi. Zinaatnei `jaakalpo` tikai savai iekseejai logikai.
Un tad notiek tas kas notiek... zinaatnieki vaaraas sava nodabaa, pazaudee saikni ar sabiedriibu, kas vinjiem algu maxaa... un chabash!
Ja zinaatne nevar vairs atbidleet uz sabiedriibaa intereseejoshiem jautaajumiem, taa vairs nav vajadziiga, taa vairs neveic savas tieshaas funkcijas!
Protams... sabiedriibai ir tiesiibas uzdot tikai vieniigi jautaajumus, taa nedriixteetu zinaatnei dikteet kaadaam ir jaabuut atbildeem! Tieshi tas ir Darvinisma greeks... vinji gan labpraat uzzinaatu kaa dziiviiba ir izceelusies, bet vinji nepienjem no zinaatniekiem nekaadu citu atbildi kaa tikai to, kas atbilst vinju metafiziskajaam preferenceem... Tas nav labi, tad Zinaatne top par hmmm... valdoshaas maxaajoshaas klikjes ideologjisko ruporu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 13:33:03
Pareizi ?
Nepareizi! Es nesaku, ka ateisti ir jaadzen aaraa vai vinji jaaierobezho... Tas ko es saku, nevajag pljasiit zem vinju dudkas! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 13:37:02
Nu taatad modelis `sabiedriiba maxaa algu zinaatniekiem` ira nepareizs, pasiem zinaatniekiem jaakontrolee visi resursi.
Nevar vinji... jo vinji tos resursus nerazho! Nevar kontroleet, to kas nav tavs! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 13:47:52
Iisteniibaa jau razjo gan. Tb vinji izdomaa jaunus resursus un , teiksim, graudaugu razas palielinaasanas metode ir ekvivalenta zinaamam skaitam lauksiamnieciibas objektu.
Atkaartoju veelreiz - vinji nerazho!
Vinji, protams, savu izgudrojumu var paardot par kaut kaadu cenu... tai skaitaa par samaksu paprasot sarazhotos resursus. Tik redzi, neviens Biznesmenis neieviesiis sho metodi, ja taas rezutlaatu zinaatnieks pagjeerees visu sev.
Otraamkaartaam, Zinaatniekam nav resursu lai organizeetu taadu razhoshanu, kuras kapacitaate buutu taada, ka vinjsh vareetu ieguut kontroli par sho resursu pilniibaa!
Ir relatiivi maz taadu resursu, ko zinaatnieks var novest no izpeetes liidz ievieshanai neatkariigi no aareejiem resursu donoriem! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.09.18 14:20:27
Ctulhu
Z/T elite kontrolee pasju kapitalismu kaa taadu
Te labāk der sociālisms un plānveida ekonomika, vai arī ar mazu kapitālisma piedevu. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 15:20:17
To atrisinaatu kaartiiba, ka biznesmenji ir pakljauti zinaatniekiem.
Un kaa tu vinju piespiediisi straadaat zinaatnieka labaa? Nu pasuutiis vinjsh tevi ar visu tavu gludekli!
Nu taada vienkaarsja sisteema: Z/T elite kontrolee pasju kapitalismu kaa taadu un ir pasji aarpus sjiis sistemas, pie ljoti stingras iekseejas kontroles pasjas ZT elites starpaa.
Nu bet vinji ko eest negrib? Kartupeljus? Pashi audzees? Jeb pirks no akada cita? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.09.18 15:21:52
Te labāk der sociālisms un plānveida ekonomika, vai arī ar mazu kapitālisma piedevu.
Plaanveida ekonomika neiet cauri... nevar!
Ekonomika ir emergenta sisteema... nekontroleejama... tb neparezdama! Var paredzeet "po kruponomu" bet kontroleet un vadiit to nevari, jo pati kontroles un vadiishanas "pieskaariens" izraisa tajaa perturbaacijas, kas var nonaakt pretrunaa tam plaanam kura deelj tu ekonomiku kontrolee!
Jeb kaa saka... tavas zinaashanas par naakotni izraisa tavu uzvediibas mainju, kuras deelj naakotne mainaas un tavas zinaashanas ir nederiigas, kas noziimee, ka tava darbiiba ir nevajadziiga... Paradox!
Tas pats ar Ekonomiku!
Tas arii ar plaanoshanu... kad mees plaanojam, mees izejam no esoshaas situaacijas, bet ieshana uz priekshu maina vidi uns ituaaciju taa, ka ne vienmeer shiis izmainjas ved uz to, kas ir ieplaanots...
Plaanam jaabuut dinamiskam... un to... atvaino... ekonomikaa veel neviens neprot, ja prastu, vinju prosto nofrakteetu jo shis birzhaa miljonus saaktu pelniit!
Birzha ir ljoti labs piemeers ekonomikas nekontroleejamiibai po krupnomu! Taapee jau shitaadi burbulji sarodaas un pliist, ka neviens nezin kad tas notiks un kaa tas notiks... labi ir iemaaciijushies KA notiks... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.18 15:26:12
Normaals biznesmenis sapratiis, ka tas vinjam ir izdeviigi. Dumjos izkonkurees normaalie - konkurence tak paliek
Redz jautaajums - vai atkariiba no zinaatnieka kontroles ir konkureetspeeju veicinoshs vai bremzeejoshss faktors! To tu nemaz nevari zinaat veel!
Jo liels zilonis top 2os gados, bet nospraagst vienaa dienaa... A mikrobs vai peles vairojas pa stundaam/nedeeljaam |
:: Pievienot komentāru
|
