Ja cilvēks audzis ticīgā ģimenē, rakstura īpašībās ietilps apzinīgusm, cenšanās klausīt autiritātei- vecākiem, vai nevar veidoties ticība, kas atgādina ko līdzīgu "es zinu, ka 2x2=4" un tādā pat veidā sacīt "es ticu" ? Un ja šo "es ticu" saka jau 30 gadus. Vai tad tā jopojām var būt "iemācīta ticība"?
Kalibreejosai sistemai jaabuut pilniigi skaidrai, viennoziimiigai. Bet ne jau attiecībā pret kalibrējamo sistēmu!
Skatos tos padomus, kas labs - paturu. Taapat kaa visu citu padomus. Ļoti labi!
Tik redzi... tu jau sevi uzskati par kalibrējošo sistēmu, tādējādi galu beigās vienalga tava informācijas adaptācija ir selektīva, pielocīta tev... nevis ar mērķi, ka tu pats mainies... Tādējādi jēga ir maza... tu neattīsties īpaši optimāli... jeb, ja attīsties tad par tik par cik tu jau esi attīstījies... bez iespējas veikt kvalitatīvus lēcienus, adaptējot no tevis butiski atšķirīgu informāciju pamatojoties iepriekšējā pieredzē par kalibrējošās sistēmas pozitīvajiem efektiem!
