atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Svētie grēcinieki?
Maris
Iesūtīts: 2009.08.07 22:39:24
Lasot komentārus šajā forumā radās jautājums.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:12:27
Maris un vēlreiz par ko Pāvils runā Romiešu 7 beigās?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:12:47
Merlins... mana mācītāja līdzība!
Maris
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:13:01
Mulders
Mēs neesam noplūkti ziedi, mēs esam zari Īstajā Vīnakokā - Jēzū, un Viņš ir mūsu VIENĪGĀ dzīvība, Viņā nevar būt divas dabas, jo mēs esam iepotēti TIKAI vienā KOKĀ.
Maris
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:15:50
Mulders
Neapstājies pie Rm.7. Lasi, lūdzu, tālāk!
Rm.8:1. Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.
2. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
3. Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi,
4. lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.08.08 00:17:58
Maris
Skaidri redzams, Tev sveša kristīgā šizofrēnija

Tad, lūdzu, izskaidro, kas Tu pats esi tajā brīdī, kad grēko ?
Vai arī Tavu miesu (un garu arī, starp citu) tajā brīdī lieto citplanētieši?
Maris
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:18:36
Merlins
Jā, manī ir palicis tikai Kristus - arī Tevī!
Izlasi arī Jņ. 3:6. Katrs, kas paliek Viņā, negrēko ; katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis. 9. Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku , jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.
Maris
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:23:00
Papucs
Mēs esam miruši grēkam! Kā lai mēs vēl grēkotu? Bet, ja es ticēšu, ka esmu grēcinieks, tad es grēkošu, jo, ko gan citu grēcinieks lai dara, ja ne grēko? Ja Tu tici, ka neesi savienots ar Kristu, tad Tu attiecīgi arī uzvedīsies. Atslēga ir ticībā.
Maris
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:23:56
Papucs
Vai arī Tavu miesu (un garu arī, starp citu) tajā brīdī lieto citplanētieši?
Vai varētu izskaidrot?
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.08.08 00:25:00
Maris, tad tu negrēko? Nemaz? Nekad, pat domās?

Tu neatbildēji ko darīt ar 1 Jāņa 1:8?

Tevis uzrādītās rakstu vietas parāda, ka tu esi Svēts Kristus dēļ... bet tas, kam tu negribi ticēt un uz ko es un Merlins tev norādām, ka tevī vēl ir tā vecā ādama - vecā zieda smarža. Tas ir miris, bet pūdams un smirdēdams vēl tevi aptraipa... Pāvils to skaidri pasaka ROmiešu 7 nodaļā! Vēl tik pat skaidri viņš par to runā Efeziešu 2 nodaļā!

Tu joprpojām grēko, tu joprojām krīti... tas zieds, kurš jau ir noplūkts un faktiski ir miris, tomēr vēl izplata savu smaržu... Tu esi jau jauns radījums, bet vecā Ādama āda nav nogājusi... tā ir mirusi, tā jau lobās nost, bet šajā dzīvē tas taurenis vēl neizšķiļās... kāpura daba vēl paliek līdz Kristus pilnībā izveidosies tevī un Jaunā Vīna koka stumbra dzīvības sula izspiedīs nāves kalti no jaunuzpotētā vīna zara!

Arī kad meža ābeles zaru uzpotē uz dārza ābeles, tas momentā nekļūst par dārza ābeles zaru, bet dārza ābeles daba to pārņem, izspiežot mežābeles dabu, kurai vairs nav saknes, jo tās ir nocirstas šajā jaunuzpotēšanā... tomēr tavi sākotnējie ābolīši joprojām ir mežābeles rūgtuma pilni... kāmēr Gars darbojas tevī un pabeigs šo atjaunošanas darbu...

Šajā pasaulē tu esi abi - Miris Grēcinieks un Dzīvs Svētais!
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.08.08 00:26:49
Maris
1. Tu grēko, par to šaubu nav .
2. Kā Tu to izskaidro?
3. Ja Tu to noliedz, tad Tu atrodies dziļā maldu stāvoklī.
Maris
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:31:02
Labi, atstāsim to mūsu Mācītāja ziņā atklāt mums to, kas mēs patiesībā esam un, kas ir Viņš! Es tomēr nevaru Tev, Mulder, piekrist. Tiksimies varbūt rīt.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:35:58
Maris, ir labi, ka tu domās noraidi savu grēcīgumu un uzticies Kristus apsolījumam par savu jauno dabu...

Svarīgi apzināties savu vecā Ādama ēnu ir tāpēc, lai Velns tevi nevar novest un apmānīt pieņerot tevi grēkā... jo kā jau teicu - tu nevari nodzīvot dienu negrēkojot - kaut vai domās... ja ļausi Velnam pie tā pieķerties un radīt šaubas - "Vai tiešām Dievs ir teicis..." tad cilvēks var iekrist šaubās... kā tad tā... Kristus apsola man jauno cilvēku, bet es grēkoju... Tas ir viltīgi... jo grēks vienmēr nenāk no Dieva, tāpēc Dievs devis mums gan Kristību sakramentu gan Vakarēdienu, kur mēs vienmēr no jauna varam atgriezties un iemest Velnam ģīmī tās vecās smirdīgās lupatas - lai aizrijas... tie neesam mēs... kā Pāvils saka, bet ja es piekrītu Dieva bauslībai, tad tas, kas dara grēku neesmu vairs es, bet grēks, kas manī mīt...

Tieši Romiešu 8 nodaļa ir atbilde Romiešu 7 nodaļas Pāvila iezīmētajam šķietamajam slazdam!

Jo ne mēs ar savu taisnību sevi darām par taisniem, bet Dievs... mēs ar savu "taisnību" varam tikai smirdēt un grēkot... un to Dievs mums paņem prom un dāvā Dēlu... tad nu kas ir mūsu Kungs, pie tā arī musu sirds un dvēsele būs... Jo Dzīvības apsolījms ir tikai jaunajam cilvēkam... vecais mirst līdz ar iznīkstošo miesu! Tāpēc, ja mēs paliekam grēkā... mēs esam grēks, bet ja mēs paliekam Kristū, mēs uzvaram grēku, kas pa kājām maisās šajā dzīvē! Bet ne mēs, bet Kristus uzvarēja Velnu un Grēku!
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:37:17
Maris
Es Tev atbildēšu ar pretjautājumu - Kas Tev teica , ka svētie negrēko? Grēko, tikai ne vairs kā, pirms pieņēmuši Jēzu savā sirdī. Svētais ir tas , kurš ir pieņēmis Jēzu savā sirdī. Elementāri.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:41:53
Labi, atstāsim to mūsu Mācītāja ziņā atklāt mums to, kas mēs patiesībā esam un, kas ir Viņš! Es tomēr nevaru Tev, Mulder, piekrist. Tiksimies varbūt rīt.

Nepiekrīti MAN, Dieva Dēļ! Traks vai!

Jautājums, vai tu piekrīti Dievam... piemēram Romiešu 3 nodaļas 10-20 pantā? Vai tas ir par tevi teikts? Jeb par kādu citu?

Vai Pāvils Romiešu 7 nodaļā runā manus vārdus vai Dieva Vārdus?

Vai Pāvils Efeziešu 2 nodaļā runā Muldera vārdus, jeb Dieva Vārdus?


Jā satiekamies rīt...

Vienkārš jautājums - vai šodien esi izdarījis kaut VIENU grēku? Vai Kristus tev šodien uzrādītu kādu vainu? Nu kā bagātajam jaunēklim, kas taču pildīja bauslību? Kā tev šķiet?
Bet ja esi grēkojis - vai tad esi grēcinieks? Jeb tu sevi māni... stāstot, ka tu negrēko? Tad saskaņā ar 1 Jāņa 1:8 patiesības nav tevī? Vai svētā cilvēkā var nebūt patiesība? Bet ja tevī nav patiesības, tad tu neesi svēts, bet grēcinieks...

Tāpēc te tāds skaists paradox sanāk - Tu nevari būt Svēts, pirms neesi atzinis Dievam, ka esi grēcinieks... Tu nevari saņemt Kristus apsolījumu "Patiesi patiesi tev saku, Šodien tu ar mani būsi Paradīzē" - kāmēr neesi atzinis "es esmu grēcinieks"

Veseliem Ārsta nevajag? Un Grēks nav tā slimība kas pazūd 7 dienās kā iesnas! Pat bakas nepāriet neatstājot rētas sejā... tad kur nu vēl grēks?

Tie nav mani vārdi -

8 Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.
9 Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
10 Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.

Mulders
# Iesūtīts: 2009.08.08 00:43:04
Aivars Lapšāns... Arī... bet pirmkārt Svēts ir tas, ko Jēzus ir paņēmis savā sirdī! Laigan jā... nevar neviens pieņemt Kristu, jo Kristus pirmais mūs pieņēmis... mūsu Kristus pieņemšana nāk no tā, ka Kristus mūs ir pieņēmis!
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.08 01:16:08
Mulders
Man šķiet , ka jautājums bija pats par sevi ,kā tautā runā - ā, tas baznīcā iemūrēts svētais un utt.. Un palasot tekstus šai forumā viņš tad arī brīnās par mums - kas mēs par svētajiem , ja kožamies...Labu nakti , brāl...Dievs Tevi mīl, es arī...
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.08.08 08:01:13
Maris

Jā, mani arī kādreiz pārsteidza, ka Rakstos ir it kā daudz pretrunu. Piemēram, Kalna sprediķis - "ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met to nost", vai "esiet pilnīgi kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs". It kā ekstrēmas prasības, lai ieietu Valstībā. No otras puses Pāvils Rom.10:9 - "Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts." Tātad no vienas puses, iekļūt debesīs ir konsekventu sevis aizliegšanas un sevis uzvarēšanas rezultāts, bet no otras - tikai pasaki pāris vārdus un būsi debesīs. Kā tas laupītājs pie krusta. Pretruna, vai ne?

Sākumā man tiešām tā likās un es nevarēju saprast, ko tad Raksti īsti māca, līdz kamēr uzzināju Lutera mācību par cilvēku, kas vienlaicīgi ir taisnais un grēcinieks. Bībelē ir divas attieksmes pret cilvēku - bauslība un evaņģēlijs. Bauslības priekšā mēs visi esam un paliekam grēcinieki: "jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības" (Rom.3:23) Bet evaņģēlija dēļ tie, kas tic, ir svēti/taisni Dieva priekšā . "Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic." (Rom.5:22) Arī pats Kungs Jēzus saka: "Kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jņ.5:24)"

Tā nu man liekas, ka Rakstu mērķis nav uzzīmēt nepretrunīgu ainu, lai to varētu izprast ar loģiku. Rakstu mērķis ir radīt kaut ko līdzīgu sprieguma laukam fizikā - kad negatīvi lādēta daļiņa, piem., elektrons iekļūst sprieguma laukā starp + un -, tas pārvietojas + virzienā. Tā arī mēs dzīvojam sprieguma laukā starp divu veidu izteikumiem Bībelē - No bauslības mēs iegūstam grēka apziņu, pūlamies nožēlot, atgriezties un izlabot savu dzīvi, un apjēdzam, cik ļoti mums Glābējs vajadzīgs. Bet evaņģēlijā iegūstam mierinājumu un prieku, kura dēļ esam stiprināti ticībā un mīlestībā uz Dievu, lai Viņam tuvotos. Raksti dod gan bauslību (-), gan evaņģēliju (+), lai mēs verētu kustēties debesu virzienā. No malas sistēma izskatās pretrunīga, toties dzīvē ļoti iedarbīga.

Tev vajadzētu izšķirot, ko Tu saproti ar vārdu "svētais" - cilvēku, kas negrēko, vai cilvēku, kuru Dievs pasludina par svētu Kristus dēļ. Man liekas, ka bibliskā ir otra nozīme.
razņica [84.237.204.198]
# Iesūtīts: 2009.08.08 09:22:19
Aivars Lapšāns

"Kas Tev teica , ka svētie negrēko? Grēko, tikai ne vairs kā, pirms pieņēmuši Jēzu savā sirdī."

Interesanta doma. Bet kāda tieši ir stapība? Vai svētie grēko mazāk vai grēko citādi?
incognito
# Labojis incognito: 2009.08.08 11:14:57
Mans pieticīgais viedoklis par šo visai sarežģīto tēmu ir, ka svētums katra cilvēka potenciāls, kas jāattīsta.
Atbilstošais citāts būtu no Mateja evaņģēlija, protams - "Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja savā tīrumā. Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet, kad tā uzaug, tad tā ir lielāka par citiem dārza stādiem un top par koku, tā ka putni apakš debess nāk un taisa ligzdas viņa zaros."
Tāpēc var teikt, ka svēts ir jebkurš, bet jāsaprot, ka tas var būt vēl nerealizējies potenciāls, uz ko norāda šādi sakot.
10 baušļi ir labs sākumpunkts, man šķiet, bet ne ceļa beigas - kā to parāda notikums ar bagāto jaunekli.
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.08.08 13:33:01
Merlins
evaņģēlija dēļ tie, kas tic, ir svēti/taisni Dieva priekšā .


Es atkal domāju, priekš kam lieki vazāt jēdzienu, attiecinot to uz VISIEM kristiešiem. Jo vairāk tāpēc, ka tikpat labi (un tikpat bibliski) par svētiem varam saukt vispār visus:

28 ... bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
/Ap.d.10/


Ja Merlins nepiekrīt, tad man kā minimums daži jautājumi:

1. vai svēts un pestīts būtu viens un tas pats?
2. vai šo svētumu/pestīšanu kristietis nevar pazaudēt?
3. vai jebkuras oļiņietes ticība maz ir ticība (bibliska ticība, t.i., komplektā ar mīlestību - es domāju)?
4. citiem vārdiem - kāpēc tad dažus svētos tā pavisam nesvēti lidina ārā no baznīcas?

Ja šī smieklīgā lielmanība tiktu izbeigta, baznīcas prestižs tautā noteikti celtos. Varbūt labāk atstājam tik cildenus apzīmējumus tiem, kas patiesi savas drēbes Jēra asinīs balinājuši ...
īpaši tāpēc, ka daļai no šiem svētajiem krietni vairāk piestāvētu tautā sen jau iegājies apzīmējums svētulis .


<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 81 , pavisam kopa bijuši: 34986