vilks 
|
Iesūtīts:
2009.07.11 09:01:43
Kāpēc cilvēki mēdz neatrast kristietībā atbildes uz savas dzīves nozīmīgajiem jautājumiem? Vai ir jautājumi, uz kuriem kristietība neatbild vai varbūt vienkārši nav meklēts pareizajās vietās?
Vai jūs esat saskārušies ar problēmu, ka jūs vai kādi jums tuvi cilvēki nespēj kristīgajā ticībā atrast atbildes? Ko ar to darīt?
Lūdzu diskutēt kristiešiem vai tiem, kas var ko būtisku par tēmu pateikt.
Citu reliģiju un pasaules uzskatu propagandu no sērijas "sāc ticēt kā es un visi tavi jautājumi tiks atbildēti" lūdzu veikt citur. |
|
vilks |
# Labojis vilks: 2009.07.11 09:09:05
Man ir gadījies palaikam sastapt cilvēkus, kuri, saskaroties ar grūtībām, vieglāk spējuši atbildes un atbalstu saņemt citur, nevis Bībelē, kura ir šķitusi tai brīdī sveša, tāla un uz būtiskiem jautājumiem nespējoša atbildēt.
Savukārt mācības no sērijas "jaunais laikmets" (reinkarnācija, dvēseļu attīstība, auras utt. u.tml.) cilvēkiem nereti ir daudz tuvākas, labāk saprotamas un pamatotākas.
Man pašai reizēm šķiet, ka varētu būt tā, ka nevis kristīgajā ticībā nevar atrast atbildes, bet nav pietiekoši meklēts. Jo cik tad mēs tā ikdienā domājam par kristīgās ticības garīgo mantojumu? Pie tam arī visbiežāk dzirdētā un plašāk propagandētā ir tāda "fast food" kristietība, kurā viss ir balts vai melns, un kas nereti šķiet mazākais neinteliģenta vai citreiz pat ļauna (kas ir medusmaize vietējiem foruma ateistiem, lai viņi varētu teikt, ka reliģijas būtu aizliedzamas vai vismaz stingri kontrolējamas).
bet man tā doma vēl nav līdz galam skaidra, un gribētos dzirdēt citus viedokļus. |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:16:34
Starp meklēt un saņemt ir atšķirība. svarīgi ir meklēt, jābūt aktīvai rīcībai, tāpēc jau ir draudze, draudzes vecaji, mācītājs, brāļi un māsas. Jēzus vienkārši tāpat arī neko nedeva - vienmēr jautāja:ko tu gribi, vai arī lūdzējiem pašiem bija skaidra sava problēma. Gribu redzēt, gribu tapt dziedināta utt.... MEKLĒŠANAS procesā parasti pirmkārt noskaidrojas tas ko tad īsti vajag - tad obligāti atradīsi atbildi, vai iespēju samierināties ar to kas ir. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:19:05
bitukas
nu jā, cilvēki meklē un atrod atbildes jaunā laikmeta mācībās.
vai tas nozīmē, ka tā arī ir Dieva dotā atbilde?  |
bitukas |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:20:37
iepr. kom. pirmais teikums - lasi vēlreiz |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:20:59
vilks
Kristietības uzdevums nav atbildēt uz visiem jautājumiem, bet gan tikai uz vienu - kā es varu tikt pie Dieva? ja ir atbilde uz šo jautājumu - kāda gan vajadzība pēc vēl kā cita? Bet, ja cilvēks neatrod atbildi uz savu jautājumu kristietībā, tātad viņš nav uzdevis pareizo jautājumu, bet nodarbina savu prātu ar nenozīmīgiem niekiem
Lūkas evaņģēlijs 10. nodaļa
41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.
42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."
Un vēl kas - ar kristietību ir tāda problēma, ka tajā nevar atrast neko noderīgu neviens, kas ir pašapmierināts, "svēts", "labs", "reliģiozs" un visumā veiksmīgs cilvēks. Kristīgā vēsts ir domāta nolādētiem grēciniekiem, garīgiem kropļiem, izdzimteņiem, noziedzniekiem, nožēlojamiem, garā nabagiem, garīgi tizliem, morāli slimiem, ļauniem un samaitātiem, nevis labiem, svētiem, taisniem un paklausīgiem. Ko es ar to gribu sacīt? Es gribu sacīt to, ka ja nav izpratnes par savu stāvokli, tad automātiski šis jautājums
Ap.d. 2:37 Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: "Brāļi, ko lai mēs darām?"
netiek uzdots, taču kristietība pirmāmkārtām atbild uz šo jautājumu |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:27:46
bitukas
es nesaprotu, ko tu ar šo gribēji pateikt.. Starp meklēt un saņemt ir atšķirība. svarīgi ir meklēt, jābūt aktīvai rīcībai, tāpēc jau ir draudze, draudzes vecaji, mācītājs, brāļi un māsas.
Nu cilvēks jautā draudzē, brāļiem un māsām un nerod mieru, bet atrod to citur.. |
bitukas |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:33:56
Es savukārt nesaprotu ,kas tā par draudzi kas nevar sniegt mierinājumu Dieva Vārdā caur iepriekšminētiem cilvēkiem. Vai no visas draudzes neatradīsies kāds kas spej mierināt. Savukārt attiecībā uz nekristieti - bez galvenā, tas ir sirds atvēršanas Jēzum, cita palīdzība ir graša vērta(nevis aizklibos, bet aizies staltā gaitā uz elli) |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:35:33
Ingars
Kristietības uzdevums nav atbildēt uz visiem jautājumiem, bet gan tikai uz vienu - kā es varu tikt pie Dieva?
nu bet ko lai dara, ja cilvēkam rodas citi jautājumi? Piemēram, kāpēc man ir slims bērns, kāpēc man nodeg māja vai kāpēc es par spīti visiem saviem pūliņiem nevaru sapraties ar kaimiņieni?
Nozombēt sevi uz to, ka "esmu pestīts, man neko citu nevajag"?
ar kristietību ir tāda problēma, ka tajā nevar atrast neko noderīgu neviens, kas ir pašapmierināts, "svēts", "labs", "reliģiozs" un visumā veiksmīgs cilvēks.
Vai tu ar to gribi sacīt, ka kristietība ir domāta tikai tiem, kas sirgst ar depresiju vai hronisku vainas apziņu?
ja nav izpratnes par savu stāvokli, tad automātiski šis jautājums
mm, tad vajag vai nu pašam sev braukt virsū par visām iespējamām un neispējamām lietām vai arī to saņemt no citiem, lai varētu to iegūt? vai kā to dara?
(neuztver to personīgi, es mēģinu saprast tavu sistēmu un to, kādā veidā tā var atbildēt uz manu jautājumu)
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:35:58
vilks
Vēl ir ļoti iespējams, ka daudzi kristieši arī kļūdās atbildēdami. Varūt viņi traktē bauslību, ko drīkst, ko nedrīkst, stāsta par draudzi, cik mums te forši, kādi mums kruti pasācieni - tas viss rada nepareizu priekšstatu par kristietību, jo visā tajā jūklī pazūd Jēzus.
Nu ko lai cilvēks padomā, ja viņam jautājumu - kas būs pēc nāves, atbild, ka viņam ir jādara labi darbi, jāgodā jaunava Marija, jāiemet naudiņa, jākaita rožkronis un vēl viskautkas, ka tad varēs tikt debesīs, bet, ja ne, tad caur šķīstītavu būs jāiziet, kur velns metīs lavu sejā, kamēr tu kļūsi balts un pūkains, derīgs debesīm...pēc tādiem pekstiņiem viņš taču baznīcā savu kāju vairs nespers |
vilks |
# Labojis vilks: 2009.07.11 10:38:40
bitukas
Vai no visas draudzes neatradīsies kāds kas spej mierināt.
Nē nu es pieņemu, ka parasti cilvēki neapstaigā visus draudzes locekļus.. parunā ar kādiem, ko pazīst, mēģina drusku lasīt Bībeli, aiziet pie mācītāja. Bet, ja neviena no atbildēm nesaslēdzas ar paša pieredzi, tad arī reālu palīdzību savā jautājumā, iespējams, nesaņem.
Man pašai ir gadījies dzīvot gadiem ar neatbildētu jautājumu. Tiesa, es to esmu varējusi, jo man ir "ieaudzināta skepse" pret jebkuru atbildi, kas nenāk no kristīgās tradīcijas, bet nu tak ne visi to var un es neesmu droša, ka mans variants ir labākais..jo neatbildēti jautājumi ļoti atņem spēku.
Bet smagās situācijās palīdzība ir vajadzīga ātri, nevis kaut kad. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:39:41
vilx
Kristietiiba patiešām nedod visas atbildes uz visiem jautājumiem, kas var cilvēkiem ienākt prātā.
Protams, ir jautājumi, uz kuriem atbilde ir, bet cilvēki negrib, nespēj tās atrast kristietībā. Mūsdienu fast-food pasaule arī šajā ziņā ņem virsroku, cilvēki izvēlās ātrās atbildes, kas ne vienmēr ir pareizās!
Kristietība mums māca, ka dažreiz dzīvē ir jautājumi uz kuriem atbildi saņemam pēc daudziem daudziem gadiem, bet cilvēki parasti girb tūlīt un tagad.
Tā kā... ir jautājumi uz ko kristietība neatbild nekad, ir jautājumi uz kuriem neatbild tūlīt...
Pietam, parasti meklējot atbildes cilvēks ir orientēts uz bauslības tipa instrukcijām, bet Kristietība ir Gara reliģija! |
bitukas |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:42:29
Tā ir, Mulder, tāpēc es lietoju vārdu mierināt, nevis atbildēt! |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:43:31
Ingars
klau, nedz Marija, nedz labi darbi nav šīs diskusijas tēma..lūdzu neizvērs šito, labi?
Vēl ir ļoti iespējams, ka daudzi kristieši arī kļūdās atbildēdami... tas viss rada nepareizu priekšstatu par kristietību, jo visā tajā jūklī pazūd Jēzus.
tas, šķiet, varētu sasaukties ar to, ko mēģināju teikt pirmajā komentārā. ka nevis kristīgajā ticībā nav atbilžu, bet ka mēs kā kristieši neprotam tās ieraudzīt, to, kādā veidā Kristus var būt atbilde arī uz smagiem dzīves jautājumiem.
nu bet ko lai dara, ka citi kristieši nevar palīdzēt?
vai - kā kļūt par kristieti, kas var palīdzēt? |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:49:11
Mulders
Kristietiiba patiešām nedod visas atbildes uz visiem jautājumiem, kas var cilvēkiem ienākt prātā.
Principā es tev piekrītu, bet redzi, ne visi jautājumi pastāv tikai prātā.. Nu, vīriešiem varbūt, bet sievietēm noteikti ne.
Tādā ziņā bitukas, iespējams, ir taisnība, jo reizēm vairāk ir vajadzīgs mierinājums, nevis teorētiskas atbildes. Un tomēr ir vajadzīgs kaut kāds skaidrojums, kas saslēdzas ar pieredzi un emocijām, lai cilvēks varētu iegūt mieru.
cilvēks ir orientēts uz bauslības tipa instrukcijām, bet Kristietība ir Gara reliģija!
jā, man arī tā šķiet, ka bauslības tipa instrukcijas ir racionāli vieglāk pieņemamas. (skat. piemēru par islamu)
bet kā mācēt izdzīvot pašam evaņģēliju un mācēt citiem to pastāstīt tā, lai tas viņiem sniegtu atbalstu?
atstāstīt pareizos evaņģelizācijas tekstus jau ir viegli, bet reizēm tie kā teksti ir tik ļoti formalizējušies, ka neuzrunā. "fast food" evaņģēlijs lielu mierinājumu nereti nedod.. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 10:55:30
nu bet ko lai dara, ja cilvēkam rodas citi jautājumi? Piemēram, kāpēc man ir slims bērns, kāpēc man nodeg māja vai kāpēc es par spīti visiem saviem pūliņiem nevaru sapraties ar kaimiņieni?
Nozombēt sevi uz to, ka "esmu pestīts, man neko citu nevajag"?
man dikti patīk, kā Pāvils rakstīja
1.Kor. 9:22 Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.
Nu protams - katram cilvēkam ir vajadzīga sava pieeja, mums ir teikts, lai esam gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. Svētais gars jau mums dod zināt, kā katru uzrunāt, tik ne vienmēr to balsi saklausam un tad gribam paši no sevi ko izspiest un gandrīz vai ar varu cilvēku piespiest ticēt, taču tas nestrādā.
Cilvēkam ir vajadzīgs apstiprinājums, ka bērna slimība, mājas nodegšana vai nesaskaņas ar kaimiņiem ir kāds racionāls iemesls, kuru tad varētu atrisināt (taču vieglāk pārdzīvot bērna slimību, ja zini, ka tas tāpēc un tāpēc, nevis, ka tā vienkārši notiek un viss). Tad arī jāpastāsta, kā pasaulē ienāca visas tās nelaimes un kāpēc. ar vārdiem vien nepietiek - tev ir jādzīvo ar Jēzu ikdienā, tad Jēzus tevi arī vadīs palīdzēt mīlestībā, kas ir lieliska liecība un cilvēks pats sāks interesēties. Ļoti palīdz, ja ir kāds kristietis, kurš ko līdzīgo cietis vai arī liecība par šādiem ticīgajiem. Patiesībā cilvēkus ar smagām problēmām ir vieglāk uzrunāt, nekā cilvēkus, kuriem nav tādu problēmu, ko paši nevar risināt
Vai tu ar to gribi sacīt, ka kristietība ir domāta tikai tiem, kas sirgst ar depresiju vai hronisku vainas apziņu?
Nē, visiem grēciniekiem, taču tie, kuri nedomā, ka ir grēcinieki vai arī zina to, bet nenojauš, cik tas ir nopietni slikti ar viņiem, tikmēr arī kristietībā nav nekā, pēc kā būtu vērts dzīties.
Lūk. 7:47 Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz."
Jo no lielākiem mēsliem Jēzus kādu ir izvilcis, jo tas vairāk Jēzu mīlēs
Luters(vai kāds no viņa skolniekiem) tā teicis - ak cik labprāt tad mēs esam (sevi atzīstam par tādiem) grēcīgi, nešķīsti un samaitāti
mm, tad vajag vai nu pašam sev braukt virsū par visām iespējamām un neispējamām lietām vai arī to saņemt no citiem, lai varētu to iegūt? vai kā to dara?
Pēc Jēzus parauga - tiem, kas jau ir satriekti un vainas apziņas nomākti, jāpasludina mierinošais evaņģēlijs, bet tie, kuriem evaņģēlijs pasludināts, bet viņi "spļauj" tam virsū - gluži, kā slimniekam, kuram dod zāles, bet viņš negrib tās ņemt, tad ir jāatklāj šokējoša patiesība par slimību - tagad tu jūties labi, bet pēc pāris mēnešiem sāksi just, kā dzīvs sapūsti - domāju, ka tad gan katrs nobītos un lietotu zāles, kas var izglābt
Bet to dara Svētais Gars, jo stāv rakstīts, ka Viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:01:15
Ingars
aha.
nu, lūk, piemērs - racionāli viss, ko tu saki, ir taisnība, bet praktiski man tas nekādi nepalīdz.
interesanti. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:02:55
klau, nedz Marija, nedz labi darbi nav šīs diskusijas tēma..lūdzu neizvērs šito, labi?
labi, sarunāts, tik piebildīšu, ka tā tiešām ir realitāte un liels posts ar šādiem maldiem tiek nodarīts
tas, šķiet, varētu sasaukties ar to, ko mēģināju teikt pirmajā komentārā. ka nevis kristīgajā ticībā nav atbilžu, bet ka mēs kā kristieši neprotam tās ieraudzīt, to, kādā veidā Kristus var būt atbilde arī uz smagiem dzīves jautājumiem.
Esmu novērojis, ka tiem, kuriem ir regulāras un ciešas attiecības ar Dievu (ikdienas lūgšanas, bībeles lasīšana, baznīcā ne tikai atsēž, bet reāli uzņem visu to, kas tur tiek sniegts), tiem arī ir retāk šādas problēmas ar neizpratni, bet ja kādam ir vēsas attiecības ar Viņu, tad vai nav loģiski, ja viņš Dievu tik ļoti nepazīst un tāpēc arī daudz no Dieva darbiem nezin - kāpēc tā
nu bet ko lai dara, ka citi kristieši nevar palīdzēt?
vai - kā kļūt par kristieti, kas var palīdzēt?
Šeit ir jalūdz pēc attiecīgas Svētā Gara dāvanas un vēlreiz saku - tikai ciešas attiecības ar Jēzu var palīdzēt. Man tagad tieši ir tā, ka izmisums uzbrūk no visām pusēm, grēks iekšienē plosās un vēlas izpausties visā savā riebīgumā, velns no ārpuses nāk ar apsūdzībām, bet pamats zem kājām izsists, nav pie kā tverties un tad paliek viens - Jēzus |
elziņa [85.234.185.139] |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:17:58
varbūt vaina ir tajā, ka kristietība ir diezgan skarba un atklāta attiecībā uz cilvēku. nav tak viegli atzīt, ka esi grēcīgs un ka bieži vien problēmu pamatā ir paša grēcīgā daba vai tas, ka dzīvojam grēkā kritušā pasaulē. kristietība `darbojas" , taču varbūt ne tā, kā cilvēki gaida. visi šitie čakru dīdītāji, skeptiķi, gaišreģu klienti un budisma fani gan parasti aplaužas, kad dzīve patiešām saiet galīgā `pakaļā` |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:29:01
vilks
Laikam gan jautājums ir pārāk vispārīgs, jo jautājumi, ko cilvēks mēdz uzdot ir visdažādākie, līdz ar to atšķirīgas tiek gaidītas tās atbildes.
Laikam vispirms pašam jautātājam ari ir jāuzdod jautājums, "kāpēc, tu to jautā?`.
Viens jautājumus uzdod,sagaidot racionālus argumentus, kas attaisnotu ne visai kristīgu izturēšanos, cits aiz lieluma mānijas grib Dievu eksaminēt, bet ir tie, kam tiešām ir kāda sāpe, ne vienmēr meklē sausi racionālu spriedelēšanu.
Pēdējā varianta sakarā, iespējams ir jāvērš skats uz Dieva dialogu ar Ījabu, kur beigu beigās ne racionāli izskaidrojumi, bet atklāsme, ka Dievs zina par viņu un nav aizmirsis, Ījabu nomierina. Tur Kristus nākšana pie cilvēka, dalīšanās tā liktenī un nāvē, ir tas uz ko vērst uzmanību.
Bet, šķiet, pati ļoti labi norādi uz nepieciešamību ne tikai pēc argumentiem, bet `kļūšanas par kristieti, kas var palīdzēt`, un tur, cik ir nācies no pieredzes bagātiem cilvēkiem šai sakarā ko dzirdēt, ir nepieciešamība pēc tādām klasiski kristīgām, bet ne vienmēr sastopamām kvalitātēm kā mīlestība un līdzjūtība, kur, pirms steidzam `atšūt` ar atbildēm, sākam ar mācīšanos klausīties, un nebaidīšanos veltīt savu laiku (daļu no savas dzīves) cilvēkam, kam bieži ir vajadzīga ne tik daudz informācija, cik uzmanība un sapratne.
Visār interesantas šai sakarā ir Philip Yancey grāmats, teiksmi "Dissapointment With God` vai "Reaching For the Invisible God", kur viņš cītīgi apkopojis paša meklējumus plašajā kristīgajā tradīcijā. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:29:53
Uzskatāma atbilde par šo tēmu varētu būt atrodama Ījaba grāmatā
Ījabs - taisns un dievbijīgs vīrs, bet viņam Dievs pieļauj sātana uzbrukumus ar dažādām nelaimēm - vētrā iet bojā visi bērni, laupītāji nolaupa lopus, pašam uzbrūk smaga slimība - par ko? Un tad nāk Ījaba draugi viņu mierināt, sākumā itkā normāli, bet tad sāk filozofēt un moralizēt, ka tas ir sods par grēkiem. Tad Dievs runā uz Ījabu un uzdod viņam jautājumus, līdz beidzot Ījabs saprot, ka visa viņa taisnība un labie darbi
1 Un Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
2 "Es zinu, ka Tu visu spēj un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms.
3 Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams.
4 Ak, klausi, lūdzams, mani, jo es gribu runāt; es gribu Tevi jautāt - Tu atbildi man un pamāci mani!
5 Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!
6 Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos."
Cilvēks no malas varētu jautāt - a ko tad Ījabam nožēlot, pie kā viņam var piesieties, taču Svētā Dieva tuvumā visa patiesība top redzama, ka pat vislabākie cilvēki ir vainīgi Dieva priekšā
Lūk, kādēļ arī labiem cilvēkiem notiek visādas nelaimes - lai mūs audzinātu, lai mēs pazemīgi atzītu, ka Dievs ir taisns, bet mēs visi esam nelieši. Taču tas nav galvenais Dieva mērķis - Dieva mērķis ir vest cilvēkus pie Kristus, Sava Dēla, lai varētu viņus izglābt. Tātad jebkuras ciešanas nav vis sods par mūsu grēkiem, kā aplami sprieda Ījaba draugi, jo patiesais sods par grēkiem ir mūžīga elle, ar ko visas pasaules ciešanas kopā nav salīdzināmas. Bet kas mums notiek šeit - tas ir, lai mūs darītu pazemīgus un lai mums no rokām tiktu izsisti visi rokturi, pie kā turēties, zem kājām visi pamati, uz kā stāvēt, lai nebūtu citas iespējas, kā vien pie Kristus turēties |
:: Pievienot komentāru
|
