atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Sola Scriptura
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.08 15:04:13
Ko lai atbild cilvekam, kursh apgalvo, ka princips Sola Scriptura savaa zinjaa balstaas Baznicas tradicijaa, jo Bibelee nekur nav teikts, cik tieshi gramatas butu uzskatamas par Dieva iedvesmotaam. Kanonu esot apstiprinajis Baznicas koncils, lidz ar to tadaa "tiraa veidaa" shis princips nedarbojas, jo kanons ir Baznicas tradicija.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.01.21 00:28:42
Skolniek , piemēram jautājumā par garīgo amatu. Baznīcas tradīcija ir bijusi izšķiroša arī jautājumā par bērnu kristību. Jautājumā par Dievmāti, tieši tradīcija nosargā viņas cienīgu godināšanu paaudžu paaudzēs. U.tt. un t.t...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.21 18:29:56
Jāni no Liepājas!
Pirmkārt, es neesmu dusmīgs, negribēju Tevi biedēt, par to lūdzu piedošanu. Arī bildē es izskatos tāds apcerīgs. Ja nepatīk fokuss, vaino Kristīgo radio.
Otrkārt, par tām grāmatām Tu sāc runāt pārāk daudz nosacījumos, paturi vien sev.
Ar Mariju gan būtu jābūt uzmanīgam, jo maza daļa no visa viņai piedēvētā patiesi pienākas viņai.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.21 18:43:38
Mjā, ja Dieva Dēla nākšanu pasaulē caur viņas klēpi un audzināšanu var nodēvēt par mazu daļu...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.21 21:08:07
Saulespuķe!
Šo jautājumu var skatīt divos aspektos.
Man ir pamatotas aizdomas, ka Tu to skati emocionāli.
Es šo jautājumu skatu bibliski, tā sakot, nekādas iebildes pret konkrēto personu, bet bibliski viņai pienākas tikai tik goda, cik pienākas.
Pēc manas pieredzes ir diezgan bezjēdzīgi diskutēt pret ticības pārliecību. Citiem vārdiem, ja kāds/a grib godināt Mariju, tad neviens spēks pasaulē to īsti nevarēs mainīt. Žēl, ka cilvēki reti ieklausās pamatotos argumentos.
Bet pāris argumentus tomēr minēšu:
1. Rakstu Marija Bībelē ir minēta TIKAI saistībā ar Kristu. Nekas nav minēts par viņas bērnību vai vecumdienām, tādēļ viņas dzīves stāstiem ārpus šiem, ar Kristus saistītiem, nav nekāda bibliska pamata.
2. Rakstu Marija Bībelē ir minēta Jēzus sekotāju rindās TIKAI pēc Jēzus augšāmcelšanās, tādēļ minēt viņas īpašos ticības nopelnus nav Rakstos pamatota lieta.
Protams, Rakstu Marija nereti tiek nepelnīti aizmirsta. Viņa ir pelnījusi savu atziņu līdzās citiem Bībeles cilvēkiem - Mozum, Dāvidam vai Pāvilam, bet pārprasta viņas izcelšana bieži vien norāda uz problēmām kristoloģijā.
Samuēls
# Iesūtīts: 2007.01.21 23:20:39
Voldemār , kas tad Sv.Marija ir Theotokos vai Christotokos? Kāpēc?
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.01.22 00:25:58
Es atradu dažus M.Lutera citātus par Sv.Mariju:
“Marijas godināšanas ir ierakstīta cilvēka pašā sirds dziļumā” (1522.g. 1.Septembra sprediķis)
“Viņa ir augstākā sieviete un cildenākais kristietības dārgums pēc Kristus (..) Viņa ir personificēts cildenums gudrība un svētums. Mēs nekad nespēsim viņu pietiekoši godināt (1531.gada Ziemassvētku sprediķis)
“Mūsu lūgšanai jāietver Dieva Māte (..) Tas ko “Esi sveicināta Marija” saka ir, ka viss gods ir jādod Dievam lietojot vārdus: “Esi sveicināta Marija, žēlastības pilnā...” Redziet, ka šiem vārdiem nav lūgšanas nozīme, bet tīri slavas un goda došana. Mēs varam lietot “Esi sveicināta Marija” kā meditāciju, kurā mēs atkārtojam, ka Dieva žēlastība ir dota viņai. Otrkārt, mums jāpievieno vēlēšanās, ka katrs varētu viņu pazīt un respektēt... Tam, kuram nav ticība tiek ieteikts atturēties no “Esi sveicināta” lietošanas. (Mazā lūgšanu grāmatiņa 1522)
Katrs, kam ir laba ticība saka “Esi sveicināta” bez briesmām (1523.g.11.marts Sprediķis)
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.22 09:26:11
Samuēls
Lai Tev mierīga sirds, atbilstoši Halcedonas tēvu lēmumam es ticu, mācu un apliecinu biblisko mācību par Mariju kā Dievdzemdētāju (Theotokos).
Jānis Ginters
Par citātiem paldies!
Esmu luterānis, nevis tāpēc, ka ticu Luteram, bet tāpēc, ka Luters uz Kristu rādīja tā, kā reti kurš to ir spējis, taču kritērijs un norma man ir tikai viens - Svētie Raksti.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.22 10:19:53
Marija ir godinaama par tik par cik taa ticeeja un cereeja uz Dievu un Dieva Deelu. Taa kaa, shkjiet, neviens sheit neshaubaas par Marijas ticiibu, tad vinja vienmeer buus labs piemeers ticiigajiem un viena no Dieva zheelastiibas ikonaam veesturee. Jo kas gan cits tas ir, ja ne zheelastiiba, kad Dievs ienaak pasaulee kaa cilveeks.
Bībelē rakstīts [62.85.109.250]
# Iesūtīts: 2007.01.22 11:50:46
Jānis Ginters Iesūtīts: 2007.01.22 00:25:58

"Tad Jūda aizgāja un pakārās." (Mat.27,3-5) "Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."" (Lūk.10,37)
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.22 11:54:39
Bībelē rakstīts Acīmredzot tu nesaproti, ko nozīmē Sola Scriptura!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.22 13:47:26
Re kā! [213.175.126.54]
Ir uzsākta diskusija, kurā katrs var izteikties par Luteru un viņa citēšanu.
Bībelē rakstīts [62.85.109.250]
# Iesūtīts: 2007.01.22 16:16:28
Mulders Iesūtīts: 2007.01.22 11:54:39

Jā, es nesaprotu, ko nozīme "Sola Scriptura", jo māku tikai latviski. Vai Tu man, lūdzu, paskiadrotu?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.22 16:42:37
nevarēju noturēties un ieliku arī diskusiju par Mariju
Eņģeļu Marķīze
# Labojis Eņģeļu Marķīze: 2007.01.22 18:28:27
Jānim no Liepājas pašam brīžiem vajadzētu piedomāt pie sava toņa un nebraukt cilvēkam augumā tikai par to, ka viņam ir savs (krietni pamatots) viedoklis. Voldemāra tonim nav ne vainas.

Un tiem strīdiem par Marijas "īpašo statusu", manuprāt ir tikai emocionāla nokrāsa. Cilvēki vienmēr ir vēlējušies sev līdzās kādu, ko turēt par autoritātēm īpašu nopelnu dēļ. Personīgi es uzskatu, ka Kristum ir tikai Tēvs, pārējais jau ir tikai improvizācija izpildījumā. Dievs varēja izvēlēties jebkuru sievieti. Viņam viss ir iespējams.

Luters taču bija katolis, tāpēc viņam dziļā mīlestība uz Mariju kā Dieva māti tika iepotēta jau no ticības pirmsākumiem.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.22 18:46:08
Voldemār! Marijas lomu nevērtēju emocionāli, faktu lielums runā pats par sevi. Dieva Dēla Dzemdētāja.
Sv.Marijas vecumdienas patiesi Bībelē nav minētas, tāpat kā nav minēts, kā savu dzīvi beidza viens vai otrs Apustulis, taču par to runā Baznīcas Mantojums. Apustuļu dzīves gājumu no tā paņemam bez problēmām, bet, kad runa par Dievmāti, piepeši sākas problēmas un apšaubīšana.
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.01.22 23:22:30
Voldemār! Paldies par atbildi Sapratu, ka tad nelasīsi, tad došu tālāk zinātkārākiem. Bilde tev o.k. Kāpēc piemini? Es nevērtēšu un arī nelielīšu.
Par Mariju. Raksti brīdina neaizskart Kunga svaidītos. Viens no konciliem, kā jau zini par Mariju gan izteicies un lēmis cildenāk nekā Tu.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.24 13:26:28
Eņģeļu Marķīze
Par Luteru kā katoli. katrs krietns kristietis ir reizē katolis (vispārīgi ticošais) un arī ortodokss (pareizi godājošais), vismaz es kā luterānis pēc tā tiecos
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.24 13:27:56
Saulespuķe
Man patīk mantojums, bet tas nedrīkst kaitēt mācībai. Kamēr mantojums saka lietas, kas neaizskar mācību, tikmēr es to pieņemu zināšanai, bet, kad mantojums sāk runāt par Marijas debesīs uzņemšanu vai ko citu tik pat pretbiblisku, tad piedod, es atgriežos pie Bībeles
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.24 13:29:47
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
Nekritiska koncilu pieņemšana ne vienmēr ir attaisnojama no bibliskā viedokļa
Te nu es atkal sākšu citēt Luteru, kurš teica, ka arī koncili ir vērtējami pēc to atbilstības Rakstiem.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.24 13:51:37
Voldi sheit var ielidot klasiskajaa "interpretaacijas" slazdaa. Jo ne katrs jautaajums ir vienkaarshi atshkjirams rakstos un atrodams paaris pantos. Biezhi tas ir vispaareejaa kontexta interpretaacija. Klasisks piemeers ir triisvieniibas doktriina. Un tad ir jautaajums, kura interpretaacija ir pareizaa, koncila interpretaacija, Lutera interpretaacija vai tava personiigaa interpretaacija. Protams, lielaako dalju jautaajumu var sameeraa viegli atrisinaat un tamdeelj arii tos njem par baazi un tie izriet ljoti tieshi no rakstiem. Bet ir jautaajumi, kuri ir atkariigi no interpretaacijas metodes un iepriekshpienjemtajaam baazes rakstu vietaam. Sarezhgjiitajos jautaajumos ir gruuti iztikt bez tradiicijas! Un to ka raksti vieni pashi bez Gara neatrisina jautaajumu, to labi paraada rakstu "ping pongs" kad sastopaas divi dazhaadu konfesiju/sektu paarstaavji. Praataa naak kalvinisti vs luteraanjiem, kad saakaas pingpongs ar rakstu vietaam par dubulto predestinaaciju, tur labi paraadaas kura konfesija kuras rakstu vietas njem par baazes rakstu vietaam, un taa ir epistemologjiskaa probleema, kaa saliidzinaat divas paradigmas!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 130 , pavisam kopa bijuši: 10553