atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Sola Scriptura
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.08 15:04:13
Ko lai atbild cilvekam, kursh apgalvo, ka princips Sola Scriptura savaa zinjaa balstaas Baznicas tradicijaa, jo Bibelee nekur nav teikts, cik tieshi gramatas butu uzskatamas par Dieva iedvesmotaam. Kanonu esot apstiprinajis Baznicas koncils, lidz ar to tadaa "tiraa veidaa" shis princips nedarbojas, jo kanons ir Baznicas tradicija.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.12 12:15:02
Jāni!
Piedod, nesaprotu Tavu attieksmi pret tradīciju, kuru es gan neesmu redzējis Tevis definētu.
Vai Tu paskaidrotu, kas ir "pēcreformācijas evaņģelikāļi"?
Vēl viens jautājums, vai ticības patiesība ir vērtējama pēc baznīcas daudzskaitliskuma?
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.12 13:23:04
Jānis no Liepājas [84.237.129.242]
"Tradīcija kādā Raksti sarakstīti, tajā arī jālasa un jāskaidro." Kā Tu šito izproti?
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.01.15 16:29:45
Voldemār un Skolnie , es labprāt paskaidrošu. Patreiz atliek tik daudz laika, kā ātri sekot līdzi novitātēm lelb.lv, taču ceturtdien vai piektdien varu paskaidrot to lašāk. Ātrumā varu pasacīt, ka to izprotu ļoti līdzīgi kā to izprot ekumēniskie koncili un tēvi. Labāks par to nekas nav formulēts. Baznīcas tradīcija ir Tas, kam tic no iesākuma, visur un visos laikos visi.
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.01.15 16:35:14
Svilpaste, atvainojos par neprecīzi formulētu domu. Daudzskaitlību biju domājis konfesionālajā sadrumstalotībā. Biju to domājis tieši šo "drumstalu" daudzskaitlībā, kuras no salīdzinoši viengabalainajām Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcām, vieno uzsvērts SS princips. Tradīcija izskatās ir vienotību nodrošinošāka nekā pašpārliecināta pastāvēšana vēsturiski dzimušā interpretācijā.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.15 16:57:09
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
Priecāšos lasīt 4dien vai 5dien, jo no formulas "Baznīcas tradīcija ir Tas, kam tic no iesākuma, visur un visos laikos visi.", piedod, neizriet nekas.
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.01.16 00:23:11
Voldemār! Šis ir viens no īsākajiem un klasiskākajiem Tradīcijas apzīmējumiem. Tas vai no tā kaut kas izriet vai ne, tas ļoti saistīts ar Baznīcas vēstures un teoloģijas vēstures zināšanām. Ja nepatīk šis saīsinājums, būs jāiepazīst septiņu koncilu materiāli, t.i. diskusijas un lēmumu. Tagad ir iegādājami arī Latvijā, diezgan apjomīgi, bet toties ir. Taču ja izlasīsi, tad te nevienam nekas tev vairs nebus jāpaskaidro un jāatbild. Ko saki par vienu neklātienes kursu klusumā un ārpus šī portāla? Vienkārši ņem, iepazīsti un tad saki ja kas vēl neskaidrs.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.16 10:07:15
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
Luteriskajā baznīcā ir ļoti jūtama ekumēnisko koncilu ietekme. Katru dievkalpojumu tiek skaitīta TA, kas tapusi šai laikā un atbilst ekumēnisko koncilu mācībai. Pie tam, luterisko tēvu vēlme pēc bibliskuma ir panākusi Halcedonas koncilā nostiprinātās kristoloģijas rūpīgu izpēti. Tādēļ šī kristoloģija luteriskajā teoloģijā ir viena no izkoptākājām (ja ne visizkoptākā).
Ar ekumēniskajiem konciliem ir knifs. Domāju, Tev nav noslēpums, ka monofizīti nav pievienojušies šiem konciliem sākot no Halcedonas. Vai viņi ir mazāk ekumēniski? Vai baptisti, harizmāti, utml. ir mazāk ekumēniski, ja viņi vispār nerunā par ekumēniskajiem konciliem?
Interesanti, par kuriem LV pieejamiem materiāliem Tu runā. Vai padalīsies?
Vai Tu lūdzu arī padalīsies ar to ieguvumu, ko sniedz Tev šie materiāli, kas es pieļauju ir krietni apjomīgi. Tā, lietas būs mazāk nesaidras jau iesākumā.
Jau iepriekš pateicos!
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.01.19 19:33:43
Precizēšu, ka Jānis no Liepājas citē Sv.Vincentu no Lerinas (5.g.s.) Nedaudz saīsināti citēšu no viņa pazīstamā darba Commonitorium (434.g.) rakstītā. Patiesā ticība ir tā, kura quod ubique, quod semper, quod ab omnibus creditum est t.i. ticēta ir visur, vienmēr un no visiem. ... Sv.Raksti ir pilnīgi paši par sevi ... bet Rakstus dziļumus visi nepieņem vienādi, viens to vārdus saprot vienādi, cits citādi, tādēļ izskatās, ka ir iespējams būt tik daudz interpretācijas cik interpretētāji. Novaciāns izskaidro vienā veidā, Sabellius citā, Donāts citā, Ārijs... Pelagijs, ... Nestorijs citā.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.19 20:29:38
Jāni!
Jau Liepājas Jānim norādīju, ka viņa minētais (un Tevis atkārtotais) citāts ir ļoti izplūdis. Tāpēc ir labi, ka jau kopš senbaznīcas kristieši ir vairāk uzticējušies ticības apliecībai.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.01.19 23:47:52
Te jau ir tā sāls, ka, ka balstoties uz Sola Scriptura var sanākt Ārija, Pelagija, Nestorija interpretācija kā to jau tik sen rakstīja Sv.Vincents. Tāpēc šis citāts man šķiet izsaka visai daudz. Varu ieteikt lasīt visu darbu (šeit angliski):
http://www.ccel.org/ccel/schaff/npnf211.iii.html
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.20 11:13:04
Jāni!
Ar savu apgalvojumu Tu noliedz Rakstu pašpietiekamību, vai Tu gribēji to panākt?
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.01.20 12:25:49
Ja Svēto Raksto rakstu interpretācijā nebūtu atšķirīgu viedokļu un vēl vairāk šo viedokļu starpā nebūtu herēzes, tad šī diskusija būtu lieka. Ja tomēr Sola Scriptura saistas ar jautājumiem par interpretāciju, tad Baznīctēvu rakstītais ir vispirms ņemams vērā.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.20 12:48:34
Jāni!
Domāju, ka ir jābūt uzmanīgam, lietojot terminu interpretācija .
Ir situācijas, kad Kristus vēsts nesēji tik tiešām kļūdās mācībā, taču šīs kļūdas nav ļoti uzskatāmi nozīmīgas. Tās, protams, būtu novēršamas, taču ticīgajam ir iespēja tapt pestītam, turoties pie bibliskām pamatmācībām. Par šiem gadījumiem varētu runāt kā par interpretācijas kļūdām. Tāds gadījums varētu būt ar Donātu vai Nestoru. Tos vēsture attēlo kā dedzīgus, bet pārpratumu vadītus ļaudis. Lai diferencētu, šādus maldus varētu saukt par herēzi/ķecerību.
Taču ir gadījumi, kur cilvēka izplatītā maldu mācība apdraud Kristus vēsts pašus pamatus. Šādās situācijās diez vai varētu runāt par interpretācijas kļūdām, bet gan par maldu garu, kura ietekmē ticīgajiem ir maza saistība ar kristiešu nosaukumu. Tā ir jau pretkristīga mācība, un tā būtu saucama par apostāzi. Te par piemēru varētu kalpot Markions, Ārijs un Pelāgijs. Viņu darbība un mācība pašos pamatos grāva Kristus vēsti un tā nevar būt interpretācijas, bet gan Svēto Rakstu mācību noraidīšanas konsekvence.
Tātad, nevar runāt par Svēto Rakstu pašpietiekamības trūkumu, bet gan grūtībām, ko neticība šai dogmai rada Baznīcā.
Jānis no Liepājas [81.198.9.51]
# Labojis redaktors: 2007.01.20 12:49:00
Atvainojos, bet aizņemtība ieplūda arī ceturtdienā un piektdienā, tāpēc neatbildēju uz Voldemāra jautājumu. Paldies Jāni Ginter, ka norādīji uz šo saitu. Tas atņem daudz pūļu pārrakstīt vispārzināmas lietas te foruma lauciņos. Kas attiecas uz pieminēto literatūru, palūkošu cik tā dārga, varbūt, ka varu pat Voldemār Tev uzdāvināt. Ja vien Tu to lasītu. Aplūkoju Tavu diskusiju toni arī citur un man parādijās bažas, ka Tev ir viedoklis un, ka argumenti Tev pārāk nav svarīgi. Es iespējami kļūdos, bet Tavs izteiksmes veids, tieši diskusijas stils, līdzinās totalitārā sektā pārliecību iemantojušam ticīgajam. Ir pārliecība un viss pārējais atkrišana. Kur Rīgā Tev Voldemār tās grāmatas varētu Tev atstāt?
Jānis no Liepājas [81.198.9.51]
# Iesūtīts: 2007.01.20 12:56:11
Jāni, Tu labi izcēli domu par Tradīcijas nozīmi tieši Sv.Rakstu interpretācijas kontekstā. Bībele ir viena, tas ir Dieva vārds, ja katrs to izlasa citādi, tad nepieciešama Tradīcija, kurā ir iespējams izlasīt to vienīgo un vienreizējo patiesību, ko atklājis Dievs. Terminam SS nav vainas, ja ar nemaldīgos Sv. Rakstus izprot kontekstā ar ar tik pat nemaldīgu šo Rakstu paskaidrojumu. Pretējā gadījumā dzimst "apustuliskākas", "skaidrākas", "dzīvākas", "īstākas" denominācijas.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.20 12:57:18
Jāni no Liepājas!
Piedod, bet vai tikai Tev ir tiesības būt pārliecinātam par saviem vārdiem? Un viss, kas tam neatbilst būtu saucams par "totalitārā sektā pārliecību iemantojuša ticīgajā" sacīto?
Cik tas prieks maksā? Nedomāju, ka būtu godīgi iedzīvoties uz Tava rēķina.
Vēl, man liekas dīvaini, ka Tev tik ļoti patīk senbaznīca, bet tās ticības pārliecības stāju Tu nosodi, jo tieši viņi bija tie, kas lietas skatīja visasāk - vai nu patiesība, vai maldi, bet, kas par vidu, tas tiks izspļlauts (sal. Jņ.atkl. 3:16).
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.20 14:41:58
Jāni no Liepājas [81.198.9.51]
Ja Tev Rakstos nav kaut kas skaidrs, kā tu izmanto tradīcijas avotus, lai noskaidrotu šo vienīgo patiesību?
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.01.20 17:51:57
Manuprāt, viens no spilgtiem piemēriem kā ticības lietas tiek skaidrotas izmantojot tradīcijas avotus ir Augsburgas TA. Lai ko Melanhtons skaidro, visur minēts, ka mēs apliecinām to pašu, ko Baznīca visur, vienmēr un no visiem apliecinājusi.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.20 22:09:37
Jāni!
Laikam jau būtu jāpiebilst: no Rīgas, lai nejauktu ar Liepājas, Saldus un citu skaisto Latvijas novadu Jāņiem.
Man patika Tavs secinājums, tikai, ja neiebilsti, vēlētos precizēt - domāju, ka tieši tāpēc Melanhtons (un arī Luters) Augsburgas TA sacīja Tevis minētos vārdus, jo viņš artikulu pēc artikula skaidri definē, "ko Baznīca visur, vienmēr un no visiem apliecinājusi".
Summējot, ar vārdiem viss ir ok, kamēr vien lietas nekļūst pārāk izplūdušas
Jānis no Liepājas [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.01.21 00:21:20
Voldemār, es jau tā arī iesāku izklāstīt savas bažas, ka iespējams kļūdos, bet savu vērojumu tik balstiju redzot Tavu toni arī citās diskusijās. Blakus tam vienam teikumas bija rakstītas vēl citas lietas. Atvainojos, jo iznāca, ka Tu noreāģēji strīdīgi. Kā ir ar tām grāmatām, tiesa gan krievu valodā, koncilu materiāli, diskusijas, lēmumi? Tu lasītu? Lai Tu norimtos un nedusmotu, es līdzīgi Jānim pie tās tēzes "vienmēr, visur un no visiem" arī blakus pieminu Augsburgas TA.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 55 , pavisam kopa bijuši: 10935