atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Jautājums luterāņu mācītājiem!
-Jona-
Iesūtīts: 2009.05.27 10:16:09
1) vai varam uzskatīt, ka Sv.Gars iemājo bezizmēra ļaunā kristietī?
2) vai šādu kristieti var uzskatīt par jau droši pestītu un svētu?

Arī pārējie var atbildēt, bet neizplūstot gari (luterisma LTA formulēto var izlasīt
Kristofers 2009.05.21 12:17:42 komentārā:
http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&rid=2&id=2067&start=3
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 .
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 13:38:34
Ctulhu, nu redz... taapeec saku, liidz shai robezhai zinaatnee tradicionaali viss ir saukts par naturaalu. Aarpus shiis robezhas par super-naturaalu. Jaa tas ir logjisks daliijums, vai taads pastaav fiziski... vot lai peeta onkas!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.06.16 13:43:17
Ctulhu, Ugu! Taa tas bijis vienmeer... Arii Raitu izgudrojums bij "preteeji likumiem" kaameer nepieraadiija, ka nekas preteejs nav!

Pietam... juus pashi regulaari defineejat, ka Zinaatne ir discipliina, kas peeta naturaalos fenomenus. Ja netiek izdaliits un pateikts kas ir naturaals un kas ir supernaturaals, tad apgalvojums ir bezjeedziigs... Tachu zinaatne iespeejama tikai tad, ja taa pati apzinaas savas izpeetes robezhas un definiicijas apgabalu! Citaadi mees ieguustam visaadus torsionu peetniekus un multiversu zinaatniekus, kuri par naturaalu un iistu meegjina uzdot skaistas matemaatiski varbuut pat skladnas teorijas! A taustaamiibas shamaam teorijaam nevaid!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 13:46:10
Nuvo , taapeec logiskaak ir pienjemt, ka viss ir naturaals, tikai ne viss ir zinaams. Tb nav nekaa supernaturaala, ir tikai nezinaamais.

Iisteniibaa taa ir mana poziicija, bet manupraat tieshi jeedzienu "supernaturaals" "paardabisks" ieviesh tieshi materiaalisti, meegjinot nodarboties ar birku izkabinaashanu un taa teikt "feiskontroli" laucinjaa kuru shie grib kontroleet...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 13:52:55
Ctulhu, man pasham labaak patiik daliijums - inofrmaacija/mateerija! Divas substances, kuru iipashiibas nesakriit, taapeec taas nav identiskas, laigan nekad nav noveerots viens atshkjirts no otra... kaut vai taapeec, ka jeedzienam "mateerija" arii iisti definiicijas nav, tas biezhi vien ir intuitiivs termins, ar kuru cilveeki dazhaados kontextos implicee dazhaadas lietas ar dazhaadaam iipashiibaam... nereti arii sajaucot ar informaaciju, ko es labpraat patureetu kaa atsevishkju terminu runaajot par realitaati!

Jo pati prakse raada, ka ne tikai mateerijas iipashiibas nosaka kopsisteemas iipashiibas, bet tieshi mateerijas staavoklis attieciibaa pashai pret sevi definee makro-sisteemas iipashiibas, kas implicee to, ka tieshi shii informaacija (staavoklis) ir makrosisteemas iipashiibu defineejoshais faktors... Praksee gan imo baigi gruuti noteikt, cik daudz makrosisteemas iipashiibaam kontributee taas sastaavdalju iipashiibas un cik sastaavdalju staavoklis!

Piemeeram reekjinot vienaadojums, softs var buut dazhaadi rakstitis un dazhaadaa hardwaree, tur prasiibas pret mateerijas iipashiibaam ir mazas, bet pret to staavokli (algoritms/programma) dominee. Savukaart muureejot muuri dominantais ir mateerijas iipashiiba bet taas staavoklim prasiibas ir mazas... der jebkas, kas ir ciets un uudensizturiigs!

Nu un kvantu fizika raada, ka " tur lejaa" tieshi informaacija dominee par mateerijas iipashiibaam pilniigi... taa defineejot mateeriju vispaar!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 13:54:15

Preciizaak - visus, kas uz mums iedarbojas=ir detekteejami ( tb ja iedarbijas, znacit ir detekteejami).


Ctulhu, es saprotu, ka tev pasaules uzskats ir sugubo individuaals, tak dziivojot shai pasaulee un komuniceejot ar cilveekiem ir pienjemts common-valodu lietot. To kaa definee zinaatni, to var izlasiit enciklopeedijaa un tas nesakriit ar tevis rakstiito, laigan gan tava gan citu definiiciju termini vienalga novaaraas liidz kaadiem individuaaliem intuitiiviem terminiem, kurus arii dekonstrueejot var dekonstrueet arii pashu definiiciju!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:01:00
Ctulhu, bezgaliiba nav iespeejama, tas ir logjiskaa pretruna, to jau esam izrunaajushi, bet tu to nespeej pienjemt!

Otra dalja... nu vot redzku zinaatniekiem patiik rotaljaaties ar jeedzieniem, ir hipoteezes, ka pasaule ir holograafiska! Muusu pasaule ir fantoms, un kvantu fizika un relativitaates teorija paraada ka taas interakcijas nav ierobezhotas ar sho telpu un laiku, bet ir kaut kaadas "chiiteriskas"... Tur shitas spooky daljinju uzvediiba, telpas liekshanaas melnajos caurumos...
Hvz!

Tad nu luuk... shii matrixveidiiba arii var defineet to naturaalo/supernaturaalo pat visai konkreeti!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:05:10
Ctulhu, atbildu kaapeec ir jeega...

Fenomena izpeetes metodologjijas izveelee! Piemeeram matenei tu nevari pielietot fiziku, jo matenee nav empiirisku premisu. Tur ir aprioras premisas. Veestures metodologjija - atkal fizika nederees, jo fenomeni ir neatkaartojami! Sociologjija un Psihologjija, atkal... nevar pielietot fiziku, jo fenomeni ir subjektiivi, nevar tos objektiivi iznest formulaas!

Takaaa... ja zinaatne tev ir "peetiisim visu, kam rokjeles klaat tiek", tad jaatziist, ka vienotas metodologjijas nav! Pietam pie socilogjijas un psihologjijas pat nevar paljauties uz logjiku... Cilveeki biezhi var riikoties baazeejoties premisaas, kas veselam cilveekam ir aciimredzami aplamas, bet kaads pilniigi droshi tic, ka ap zemi lido citplaneetieshu kugjis, un sadzeraas dzeseeshanas shkjidrumu un atmet kjeseli! Izoleets shis fenomens ir bezspeeciigs pie metodologjijas, kas meklee racionaalu logjisku ceeloni!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.06.16 14:10:33
Tad kas ir muusu pasaule - materija vai infa uz pasaules #2 `iistaas` materijas?

Nu redz... jeedzienu informaacija un jeedzienu mateerija iisti nemaz nodefineet nevar... Visi to paziist, kad ierauga, bet nodefineet jau nevar! Tachu ko noziimee nodefineet peec buutiibas - tas noziimee cita starpaa (!!!) iedot to cilveekam sasniedzamu un taustaamu.
Taadeejaadi ir visai bezjeedziigi defineet to, ko cilveeki piedziivo ikdienaa un visai labi apjeedz kas tas ir!

Vai arii... juuseejie - biezhi runaa par "mateeriajs formaam" apzinoties, ka dazhaadaam formaam var buut pavisam dazhaadas izpausmes - kaut vai daljinja un lauks! Dazhaadas iipashiibas un pat lagaa kaut ko kopiigu atrast ir gruuti... Tad runaa par dazhaadaam formaam... Tachu tu saproti, ka tas buutiskais kas padara shiis dazhaadaas lietas par tik dazhaadaam ir kaareiz shis nemateriaaliskums - tb ne pashu daljinju iipashiibas, bet to kaut kaads izvietojums, process, staavoklis!

Taapeec manupraat Religjija pat neapzinoties meegjinat abtraheet mateerijas iipashiibas no makromateeriju defineejoshaas informaacijas, protams saucot to citos vaardos, runaajot par to citaa valodaa un citaa kontextaa!

Taapeec man patiik daudzos Rakstu kontextos jeedzienu "Gars" abstraheet par jeedzienu "Apziņu darbinoša/motivējoša informaacija"!!!

Un varbuut ja juuseejie un muuseejie speetu unificet valodu, shaadi taadi konflikti atrisinaatos un kazi vareetu mees padaliities ar savstarpeejaam atklaasmeem par shiim lietaam!

Un arii nereti tavaa valodaa esoshais termins "Apzinjas nepaartrauktiiba" liecina, ka tu savaa zinjaa piekriiti savdabiigam Ideaalismam - sakot, ka Apzinjas buutiiba ir ne tajaa burkaa, kur taa iesleepta, bet kaut kas cits... kaareiz shis informatiivais process un iipashibas.

Tieshaam var gadiities, ka shajaa visumaa ir ierobezhotas iespeejas vispaar konstrueet taadu mateerijas neseeju apzinjai, kuraa taa var izpausties taa kaa izpauzhaas... tad mees vareetu teikt, ka mums Apzinjas iespeejamiiba ir cieshi saistiita tieshi ar shaadu bio-kjiimisku mateerijas staavokli kaa smadzenees un viss. Bet ja mees pieljaujam hipoteezi, ka mateerija ir daudz dinamiskaaka un Apzinja pieljauj dazhaadus Apzinjas Neseejus, tad visa lirika par Peecnaaves Apzinjas existenci vai (es gan tam neticu) reinkarnaaciju ieguust arii savu logjisko/racionaalo graudu, kas pat nav prerunaa ar hard-core materiaalista uzskatiem... ja vien vinjsh pieljauj taadu neseeju existenci, kuru iipashiibas buutiski atshkjiraas no zinaamajiem!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:17:31
Ctulhu, bet "Veesturisks Fenomens", teixim Krakatau izvirdums, ir neatkaartojams un empiiriski nenoveerojams fenomens. Vai veel labaak - katu kaadas Dhozefiines miilas juutas pret kaadu zaldaatu! Veesturiski iespeejams buutisks fenomens, bet neizpeetaams ar fizikaalaam metodeem - jo nedz atkaartojams nedz empiiriski noveerojams. Izpeete par fenomenu ir citaa veidaa veicama peetot sekundaarus "paarpalikumus"!

Savukaart matenee... premisas ir buutiibaa no iikshkja izziizhamas. Protams jeega ir tad, ja premisas naak no dabas un tad ir kaut cik pielietojama taa matene. Tak cik nav matenee taadas hipoteezes un teorijas, kuraam praksee pagaidaam nav nekaadas jeegas, jo premisas ir nu dikti shkjiibas... Tb kuru uztrauc 3D sfeeras iipashiibas (klasiskaa sfeera ir 2D)
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:18:05
Znacit religija ira maaxlas nozare, ibo citas maaxlas nozares dara to pasju.

Religjija ir religija!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:21:22
Nu OK, znacit gars ir informaacija, taadaa gadienaa `gars` piemiit jebkurai materijai.

Ne gluzhi... Rakstu kontexts liek domaat, ka taa ir vairaak taads kaa "softs" stipri dziiva informaacija, kas reaali in-formee savu neseeju. Liidziigi kaa infromaacija muusu smadzenees un pat meerkjtieciiga uzdevuma risinaashana liek smadzeneem augt un burziities taalaak veidojot sinapshu saites... Luuk taada informaacija!
Bet... taa vispaariigi runaajot, tev var izraadiities taisniiba un kazi shaadi taadi kontexti textos kljuust skaidraaki!

Pietam daudzu tautu literatuuraa tak ir "akmens gars" vai "koka gars" ar to impliceejot to abstrakto iipashiibu kopumu kas dajebko padara par akmeni!

Arii Ursulas Le Guin juurzemes burvii taa doma apseeleeta iipashi interesanti - tur koncepcija taada, ja burvis zin lietu iistos vaardus, vinjsh taas var mainiit! Nu savaa zinjaa ir kaut kaada liidziiba!
Tik kaa jau es teicu - iedarbiibai jaasakriit ar meerkji... nevar kjiegjelju sienu sagaazt to apsaukaajot, un otraadi elektronu kaareiz ir bezmazvai jaauzrunaa preciizi, citaadi atbilde buus bezjeedziiga!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:25:38
Ja biol. naaves laikaa notiek kkaada infas paarraxtiisanaas kautkur, tad mums atliek noskaidrot, kaa paaraxtaas, uz kurieni paaraxtaas un uzbuuveet saadu iekaartu. Saprotams, ka tas buutu milzu leeciens muusu attiistiibaa, iespeejams jauns muusu civilizacijas liimenis.

Te jau iisti nav skaidrs ko mekleet!

Tas buutu kaa kaadam 15 gadsimta fruktam skatiities uz telefonu un tad vinjsh meegjinaatu izpeetiit kur kaadi ruukjiishi mazas veestuliites nes, jo vinjam vieniigais transfer metode ir veestule uz papiira.
Mees tagad gudri... bet kas zin kaadas dabas process ir shaada paarrakstiishanaas... Jeb, sabojaashu tev hipoteezi, ja nu nenotiek paarrakstiishanaas... bet nodzeeshanaas... Vot origjinaals sen jau ir, bet uz smadzeneem ir tikai savdabiiga kopija... Nu kaa tu seedi pie datora un vadi speelee orku bet konekcija jums ir 100%, kad orks nomirst, tad vinja smadzenes nodzeeshaas, bet taveejaas jau paliek neskartas... tu it kaa "atmosties" savaa iistajaa veidolaa... Tad shito nemaz nevarees konstateet... Tad ir jaameklee shii saikne starp orku un tevi... Tur driizaak kaut kas liidziigs quantu entanglementam var notikties.
Es pat nezinu fizikaa, vai var noskaidrot vai peetaamaa elementaardaljinja IR entangleeta ar kaadu citu kaut kur hvz kuraa visuma malaa... un kvantu fizika saka, ka notikums ar vienu ietekmee arii otru momentaa... Tachu pashu "entangleetiibu" imo nemaz nevar konstatet. Mees apzinaati maakam radiit entangleetas daljinjas, bet taapee, ka mees to zinaam mees zinaam uz ko skatiities. A ja es entangleeju vienu elektronu, bet otru elektronu neenangleeju, iedodu tev abus, vai zinaatne maak noteikt kursh ir entangleets un kursh nav!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:27:06
Nuja, ja es zinu lietu iistos apraxtus/modeljus, tad es taas varu mainiit virziiti.

Ir gruutiibas... it kaa mums ir vilnju vienaadojumi un relativitaates einshteina formulas. Apreekjini raada, ka tie ir pareizi jo atbilst noveerojumiem, tachu pirmo nevar pielietot makroobjektiem, jo taads vienaadojums buus neumerenno sarezhgjiits, otro savukaart nevar izreekjinaat processinga jaudas deelj. Bet to ko var izreekjinaat tas izskataas dikti jautri!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:37:06
Nu ja nodzeesjas, tad atkal tehniskais uzdevums ir izdariit taa, lai nenodzeestos, stabilizeet neseeju un procesus uz taa.
Var neizdoties, jo prakse liecina, ka sarežģītība tieši korelē ar nestabilitāti. Ja apziņa ir "edge of chaos" gadījums, tad tā pēc definīcijas ir nestabila un to stabilizēt tiešām būtu reāls uzdevums!

Nu ko es gribu teikt ar to visu - in general muusu uzdevums ir atrisinaat probleemas, nevis skumji nopuusties, ka sjitas luuk ir supernaturaals...
Pret to, noteikti, nav iebildes. Iebildes ir kad vieni vai otri mēģina uzspiest savas problēmrisināšanas metodes tās ierobežojot konkurentiem.

Citiem vaardiem - teorijas/sistemas/maaciibas, kuras izejaa dod tikai skumjas nopuutas, cik mees nieciigi un kaadas mums robezjas, mums iisti nav vajadziigas, ibo taas neko nedod.
Atkal garām. Apzināties neiespējamo vai iespējamā robežas nereti ir svarīgi, lai tu nelauztos aizvērtās durvīs. Gēdela teorēma, piemēram, ļāva nopūsties veselai matemātiķu paaudzei, kas meklēja melnu kaķi tumšā istabā, kur kaķa nemaz nav! Tā kā nesaki ne pieci arī par tiem, kas producē rezultātus "tas nav iespējams"! Protams, apzināmies, ka gan vienā gan otrā gadījumā šis teiciens nereti atklāj nevis realitāti, bet paša pētnieka slinkumu vai aizspriedumus. Tāpēc iespējams ka dažreiz sanāk kā ar "vilx mežā" - kad tiešām ir uziets īstenība, tad neviens tam netic vairs!

A citaadi - piekriitu - tas, ko mees veel nezinaam, var izraadiities jebkaads.
Šis būtu labs lozungs virs galda, pie kura teologi un fiziķi varētu sēdēt kopistiski!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:39:23
Ctulhu, a man šķiet mēs kārtējo reizi esam haidžakojuši tēmu! Atnaaks ops un mūs izmetīs!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.16 14:43:17
Ctulhu, bet ieveeroji, paaris peedeejos postus mees pat viens otram garaam nerunaajaam...
NAURIS [213.226.141.234]
# Iesūtīts: 2019.09.02 08:15:08
Vai ir pasaule kads nams kurs nosaukts par Dievnamu,kur majo Dieva vards?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 13 , pavisam kopa bijuši: 187