|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:21:08
Filipiešiem 1. nodaļa
6 būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.
|
p.l.dassy - dzelsslēdija :)  |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:23:20
jaunpiedzimšana notiek kristībā... a ticības atdziņa var nāk pirms tam vai pēc tam... |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:27:50
Baptisti un evanģelikāļi saka, ka to spēj. Viņu izdevumos ir atrodama pat īpaša lūgšana šai pieņemšanai. Pestīšanas ceļš sastāv no diviem darbiem:
1. Jēzus Kristus pieņemšana par savu Kungu un Pestītāju (privātā lūgšanā vai publiskā);
2. Ūdens Kristība (pilnīgi pagremdējot).
Pentakosti (Vasarsvētku draudzes) un neopentakosti (harizmāti) pieliktu te vēl klāt trešo:
3. Sv. Gara kristība (ar roku uzlikšanu). |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:28:25
p.l.dassy - dzelsslēdija 
Vai vari būt tik laba un atrast to rakstu vietu, kur ir Dievs mūsu ticības iesācējs un piepildītājs. Diemžēl ebaznicas bībelē laikam ir jaunais tulkojums bikiņ savādāks, nevaru atrast |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:33:19
Kristofers
Būtībā jau taisnība ir, taču nepareizi tiek mācīts, ka šāda rīcība ir kā kāds darbs, kas ex opere operato vai kā maģiska formula un programma automātiski dod pestīšanu. Pareizi ir, ka Svētais Gars dod mums gribu un ticību, ka mēs varam pieņemt Jēzu par savu personīgo Pestītāju un Kungu. Citiem vārdiem sakot - garīgs mironis to nespēj izdarīt
Trilo izteicās, ka tādā gadījienā mēs mācot, ka cilvēks ir kā robotiņš, bez brīvās gribas. Man tad viņai jāsaka, ka viņa nav lietas kursā par luterisko mācību šajā jautājumā, jo Vienprātības grāmatā ir rakstīts, ka mēs pirms jaunpiedzimšanas esam miruši Dievam un bez brīvas gribas Dieva lietās, taču dzīvi pasaulei un velnam. |
p.l.dassy - dzelsslēdija :) |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:37:53
Ingars
abet protams ticība ir Dieva dota
vispār Tu taču esi harizmātisks luterānis, tad Tev jaunpiedzimšana ir aktuāla tēma. vari palasīt Jāņa 3 nodaļu Jēzus saruna ar Nikodēmu! |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:41:05
Ingars vai cilvēks spēj pieņemt Jēzu par savu Pestītāju, pirms viņš ir piedzimis garā?
Minētās kustības māca, ka garīgi miris cilvēks, guvis ierosmi no Sv. Rakstu vai kristīgu grāmatu lasīšanas, vai kādu kristīgu filmu noskatīšanās, vai evaņģelizācijas pasākumā piedalīšanās, ar īpašu lūgšanu pieņem Kristu. Pēc lūgšanas, ja tā ir bijusi patiesa, pabeigšanas, cilvēks ir saņēmis jaunpiedzimšanu garā.
Daudzi šo datumu ieraksta savās Bībelēs. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:44:16
p.l.dassy - dzelsslēdija
Nuja, pēc konteksta noprotu, ka tas (jaunpiedzimšana) var notikt, kad sākam ticēt un sākam ticēt, kad Svētias Gars mūsos ienāk un rada šo ticību caur vārdu un kristības sakramentu.
Mazs bērniņš neizvēlas piedzimt vai nepiedzimt, tas vienkārši notiek un viss |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 12:46:19
Kristofers
Vēl ir jautājums - kā var zināt, vai lūgšana bij patiesa? Kā var zināt, ka esmu jaunpiedzimis? Bet ja es to varu zināt pēc tā, ka ticu, tad kurā brīdī sāku ticēt un vai es to ticību pats iesāku? Nē Man personīgi tā vienkārši kaut kādā mistiskā veidā parādījās |
Kristofers |
# Labojis Kristofers: 2009.02.18 12:53:46
Ingars Jautājums ir būtisks un dziļi eksistenciāls. Ja lieta pamatojas manī pašā un manās izjūtās, tad es nevaru būt drošs ne par ko.
Tāpēc daudzi pieņem Jēzu n-tās reizes. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:19:52
Kristofers
Un kristās arī n-tās reizes. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:34:27
Tas jau ir bēdīgāk.
Pazinu vienu tādu. Kristīta kā luterāne, formāli, mācītājs bijis "labais mācītājs", iekasējis tik piķi un nav uzdevis nekādus "netaktiskus jautājumus par tik intīmu cilvēka dzīves lietu kā ticība".
Tad satusēja ar baptistiem, tie par viņas kristību ierēca. Pieņēma meitene Jēzu par Pestītāju, tad nokristījās vēlreiz.
Tad satusēja ar harizmātiem. Tie mēģināja viņu nokristīt Sv. Garā, bet nekas nesanāca. Meitene nedz krīt, nedz sāk mēlēs runāt.
Tad viņa pieņēma Jēzu vēl vienu reizi. Tad atkal mēģināja kristīt Sv. Garā. Un atkal nekā.
Nu tāds bija viņas garīgais ceļš, kad es ar viņu runājos. Un viņa man jautāja - ko darīt? Kristīties trešo reizi? Harizmāti to viņai rekomendējot.
Nezināju ko darīt - vai smieties vai raudāt par šitādu stāstu. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:39:10
Kristofers
Njā, ļoti daudz kas atkarīgs no mācītāja. Jāņa draudzē piemēram liek katram eseju rakstīt - kāpēc vēlos kristīties/iesvētīties. Bet diemžēl cilvēki pēc dažiem luterāņu mācītājiem spriež par visiem |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:39:47
Kristofers
Nez kā tas ir "ierēca"? tiešām dīvaini |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:41:37
Eseja ir laba lieta. Lai iestātos komjaunatnē, arī tāda bija jāraksta. Es neko jēdzīgu nespēju izštukot, un tā arī paliku nekomjaunietis. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:42:57
Kristofers
Ceru ka to nedomāji ironiski, jo patiesībā tas liek cilvēkam daudz ko pārdomāt, kā ari liek vingrināties ticībā |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:43:40
Ingars "ierēca", t.i., smējās vēderu turēdami, gardi smējās, loughing out loudly |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:46:44
Kristofers
Nu Nez, man baptisti asociējas ar nopietnu attieksmi pret ticību. Droši vien tie bij kādi nenobrieduši jaunieši, kuri paši tiktikko nākuši pie ticības un vēl īsti nesaprot, ko nozīmē cienīt un mīlēt savu tuvāko |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:46:59
Neesmu mācītājs, varbūt ar savu šerpumu visus aizbiedētu, bet es ar kristības/iesvētes kandidātu runātu personīgi un uzjautātu viņam tikai vienu jautājumu: Pastāsti man, kā tu nāci pie ticības uz Jēzu Kristu? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:48:40
Kristofers
NU tāpat jau arī notiek |
