Olita 
|
Iesūtīts:
2009.01.27 16:10:36
Mūsu Tēvs debesīs,
Svētīts lai top tavs vārds,
Lai nāk tava valstība,
Tavs prāts lai notiek
Kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
Un piedod mums mūsu parādus,
Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
Bet atpestī mūs no ļauna,
Jo tev pieder valstība, spēks un gods
Mūžīgi mūžos
Āmen.
Tiktāl skaidrs, bet kāpēc skaita vēl citādi? |
|
Džonijs  |
# Iesūtīts: 2009.01.28 21:55:51
Olita Vai zini, ka arī tantiņas, kas nodarbojas ar tā saukto dziedināšanu, izmanto tēvreizi?...skaita kā buramvārdus. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.01.28 22:05:58
Džamšuds
Nesapratu īsti nedz Olitu, nedz Tevi, bet man jau likās, ka ar kristietību hologrammas idejai maz sakara. Paldies. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.28 22:17:00
Džamšuds
aaa, tu esi tik lielisks, paldies.  |
vasara  |
# Iesūtīts: 2009.01.29 13:21:14
Olita, Esi sveicināta,Marija nav Tēvreize. |
justīne [46.109.233.196] |
# Iesūtīts: 2011.03.14 18:07:21
Kā ir pareizāk:
Mūsu tēvs debesīs vai
Dievs tēvs debesīs ??? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.03.14 18:17:55
justīne [46.109.233.196]
Mūsu Tēvs
|
Jānis Kalniņš  |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2011.03.15 13:01:50
Grieķu tekstam precīzāk gan laikam atbilstu - Tēvs mūsu, kas esi debesīs...
tāda vārdu kārtība ir ievērota arī krievu, vācu, angļu, poļu un laikam arī daudzos citos tulkojumos, bet tas jau tomēr lietas būtību nemaina |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.15 13:20:10
Jānis Kalniņš
Nu lūgšanai jau der tomēr būt atbilstošai arī lūdzēja valodas raksturam, vai ne?
"maizi mūsu... " mēs jau nesakam |
vasara |
# Iesūtīts: 2011.03.15 13:26:31
"maizi mūsu... "
 |
Rosalie  |
# Iesūtīts: 2011.03.15 14:03:14
"maizi muusu" vismaz manaas ausiis negriezh.
dzejaa cik uziet sastop
piem.,
viena dveesle, viena meele, viena zeme muusu! |
elita  |
# Iesūtīts: 2011.03.17 22:31:31
Te atkal jaadomaa-vai ir Dieva prieksaa prieksrociibas tiem,kuri zin,kaa ir vispareizaak.Vai varbuut domaa,ka zin?Varu iedomaaties dazus taadus naivus,bet pazemiigus cilveecinjus,kuri diezgan daudz ko nesajeedz un skaita sazin kaa,bet negribeetu ticeet,ka Dievs vinjus kaut kaa nodala no tiem,kas visu atskaita pareizi. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.03.17 23:33:34
elita
Priekšrocības gan jau ir tiem, kas lūdz nevis skaita |
Tēvs Indriķis  |
# Iesūtīts: 2011.03.18 10:44:36
Jānis Kalniņš Pareizticīgie, kuri būtu visgrieķiskākā konfesija, latviski lieto līdz ar luterāņiem - "Mūsu Tēvs". |
Anita_  |
# Iesūtīts: 2011.03.18 17:44:16
Piemēram:
Jēzus teica turēt viņa pavēles (Mateja 28:18-20)
Jēzus teica, ka viņš ir mācītājs (Mateja 23:8)
Tas Kungs teica, ka Dieva kalpā būs Dieva gars (Jesaja 42)
Jēzus apliecināja ka viņš tas ir, kurā ir Dieva gars (Mateja 12:15-21)
Jēzus teica, ka aizejot viņš atstāj Svēto Garu, kurš atgādinās visu ko viņš mācīja (Jāņa 14:26)
Jēzus teica kā būs lūgt (Mateja 6:1-13; Lūkas 11:1-4)
Jēzus nav teicis lūgt citādi.
Tātad... |
Aigard  |
# Iesūtīts: 2011.03.18 20:27:36
Bet, lai mēs zinātu, ko un kā mums būs lūgt, KUNGS Kristus pats ir mācījis lūgšanas veidu un devis tās vārdus, kā mēs to redzēsim.
Bet pirms secīgi izskaidrot Mūsu Tēvs lūgšanu, ir ļoti no svara pa priekš skubināt mudināt piekodināt rosināt cilvēkus uz lūgšanu, kā to ir darījis Kristus un apustuļi
. Un, proti, pirmais, ko mums nākas zināt, ka Dieva pavēles dēļ lūgt ir mūsu pienākums. Jebšu tā mēs dzirdējām arī Otrajā bauslī: „Tev nebūs vārdu Dievs pa tukšo lietot”, ka tajā ir uzstādīta prasība viņa svēto nōmenu augsti teikt, piesaukt visos spaidos un vajadzībās vai lūgt. Jo piesaukšana nav cits kā lūgšana, tālab tā ir stingra un nopietna pavēle, tāpat kā visas citas baušļos dotās: neturēt sev nevienu citu Dievu, neslepkavot, nezagt utt. Lai nevienam prātā neskrien — „sak, ir jau vienalga, vai es lūdzu vai nē” — kā raupji tukšgalvji ļautiņi nonāk ieslapstās tādā domu apmātībā: „ko tad es tur daudz lūgšu, kas zin’, vai Dievs maz ņem vērā vai uzklausa manas lūgšanas? Ja es nelūdzu, tad kāds cits to dara [manā vietā]”, un tā viņi ierod nekad vairs nelūgt un attaisnot to, ka viltus un liekuļu lūgšanas jau tiekot noraidītas, it kā mēs mācītu, ka nav jālūdz vai nevajadzētu lūgt.
Tas tad lai nu būtu par piekodinājumu visupirms mācīties uzskatīt lūgšanu par īpaši lielu un dārgu līdzekli un tāpat arī zināt būtisko atšķirību starp murmināšanu un kaut kā lūgšanu. Jebšu mēs nekādā veidā neatmetam lūgšanu, bet gan bezjēdzīgo gaudošanu un ņurdēšanu, tāpat kā Kristus pats atmeta un aizliedza [liekulīgo lūdzēju ] garās pļāpas |
Aigard |
# Iesūtīts: 2011.03.18 20:29:56
Bet nudien tā arī ir tiesa: ko līdz šim uzdeva par lūgšanām — šo murmināšanu un maurošanu baznīcā utt. — tās, protams, nav bijušas nekādas lūgšanas. Tādas ārējas lietas, arī ja tās tiek pareizi virzītas, iespējams, noder kā vingrināšanās maziem bērniem, skolniekiem un ticībā vienbūtīgajiem, tās dziedot vai lasot, bet tas vēl nenozīmē lūgšanu pēc būtības. Lūgšana nozīmē, kā ir mācīts Otrajā bauslī: „piesaukt Dievu visos spaidos un vajadzībās”. Lūk, ko Dievs no mums gaida, un nav mūsu pašu brīva izvēle, bet gan mums nākas [būs] lūgt un mums ir jālūdz ja gribam būt kristieši, tāpat kā mums nākas paklausīt un ir jāpaklausa tēvam, mātei un virsvadībai. Jo ar piesaukšanu un lūgumu izteikšanu tiek godināts un jēdzīgi lietots Dieva nōmens. Tālab Tev tagad ir jāņem vērā, ka ir jāapklusina un jāizstumj no savas galvas šādas domas, kuras mūs attur vai atbaida no lūgšanas. Jo tāpat kā tas nekam neder, ka dēls teiktu tēvam: „Ko tad dod mana paklausība? Es gribu noiet un darīt, kā man tīk, jo tāpat taču ir bijis nebijis”, bet gan šeit priekšā stāv bauslis: Tev nākas [būs] to darīt un Tev tas ir jādara. Tāpat arī šeit tas nav manas gribēšanas ziņā, lūgt vai nelūgt, bet gan man nākas lūgt un man ir jālūdz”. |
Aigard |
# Iesūtīts: 2011.03.18 20:34:27
Pats svarīgākais un izšķirošākais moments ir tas, ka visām mūsu lūgšanām ir jābūt balstītām un stiprinātām paklausībā Dievam, neuzlūkojot mūsu personas, vai mēs būtu grēcinieki vai dievbijīgi, cienīgi vai necienīgi. Un mums ir jāzin, ka Dievs te netriec jokus ar to, bet gan grib dusmot un sodīt, ja mēs nelūdzam, tāpat kā viņš soda jebkuru citu nepaklausību. Turklāt, viņš negrib, lai mūsu lūgšanas būtu veltas un zudušas. Jo, ja viņš negribētu Tevi uzklausīt, tad viņš Tev nebūtu noteicis lūgt un nebūtu tam vēl pielicis klāt tik stingru bausli.
Un tāpēc arī ir dots tāds priekšraksts, lai mēs ieraugam un apdomājam to spiedīgo izmisīgo vajadzību ārkārtas stāvokli, kurai ir jātrenc un jādzen mūs nemitēties lūgt. Jo, ja kāds grib lūgt, tam ir jāspēj kaut ko uzrādīt, celt priekšā un nosaukt, pēc kā viņš alkst; ja nē, tad to nevar saukt par lūgšanu. Tāpēc mēs arī esam atklāti nosodījuši mūku un priesteru lūgšanas, kuri dienu un nakti šausmas uzdzenoši gaudo, ņurd un sprauslā, bet nevienam no viņiem ne par mata tiesu neienāk prāta kaut ko lūgt. Un mēs savestu kopā visas baznīcas kopā ar visiem to garīdzniekiem, tad viņiem būtu jāatzīst, ka viņi nav lūguši no sirds ne vīna pilienu. Jo neviens no viņiem nav jelkad apņēmies lūgt paklausībā Dievam un ticībā viņa apsolījumiem, arī nav jutis spiedīgu vajadzību, bet tikai turpinājis aloties, ka ar lūgšanu nokārto labu darbu, ar ko viņi samaksā Dievam, nespēdami no viņa pieņemt, bet gan gribēdami viņam tikai dot.
Bet, ja gribam, lai lūgšana būtu īsta, tad visā nopietnībā ir jājūt sava spiedīgā vajadzība — tāds dziļas, iekšējas mokas un izmisums.
kas mūs spiež un trenc saukt un brēkt [Dieva priekšā]. Tad lūgšana raisās pati no sevis, kā tai pienākas, un tad te nav nepieciešama pamācība, kā tai ir jāsagatavojas un kur jāsmeļ iekšējo aizgrābtību apceri. Bet šīs spiedīgās vajadzības, kādas rūp tiklab mums, kā arī citiem, Tu atradīsi pārpilnībā Mūsu Tēvs lūgšanā. Tāpēc tai arī jākalpo, lai tā [ar savu saturu] atgādinātu mums par mūsu spiedīgajām vajadzībām un mēs tās pārdomātu un arī uzlūkotu visā nopietnībā savā sirdī un nepagurtu lūgt. Jo mums visiem ir gana spiedīgu vajadzību, bet trūkst prasmes spējas tās sajust un ieraudzīt. Tāpēc Dievs arī grib, lai Tu izsūdzi un cel viņam priekšā savas spiedīgas vajadzības un rūpestus; neba tāpēc, ka viņš tās nezinātu, bet gan tāpēc, lai Tu kļūtu dedzīgs savā un tā alktu ilgotos saņemt vēl jo karstāk.
Un Lutera teksts atbild vēl citus jautājumus par MTL. |
:: Pievienot komentāru
|
