atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Tēvreize.
Olita
Iesūtīts: 2009.01.27 16:10:36
Mūsu Tēvs debesīs,
Svētīts lai top tavs vārds,
Lai nāk tava valstība,
Tavs prāts lai notiek
Kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
Un piedod mums mūsu parādus,
Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
Bet atpestī mūs no ļauna,
Jo tev pieder valstība, spēks un gods
Mūžīgi mūžos
Āmen.
Tiktāl skaidrs, bet kāpēc skaita vēl citādi?
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Eserīte
# Iesūtīts: 2009.01.27 17:04:54
cik zinu - luterāņi saka - Mūsu Tēvs. katoļi - Tēvs mūsu.
bet ne jau katram vārdam, kā nu kuru izsaka vispirms ir svarīgākā nozīmē - ar kādu sirdi lūdz, tas ir svarīgi. Tēvreize nav maģiska formula.
Eserīte
# Labojis Eserīte: 2009.01.28 09:35:54
artos
vakar mūsu lūgšanu grupiņu apciemoja kāds interesants cilvēks, Žaks Lešāns(lai man piedod, ja mazliet nepareizi esmu uzrakstijusi šī visnotaļ jaukā cilvēka vārdu un uzvārdu). mazliet parunājām arī par Tēvareizi - tātad, latviski skan prāts, bet labāks, precīzāks un spēcīgāks vārds būtu - griba. tā arī lūdzāmies.
Olita
es nedomāju, ka lūgšanā vārdu precīzam savirknējumam ir būtiska nozīme, svarīgi ir nepazaudēt vārdu jēgu un pēc iespējas labāk tos izprast. tai pat laikā mums protams jāsaglabā Baznīcas dotais piemērs, nevajadzētu Liturģijā ievazāt kādus savus "precizējumus".
bet personīgā lūgšanā gan ir ne vien pieļaujama bet pat ieteicama individuāla pieeja - arī Tēvareizē mēs drīkstam izteikt savas privātās lūgšanas, piem. - pasargā mūs no ļauna - varam droši teikt konkrēti no kāda ļaunuma vēlamies tik pasargāti - no dusmības, no ātrsirdības, no meliem, no augstprātības u.tt. lūgšana nav jāskaita - lūgšana drīkst brīvi plūst. un vēl, Lašāns mums silti ieteica, lūdzies un ieklausies, Dievs arī tev kaut ko grib teikt.
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.28 10:24:36
Vilks vēl var ieteikt šādu Tēvreizes variantu no angļu valodas Bībeles message tulkojuma


Mūsu Tēvs debesīs, atklāj, kas tu esi.
Sakārto pasauli; dari, kā ir vislabāk - kā augšā, debesīs, tā lejā, uz zemes.
Uzturi mums dzīvību ar kārtīgu maltīti.
Pieskati, ka mēs esam tādi, kam tu vari piedot, un kas piedod citiem.
Pasargā mūs no mums pašiem un no velna.
Tu pieņem lēmumus!
Tu vari izdarīt visu, ko tik tu vēlies!
Tu esi neizturami skaists!
Jā. Jā. Jā.
Eserīte
# Iesūtīts: 2009.01.28 11:22:13
Olita
Tu esi sapratusi pilnīgi pareizi.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.28 11:29:19
Tēvreize ir pareiza lūgšana!
Eserīte
# Iesūtīts: 2009.01.28 11:50:49
Mulders
un kur garais palags ar pamatojumu šim apgalvojumam?
Balss
# Iesūtīts: 2009.01.28 15:33:28
vilka iekopētais variants ļauj ieraudzīt to pašu citā rakursā, svaigāk, aizdomāties par šo vārdu jēgu.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2009.01.28 19:15:44
vilks Jā, interesants teksts!

Kaut "Uzturi mums dzīvību ar kārtīgu maltīti" ir stipri iešaurināts skatījums par mūsu vajadzību apmierināšanu, toties "Pasargā mūs no mums pašiem" - tas nu tiešām ir tiesa!
vilks
# Labojis vilks: 2009.01.28 20:05:56
Man pašai šai variantā ļoti patīk "Tu esi neizturami skaists" ("Tev pieder gods" vietā) un "jā jā jā" ("Āmen" vietā.)
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.28 20:18:40
Olita
Kas tieši no tā visa?
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.01.28 20:25:44
vilks
Šis akcents gan man nu tā... Tas nu gan laikam nebūtu tas, ko 10 rindās par Dievu man gribētos izcelt primāri, lai cik dziļi arī vārds "skaists" netiktu tverts.
vilks
# Labojis vilks: 2009.01.28 20:34:49
Grēciniece
"Gods" jau drusku ar tādu skaistumu un pārākumu pār citiem asociējas...

Olita
Tas, ka šis tulkojums ir tik atšķirīgs un tiešs, arī palīdz uz Tēvreizi paskatīties savādāk. Tāpēc man šis patīk labāk kā ezotēriskais variants, kas ir kādā otrajā diskusijas komentārā.. jo tas ezotēriskais gan ir ar skaistiem izteicieniem, bet manī tas neko nesakustina.. šis, familiārais, gan.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2009.01.28 20:36:43
vilks
Gods - tā ir pavisam cita kategorija! Daudz pārāka.

Man ļoti patīk skaistas, tīras un precīzas domas. Bet ar skaistiem izteicieniem tā ir kā ir, ne vienmēr tur ir arī tikpat skaisti dziļš saturs.
vilks
# Labojis vilks: 2009.01.28 20:39:12
Grēciniece
Gods - tā ir pavisam cita kategorija! Daudz pārāka.

Nu jā, bet ar tām daudz pārākajām kategorijām ir tā, ka viņas mēdz neradīt par sevi konkrētu izpratni.. tad nu var gadīties, ka tas vārds, kas apzīmē kaut ko tik bezgalīgi pārāku par izpratni, beigu beigās arī cilvēkam paliek bez reāla satura.

Bet Dievs jau nav tik pārāks, ka kļūst nereāls.. tieši otrādi, Dievs ir daudz reālāks par mums pašiem, jo Viņš ir realitātes avots.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.01.28 20:41:14
vilks
Ticībā ir lietas, kas nav vis ar prātu izdomājamas, bet ar sirdi satveramas. Kaut loģiski to izskaidrot nevar. Tā ir arī ar manu Dieva izpratni un vispārākajām kategorijām attiecībā uz Viņu.
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.28 20:46:11
Grēciniece
Ticībā ir lietas, kas nav vis ar prātu izdomājamas, bet ar sirdi satveramas.

Viss ar prātu nav gan izdomājams, bet, kā man šķiet, arī ticībā prātam, sirdij un emocijām jābūt līdzsvarā, ja viens ņem virsroku, var iebraukt grāvī.. Un man vismaz ļoti palīdz, ja varu arī jēdzieniski kaut ko par Dievu saprast, ar sirdi (misticismu?) vien nepietiek.
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.28 20:47:44
Olita
nē, par hologrammām īsti nedomāju. Kas ir Tavā izpratnē hologramma? Emanācija? Tad es nedomāju gluži Tavu hipotēzi.

Dievs ir persona un mēs esam Viņa radība, tikpat reāli kā Viņš, bet realitāte nenāk vis no mums, bet no Viņa.
Džonijs
# Iesūtīts: 2009.01.28 20:50:05
Es šo Tēvreizi nēesmu uzskatījis, un neuzskatu par kaut kādu skaitāmpantiņu. Tēvreize liek aizdomāties par lūgšanas prioritātēm. Un šie dažādie varianti tikai apstiprina manu pieņēmumu...
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.28 21:06:25
Olita
Man šķiet, ka hipotēze ir pretrunā ar Bībeli, tāpēc diezin vai būs patiesa.
Džonijs
# Iesūtīts: 2009.01.28 21:33:54
OlitaSkaties uz tēvreizi...vispirms mēs svētijam un slavējam Dieva vārdu, tad lūdzam par Dieva valstību, utt. Primārais ir Dievs un Viņa valstība, mūsu pašu vajadzības jau pēc tam

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 64 , pavisam kopa bijuši: 35487