atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Sola Scriptura vs Prima Scriptura
Mulders
Iesūtīts: 2007.04.16 17:15:29
Lūk šitāda tēmiņa. Aicināti izteikties. Mana tēze, ko proponēju ir, ka cilvēku pieredze un ikdiena, vēsture, zinātne un individuāla pieredze bieži mums māca interpretēt Rakstus. Cilvēki un īpaši sektas, manuprāt bieži saputro savu interpretācijas metodoloģiju ar pašu Sola Scriptura principu. Padarot hermanētikas un gramatikas likumus par neatraujamu Rakstu sastāvdaļu. Tā ir tā kļūda, kurā ir ielidojusi RKB un Ortodoxi.
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.16 17:23:14
Taču tie paši viduslaiki mums parāda kur ir šī demarkācijas līnija. Šeit es gribu atgādināt heliocentrisko un geocentrisko kosmoloģisko skatījumu. Baznīca (un var teikt tā laika zinātne) uzskatīja Zemi par fixētu, kur viss pārējais rinķo ap to. Rakstu vārdos, kur runa iet par "Zemes apli" tika "ielasīta" konkrēta interpretācija un ikviens varēja teikt - bet tā taču stāv rakstīts, nepamanot, ka tiek sajaukti Rakstu vārdi ar to, ko katrs ar to saprot. Tomēr zinātne pierādīja, ka nebūt ne Zeme ir pasaules centrā, bet Saule. Un vēlāk Einšteins pierādīja, ka vispār ir nebūtiski ko izvēlās par atskaites sistēmas centru.
Kas interesanti, neviens kopš Heliocentriskā uzskata ieviešanas, īpaši nav protestējis, ka Rakstos tā nebūtu rakstīts, vai ka Raksti tam būtu pretrunā! Kas interesanti Rakstos neviens burtiņš neizmainījās, bet skatījums uz pasauli mainījās fundamentāli.
Tamdēļ, es tēmas sākumā esmu ierakstījis "Prima Scriptura" principu, kas nozīmē, ka patiesība nav pretrunā ar to, kas ir atklāts Rakstos. Ka patiesība sevī ir nepretrunīga. Un dažkārt atklāta patiesība dabā, zinātnē var atvērt mums ceļu uz saprašanu par to, kas ir rakstīts Rakstos.
Tamdēļ ir jābūt uzmanīgam, vai "Sola Scriptura" nekļūst par jūsu geocentrisko skatījumu un jūs netiekat aizskalots vēstures ūdeņos tikai tamdēļ, ka jūs paļāvāties nevis uz Sola Scirptura, bet gan uz to, ko jūsu prāts jums saka. Jo arī Velns prot Rakstus Citēt!
Droši vien kādi domās, ka es šeit uzstājos pret Sola Scriptura, bet īstenībā es uzstājos pret cilvēka prāta konstrukcijām, pret grēcīgo cilvēku, kas būdams akls spriež par ziloni pēc tā astes. Rakstus, bez Gara nesaprast un Gars nāk no Rakstiem
Ieksh e-baznīcas ir kādas sektas analīze (par kvalitāti nespriedīšu), bet tur labi parādās, kas notiek, ja cilvēkam bez izpratnes dod lasīt un interpretēt Rakstus... tie autmātiski tiek "ieburzīti" paša cilvēka šaurās izpratnes paradigmā. Jo bieži cilvēki vispirms izveido savu Dieva tēlu, un tikai pēc tam cenšās to atrast Rakstos. Bet Kristus teica - "Jūs meklējat rakstos, domādami tur atrast dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani. Bet jūs negribat nākt pie manis!" Līdzko mēs pazaudējam Kristu, Raksti pārvēršas par plakanu Zemi!
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.16 18:17:04
Paldies, Mulder, ka pieliidzinaaji RKB starp sektaam. Bet vienalga, varbuut vari paskaidrot, kaa saproti Sola Scriptura principu, vai arii to, kaa Raksti radaas? Vai shis princips un Rakstu rashanaas var iztikt bez praata liidzdarbiibas? Vai var izbeegt no `izpratnes paradigmas`? To Kristus draudzi paziistu - es tur vieniigo probleemu saskatu domaashanaa, ka `mees esam pareizaaki`, bet taada domaashana mums pashiem nav svesha.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.16 18:28:13
Sola Scriptura principu saprotu vienkārši - nekas, kas pretendē uz patiesību nevar būt pretrunā ar Rakstiem. Jeb savādāk - Raksti ir patiesības indikators, kā arī avots ticības lietās.
Tādējādi, piemēram, otrais termodinamikas likums nav pretrunā rakstiem, un var tikt uzskatīts par patiesu. Savukārt, puragtorija doktrīna ir pretrunā Rakstiem, tamdēļ ir noraidāma.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.16 21:30:54
Man tas nav iisti aciimredzami, ka maaciiba par shkjiistiitavu ir pretrunaa Rakstiem. Paliek tas jautaajums, kas noteikts, kas ir `pretrunaa` un kas nav. Kas saprot to `runu`, lai pateiktu, ka viena runa otrai pretii runaa.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.16 22:48:42
Kārlis, nu bet kopš kura laika Baznīcā un ticības jautājumos "Man tas nav iisti aciimredzami" būtu arguments? Tād vienīgi ir jāatbild ar pitagoriešu vārdiem - skaties kāmēr ieraugi! Raksti jau viscaur nav homogēni, bet ir lietas, kas ir pateiktas ļoti skaidri un ir lietas, kas prasa skaidrojumu un izpratni. Un purgatorijs "uzdurās" uz šīm ļoti skaidrajām lietām.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.04.16 22:53:35
Mulder
Vai drīkst vaicāt, kāda tad ir Tava izpratne par dvēseles pēcnāves stāvokli? Paldies.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.16 23:32:17
Grēciniece,
Nū, jemot vērā, ka nav nācies to piedzīvot, tad īsti nemaz nezinu kā tur viņš ir. Varbūt palīdzi, kādi varianti tiek piedāvāti, lai saprastu kādos terminos tev atbildēt. Neesmu anihilācijas piekritējs.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.16 23:54:17
Man nav iisti skaidrs, kur shii diskusija var virziities. Ja mees maaciibu par shkjiistiitavu njemam kaa ilustraaciju probleemai, tad to var saprast. Bet, ja Mulders saka, ka Rakstos ir ljoti skaidras lietas, pashas par sevi, kuras ir ljoti skaidras, piemeeram, vinjam, tad tas veel nenoziimee, ka taas ir tik pat skaidras man. Katrs skataas un ierauga kaut ko citu. Ar to jau mees aprakstam probleemu, nevis sniedzam risinaajumu. Taapeec nezinu, cik mees taadaa sarunaa taalu vareesim tikt.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.04.16 23:57:34
Mulder
Gudrs un viltīgs Tu esi! Tas kompliments. Bet man vēlams atbildēt tā, lai vienkāršam cilvēkam būtu skaidrs
Varianti (pieņemu, ka nebūt ne visi)
Ir kādi (visbiežāk luterāņi u.c.), kas uzskata, ka visi dus mierā, gaidot uz augšāmcelšanos.
Ir kādi (visbiežāk katoļi), kas atzīst šķīstītavu (purgatoriju, kā Tu saki).
Ir kādi (visbiežāk ortodoksi), kas domā, ka vispirms iziet cauri "muitnīcām", un tikai tad nonāk pagaidu stāvoklī kādā noteiktā vietā - vai nu paradīzes priekštelpā, ja tā drīkst sacīt, vai jau moku vietā, kas arī vēl nav galējā vieta.
Ir kādi, kas domā, ka Dievam uzticīgie uzreiz ir kādā ļoti īpaši labā vietā, piem., kā Lācars Ābrahama klēpī. Vai īpaši sliktā - kā bagātnieks no tā paša stāsta.
Ir kādi, kas uzskata, ka atsevišķu ļaužu dvēsles Dievs paņem īpašā veidā - kā Ēnohu vai Eliju. Vai Mozu, kura miesas netika atrastas.
Ir kādi, kas domā, ka martīru dvēsles uzreiz ir ārkārtīgi lielā godā, par ko var spriest pēc Atkl.6:9-11
Utt.
Un kā TU domā?
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.04.17 00:00:28
Kārlis sj
Ar savu nekompetento komentu vēlējos parādīt to, par ko minēji - katrs redz ko citu un katrs to var pierādīt ar Rakstiem. Un kuram būs dūša izsacīties, ka vina pārliecība ir vienīgā un pareizā?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.17 13:06:17
Grēciniece. Nu atšķirības manuprāt ir tajā, no kā viedokļa skatās. Vai skatās no mirušā viedokļa vai no palicēju viedokļa. No palicēju viedokļa es atsaukšos uz Kristus un apustuļu vārdiem - "aizmiguši".
No paša mirušā viedokļa, atbildēšu ar Pāvila vārdiem - es ilgojos būt kopā ar Kristu. Tāpat Pāvils saka, ka, tad kad Kristus atnāks, viņš nāks a) Ar visiem saviem svētajiem b) Tie kas palikuši nebūs priekšā tiem, kas augšāmcēlušies.
Tā kā Kristus ir izpildījis šķīstīšanu un atpircis mūs no grēkiem, tad es ticu, ka no ticīga mirēja viedokļa viņš nonāk tiešā Dieva Tuvumā uzreiz.
Problēma rodas laika izpratnes dēļ, jo laiks pēc nāves manuprāt ir savādāks, Garīgā pasaule transcendē laiku, tamdeelj nekad nav skaidrs no kura skatupunkta jaaskataas.
Jebkuraa gadiijumaa, visvaajaakaa poziicija ir purgatorijs, jo taa pasaka, ka hren Kristus tevi ir atpircis no greekiem un izcietis tavaa vietaa sodu, RKB maaca, ka tev sods vienalga par saviem greekiem jaaciesh. Tas ir taa... tu izdauzi kaiminjam stiklu, tavs teevs par to samaksaa un tev piedod, un tomeer peec perioda X tev veelreiz ir jaasamaksaa par sho izsisto logu taa it kaa teevs nebuutu jau par to samaksaajis. Purgatorija doktriina vienkaarshi uzspljauj Kristus upurim, to padarot par nebuutisku!
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.04.17 13:12:03
Kārlis sj, kura vietas tev nav skaidras sekojošajās (un daudzās līdzīgās rakstu vietās) ?
Ebr 1:3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem , ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā;
Vai
Ebr 10:10 Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam .
Vai
1 Jan 1:7 Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem .
Kur tu te vēl saskati vietu kādai papildu grēku šķīstīšanai? Kuru no taviem grēkiem Kristus nav šķīstījis un piedevis? Kuri ir tie īpašie grēki par kuriem tev būs jāmaksā un jāgandara pašam? Piekam vai tu to maz spēsi, jo grēka alga ir nāve, nevis "ciešanas purgatorijā". Kā tu iedomājies pats būdams galīgs, bezgalīgu parādu atmaksāt?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.18 03:41:01
Mulders, vai nebuutu tev jaajautaa, kaada ir tava shkjiistiitavas maaciibas sapratne? Man taa ir pirmaa dzirdeeshana, ka `shkjiistiitava` ir kaut kas papildus Kristus upurim. Modernajaa katolju diskursaa ir divas rupjas poziicijas, teiksim Raanera un Racingera. Pirmais saka, ka bez starpstaavoklja var iztikt, to nenoliedzot, otrais - ka starpstaavoklja koncepcija ir nepiecieshama, lai panaaktu pilniibu, kad `visi ir mirushi` jeb `pasaules gals` ir pienaacis, lai satureetu visu radiisanas plaanu kopumaa, vienaa veselumaa. Ja arii neviens iipashi neargumentees, ka Rakstos maaciiba par shkjiistiitavu ir defineeta, tomeer, lai teiktu, ka taa ir pretrunaa Rakstiem, buutu jaasniedz kaads, man shobriid liekas, neiespeejams arguments.
moritz :) [213.21.215.97]
# Iesūtīts: 2007.04.18 12:39:33
mulder, varam satikties un es tev vairaak pastastiishu par e-bazniicaa aprunaato sektu...
Padoms [62.112.214.173]
# Iesūtīts: 2007.04.18 23:09:53
Mulders
Paldies! Skáde, ka Tev nav aicinájuma tapt par mácítáju!
Mirga
# Labojis Mirga: 2007.04.19 21:50:32
Par tēmu:
Jā, un Raksti liecina par Jēzu, un Jēzus ir patiesība. Un bez Jēzus, kas ir dzīvs, nav baznīcas, bez patiesības tās nav.
Tad taču visam, kas baznīcā notiek un būtu darāms, mēraukla ir patiesība. Tā būtu pirmā un galvenā rūpe.
Vai rūpējamies par to, lai mūsu baznīcā valdītu šī patiesības vienkāršība un skaidrība? –
Kaut arī neesam pilnīgi, un viss, ko darām, tāds nav, tomēr jautājums paliek.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 132 , pavisam kopa bijuši: 36167