atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Pestīšana :)
Harry
Iesūtīts: 2008.12.01 09:11:18
ko mees saprotam zem shii vaarda
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Harry
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:11:36
m?
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:14:22
Glābšana. Izglābt no grūta, bezcerīga stāvokļa. Garīgā nozīmē.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:22:17
Interesantāks jautājums ir - kāpēc jāpestī tieši ar tādām metodēm kā JK?
Tas ir, kāpēc Jēzum ir jādzīvo cilvēka dzīvi un jācieš, un kādā veidā tas izglābj (pestī) cilvēkus? Kā tas darbojas?
Piem, es saprotu, kā darbojas "samazināt sāpes", ja metode ir "dot sāpju remdējošus līdzekļus". Taču kā darbojas "pestīt", ja metode ir "ciest"?
vilks
# Labojis vilks: 2008.12.01 09:23:34
Pestīšana ir govs vai cita mājlopa atlaišana (atraisīšana) vaļā no ķēdes, lai staigā brīvi.

Kristietībā - cilvēku atraisīšana no grēka ķēdēm.

EzītisMiglā
Metode ir visas ķēdes paņemt uz sevis un būs sasaistītam ar tām visām - un tas neapšaubāmi ietver sevī ciešanas.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:24:47
vilks
Pestīšana ir govs vai cita mājlopa atlaišana (atraisīšana) vaļā no ķēdes, lai staigā brīvi.

Nevar tā no ķēdes palaist - vēl noklīdīs, aizies mežā un tur vilki apēdīs!
:-)
vilks
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:26:17
EzītisMiglā
Atraisīt var, kad ved uz mājām. Tāpēc cilvēki pilnībā būs atbrīvoti, kad dosies mājās pie Dieva
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.01 09:34:29
a_masiks
1000 un 1 reizi izrunāts.
... bet nepaskaidrots. Nesapratām. :-)
Varbūt tu esi sapratis vairāk, tad pastāsti ko saprati

Pestī no soda.
Sods ta ne par ko, bet nu labi, tas nav tēmas jautājums. Pieņemam, ka ir sods. Bet tas ir tikai - no kā pestī. Tik tālu apmēram skaidrs -ir slikta situācija, kas jālabo. Situācija, no kuras cilvēki ir jāglābj - jāpestī.

Sodu izcieš tik un tā
Tas ir princips: "sīkā rudmatainā puišeļa sasisto logu var iestiklot tikai kāds sīks rudmatains puišelis"?

tīri cilvēcīgi (!!!) nomocīt vienu keksu līdz nāvei pie sataba
Nu bet kādā veidā viena keksa ciešanas nostrīpo citu keksu sadarītos nedarbus??
Tas ir kā 1000 rudmataino puišeļu izsit 1000 logu, un par to 1000 reizes noper 1 citu rudmatainu puišeli? Ibo kādā "vecāku rokasgrāmatā" ierakstīts, ka kāds jānoper? Kāda tad ir tā pēršanas jēga?
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.01 09:41:32
a_masiks
Tiek gandarīts tas, kurš uzliek sodu.
Tobiš, soda uzlicēja iegribas tiek apmierinātas, un likums izpildās. Labi, bet tas ir tikai 1 solis atpakaļ, un nonākam pie tā paša jautājuma - kāpēc soda uzlicējs var būt gandarīts? Kur ir saprāts šajā gadījumā? Zināma loģika ir - lai izpildās likums. Taču nu ir jautājums par pašu likumu - kāpēc tas tāds? Piem, satiksmes noteikumi tomēr ir saprotami, kā tie nodrošina mazāk avāriju.
Toties te nevar ieraudzīt, kā tas mehānisms strādā.
Pie kam - viens kruts kekss sniedz gandarījumu pats sev?
Papucs
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:47:51
a_masiks
Tu nekad neesi domājis par darbu svētdienas skolā?
Piem., vilkam piepalīdzēt
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.01 09:51:58
a_masiks
Tātad - izdarot slikti - ir izdarīts arī pāri Dievam. Dievs par šo gaužo nodarījumu pieprasa gandarījumu. Elementāri! Ir iebildumi?
Ir iebildumi:
1) Gandarījumu parasti pieprasa no tā, kas nodarījis pāri, nevis no kāda cita.
2) Attiecībās Dievs-Cilvēki tiek uzsvērts, ka tās ir attiecības Tēvs-Bērni. Mīlestībā parasti nekādu formālu gandarījumu neprasa. Arī audzinoša momenta tādā gandarījumā nav.
3) Neņemam vērā, ka Cilvēks jau piedzimis, pēc savas dabas ir tāds, ka grēko. Tad tā gandarījuma prasīšana līdzinās prasīt gandarījumu no zīdaiņa, ka tas pieķēzījis pamperus, un tagad vecākiem tie jāmaina (vai kā agrāk, autiņi jāmazgā, kas ir daudz ķēpīgāk).
Papucs
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:54:40
EzītisMiglā
1)
Nu, šajā gadījumā atnāk Viens, Kurš pasaka - es samaksāšu par visiem!
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.01 09:57:52
Papucs
Ko maksāt? Kāpēc tieši "maksāt"? Maksāt, tā ir nauda.
Bet, vai viens var atlīdzināt cita nodarītu morālu kaitējumu? Kā to samaksāsi?
Runa tak neiet par naudu! Vai tad Dievs uztraucās par to, ka cilvēki čakarē dabu, utml, par lietām, kuras var apmaksāt naudā?

Te vēl tas moments, ka Dievs pats maksā sev.

Izskatās apmēram tā: Jānītis tēvam parādija mēli, un tēvs pats sevi par to nopēra.
incognito
# Iesūtīts: 2008.12.01 09:58:47
Jāatzīst, arī man pestīšana ir viena no neskaidrākajām kristietības koncepcijām. Cik es saprotu, cilvēks tiek pestīts kristību brīdī, vai ne? Bija grēcīgs un kļuva svēts, pateicoties Jēzus vietnieciskajam upurim, tā vismaz vajadzētu būt.
Tomēr tik lielas no ārienes novērojamas pārmaiņas kristīšanas akts neizraisa. Cilvēki no tā svētāki nekļūst. Cilvēki svētāki kļūst svēttapšanas procesā, kas nav momentāns akts, bet process visas dzīves garumā.
Bet kam tad vajadzīga pestīšana, jājautā. Ar savu pašreizējo saprasanu man liekas, ka kristības un pestīšana ir kā ceļa uzsākšana. Cilvēkam tiek norādīts pareizais virziens un iedoti instrumenti. Vai viņš tos lieto, vai paliek par nominālkristieti, noticot mācībai, ka Dievas viņu jau padarījis svētu un no viņa puses nekas vairs nav vajadzīgs - tas atkarīgs no paša cilvēka.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.01 10:00:43
Nezinu ko jūs, bet mēs saprotam - atbrīvošanu no grēka varas un attiecību atjaunošanu ar Dievu, un respektīvi sekojošu Dieva bērna statusa atgūšanu un būšanu Dieva tuvumā un svētlaimē mūžībā!
Papucs
# Labojis Papucs: 2008.12.01 10:01:15
EzītisMiglā
Tas taču vienkārši, Bībelē visu laiku atkārtota lieta, ka vienīgais iespējamais gandarījums - kāds ir jānogalina. Samaksāt ar savu dzīvību. Esi dzirdējis tādu izteicienu?

Jā, un ja prasītu atmaksu no cilvēkiem, tad būtu jānogalina pilnīgi visi, bet tas vairs nav tik interesanti.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.01 10:01:48
incognito
Bija grēcīgs un kļuva svēts
Nekļuva svēts, bet tikai apzinājās savu īsto vietu. Saprata, ka bez Dieva vadības viņš neko nevar. Uzticēja sevi Dievam. Bet cilvēka daba ir tik ļauna, ka to izmainīt prakstiki nevar. Tas tik dažiem izdodās, un arī tad nepilnīgi.
Galvenais ir saprast, ka esi grēcīgs, ka pats nevari to labot, un nodot savu likteni Dieva rokās. Tad, pēc nāves, pirms ieiešanas Paradīzē, Dievs pats visus tādus cilvēkus izlabos.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.01 10:05:49
incognito, tu jocīgs... tu runā par to, ka ābeles sēklu iestādi, a šī maita uzreiz nākamajā mirklī nevienu āboliti nedod, pat vispār... nākamos x gadus nedod ābolīšus, a kad sāk dot, tad arī tā... pa vienam, diviem... nekas īpašs!

Pārlasi vēlreiz Jāņa 15 nodaļu!
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.01 10:07:32
a_masiks
1) Par naudas lietām, tas jā. Taču - par slepavību vai zādzību, neslavas celšanu taču netiesās citu cilvēku.

2) Pieaugšana un atbildība, tas saprotami. Taču, Pēterīša pēršana par Jānīša nedarbiem, ibo kāds puika bija jānoper, tas nav saprotami. Labi, ja runājam par naudas gandarījumiem, tad jā - Pēterītis maksā Jānīša vietā. Taču, ja sods izsakās nevis latos, bet gan cietumā, publiskā atvainošanās, utml, tad kā tur cits var samaksāt?

3) Es par to, ka prasīt GDA normu izpildi no invalīdiem nav labi. Nevar prasīt vairāk, kā cilvēks spējīgs.
incognito
# Iesūtīts: 2008.12.01 10:07:59
EzītisMiglā
Nekļuva svēts, bet tikai apzinājās savu īsto vietu
Respektīvi tu saki, ka kristības un pestīšana cilvēka dabu nemaina? Cilvēks netiek atbrīvots no grēka varas? Man liekas, tas ne visai atbilst Bībelei.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.01 10:08:02
Nekļuva svēts, bet tikai apzinājās savu īsto vietu.

Nemaldini! Kļuva svēts... Kristū mēs topam darīti svēti pavisam! Un Svēti Dieva acīs, nevis pēc cilvēku standartiem. Vēsturē ja pavērosi, Kristieši nekad nav bijuši mega populāri... it īpaši parasts lajs, kas dzīvo savu parasto dzīvi un nelec uz ecēšām! Un tomēr Dievam tie ir svēti... Dievam nošķirta tauta!

Ezītis, tas ko tu tur sarakstīji, tas attiecas uz Bauslības darbu, tas ir tas, kas aizved pie Evanģēlija un pestīšanas. Pati grēkatziņa vēl nav pestīšana, grēku nožēlošana nav pestīšana. Pestīšana ir, kad Dievs piedod šos grēkus un tu šo piedošanu saņem ticībā!
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 59 , pavisam kopa bijuši: 41248