atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Par altaara sakramentu
Mulders
Iesūtīts: 2007.03.29 17:01:35
Jautājums sekojošs:
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.29 17:02:36
Kas ir būtiskā atšķirība Luterāņu un Katoļu izpratnē par altāra sakramenta būtību. Es te par to divējādo dabu nevis "upuri". Kur ir tā būtiskā nesaskaņa?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.29 17:20:03
Atbilde uz sho jautaajumu buutu atkariiga no taa, kaa cilveeks `lasa` Bazniicas maaciibu un doktriinas. Vieni taas lasa kaa gatavus apgalvojumus par iisteniibu, bet citi taas lasa kaa gramatiku, lai veidotu apgalvojumus. Pirmie katolju un luteraanju izpratnee varees uzskaitiit atshkjiriibas, bet otrie, manupraat, nekaadu sevishkju atshkjiriibu nesaskatiitu. Ja te diskutees savaa starpaa gan pirmie, gan otrie, tad nekaada saruna te nesanaaks.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.29 17:38:31
Kārli sj!
Tu varbūt varētu no Romas puses paskaidrot transsubstanciācijas mācību.
Luteriskā izpratne par Svēto Vakarēdienu ir balstīta Rakstos atklātajā Jēzus Kristus vārdu testamentā- patiesa mūsu Kunga un Pestītāja miesa un asinis sakramentālā vienībā ar redzamajiem elementiem (maizi un vīnu).
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.29 17:41:56
Man personiigi vislabaak patiik Raanera pieeja kaa saprast Tridentas `transsubstanciaaciju`. Vinjsh piedaavaa sho doktriinu saprast logjiski, nevis ontiski. Logiski shajaa gadiijumaa noziimeetu to, ka shii doktriina nenoziimee neko citu kaa vieniigi Jeezus teiktos vaardus peedeejo vakarinju laikaa: shii ir mana miesa un manas asinis.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.29 18:43:34
Piedod, Kārli!
Es kā luterānis paudu luterisko ticības apliecību (Vienprātības grāmatas) viedokli un sagaidīju, kad Tu kā romietis paudīsi oficiālo nostāju. Man nav nekas lasīt/dzirdēt arī Tavu personīgo viedokli, bet Mulders jautāja par baznīcas lietu
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.29 19:00:38
Voldemārs , tas man atgaadina sarunu par Tridentas kanoniem. Ir koncila teksts un taa ir `oficiaalaa nostaaja`, citas oficiaalaakas nav. Piedaavaaju vienu teologisku skaidrojumu shai nostaajai, kurs man ir vistuvaakais. Tu gribi, lai es nociteeju pashu doktriinu?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.29 23:37:41
Kārli sj!
neņem ļaunā, bet man liekas, ir atšķirība starp oficiālu viedokli un privātu domu. Jo viena lieta ir tas, ko es privāti uzskatu, bet pavisam kaut kas cits ir tas, kas ir oficiāli formulēts. Cik esmu dzirdējis par Rāneru, viņš ir populārs, bet nav oficiozs.
p.s. Vai tiešām Romas baznīcā ir tik vāja disciplīna, ka katrs māca to, kas pašam patīk, vai es kaut ko pārprotu?
Kārlis sj
# Labojis Kārlis sj: 2007.03.30 00:15:48
Voldemārs , tevi iisti nesaprotu. Kaadu oficiaalu viedokli gribi dzirdeet? Tridenta apstirpinaaja jau agraako no kaada 13gs paarlieciibu, ka caur konsekraaciju notiek visas maizes un viina substances paarveershanaas Kristus miesas un asinju substancee. Shii arii ir oficiaalaa maaciiba transsubstanciaacijas sakaraa. To saprot taa, kaa katrs speej. Raaners bija 20gs viens no izcilaakajiem katolju teologiem, nevienam shodien veel neko iipashi praatiigaaku nav izdevies pateikt.

Tad atshkjiriiba ar luteraanjiem peec oficiaalo maaciibu skaneejuma buutu tajaa, ka konsubstanciaacija noziimeetu to, ka maize un viins savu substanci saglabaa. Varbuut Aristotelim shie vaardi kaut ko noziimeetu, mani tie iipashi neko neizsaka.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.30 00:37:30
Man ir taads jautaajums - kas notiek peec LELB dievkalpojuma beigaam ar konsekreeto neizmantoto maizi un viinu? Katolji ar substances mainju saprot, ka ir runa par patiesaam Kristus miesu un asiniim arii peec dievkalpojuma. Vai luteraanji peec dievkalpojuma saprot, ka ir runa par maizi un viinu?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.30 11:18:12
Kārli!
Nesaprotu Tavu nervozitāti jautājumā par autoritatīvu vidokli. Ir diezgan liela atšķirības starp dažādu (arī ļoti izcilu) teologu uzskatiem un viedokli, kas ir formulēts oficiālos dokumentos. Latviski ir iznākušas 4 dažāda līmeņa luterāņu dogmatikas grāmatas un vismaz divās no tām ir pausta diezgan atšķirīga mācība no tās, kas mācīta Vienprātības grāmatā - Luterisko ticības apliecību apkopojumā.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.30 11:27:00
Par maizi un vīnu pēc konsekrēšanas.
Es gan nelietoju vārdu konsubstanciācija, un vēlos no tā distancēties, jo tas, par ko runā Vienprātības grāmatas plašākajā skaidrojumā par Svēto Vakarēdienu (Vienprātības formulā), izmanto terminu Sakramentālā vienība, kas ir precīzāks apzīmējums unikālajai vienībai, kāda pastāv Svētajā Vakarēdienā.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.30 11:27:40
Vienprātības grāmatas mācība par maizi un vīnu pēc konsekrēšanas, kā arī par maizi un vīnu (līdzās Kristus miesai un asinīm), balstās ap.Pāvila vārdos, kas pēc konsekrācijas to arvien vēl sauc par maizi un vīnu. (I Kor. 11:27) Tātad, tie ir abi - patiesa Kristus miesa un asinis un maize un vīns.
Prakse, pieļauju, ir diezgan dažāda, atšķirīgu iemeslu dēļ.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.30 12:10:42
Voldi, un kaada ir vismaz dazhas no prakseem, kaa arii pamatojums taam?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.30 12:31:07
sīkāk negribas iedziļināties, bet man ir nācies redzēt pārprastu attieksmi, cienīgu attieksmi un arī necienīgu attieksmi. Cēloņi ir pašu mācības nezināšana, jeb citas mācības iejaukšana. Prieks ir par tiem, kuri zina un dara cienīgi
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.03.30 14:37:14
Parasti Dievgalda maizi un vīnu pilnībā izlieto turpat pie altāra, vai arī vēlāk sakristejā. Ja tas kādu iemeslu dēļ nav iespējams, konsekrēto maizi uzglabā īpašā traukā. To var saglabāt līdz nākamjam dievkalpojumam, vai arī nodot kādam evaņģēlistam izdalīšanai viņa draudzēs. Ar vīnu rīkojas līdzīgi. Būtu interesanti dzirdēt citu amata brāļu pieredzi.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.31 02:46:15
Ja visas puses cienju izraada, tad, manupraat, atshkjiriiba starp katolju un luteraanju izpratni nav nekaada.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.31 12:17:30
domāju, ka diezgan liela atšķirība parādītos jautājumā par to, vai Sv.Vakarēdiens ir vai nav upuris
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.31 12:44:06
Voldemārs , luudzu nenoveertee katoljus par zemu - buutu jaabuut jau tieshaam lielam eezelim, lai domaatu, ka bez vieniigaa un jau pilniibaa notikushaa Kristus upura shodien ir veel vajadziigi kaadi citi upuri.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.31 13:07:28
Nevienu nevēlos novērtēt par zemu, bet vai tad tā nav Romas mācība, ka tas ir upuris?
Vēl. par to oficiāllo mācību/privāto viedokli. Kāpēc man tas ir svarīgi. Tā iemesla dēļ, lai nebūtu tā, kā gāja parakstot JDDJ. Vieni paraksta, bet vadība noraida. Muļķīgi sanāk, ne?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.31 13:43:27
Ja es teiktu, ka shodien man ir dzimshanas diena, tad kaads, kas ljoti grib, vareetu domaat, ka es shodien piedzimu. Un es pat nevareeshu vinjam pieraadiit, ka man shodien ir gan dzimshanas diena, gan arii to, ka shodien nepiedzimu.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 43 , pavisam kopa bijuši: 5454