Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.09.25 11:20:19
Vilx uzdava šādu jautājumu!
Es arī uzdodu. Kā jūs to saprotat! |
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:00:54
Noasveidīgais
Par tiem manipiulatīvajiem meliem, vēlreiz lūdzu uzmanīgi pārlasi par ko es to teicu. Par loģiski aplamu spriedumu, kuru Tu pasniedz kā patiesību, un kuru liela daļa cilvēku norij neanalizējot. Nezinu, kādu motīvu un idejas dēļ Tu to dari, bet es zinu, ka ar šādām ir iespējams manipulēt ar cilvēkiem.
Tālāk, kā jau Tev aizrādīja, Tu diemžēl pats nodarbojies ar konservatīvo demonizēšanu. Tas ļoti tieši parādās tavos tekstos, tikai tie ir gludi nosukāti, ka izskatās patiesi.
Piem., ko Tu man piesienies ar islāma fundamentālistiem? Kā viņu aizstāvēšana izriet no manis rakstītās domas? Kāpēc Tu biedē ar totalitārisma šausmām?
Interesanti, ko Jēzus darīja templī, kad izdzina naudas mijējus? Vai viņš kautrīgi palūdza "atvainojiet, cienītie, vai es jūs mazdrusciņ drīkstu patraucēt? vai jūs nebūtu tik laipni, un neizietu ārā, nu piedodiet, ja variet, nu tā vajag". Nē, viņš kliedza un spēra. Vienā filmā starp citu šitas ir labi parādīts. Kā viņš uzrunāja dēmonus, tos izdzīdams no apsēstajiem? Galu galā, Tu stādies priekšā, kādu spēku vajag, lai uzrunātu tūkstošus Kalna sprediķī, t.sk. tādas frāzes kā Mt.5:29-30. Nē, Jēzus nav čukstošs liberāls ņerga. Atvainojos par tiešumu. Cita starpā, Viņš nav arī psihopāts, kas aurē bezjēgā.
Un vēl, par to, ka mēs visi esam liberāļi. Jā esam, bet liberālisms tāds, kādu to sludini Tu elkdievības formā, man u.c. tā saucamajiem konservatīvajiem nav pieņemams. Es to atkal tendenciozi tulkoju kā vēlēšanos pierakstīt sev neesošus piekritējus. |
Harry  |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:13:38
pieveersiisim uzmaniibu,ka Musulmaņi patiesibaa ir tiiri miermiiliigi un vienmeer ir atbalstiijshi kristieshus un judaistsus vairaak neklaa noliegushi,vien uzsveerushi,kja vinju pravietis bija peeeejais peec Kristus un taadeelj vispareizaakas.
Islaama spridzinaataaji un teroristi ir pilniigi cita lieta-radikaala sekta,kas ne iisti izprot maaciibu.
(nu cik man liekas) |
Harry |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:14:58
vispaar jaa.es esmu paarliecinaats.jo esmu kaut kaadus veestures avotus čitājis.
|
Harry |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:17:21
bet zinu,ak manam draugam ir paziistami musulmanji no aarzemee,un vinji ri čoini un miermiiliigi čaļi.
un manliekas,ka Israeelaa arii nenotiek baigie konflikti starp Muslimiem un Kristentumu.
nu tas taa.
Lai nebuutu arii STEReotips par Islāmu kā par slepkavotaaju religiju.
Es arii varu iesaukties-Es vācu nost Buddhas vaardaa!
un visi uzreiz piedeevee Budismam slepkaviigumu.
|
indriķis  |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:18:59
Draugi, saskaņā ar Noasveidīgā liberālisma modeli Jēzum vispār nebūtu nekādu tiesību sludināt, jo viņš ir neiecietīgs un nepolitkorekts. Un liberālisma Tempļa policijai viņš par būtu jāapcietina uz karstām pēdām.
Noasveidīgais , tātad reiz taps pasludināts ka neiecietība vairs nepastāv un visi neiecietīgie ir iecietīgās sabiedrības ienaidnieki. Nav jau grūti, vajag tikai varu. Vai nesanāks kārtējais alķīmiskais eksperiments ar cilvēkiem typa padomju cilvēks, ārietis, u.c.. |
Harry |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:22:18
kaut gan bija gan taas trakaas sadursmes par Jeruzaalemi agraak!
``Sveetais krusta karš``.
bet tas taa.
piemeeram 11ajaa gadsimtaa-es iesaku palasiit veesturisko romaanu dziednieks.
Tur staastiits par aarstu,kurš dodas uz austrumu valsti apguut pie juudu aarstiem ziniibas,pats paargjeerbjoties par juudu.
taa nu tur dziiwo musulmanji un juudi(es nezinu vai kristieshi)jo kristietiiba laikam vairaak jhau bija izplatiijusies rietumeiropaa.
vaardsakot kaut kaa taa.
un visi laimiigi sadziiwoja.protams ar niciigiem skatieniem un dažkārt pa kautinjam u akmenjiem,bet katram savi kvartaali.
u.t.t. |
Harry |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:24:50
ahaa vinjsh devaas uz Persiju.un graamatas autors ir Noa Gordons.
lieliski lieliska graamata! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.26 13:26:15
indriķis, sanāk sanāk... bet VIŅI to nekad nespēs redzēt... jo viņi nespēj pieļaut, ka viņi kļūdās... Kļūdīties var tikai CITI un viņi ir ar mieru to maigi paciest un palīdzēt izlabot... bet VIŅI nekļūdās apriori!
Jo vai tad var kļūdīties cilvēks, kas uzskta agresiju par ļaunumu!
Šai tēzē viņi nekļūdās, bet gan pārējajā gan! |
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 16:42:06
Mulder ,
kaut arī man ir radusies sajūta, ka esmu jau ierindots tādu cilvēku rindās, ar kuriem nav jēgas runāt, jo viņu uzskati ir maldīgi un kaitīgi kristīgajai ticībai (un, ja tas ir tā, tad dialogs vairs nav iespējams), es tomēr gribu ticēt, ka mēs vēlamies ne tikai parādīt cits citam savu intelektuālo pārākumu, bet arī nonākt pie kādām svaigām atziņām un idejām.
Tad nu es gribu sacīt, ka Tevis pieminētie piemēri, kad liberālisma vārdā notiek brīvības ierobežošana (piemēram, Butiljoni gadījums), ir nevis pierādījums liberālisma vainām, bet gan gluži pretēji - pierādījums, ka liberālās vērtības strauji zūd un iet mazumā. Butiljoni tika atraidīts nevis tāpēc, ka ES būtu pārāk liberāla, bet gan - tāpēc, ka tā jau sen ir pārāk sociālistiska, un sociālistiem vienmēr liberālisms ir tikai piesegs konkrētu ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Ne katrs, kurš runā par toleranci, ir tolerants. Tāpat kā ne katrs, kurš runā par kristietību, ir kristietis.
Jā, liberālisma un tolerances idejas var ļaunprātīgi izmantot. Tu apgalvoji, ka manis pieminētās idejas ir tikai teorija, esot jāskatās uz konkrētiem piemēriem. Uz to varu vien atbildēt, ka mūsu brāļiem ateistiem būtu daudz ko teikt par kristietības konkrētajiem piemēriem. Un tieši tad mēs vienmēr sacītu - neskaties uz situācijām vien, analizē pašu ideju.
Pati ideja prasa pēc garīga pamata - šī garīgā pamata trūkums ir šodienas ateistiskā liberālisma vājais punkts. Liberālisms nevar pastāvēt gluži tukšā telpā - tāpēc, ka tad tas ātri kļūst par surogātu. Mēs it kā pārstāvam brīvo sabiedrību, bet šī brīvā sabiedrība vajā visus savus pretiniekus. Tā nav liberālisma iezīme, bet liberālisma trūkums!
Tajā pašā laikā man ir jāpiekrīt tiem, kuri saka - ir dažas idejas un noskaņas, kuras jāizskauž jau pašā sākumā, kuras nevar ļaut vieglprātīgi sludināt - jo cilvēkiem piemīt spēja pārprast un noticēt lietām, kuras vēlāk izrādās postošas. Tāpēc var saprast gadījumus, kad liberālā sabiedrība pieņem visai skarbus likumus attiecībā, piemēram, pret vienas vai otras ideoloģijas atklātu sludināšanu. Piemēram, es neatbalstu netraucētu neonacisma vai krievu nacionālboļševisma sludināšanu. Jo es saprotu, ka tas var beigties ar pavisam konkrētu cilvēku nevajadzīgām ciešanām...
Vai nevar "pārgriezt skrūvi"? Protams, var! Komunisti brīvības vārdā radīja totalitāru sistēmu. Vai nevar ļaunprātīgi izmantot brīvību? Protams, var! Pāvils sacīja: viss man ir atļauts, bet ne viss man der. Liberālisma augstākais paraugs - liberālisms, kurš nepiesedz haosu, bet ir atbildīgs. Un līdz tam augt un augt. Bet - kas ir alternatīva? Jā, zinu - alternatīva ir kristīgā ticība. Bet tā nav atbilde, ja runājam par valsti kopumā. Šobrīd kristieši Latvijā sastāda labi ja 10% no visiem iedzīvotājiem. Ko darīt ar valsti kopumā? Ar varu kristīt? Nē, mācīties sarunāties. Izcīnīt smagu intelektuālo cīņu ar dažādiem stereotipiem un murgiem par kristietību, kā rezultātā aizvien vairāk cilvēku sāk saprast Kristus mācības jēgu, Viņa vārdu aktualitāti, Viņa pamācību svētību un piemēra nozīmi (ja ne ko vairāk...).
Vārds iecietība ir cēlies no saknes ciest. Un tas nozīmē, ka liberāla sabiedrība var pastāvēt vienīgi tur, kur cilvēks ir gatavs ierobežot pats sevi, paciest neērtības, savas brīvības robežas, lai citiem dotu līdzvērtīgas iespējas. Tāpēc patiess liberālisms ir iespējams tikai tur, kur ir skaidri likumi, skaidras vienošanās un kur cilvēki ir gatavi pieturēties pie ētikas principiem.
Latvijas piemērs ir ārkārtīgi slikts un dīvains. Formāli mēs it kā tiecamies tuvoties liberālismam. Bet praksē to saprotam kā varas un ētikas vakuumu. Vidusmēra latvietim liberālisms nozīmē: dari, kas tev ienāk prātā. Bet tas NAV liberālisms! Liberālisms nozīmē - dari to, kas nedara pāri tavam tuvākajam. Liberālā sabiedrība rodas tad, kad viens otru cenšas pārspēt cieņā un gatavībā piekāpties, lai neaizskartu, neievainotu, nevajadzīgi un nepatiesi neapvainotu. Un to es Latvijā redzu ļoti maz. Tāpēc tieši mūsu sabiedrībā nākas tik grūti skaidrot, ka liberālisms nav tas pats, kas anarhija!
Vārdu sakot - es daudz kam piekrītu Tavā liberālisma kritikā, bet tikai piebilstu, ka Tu patiesībā kritizē nevis liberālismu, bet gan - to, kā mūsdienu cilvēki, nevēlēdamies sevi ierobežot, brīvības ideju lieto, lai viens otram nodarītu pāri. Un tāds dzīves modelis ir gan pret kristietību, gan pret liberālismu kā domāšanas veidu.
Mārtiņ ,
veltīgi Tu manī redzi demonizētāju vai ienaidnieku.
Islama fundamentālisti ir tikai ilustrācija. Kristīgie fundamentālisti (ar to saprotot cilvēkus, kuri ir tik tālu pārliecināti par savu patiesību, ka ir gatavi pielietot spēku - politisku, ekonomisku vai militāru - savu mērķu sasniegšanai) nav par mata tiesu labāki. Es nesaku, ka Tu esi fundamentālists, es jautāju - kas ir cilvēka ideāls? Uz ko jātiecas? Vai uz tādu cilvēku, kurš ir garīgi lepns un uzskata, ka viņam ir tik skaidra un neapšaubāma atziņa, ka ir gatavs tās dēļ nogalināt (visbiežāk - pilnīgi absurdi), jeb tomēr tāds, kurš, pats pieturēdamies pie saviem uzskatiem, ļauj citiem brīvību domāt citādi, un labprāt ar viņiem sarunājas?
Es palieku pie savas pārliecības - ir tikai divas alternatīvas: karš vai arī sarunas un dialogs. Ja nenotiek sarunāšanās bez jau gatavām atbildēm un gatavām kastītēm, kurā viens otru ievieto, tad agri vai vēlu nākas konstatēt, ka ir divas cilvēku grupas, kurām katrai ir sava negrozāma pārliecība, kuras nav spējīgas savā starpā sadzīvot. Tad labākajā gadījumā notiek fiziska nošķiršanās (teritoriāli), vai arī agresīvs konflikts.
Vai Tev liekās, ka ir iespējama situācija, kurā visi tic vienādi un domā vienādi? Varbūt tad, ja ir stingra kontrole, kas nelaiž cita veida idejas pat tuvumā - kā tas bija komunistu režīmā. Mūsdienu informācijas aprites apstākļos tāda izolācija nav iespējama. Mēs esam un būsim dažādi. Un līdz ar to ir jautājums - ko darīt tad, ja mūsu uzskati atšķiras? Vai kādam ir tiesības savus uzskatus otram uzspiest?
Es neapgalvoju, ka Tu esi liberālis. Protams, ka nē. Es sacīju, ka esam liberālas (samērā) sabiedrības locekļi, liberāļi de facto , caur to, ka esam gatavi viens ar otru sarunāties. Un tas man liekas labi un pareizi.
Attiecībā uz to bieži piesaukto epizodi, kurā Jēzus uzstājas Jeruzālemes Templī.
Pirmkārt, tā ir skaidri pravietiska un simboliska rīcība. Pātaga tika savīta nevis tāpēc, lai sistu kādam cilvēkam, bet lai izdzītu no Tempļa lopus. Naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju būrus Jēzus apgāž tāpēc, ka jūdi bija ierīkojuši sev izdevīgo tirgu tieši tajā Tempļa daļā, kura, saskaņā ar Dieva norādījumiem, bija "lūgšanu nams tautām", proti, pagānu pagalmā. Tirgošanās ar lopiem bija smalks veids kā padarīt neiespējamu dievkalpošanu šajā Tempļa kompleksa daļā. Jēzus veic pravietisku darbību - atjauno iespēju arī pagāniem tuvoties Dievam. Iedomāties, ka tā bija psihopātiska agresijas lēkme, ir vairāk nekā neiedomājami kopējā JD liecības par Jēzu kontekstā.
Jā, Jēzus lieto skarbus, cietus, nepatīkamus vārdus pret tiem, kuri ir neiecietīgi un agresīvi. Tādā veidā Viņš gatavojās savai Krusta nāvei un misijai. Tikai tad, kad agresija no slēptas formas tiek pacelta redzamā, uzskatāmā līmenī, cilvēki apjēdz problēmu un var sākties dziedināšana. Jēzus izturās nevis agresīvi, bet izaicinoši - un tā ir visai liela atšķirība.
Visbeidzot, arī liberālisma domāšanā ir pieļaujama spēka lietošana - piemēram, gadījumā, ja kāds ir jāaizstāv pret agresoriem. Kad tiek teikts: agresija ir faktiski vienīgais universāli atzītais ļaunums, runa ir par nepamatotu viena cilvēka vēlēšanos uzspiest savu dzīves modeli, vai realizēt savu brīvību uz cita brīvības rēķina.
Indriķi ,
atļauj man pašam komentēt to, kas būtu vai nebūtu pieļaujams saskaņā ar "manu liberālisma modeli". Jēzus nekādā ziņā nav liberālisma pārstāvis vai tā pretinieks. Liberālisms ir filosofijas novirziens. Tā saknes ir kristīgā ticība, bet tas nav novienādojams ar to. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.09.26 16:57:07
Noasveidīgais...
Nav tik traki! Tu esi runājams, laigan es tevī ieraugu pats savus trūkumus - rakstīt palagus, ko grūti aptvert kopumā!
Tevis teiktajam tieši man es pārsvarā piekrītu. Taču kā tu saki, Kristietībai ir tikai 10% piekritēju, tamdēļ ko... jāmeklē jauna ideoloģija un kā glābiņu tu atrodi Liberālismu. Jeb "pārģērbt" Kristietību tā lai tā viegli ir norijama. Tas ir nogludināt kristietību lai tā nesāpina rīkli cilvēkiem un lai viņi to viegli sagremo? Vai tā nebūs cilvēku mānīšana?
Vai tā nav mānīšanās un tāda savdabīga čakarēšanās, mēģināt iebarot cilvēkiem Mīlestības Dievu, noklusējot, ka šis pats Dievs ir teicis visai štengrus vārdus un apsolījis visai bēdīgu galu tiem, kas šo mīlestību tur par mēsliem?
Nevari tu salabot Valsti sludinot tikai Evanģēliju. Jā protams, nekas neizdosies, ja sludinās tikai Bauslību. Jāsludina abi, un jāsludina pareizi - te es figurāli izsakos, es neuzstāju, ka Kristietība jāpadara par Valsts reliģiju apriori!
Jā mūsu galvenais uzdevums ir apzināties, ka realitātē pār mums valdīs nereti dumji un pat ļauni valdnieki, ne tikai neticīgi. Mūsu uzdevums iemācīties dzīvot un sadzīvot šādā Valstī!
Bet manuprāt kļūda ir tajā, ka jau vienu labu universālu likumu "Mīli Savu Tuvāko", kas manuprāt ir gana labs, tu gribi nomainīt ar citu... to padarot, kā Mārtiņš teica, par ļaunuma fukciju! Ka Liberālisms ir "reakcija" uz ļaunumu! Tas ir mānīgi! Ļaunums nedrīxt būt tas, kurš diktē tavu dienas kārtību. Tieši otrādi, Dienas Kārtību tev nosaka mīlestība... un ļaunums, ja tas parādās un JEBKURĀ FORMĀ, ja tas parādās, ir jālikvidē ātri un efektīvi... pasargājot cilvēkus, protams.
Mums Kristiešiem ir priekšrocība... mēs JAU esam Patiesību atraduši... Viss kas atliek, to dot cilvēkiem... ja vajag arī vārdos!
Bet vai tu aceries Kristus brīdinājumu - ka laiku beigās mīlestība ies mazumā un ticība izdzisīs... Nu nevajag censties uzcelt Paradīzi Zemes VIrsū... tas ko vajag darīt, raut no šī ugunsgrēka ārā cilvēkus pēc iespējas! Nodzēst ugunsgrēku tu nevari, pats Dievs ir uguni pielaidis šai pasaulei, viņa Dusmu Kauss iznīcinās šo grēka pasauli... nav jēga mēģināt glābt to, ko Dievs pazudina... GLābt vajag to par ko Dievs ir miris! Jo tad tas nozīmē, ka tā ir vērtība... ja pats Dievs ir ar mieru ciest un mirt par cilvēku, tātad mums ir jāvērtē, ka tā ir vērtība kuras dēļ ir vērts ciest un mirt.
Varbūt tavam sirdsmieram, tad šādu "liberālismu" es pieņemu. Man gan patīk labāk vārds "Mīlestība"! |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2008.09.26 17:06:05
Labi jau labi - sabiedrība ir ar pacietību nesusi visus tai uztieptos kopdzīves modeļus - plutokrātiju, sociālismu, nacismu, fašismu, u.c., nesīs arī to liberālisma modeli, kas nonāks līdz patērētājam. Lai Dievs dod, ka tas būtu īstais, kaut gan maz ticams, jo iedzimto grēku neatceļ tā noliegšana.
Bet diskusija vairāk ir par liberālteoloģiju - baznīcas postu. Un te baznīcai dotā Atklāsme nosaka spēles noteikumus, ne mainīgās ideoloģojas un filosofijas.. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.26 17:09:36
indriķis, vispār... ja tā padomā... cik lielu postu vispār izdara vienkārši vārdi...
Tu piekabini kādu birku, un vari sabojāt labas lietas. Vai tu vari ar vārdiem vien noslēpt indi krūzē...
Un tādos brīžos gribas kliegt, kur ir tie Vārdu Meistari un Šīs pasaules Gudrie... kāpēc viņi nenāk aizstāvēt...
Esam iemacījuši policistus kauties un no ceļa psihopātus novākt, bet vārdu bandītus neviens nepieskata, tak vēl vairāk... aizstāv viņu tiesības nēsāt šos zobenus!
A robežu... kurš vilks? Kurš izdalīs vārdu valkāšanas licences? Mēle ir elles aizdedzināta un ierocis, kas dots ikvienam... gan cirst, gan aizstāvēties! |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 17:14:16
Mulder,
katrs miermīlīgs vārds man liekas kā atspulgs no Dieva Valstības. Izklausās patētiski, bet tas tiešām tā ir - man aizdomas, ka tuvojas drūmi, agresīvi un strikti laiki. Katra saprašanās man liekas kā brīnums, kas vairs nav pašsaprotams. Paldies, ka varam sarunāties!
Es nevienam neko necenšos iebarot. Un nemeklēju nekādu jaunu ideoloģiju. Tas būtu aplams priekšstats, ja kādam liktos, ka patiesībā es domāju kaut ko citu, bet šo visu saku tikai tāpēc, lai viltīgā veidā kādu pievērstu ticībai. Es patiešām uzskatu, ka spēja sarunāties ir viens no pirmajiem patiesi kristīgajiem tikumiem.
Liberālisms prasa skaidrus, cietus likumus un stingru pieturēšanos pie šiem likumiem. Tas prasa iekšēju gatavību uzupurēt daļu no savas brīvības pārējo dēļ. Tā nav tik "evaņģēliska" pieeja, kā sākumā liekas. Mīlestība nevar pastāvēt bez uzupurēšanās - un tieši šo daļu vārdā mīlestība sabiedrība nespēj un negrib pieņemt. Bet tāpēc vien jau es nevaru atteikties no tā elementārā (uh, nemaz ne elementārā) fakta, ka Dievs ir mīlestība! Tā nav tikai skaista formula, bet vienīgais veids, kā mēs Dievu varam iepazīt. Viņa likumi izriet no mīlestības, nevis aizstāj vai koriģē to.
Man nav jāsludina nekas cits, kā vienīgi un tikai Mīlestības Dievs. Pasaulē pietiek visādu gudrajo, kuri sludina vis kaut ko citu. Vai tāpēc pasaule kļuvusi labāka, citādāka? Vai cilvēks kļūst pestīts caur bauslību? Vai bauslība rada svēttapšanu? Nē, tikai un vienīgi evaņģēlijs! Tad, kad ticībā esam satvēruši Dieva piedošanu, tikai tad sākam lūkoties uz Viņa likumiem - kā jaunās dzīves vadlīnijām. Ja gribi panākt svēttapšanu, sludini evaņģēliju! Tas ir luteriskās teoloģijas neapgāžams princips.
Jo bauslība palīdz vien nonākt līdz Kristum. Saprast, ka mēs nevaram ar centieniem un likumiem mainīties. Vienīgi Dievs ar Savu žēlastību un piedošanu (=mīlestību) mūs izmaina. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 17:22:24
Mulder,
bet es piekrītu, ka mīlestību nedrīkst jaukt ar vienaldzību un anarhiju!
Tieši tad, kad tas tiek darīts, viss tiek pazaudēts - gan patiesa brīvība, gan mīlestība.
Došu kādu bērnišķīgi vienkāršu piemēru.
Ceļu krustojums. Liela, aktīva satiksme - katrs vēlas braukt sev tīkamā virzienā.
Arī es pienāku pie šī krustojuma un vēlos tam tikt pāri - starp visām mašīnām un cilvēkiem, kuri piedalās satiksmē.
Ko darīt?
Viens variants - atstāt visu pašplūsmē (viens veids, kā saprast brīvības jēdzienu!). Lai paši tiek galā. Rezultāts - stāvot uz ceļa malas, esmu nebrīvs, pārnervozējies, mēģinot atrast brīdi, kad pārskriet pāri ceļam. Es skrienu kā žurka, jo jebkurā brīdī kāds var mani savainot. Manu brīvību un cieņu ierobežo un traucē tas, ka apkārt ir tāds haoss. Anarhija nav brīvība, tā nozīmē to, ka es ne par ko vairs nevaru būt drošs, un mana brīvība šķērsot ielu patiesībā ir ļoti ierobežota.
Bet tad - uzliekam luksoforu. Pienākot pie tā un redzot sarkano, es varu mierīgi pastāvēt (ierobežot savu brīvību), paskatīties uz apkārtējām mājām, izbaudīt mirkli miera. Un tad, kad iedegas zaļais signāls, es brīvi, bez bailēm, bez nemiera, mierīgi dodos savā iecerētajā virzienā. Iet pāri ielai pie zaļā - tas ir brīnumains brīdis - pilnīga brīvība darīt to, ko tu vēlies!
Tas mazliet pārstrādāts piemērs no liberālisma teorētiķu darbiem par tēmu: likums rada brīvību.
Un liberālis uzskatītu, ka tie, kuri brauc pie sarkanā, ir jāsoda. Jo viņu brīvība nonāk pretrunā citu brīvībām. Brīvības gan vienmēr ir pretrunā, bet starpība ir tā, ka luksofora gadījumā mēs esam sarunājušies un vienojušies - kā katrs savu brīvību realizēsim, bet tad, kad kāds brauc pa savam - viņš ir vienkārši agresīvs, jo realizē savu brīvību patvaļīgi uz citu brīvības rēķina. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2008.09.26 18:36:55
Bet šeit arī liberālisma problēma - mēs nevis pilnībā esam par kaut ko vienojušies, bet gan nepārvarama - valsts, vara mums ir uztiepusi šādu vienošanos mūsu pašu labā. Protams, luksofora gadījumā - mūsu labā, bet kas pateiks, ka šī nepārvaramā vara to vienmēr darīs mūsu labā. Piemēram, zināmo minoritāšu tiesības strādāt skolā - notiek sadursme starp šīs specifiskās grupas gribu un vairākuma - vecāku gribu. Minoritāte šādā gadījumā skaļi apsūdz vairākumu agresijā, lai gan pati ir agresīva ne pa jokam. Pašreiz dēļ sabiedrībā valdošās senā konservatīvisma intences lemšana ir par labu vairākumam, bet pagaidi, kamēr pērkamā prese un ārvalstu un pašmāju lobiji būs paveikuši savu propogandu un politiķi piekāpušies spiedienam.. Ar nāvessodu tas jau ir noticis - kāda te demokrātiska vienošanās, vien mazākuma agresija pret vairākuma gribu. Tātad - kas būs Liberālisma Augstie Tiesneši. Tiesa! Bet kas ir tiesa - daži cilvēki, kas interpretē likumu saskaņā ar saviem priekšstatiem. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 19:12:55
Indriķi ,
man liekas, ka tas, ka vairākums kaut ko apgalvo vai saka, nepavisam nenozīmē, ka vairākumam ir taisnība. Bieži vien taisnība ir mazākumam! Vai Tu to nezini no nesenās KLB pieredzes? Līdz ar to Tavs jautājums patiešām ir vietā - kā atšķirsim taisnību?
Latvieši bieži vien domā par sevi kā par ļoti iecietīgu tautu tāpēc, ka līdz šim viņiem nav bijis nekas īpaši daudz jātolerē. Nomalē dzīvodami, mēs esam bijuši brīvi no veselas virknes problēmu, kuras rada galvassāpes citām Eiropas valstīm. Tiklīdz parādās problēmas, izlien laukā visa neiecietība un neprasme veidot dialogu.
Diemžēl, atkal atkārtošos, cita risinājuma nav, kā vienīgi un tikai - sarunāšanās, dialogs. Jo lēmumi beigu beigās vienalga jāpieņem. Vai nu voluntāri, vai arī - kā dialoga rezultāts. Atļaujos balsot par dialogu, jo neredzu labāku risinājumu. Kāds nolems visu manā vietā? Kāds pasludinās, ka man jātic tā, kā viņš? Šī doma man nepatīk vēl vairāk.
Kristīgajai Baznīcai nepieciešams strauji domāt par to, kā sevi pārstāvēt šajā sabiedrības dialogā. Jo citādi man liekas, ka visi mūsu iebildumi pret liberalizāciju ir saistīti ar to, ka cilvēki, kuri domā savādāk, nekā mēs, spēj politiķus un pūli pārliecināt labāk, nekā mēs. Stulbi, ka jācīnās ar PR metodēm, bet - stulbi vai nestulbi - tas paliek fakts: cilvēki ir virspusēji un viņiem viss jāielej ar karoti mutē.
Ir tikai divas iespējas - vai nu kristīgā ticība tiešām ir patiesība (un tad ir jābūt kādam veidam, kā to padarīt saprotamu pat tiem, kuri nav gatavi tūdaļ zemoties krusta priekšā), vai arī tā ir tikai iedoma - un tad, protams, nelīdz argumenti, bet tikai vara, kas spēj uzspiest ideoloģiju visiem pakļautajiem. Es domāju, ka kristietībai nav jābaidās no patiesības. Patiesība liecina par Kristu un ved pie Kristus.
Viens gan ir jāsaka: Konstantīna ēra ir beigusies. Līdz šim (kopš ceturtā gadsimta) kristietība baudīja priviliģētu statusu sabiedrībā. Pat tad, kad valsts bija šķirta no Baznīcas, tomēr tika pieņemts, ka kristīgā ticība un vērtības ir nozīmīgas. Šobrīd tas ir beidzies. Un tas daudzus kristiešus biedē. Tas rada nepatiku, jo tas nozīmē, ka jāsāk pieņemt jauni spēles noteikumi - jādodas diskusiju arēnā ne tikai ar atsaucēm uz pagājušo godību un Bībeles autoritāti, bet no jauna jāpierāda gan Bībeles autoritāte, gan kristietības spēja sniegt reālas, šodienas cilvēkam nozīmīgas atbildes uz viņa jautājumiem.
Lai kā mēs cīnītos pret to, ka sabiedrība kļūst izglītota un jautājoša, tas ir nenovēršams process. Un, pat ja būs kādi atkritieni atpakaļ, ilgtermiņā varam necerēt uz to, ka cilvēki mums ticēs tikai tāpēc, ka mēs pietiekami skaļi kaut ko kliegsim.
Vajadzīgi jauni apoloģēti, enerģiski un zinoši domātāji, kuri spētu runāt cilvēkiem saprotamā valodā un būvēt jaunu pamatu kristīgās ticības nākotnei.
Citādi sanāks kā ar tiem ebreju intelektuāļiem, kuri pagājušā gadsimta vidū runāja par to, ka vienīgais, kas viņiem vēl ir atlicis, ir sarīkot judaismam cienījamas bēres. Proti, pierādīt, ka mūdienu domāšana ir tieši tas, ko jūdaisms centās sasniegt.
Es domāju, ka bez kristietības nekas labs nevar sanākt. Taisnība, varbūt šobrīdējā formā kristietībai būs jāmirst. Lai augšāmceltos jaunā izskatā - un sāktu no jauna liecināt par Kristus ceļu, tik spēcīgi un pārliecinoši, kā vēl nekad.
Bet - ja runājam par ateistisko humānistu liberālismu, es Tev pilnīgi piekrītu - tā ir konstukcija, kura balstās uz kristietības inerces, un pati cērt sev kājā, kritizējot savu avotu - kristīgo ticību. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2008.09.26 20:04:58
Noasveidīgais , Kāpēc gan kristietībai būtu jāpieņem jauni spēles noteikumi un forma, ja ar to saprot tās vēsts nomaiņu, pat ja tās sociālpolitiskā ietekme mazinās? Arī apostāze ir svētā Pāvila iepriekšparedzēta.
Vienmēr būs cilvēki, kas atsauksies Evaņģēlijam, pat ja vairākums turēsies pie elkiem, kā to bez divdomībām pravieto Atklāsmes grāmata. Un beigās Jēzus saka - vai viņš atradīs ticību virs zemes?
Bet jūdaisms pats par sevi , bez Kristus, ir strupceļš - lai sev svin bēres kaut katru dienu. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.09.26 20:22:48
Indriķi,
es ar jaunajiem spēles noteikumiem nesaprotu vēsts nomaiņu. Bet valodas un izteiksmes veida maiņu gan. Spēju atbildēt uz citiem, agrāk nejautātiem jautājumiem. Spēju formulēt lietas citādi.
Mums jāapzinās, ka tas, kā mēs katrs esam kristietību iepazinuši, arī ir kāda konkrēta laikmeta, kādas konkrētas teoloģiskās skolas rezultāts. Neviens no mums nevar lepoties, ka būtu redzējuši Jēzu miesā vai sēdējuši pie Pāvila kājām. Tāpēc mums nevajadzētu kristīgo vēsti novienādot ar mūsu domām par šo vēsti. Tikai un vienīgi šādā izpratnē es varētu piekrist tam, ka šodien no kristieša tiek gaidīta daudz paškritiskāka attieksme, nekā jebkad agrāk. Ja mēs kādā jautājumā nebūsim godīgi, atklāti vai zinoši, mums tūdaļ uz to norādīs, un mūsu vēstij (lai cik tā būtu principiāli pareiza) tiks atņemta vērtība. Tāpēc zināma kritikas deva ir nepieciešama. Taču tā nav vēsts maiņa, bet gan - labāka izprašana.
Baznīcas vēsturē vienmēr tā ir bijis - jauni ārēji izaicinājumi liek sarosīties un meklēt atbildes.
Bet - par tiem apokaliptiskajiem, drūmajiem nākotnes paredzējumiem, es tomēr gribētu sacīt - mums jāuzmanās, lai ar tiem neaizsedzam savu slinkumu un nevēlēšanos aktīvi strādāt - pie sevis visupirms - lai evaņģēlijs ietu plašumā. Kas zina, varbūt līdz pasaules galam vēl ļoti tālu!  |
Morda [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2008.09.26 21:47:36
Atnāk viens vīrs pie mācītāja un jautā- kristietība uz pasaules ir jau 2 tūkst gadu, bet pasaule labāka nav kļuvusi. Kāpēc tā?
mācītājs atbild- ūdens uz zemes ir no radīšanas sākuma, bet tu palūkojies uz savu kaklu.
Jēzus mācība ir Viņa dzīve, tad arī bazars būs vienkāršāks. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.09.28 21:31:34
Noasveidīgais
Vajadzīgi jauni apoloģēti, enerģiski un zinoši domātāji, kuri spētu runāt cilvēkiem saprotamā valodā un būvēt jaunu pamatu kristīgās ticības nākotnei.
Piedod, ja tas izklausīsies kā frāze un lozungs - bet, citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas ir jau likts - Jēzus Kristus.
Nojaucot ŠO pamatu, visa konstrukcija agri vai vēlu sagāzīsies kā Sivēntiņa namiņš. |
:: Pievienot komentāru
|
