Balss 
|
Iesūtīts:
2008.07.06 00:45:07
Atgriezos no skaista ceļojuma, kurā sastapāmies un parunājāmies ar dažādu tautību ļaudīm. Jau kuro reizi neklausīju apbēdinošajai pieredzei - latviešus neuzrunāt... Ja ar dažādu citu rietumzemju tautu piederīgajiem veidojās draudzīgs (parasti viņu uzsākts) cilvēcīgs ceļotāju kontakts, t.s. small talk, tad, uzrunājot sastaptos Latvijas latviešus, kārtējo reizi piedzīvoju gandrīz vai vienzilbīgas atbildes ar sajūtu kā nelūgtam, uzbāzīgam ciemiņam, no kura grib pēc iespējas ātrāk atbrīvoties.
Agrākos laikos, satiekoties kaut kur padomijas plašumos, latvieši draudzīgi aprunājās, novēlēja viens otram laimīgu ceļu - tāpat kā tas joprojām ir, sastopoties kaut kur pasaulē ar trimdas latviešiem.
Kas noticis ar Latvijas latviešiem?! Kur radies šis aizdomīgums un nedraudzīgums? |
|
filologs [87.110.168.14] |
# Iesūtīts: 2008.07.07 14:32:04
... skolā vai universitātē mēs ne jau ar visiem esam draugi, bet, satiekot kādu skolas vai studiju biedru vēlāk dzīvē kaut kur citur - arī tādu, ar kuru neesam cieši draudzējušies - mēs tomēr priecājamies tikties un labprāt aprunājamies. Līdzīgi ar latviešiem Latvijā un ārzemēs.
Taču ar Balss aprakstīto situāciju arī es esmu diemžēl saskāries un par to domājis.
|
filologs [87.110.168.14] |
# Iesūtīts: 2008.07.07 14:35:52
Vēl viens komentārs no manis.  Es savulaik studēju vienā citā zemē. Citu tautību cilvēki tur labprāt rīkoja kopīgus tusiņus, brāļojās un draudzējās, bet latvieši - pasarg Dievs... Sapulcēt visus sešus tolaik tajā universitātē studējošos latviešus vienā reizē vienuviet tā arī neizdevās visu studiju laiku. Tad vienam negribas, tad otram nav laika, tad vienam vēders apsāpējies, citam slikts garīgais, bet citam negribas tik tālu iet (20 min. gājiens uz pilsētiņas otru galu...) |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.07 14:37:02
filologs [87.110.168.14]
Tieši to es arī domāju.
Bet par to latviešiem it kā iedzimto jeb vēstures gaitā iegūto aizdomīgumu es īsti nevaru piekrist, jo novēroju šo parādību tieši pēdējā laikā.
Padomju laikos, satiekoties padomijas plašumos, šāda tikšanās pat nepazīstamu ļaužu starpā bija sirsnīga iun neviltota prieka pilna.
Tieši tāpat, kā sastopoties kaut kur pasaulē ar trimdas latviešiem. Ne miņas no šī vēsuma un liec mani mierā izteiksmes. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.07 14:43:55
Ctulhu
Es nerunāju par pārspīlētu čupošanos slāvu vai amīšu gaumē, bet tikai un vienīgi par draudzīgi pozitīvu attieksmi pret saviem tautas brāļiem un māsām svešā vidē, kā piem., ceļojuma laikā PSRS! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.07 14:47:39
Ctulhu
Re, ka īsti nava... un tieši ir gadījies vairākkārt sastapties ar šo parādību tieši starp latviešiem. Nu, estiņi tādi jau laikam ir no sākta gala.
Bet pat vēl aukstākie skandināvi tādi nav! |
filologs [87.110.168.14] |
# Iesūtīts: 2008.07.07 14:52:02
Atceros arī astoņdesmito gadu beigas, pirmos ceļojumus uz rietumiem ciemos pie radiem. Lidmašīnas uz un no Rīgas bija pilnas ar rietumniekiem, rietumu latviešiem un Latvijas latviešiem; visur skanēja draudzīgas sarunas, blakussēdētāji cits citam apjautājās, no kurienes ir un uz kurieni brauc... Tolaik no Latvijas varēja izbraukt vienīgi ar vīzām, kuru saņemšanai vajadzēja uzaicinājumus (tāpēc tos varēja saņemt vienīgi latvieši, jo tiem ārzemēs bija radi, atšķirībā no krieviem). Turklāt brauca ne jau kādi "biezie", bet pārsvarā tie, kuriem radi bija ceļu apmaksājuši.
Vēlāk, kad lidošanai uz ārzemēm par galveno priekšnoteikumu kļuva nauda, tad, protams, ceļotāju kontingents un arī atmosfēra lidmašīnās stipri mainījās...
(Pēdējo reizi draudzīgu, sabiedrisku noskaņu un sarunas lidmašīnā piedzīvoju 1997.gadā.) |
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.07.08 01:02:05
filologs [87.110.168.14]
klau, drauks, negribi piereģistrēties? Tad varēsi rakstīt nesadalītus komentārus. 
Bet par sabiedrisku noskaņu lidmašīnā - nu nezinu, mani parasti kaitina, ja man lidmašīnā ar kādu jārunājas. Parasti izbaudu šo laiku kā tādu, kad varu būt viena un pati ar sevi. |
filologs [87.110.168.14] |
# Iesūtīts: 2008.07.08 01:36:32
Vilks, paldies par ieteikumu; varbūt tiešām derētu piereģistrēties, bet šai ziņā esmu slinks..
Par lidmašīnu - daļēji piekrītu, ir arī tā, kad to laiku gribas vienatnē izbaudīt.. Bet tomēr tai Atmodas laiku lidojumu sirsnīgajai noskaņai un latviešu kopības sajūtai bija savs īpašs šarms, pēc kura reizēm uznāk nostaļģija. Tā laika pasažieri pārsvarā bija cilvēki, kas saviļņoti un pacilāti devās satikt sen vai nekad neredzētus radus, atklāt sev jaunu pasauli (neredzētās ārzemes vai dzimteni) - kaut kas jauks tajā visā bija.. Kad vēlāk tos nomainīja krieviski skaļi runājošas biezās cacas, kas lietišķi brauc šopingot - nu, tas bija tā... Mjā, šovakar esmu sentimentāls un vienlaikus rasistisks.. (Pats visus šos gadus pārsvarā lidoju pa akadēmiskām darīšanām.) |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.07.08 07:31:38
filologs [87.110.168.14]
Hā, nu tā kā es lidojumus atklāju tikai 3. tūrē (ne padomju laikā un ne pēc tam, bet tikai ar lēto lidojumu sākšanos), tad man tādu atmiņu nav, līdz ar to nezinu, kā bija
ej nu ej, kāda slinkošana, tas ir dažu minūšu darbs un vienreizēja ielogošanās epastā. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.08 17:59:19
Trilobīte
Tieši par to es brīnos - vai tiešām latvieši ir kļuvuši tādi zanudas , kas nespēj, baidās kādu normālu, laipnu vārdu pārmīt ar otru latvieti?
ES neslimoju ar pļāpību, un arī man krīt uz nerviem ļaudis, kas uzklūp otram ar savu sabiedrību.
Es runāju par minimālu, draudzīgu apsveicināšanos - kā draudzīgi kaimiņu suņu saluncinās ar astēm un aizskrien tālāk katrs savās darīšanās. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.07.09 09:14:18
vilks
Bet par sabiedrisku noskaņu lidmašīnā - nu nezinu, mani parasti kaitina, ja man lidmašīnā ar kādu jārunājas. Parasti izbaudu šo laiku kā tādu, kad varu būt viena un pati ar sevi.
Gluži manas domas. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.07.09 09:25:21
Sheksna
Nav viegli atšūties no kāda runāt gribētāja. Starp citu, viens no labākajiem paņēmieniem ir kā atbildi sākt runas par tematu "Jēzus tevi mīl..." ;-) |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2008.07.09 09:30:07
KarotesNav
nea,.... nu nezinu var klausīties mūziku vai lasīt grāmatu vai izlikties, ka guli, tad runātgribētāji atšujas... pat neuzsākuši sarunu
mani vairāk kaitina kliedzoši bērni.... aaaaaa un man bija reiz 10 stundas jāklausās, kā viena sīkā kliedza (6 vai 7 gadi)....kliedza, jo vecāki lika sēdēt un piesprādzēties lidenei paceļoties, kliedfza, jo māsa sēdēja ar mammu, kliedza, jo stjuarte iedeva ne to padzērienu, kliedza, jo viņai neļāva stāvēt ar kājām uz krēsla... klliedza, jo tēvs lika multeni skaīties, klausoties caur ausīm, nevis pa skaņo, kā viņa gribēja...kliedza un kliedza.... un tas ir kaitinošāk nekā kāds kas grib parunāties,.... |
Balss |
# Labojis Balss: 2008.07.09 12:54:07
KarotesNav
Nav viegli atšūties no kāda runāt gribētāja. Starp citu, viens no labākajiem paņēmieniem ir kā atbildi sākt runas par tematu "Jēzus tevi mīl..." ;-)
Varbūt šādi formulēts - bāc, pa pieri, tiešām atšuj, jo nobiedē ar hariku stilu.
Bet patiesībā ir tā - ja cilvēki sarunā uzzin, ka esmu kristiete, tad ļoti bieži paši virza sarunu uz jautājumiem par ticību un baznīcu.
sicilia
Jā, tādi izlaisti bērni ir baigi. Bet - kādas tautības bija šī ģimene? Šaubos, ka latvieši... Vai varbūt tā meitene bija tiešām slima? |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.07.09 12:56:04
Balss
mmm viņi bija no šveices... diez vai slima, drīzāk nu pārlieku izlutināta |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.09 12:58:43
sicilia
Jā, ari mani bieži ir šokējuši šie superliberālās bērnu audzināšanas redzamie un dzirdamie augļi, kas bojā dzīvi apkārtējiem. |
Tas Pats  |
# Iesūtīts: 2008.07.09 23:03:35
Kas ir latvietis?
Latvietis ir ne šis ne tas. Ne krievs, ne zviedrs, ne polis, ne soms. Latvietis jau sen nav latvietis. Viņš ir sašķelta būtne, bez savām labajām tradīcijām, bez sava pozitīvā skatījuma nākotnes virzienā.
Daži latvieši, lai kaut cik pozicionētu sevi, identificētu sevi, piesietu sevi kaut kam unikālam, cenšas pretnostatīt sevi citu tautību cilvēkiem. Kas rezultātā sanāk?
Porno... sorry - parodija par pašapliecināšanos. Pašpietiekamam indivīdam, pašpietiekamai nācijai sevi nav jāsalīdzina ar kādu.
Zagnul?
Ceru, ka tā.
Ceru, ka latvietī vēl kaut kur dus Latvietis. Tas Latvietis, kam dota ne tikai latviešu valoda, bet arī lielais uzdevums lepni nest, attīstīt savu latvietību, bagātinot visu cilvēci.
|
Rosalie  |
# Iesūtīts: 2008.07.09 23:12:38
Tas Pats,
zagnul, zagnul bet dalja taisniibas tevis teiktajaa diemzeel ir.
Kaada paspietiekamiiba peedeejos 70 gados pusnobeigtai naacijai? Ta naaks gruuti un ilgi...paaudzi vismaz. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.07.09 23:24:18
Rosalie
Kaada paspietiekamiiba peedeejos 70 gados pusnobeigtai naacijai?
Man gan ir nelabas aizdomas, ka nāciju beidza nost par kārtu ilgāk, nekā 70 gadus... |
filologs [81.198.36.55] |
# Iesūtīts: 2008.07.09 23:34:35
Tas pats : Latvietis ir ne šis ne tas. Ne krievs, ne zviedrs, ne polis, ne soms. (..) Daži latvieši, lai kaut cik pozicionētu sevi, identificētu sevi, piesietu sevi kaut kam unikālam, cenšas pretnostatīt sevi citu tautību cilvēkiem. Kas rezultātā sanāk?
Uztraukumam nav pamata - tā notiek ar daudzām tautām... Piemēram, kanādiešu anglofonā daļa arī savu identitāti būvē uz tā, ka viņi NAV briti (kaut arī joprojām ir Anglijas karalienes pakļautībā); ka viņi NAV amerikāņi (kaut arī pārējā pasaule viņus vienmēr par tādiem notur)... bet kas viņi īsti ir, paši lāgā nezin, un arī mokās ar mazvērtības kompleksiem tāpat kā latvieši.
Latvietim ir vēl tāda īpašība, ka viņam šķiet, ka viņš ir unikāls savās sliktajās īpašībās. Nu nav tā. Viņš ir tikpat labs un slikts kā visi citi. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
