atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mūsu attiecībām ar tautiešiem ārzemēs Attiecības ar LELBāl
patriots
Iesūtīts: 2008.01.04 00:56:23
Vai līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu LELBāl nav zaudējusi savu pastāvēšanas jēgu? Varbūt būtu loģiski, ka latviešu aprūpi ārzemēs veiktu LELB?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Starp citu [80.232.255.218]
# Iesūtīts: 2008.02.07 00:04:51
Šis nav gadījums, kur divi var sanākt un nospriest, kur likt trešo. Latvieši Īrijā nav nekādi priekšmeti, kurus LELB un LELBāL var sadalīt savā starpā. Dublinas latviešu draudzes dibināšanas aktīvistiem bija ļoti skaidra vēlēšanās piederēt LELB. "Mūs tas biedē un ir nepieņemami, ka kādi nāk un nu tik mūs ņems un nu tik mūs kaut kur liks," viņi teica. "Ja jūs kaut kādu kopuzņēmumu gatavojaties taisīt, ar mums nerēķinieties."
pīdžeij
# Iesūtīts: 2008.04.17 14:35:35
Ar nokavēšanos iesaistos diskusijā! Man, kā LELBĀL garīdzniekam, interesē tas, ka Latvijā LELBĀL uzskata par liberālu, un līdz ar to nebiblisku. Būtu jācenšas tomēr saprast, ka arī liberāļi lasa Bībeli, un to uztver kā dzīvā Dieva vārdu: tikai tulkošanas/hermeneutikas process ir atšķīrīgs, un ne obligāti sliktāks. Arī LELB ir atkarīga no kulturāliem iespaidiem, tieši tāpat, kā jebkura baznīca jebkurā pasaules daļā, jebkurā laikmetā. Arī konservatīvām baznīcām ir mijiedarbība ar apkārtējo vidi.
Bez tam, ko nozīmē liberāla? Visumā LELBĀL savā kalpošanā ir daudz, daudz konservatīvāka, nekā LELB, vismaz manā pieredzē. Kā saka anglikāņi, ja gribat uzzināt kautko par mūsu teoloģiju, ieskatieties mūsu dievkalpojuma kārtībās. LELB draudžu dievkalpojumi kļūst aizvien katoliskāki, LELBĀL toties bieži vien spītīgi turas pie 1930`to gadu vācu iespaidotām liturģijām un kārtībām.
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2008.04.17 18:36:21
Cik pazīstu LELBAL, tā ir tik dažāda, cik daudz tajā draudžu un macītāju. Dažās varbūt grūti saprast, vai tā ir kristiešu vai dievturu sanāksme, dažās dievkalpojumi ir īdzīgi kā Latvijas augstbaznīciskajās draudzēs...
Pie kādas kārtības tur turas, to vairāk gan nosaka draudžu sastāvs - vecie ļaudis, kas neko citu nepazīst kā veco prūšu kārtību. Ja kāda draudze tiek liturģiski mācīta, tā labprāt pieņem arī bagātinātu liturģiju,ko pīdžejs apzīmē par katolisku (patiesībā tā ir atgriešanās pie senās, luteriskās, pirms prūsiskās dievkalpojuma kārtības).
pīdžeij
# Iesūtīts: 2008.04.17 22:23:22
Protams - ar katolisku apzīmēju tradicionālo (t.i. katolisks = vispārējs, universāls) dievkalpojumu - apmēram kā pats Luters to iecerēja savās liturģiskajās reformās, un kas šinīs dienās neatšķiŗas arī no katoļu, anglikāņu, pat metodistu `middle of the road` dievkalpojumiem, nemaz nerunājot par luterāņiem Zviedrijā, ASV un citur.
Bet daži jauninājumi - altāŗa skūpstīšana, greznie tērpi utt - nudien ir kā `augstbaznīciskās draudzēs`. Ko Luters par tiem būtu domājis? Vai tie kalpo Dieva pielūgšanai un ir adiaphora, jeb tie traucē?

Toties dievturiski ievirzītu dievkalpojumu nekad, nekur neesmu piedzīvojis, ne Latvijā, ne ārzemēs. Nezinu, no kurienes šāda ideja cēlusies, un kur lēnprātīgais tādu redzējis.
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2008.04.17 22:39:29
pīdžeij
Patiesībā es jau nezinu, kāda ir dievturiska dievkalpojumu kārtība. Nekad neesmu tādos piedalījies. Protams, pati dievkalpojuma kārtība parasti lielos vilcienos ir tā pati pēc 1928. gada Aģendas, bet ne sprediķis ne citas runas dažkārt nesatur neko no evaņģelija, kā vien senas atmiņas par baltajiem dzimtenes dievnamiem, bērzu birzīm un iedragāto nacionālo pašapziņu.
pīdžeij
# Iesūtīts: 2008.04.19 01:38:07
Atkal gribētos lēnprātīgam prasīt - kur un kādos apstākļos viņš dzirdējis sprediķi pēdējos 10 gados, kur būtu vien senas atmiņas par baltajiem dzimtenes dievnamiem, bērzu birzīm un iedragāto nacionālo pašapziņu. Es personīgi atceros vienu tādu - sirmgalvja prāvesta sprediķis 18. novembŗa dievkalpojumā. Vairums sprediķu LELBĀL draudzēs, tāpat kā jebkuŗā baznīcā, ir pamatoti Bībeles ekseģēzē. Protams -dažam paveicas labāk, dažam vājāk, bet to pašu var teikt arī par Latviju.
patriots
# Labojis patriots: 2008.04.19 09:22:05
Nu par to konservatīvismu un liberālismu! Kā gan LELBāl var būt konservatīva, ja dara to, ko cauri gadu simtiem nav kristīgā baznīca darījusi - ordinē sievietes! Un tas nav vienīgais, jo nekonsekvence šajā jautājumā velk līdzi virkni citu! Tas ir jautājums par to kā tiek uztverti Svētie Raksti. Un par liturģiju! Mauprāt ir labi, ka to kas racionālisma iespaidā ir no liturģijas atmests, ieliek atpakaļ! Un ja nu runa ir par Luteru, tad tā jau ir reformācijas būtība - nevis sacelties pret pastāvošo kārtību, bet atgriezties pie saknēm! Šai ziņā liturģiskās reformas var vērtēt kā atgriešanos pie kaut kā laba, kas (nebūt ne kristīgu iemeslu dēļ) ir atmests!
priest
# Iesūtīts: 2008.04.19 10:53:40
pīdžeij

Altāri skūpstīja arī konservatīvais Roberts Feldmanis, katrā dievkalpojumā...
patriots
# Iesūtīts: 2008.04.19 11:43:08
Nu jā, par to konservatīvismu! Skat iepriekšējā komentāru lapā par to rotaļu lācīša svētīšanu. Kurā agendā tas ir?
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2008.04.19 20:22:13
*patriots* lasīju rakstu avīzē par to ka viens LELBāl mācītājs vadīja dievkalpojumu, kurā svētītīja mājdzīvniekus un rotaļu lācīti.

Nu, šis ir no sērijas - „Слышал звон, да не знаю о чем он”

Tā kā leģendām apvītajam notikumam biju ģeogrāfiski un administratīvi tuvu klāt (kaut pats tai nepiedalījos) – pastāstīšu:
Ņujorkas latviešu ev.-lut. draudzes mācītājs Laris Saliņš Asīzes Franciska dienā sarīkoja bērnu dievkalpojumu baznīcas dārzā, uz kuru ķipari bija aicināti ņemt līdzi savus četrkājainos, astainos un spārnotos mīluļus. Ieradās krietns pulks – cits ar savu suni, citas ar kaķi ... esot bijuši arī pāris kāmīši būros un pat viens akvārijs ar visām zivīm. Kam mājās nav dzīvas radības – tie nesa savus mīļākos rotaļu dzīvniekus. Mācītāja uzruna bija par šo <<liberālo>> svēto, kurš esot teicis sprediķis putniem, par „visas radības ilgu pilno gaidīšanu” un cilvēka atbildību par tiem, ko viņš mīl ... Tam sekojusi ģimeņu sadraudzība pāris stundu garumā tur pat baznīcas dārzā ... Dzīvnieciņi neesot savā starpā saplēsušies – un vispār uzvedušies neparasti nopietni.
Atkārtošu – tas nebija dievkalpojums ne pēc A, ne pēc B, ne C .. un pat ne pēc F kārtības – tas bija BĒRNU dievkalpojums.

Atceros kādu katoļu priesteri Latvijā, kurš svētbrīdi skolā vadīja ar dzīvu baltu žurku sēžam uz viņa pleca – tā bija ilustrācija viņa uzrunas tēzēm ... vai šis priesteris tādēļ ir liberālis? Dies’ viņu zin’ ... bet bērni pēc tam uz viņa vadītajiem svētbrīžiem drāzās skriešus.

Ja kāds var droši apgalvot, ka šis mācītājs (vai priesteris) apgrēcināja savus klausītājus – atraidīja tos tālāk no Dieva .. lai met ar akmeni ...

pīdžeij
# Iesūtīts: 2008.04.19 20:41:39
Pirms daudziem gadiem biju Francijas laukos atvaļinājumā: tur bija sena tradīcija, ka pēc viena no vasaras dievkalpojumiem apkārtējie lauksaimnieki atveda savas govis, aitas, suņus utt, lai katoļu priesteris viņus svētītu. Ciematiņa bērni arī sēdēja ar saviem kaķēniem, kāmjiem utt. Starp citu, dievkalpojums senajā baznīcā bija latīņu misa, pats mācītājs apm. 98 gadus vecs.
Vispārteoloģiski - kāda problēma svētīt dzīvniekus?????? Kāds sakars ar liberālismu vai konservatīvismu?????
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.04.19 20:55:39
ari dzivnieki ir iesaistiti deribaa ar Dievu- 1.Mozus gr. 9.nodala.
patriots
# Iesūtīts: 2008.04.19 23:29:40
Juris Saivars Nepiedalījos pasākumā personīgi spriežu pēc raksta avīzē "Laiks" (pagājušā gada rudenī šķiet) Tā ka gluži no šīs sērijas „Слышал звон, да не знаю о чем он” nebūs!
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2008.04.20 00:35:00
*patriots*
----------
Asīzes Franciska diena ir 4. oktobrī – tā ka, protams, rudenī.
Domāju, ka *pīdžeij* pieminētais dievkalpojums Francijā arīdzan notika šai dienā – tā ir gadsimtiem sena paraša, ko plaši piekopj katoļi un episkopāļi. Tā ka – mācītāja Saliņa iecere arīdzan var tikt kvalificēta, kā „atgriešanās pie senas un labi aizmirstas tradīcijas”.
Sanits
# Iesūtīts: 2008.04.20 16:11:41
Artos Nesapratu, vai Tu bērnus nosauci par lopiņiem (jo cik sapratu, dievkalpojums bija veltīts viņiem) vai lopiņu svētīšana tika ieklasificēta kā dievkalpojuma turēsana viņiem? Vai arī es neiebraucu diskusijas pamatproblemātikā?
Sanits
# Iesūtīts: 2008.04.20 16:37:52
Artos
Bet dzīvnieku aizsardzības diena jau parasti tiek rīkota priekš cilvēkiem, nevis dzīvniekiem, vai ne? Dzīvnieki par šo dienu uzzin, ja nu tik daudz, ka tiem iedod labāku maizes kumosu pusdienās, bet cilvēkiem rīko visu pārējo. Kā nu kurš to nosauc un organizē.
Sanits
# Iesūtīts: 2008.04.20 16:50:19
Artos
Nu es to dzīvnieku svētīšanu sapratu kā kaut kā svētīšanu, kas ir Dieva radība un kas tādēļ ir kaut kas tuvs un mīļš, un aprūpējams. Bet tās jau tikai manas domas.
Raitis
# Iesūtīts: 2008.05.16 22:06:04
Doma sadarboties ar LELBĀL ir tikai apsveicama. Vajag izmantot iespējas un izdevības.
Balss
# Iesūtīts: 2008.08.07 21:52:13
Raitis
Paskaiti tos, kas iejutušies ārzemēs un nemaz netaisās atgriezties...
Kuru tad šeit tur ar varu? Brīvs cilvēks brīvā pasaulē...
Vienīgi tas laiks, spēks un līdzekļi, kas ieguldīti mācītāja izglītošanā, kaut kā prasās pēc kalpošanas savai Baznīcai vispirms, ne?
Balss
# Iesūtīts: 2008.08.07 22:11:33
Raitis
Es taču nerunāju konkrēti par tevi - nepazīstu taču!
Nesaprotu, par kādu runāšanu tu te runā, kas ko neiesaka, un kam kā nevajag rīkoties...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 74 , pavisam kopa bijuši: 35655