Pāvils 
|
Iesūtīts:
2007.03.16 16:23:47
Īrijā šobrīd strādājot ap 50 000 izbraucēju no Latvijas. To vidū varētu būt ap 10 000 mūsu Baznīcas locekļu. Viņi ir vāji organizēti, savā starpā maz un reti satiekas un tas nozīmē, ka dažu gadu laikā daudzi no viņiem varētu pilnīgi asimilēties Īrijas sabiedrībā un pazust mūsu tautai. |
|
"juzis" [80.232.222.91] |
# Iesūtīts: 2007.03.30 11:49:10
Ak, Voldemār, nu paskaties tak, tu te galvenais runātājs.. bet tie ar kuriem es runāju Īrijā, tie klusē. Vai nu viņiem tas nav svarīgi vai ir citas domas, un tās arī gribējās dzirdēt. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.03.30 12:37:11
Juzi!
Nu gan Tu mani salielīji
Bet šinī diskusijā tik tiešām esmu daļēji piederīgs, jo lai arī neesmu Īrijā, esmu ārpus LV. Tad nu par vispārējām lietām varu līdzdalīties, par partikulārijām neesmu arī neko sacījis. Secinājumi, kurus izdaru, izriet no informācijas, kas ir manā rīcībā, ja kļūdos, esmu gatavs mācīties |
então vilkasuns  |
# Labojis então vilkasuns: 2007.03.30 15:25:22
Tā, mans ieskats problemātikā kā potenciālai mērķauditorijai (lai gan dzīvoju citā valstī nevis konkrēti Īrijā):
cik man zināms, reizēm notiek dievkalpojumi Dublinā, taču- Īrija jau nav vienīgā laimes zeme, visa Apvienotā Karaliste ir pilna ar latviešiem, un ko tad darīt latvietim, kas dzīvo Liverpūlē, piemēram, netrenksies taču uz dievkalpojumu uz otru valsti vai citu pilsētu, ja esi students un knapi velc galus kopā. Tāpēc- mazliet liksim mierā latviešu mācītājus, kas pašai Latvijai trūkst, un domāsim par misionāriem no mūsu vidus, lajus es domāju. Un, lai situāciju atvieglotu, mīļajiem bijušajiem draudzes brāļiem (jo sākumā tika pieminēti esošie kristieši, kas taču piederēja pie draudzēm), tāpat arī viņu garīgajiem tēviem nevajadzētu pavisam novārtā viņus atstāt, bet, ja iespējams, paskubināt ar mīlestības pilnām rūpēm un patiesu ieinteresētību, un varbūt kāds no šiem tautiešiem svešumā pats sajūt kristīgās misijas apziņu un kļūst par vietējo resursu.
Man personīgi, dzīvojot ārzemēs, draudzes nav, un švaki ir, es teikšu. Mana Latvijas draudze par mani pamazām aizmirst, tā nu esmu es, Dievs un Bībele, un, labi, pie Vakarēdiena jau var iet, taču tas tāds samērā individuāls akts+neredzamā Baznīca, bet nevis "draudzes kopība". |
Ivarse  |
# Iesūtīts: 2007.03.30 16:34:17
Piekrītu, ka galvenokārt kas kalpotu šajās kopās būtu laji, vai pat evaņģēlisti. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.03.30 17:07:32
žēl, bet paēdušais neēdušo nesaprot 
Piekrītu, ir izņēmumi, bet visā visumā, ja vien apkārtnē ir 10 un vairāk luterāņu, tad daudz maz regulāru draudzes dzīvi var un vajag viņiem pašiem organizēt ar mācītāja obligātu iesaistīšanu. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2007.04.16 16:20:49
manas pārdomas radās, izlasot mana gandrīz vārdabrāļa (vilkasuņa) rakstīto. Kas gan Īrijā un citās valstīs esošajiem brāļiem un māsām Kristū liedz iet pie vietējās draudzes? Cik zinu, tad, lai gan principā iešana pie Vakarēdiena pie citām Baznīcām, ar ko mūsējai nav vienošanās, nav ieteicama, tad tomēr, ja nav citu iespēju, to drīkst darīt arī jebkuras valsts luterāņu Baznīcā.
Pie tam neviens taču neliedz arī iesaistīties citās vietējo draudžu aktivitātēs. Vismaz es, cik esmu bijusi ārzemēs (dzīvoju vienu gadu prom no mājām, piemēram), parasti atrodu celu uz vietējo baznīcu. Un tas ir mani tikai bagātinājis. |
então vilkasuns |
# Iesūtīts: 2007.04.26 13:08:07
vilks tas no cilvēka un vietējās mentalitātes atkarīgs. Runāju ar latviešiem šajā valstī un visi saka, ka ir bijis nepieciešams ilgs laiks (un vietējās valodas zināšana, protams), lai vispār kāds tevi draudzē ņemtu par pilnu. 10 gadi..
nevajadzētu vispārināt. Ne visur baznīcas ir atvērtas, šeit pat vietējie diezgan maz nāk, bībeles stundas ir pusdienlaikā, neorientējas uz misiju. Es strādāju, piemēram, un netieku uz to vienīgo sanakšanu, kura notiek pusdienlaikā.
|
Svilpaste  |
# Iesūtīts: 2007.04.29 20:18:18
Vai tiešām Īrijā un Lielbritānijā nav atvērtu baznīcu un visās Bībeles stundas notiek pusdienlaikā??? Vai viņiem visi draudzes locekļi bzdarbnieki? Vietējās valodas zināšana? Bet kā tad var strādāt/studēt, ja nezini vietējo valodu? |
sinča [86.40.220.157] |
# Iesūtīts: 2007.05.01 14:59:45
Paldies "Juzim",jā es jau 7gadu dzīvoju un stradāju Īrijā un uz nevienu no latviešu dievkalpojumiem neesmu bijusi,jo tie visi notiek Dublinā.Tas būtu kā braukt no Valmieras uz Rīgu no tās vietas kur es Īrijā dzīvoju.Turpretīm dievklpojumi Poļiem un Lietuviešiem notiek reizi mēnesī liekākajas Īrijas pilsētās un ir ļoti labi apmeklēti.Es eju uz tepat netālo baznīcu kur tas notiek angļu valodā,ja būtu iespēja noteikti apmeklētu latviešu dievkalpojumu.Nav jau nozīmes kāda valodā skan Dieva vārdi,nozīme ir tam ka ticība mājo sirdī!!! |
patriots  |
# Labojis patriots: 2007.05.06 23:33:02
Varētu nokomandēt kādus mācītājus no Latvijas, lai strādā Dievam par godu un latviešiem par svētību un prieku. Lieta vairāk organizatoriska, manuprāt! |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.06 23:47:16
Jāni no Rīgas
Jums ir interesantas domas! Es arī biju iedomājies par to. Latvja taču ir brīva, visi tautieši var atgriezties mājās. Ārpus Latvijas Baznīca savu misiju un uzdevumu ir izpildījusi. Cik man zināms, tad cilvēku LELBāL paliek arvien mazāk. Kristību un iesvētību tikpatkā nav. Jaunā paaudze no trimdas latviešu sabiedrības asimilējas vietējajā un arvien vairāk norobežojas no latviešu diasporas.
Citādi ir ar latviešiem Īrijā! Viņi tur ir uz laiku (vismaz lielākā daļa tā domā) - tātad, cer atgriezties. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.10 17:16:25
Interesanti, bet kā uz tādu garīgo aprūpi skatās paši īri? Latvieši tur strādā, tad vēl arī savus dievkalpojumus notur. Ļoti negribētos lai latvieši iedzīvotos vietējo nemīlestībā. |
Sieviete  |
# Iesūtīts: 2007.05.13 21:29:40
patriots
Palasiet Svētdienas Rītu un mājas lapu. Tur taču redzams, ka latviešu garīgā aprūpe iespēju robežās notiek. Jūsu ideja par kāda LV mācītāja nokomandēšanu uz Īriju ir skaista, bet nereāla. Pirmkārt, man liekas, ka Latvijā nav lieku mācītāju, kam nav ko darīt. Tad jau būtu jāatrauj kāds mācītājs no viņa draudzēm, un jārada iztrūkums šeit. Otrkārt, vai Jūs zināt, kādas, piem., ir nokomandēta diplomāta uzturēšanas izmaksas svešā zemē?... (Ļoti augstas!) Nedzīvos taču arī mācītājs kā bomzis patiltēs, bet kaut vai minimālā dzīvoklī (īre!), un ēdiens pašam un varbūt arī ģimenei tomēr ir vajadzīgs! Jeb pa nedēļas vidu mācītājam jāiet šampinjonus lasīt?... |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.05.14 15:10:04
Sieviete
Vienu mācītāju noteikti varētu atrast. Par izmaksām! Nu ja jau tur dzīvo tūkstoši mūsu tautiešu, tad arī mācītājam dzīves vieta atradīsies. Diplomātus te nevar pielīdzināt, jo tas ir cits stāsts. Bet idejas vārdā varētu līdzekļus atrast. Jā, varbūt kāds turienes latvietis ņemtu uz laiku savā pajumtē? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.05.14 15:30:36
OK, patriot, sāciet tik organizēt! Drīz aplauzīsieties, jo tas viss nav ne tik viegli, ne vienkārši, kā teorētiski izklausās. Tie tūstoši latviešu Īrijā smagi strādā un maksā bargu naudu par savām mājvietām. Zinu ģimeni, kuras tēvam saslimstot, viņi bija spiesti staigāt pa ielām un uzlasīt mazvērtīgās naudiņas, lai visai ģimenei iznāktu viens kukulītis baltmaizes plus tas, ko bērni atnes mājās no skolas - citu bērnu nepaņemtās lunch paciņas....
Un kurš to gadu aprūpēs šī brīvprātīgā iesaucamā draudzes šeit Latvijā? |
Natālija  |
# Iesūtīts: 2007.07.04 10:32:04
Biju aizbraukusi uz Īriju pastrādāt vasaras brīvlaikā un neesmu gatava piekrist tam, ka latvieši Īrijā savā starpā maz un reti satiekas... Latviešiem Dublinā ir sava skola, tiek organizētas latviešu deju vakari, ir pat tā sauktie "latviešu rajoni", kur dzīvo ļoti daudz cilvēki no Latvijas...Man neliekas, ka latvieši tur asimilējas.
Taču ir arī tādi, kas plāno palikt Īrijā uz mūžu...manuprāt, nav nemaz tik slikti, ka viņi pilnvērtīgi spēs iekļauties sabiedrībā, kurā plāno pavadīt visu savu dzīvi |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2007.07.07 13:06:03
Īrija noteikti ir LELBāL arhibīskapa Elmāra Rozīša kanoniskā teritorija un atrodas konkrēta LELBāL prāvesta iecirknī, un LELB to noteikti vajadzētu respektēt un ņemt vērā, plānojot jebkādus emigrantu garīgās aprūpes pasākumus. Citādi šie labie nodomi var beigties ar nopietnu konfliktu ar LELBāL un jau tā trauslās sadarbības izbeigšanos.
|
vilks |
# Iesūtīts: 2007.07.08 14:45:49
vareetu piekrist Kristoferam
-
Vilkasuns - nesapratu, ko Tu domaaji ar to, ka draudzee cilveeks netiek "njemts par pilnu". Nu labi, es biju Vaacijaa, zinaaju valodu un aatri iedziivojos, un varbuut taa bija iipasha zheelastiiba, ka es satiku patieshaam briinishkjiigus cilveekus. Bet ticu, ka Dievam taadi ir arii IIrijaa. Manaa Vaacija draudzee pret mani, piemeeram, iztureejaas labaak kaa Latvijas draudzee, taapeec man bija tieshi otraadi - bija gruuti asimileeties Latvijaa, jo vairaakas lietas, pie kuraam sheit visi nereti ir pieradushi un nedomaa, kaa, piemeeram, cienjas truukums, man radiija gruutiibas sadziivot ar citiem. |
Sieviete |
# Iesūtīts: 2007.07.09 13:17:27
Cilvēks nevar ieiet ne draudzē, ne svešā sabiedrībā vispār, kamēr neprot vietējo valodu daudzmaz pieņemamā līmenī - tas taču skaidrs. Bet pieņemšana vai nepieņemšana ir atkarīga arī no vietējās draudzes atvērtības un kristīgas attieksmes pret svešinieku. Un arī paša svešinieka vēlēšanās un prasmes ienākt citā sabiedrībā ar mazliet citu mentalitāti. Lai cik patiesa un dziļa kopība saista brāļus un māsas Kristū pāri visām valodu un kultūru robežām, tomēr mēs joprojām dzīvojam miesā arī ar savu cilvēcīgo savas kultūras identitāti, kas dažreiz var stipri atšķirties un ar ko ir jārēķinās.
Tieši tāpēc vienmēr ir veidojušās emigrantu draudzes, kuras gan jau otrajā paaudzē sāk izmirt, jo otrās paaudzes imigranti asimilējas jaunajā vidē un viņus nesaista tēvzemes dzimtā valoda un mentalitāte. (Ir, protams, izņēmumi, ja diaspora ir skaitliski ļoti liela - kā spāniski runājošās ASV vai krieviski LV - kas nejūt nepieciešamību vai nevēlas integrēties.) |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.11.11 23:57:34
patriots
Nu re, jüsu priekshlikums sak piepildities! Latvieshu draudze Irijä ir nodibinäjusies un lüdz tai atsütit macitaju no Latvijas! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
