atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Svētdzīve
vilks
Iesūtīts: 2008.07.14 19:33:27
Kas jūsuprāt ir svētdzīve un kas jūs kā kristiešus motivē dzīvot svēti? Kas iedrošina un palīdz?


Tikai kristiešiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 .
AutorsZiņas teksts
Rosalie
# Iesūtīts: 2008.07.17 14:24:49
Ingar, greeciigs cilveeks nevar buut sveets.
Ingars
# Labojis Ingars: 2008.07.17 14:54:25
Rosalie
nu to nu tu mēģini viņiem ieskaidrot, ja vispār spēsi līdz viņu deguniem aizsniegties, tie jau mākoņos
Balss
# Iesūtīts: 2008.07.17 15:30:26
Svētdzīve - spēja "pastāvēt kārdināšanā"?

Kā būtu ar šo domu? Bet tikai - ar kādu spēku tad mēs varam tais kārdināšanās pastāvēt? Jo krīt jau ne tikai neticīgie, arī ticīgie krīt un gāžas. reizēm pat tādi, no kuriem mēs to nemūžam negaidījām...
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.17 15:31:03
Ctulhu

Taa apmeeram.

Pareiz, mees ateisti taa arii meeginam dariit.


jums ar to pietiek, taču vairāk ne uz ko jūs arī neesat spējīgi
Rosalie
# Iesūtīts: 2008.07.17 15:46:14
Balss- ar savu speeku noteikti ne.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.17 16:07:01
Ctulhu
māku jau ar

es patiesībā pārspīlēju, jo neviens jau nav spējīgs uz pilnīgu mīlestību
Mirga
# Labojis Mirga: 2008.07.17 18:34:09
Palīdzēt var grāmatā par Smith Wigglesworth rakstītais. Viņš uz jautājumu, vai regulāri ilgi lūdzot, atbildēja: „Es parasti nepavadu ilgāk par pus stundu vienā reizē lūgšanā, bet es nepavadu arī ilgāk par pus stundu bez lūgšanas.”
Lūgšana kaut domās, garā, kaut vienā vārdā var radīt tuvību un aizdzīt nederīgas domas. Jau vienkāršs paldies pamazām ļauj saskatīt katra brīža vērtību un noved pie Pāvila teiktā par pāri plūstošo pateicību.

Pieminēšanas vērta arī Karlo Kareto grāmata Tuksnesis pilsētā .
rainars
# Iesūtīts: 2008.07.17 21:25:39
Jēzus mūs aicina mīlēt savus tuvākos un iecietību..................
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.18 23:33:57
rainars

man patīk šajā sakarā tas notikums ar prostitūtu, kuru Jēzus dziedināja no viņas grēka. Un tā kā viņai tik daudz tika piedots, viņa arī daudz mīlēja. sanāk principā sekojoša ķēdīte

Jo vairāk mēs apzināmies patiesību, ka esam nevis labi ar nelieliem trūkumiem, bet gan pretekļi, izdzimteņi, noziedznieki, nelieši, grēcinieki, netīri, riebīgi un ļauni, jo vairāk mēs un dziļāk izprotam Dieva lielo mīlestību. Jo Ne jau veseliem, bet slimiem ārtsa vajaga. Ir viegli palīdzēt labam cilvēkam, bet ļaunam, pēdīgam izdzimtenim - to spēj tikai Dievs. Ja nu mēs ieraugam no cik ļoti lielas bedres Viņš mūs ir izvilcis - jo lielāka pateicība un sekojoša atbildes mīlestība no mums sekos.

Kurš savu kungu mīlēja vairāk - tas kuram kungs atlaida mazāku vai tas kuram atlaida lielāku parādu?

Ja tu apzinies ka esi mazlietiņ šur tur kļūdījies, jā tu būsi pateicīgs, bet tava pateicību būs tik ilga līdz "sajutīsi" ka nu jau būs gana pateikties. Bet ja tu apzinies, ka esi pamatīgi noziedzies, tā ka nekāda attaisnojuma, nedz glābiņa no briesmīga soda nespīd, bet Dievs tomēr ir apžēlojies, tad vai gan mūžīgi mūžam nebūsi pateicīgs?
Balss
# Iesūtīts: 2008.07.18 23:38:14
Man ļoti patīk priecāties par Dieva darbu un pateikties Viņam. Vienkārši redzot ko skaistu, īpaši dabā...
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.18 23:50:14
Ctulhu

redz ir tā rakstīts bībelē - ka ja bezdievīgs atgriežas no savas bezdievības, tad viņš tiks apžēlots un viņa agrākie grēki vairs netiks pieminēti, savukārt - ja taisnais novēršas no sava ceļa, tad viņa agrākā taisnība vairs netiks pieminēta

cilvēks pats par sevi nav mēsls, bet par mēslam līdzīgu viņu padara grēks. ja nu kāds mainās, tad viņš ir tagad taisns - tieši tā kā tu saki - darbība rāda kāds kurš ir. Ja tad nu agrākais nelietis kļuvis taisns un labs, tad viņš vairs nav mēsls.

Mans raksts nenozīmē, ka jo lielāks nelietis, jo labāks pēc tam kristietis, bet gan to, ka jāatzīst tas, ka mēs visi esam lieli neliši tik un tā, jo ja tas tā nebūtu, tad mēs mīlētu daudz stiprāk. te ir runa par to, ka ja kāds tjipa labs cilvēks ar nelieliem trūkumiem tomēr nespēj izrādīt tādu pateicības un mīlestības līmeni, kā bijušais nelietis, kļuvis labs, tad šis "labais cilvēks" patiesībā nemaz nav labs, bet tikai tādu tēlo
Balss
# Iesūtīts: 2008.07.18 23:52:21
Ctulhu
Tēmas pieteikumu esi lasīojis? Tikai kristiešiem.
Vai tad jau esi kļuvis tā pa kluso?
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.19 00:14:13
Balss
ne ne, kad ctulhu kļūs par kristieti, tad visiem būs jāsavācas un vien kārtīg balle jāuzrīko, nu tas gan būs jānosvin
vilks
# Iesūtīts: 2008.07.19 09:53:28
Ingars
nu re, kad cilvēki normāli atgriežas, tad tikia eņģeļi debesīs rīko balli bet, ja atgriezos kāds no VB ateistiem, tad mēs uzreiz zinātu, ko darīt.
vispār es ar tādā gadījumā pieteiktos palīdzēt balli sarīkot.

bet vispār varbūt būtu palīdzoši mūsu svētdzīvei, ja mēs biežāk atcerētos, ka ticību ir vērts svinēt? (nu, nevis īgt kā vecākajiem brāļiem?)
Balss
# Iesūtīts: 2008.07.19 10:42:41
vilks
Jā, svētums NAV īgnums un biedējošs pareizums nekādā ziņā!!!
Manis sastaptie cilvēki, par kuriem liekas, ka viņos ir jūtams kaut kas, ko varētu apzīmēt par svētumu, ir izcili vienkārši, laipni, dievišķo mīlestību izstarojoši.
rainars
# Iesūtīts: 2008.07.19 10:57:21
Tai stāstā ,par prostitutu ,ar ir minēts ka no viņas tika izdzīti septiņi ļauni gari.Tātad protestēsim pret grēku un grēka izraisītājiem ļaunajiem gariem.
vilks ir nācies dzirdēt eņģeļu balli.
Pateicība Dievam Tēvam,Dievam Dēlam un Dievam Svētajam Garam par atklāšanos un atgriešanu.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.20 08:16:06
rainars
Tai stāstā ,par prostitutu ,ar ir minēts ka no viņas tika izdzīti septiņi ļauni gari.Tātad protestēsim pret grēku un grēka izraisītājiem ļaunajiem gariem.

un saskatīsim to lielo mīlestību, ka Dievs mūs no tā atbrīvo. Pareizi saprastam evaņģēlijam vajadzētu izraisīt nevaldāmu prieku klausītājos.

Iedomājies - tu esi bijis bezcerīgā stāvoklī, priekšā tikai mūžīga spīdzināšana ellē, aiz muguras bezjēdzīga dzīve, taču pēkšņi tas viss pazūd kā nebijis

Kas bijis, tas ir pagājis, jo redzi - viss ir tapis jauns
rainars
# Iesūtīts: 2008.07.21 22:20:53
Kristū topam jauni un attīrīti,ja tikai ļaujamies.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 56 , pavisam kopa bijuši: 8596