atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Zināšanas, atziņa, pieredze un maksa par to iegūšanu
vilks
Iesūtīts: 2008.07.12 16:44:48
Aizdomājos par sekojošu jautājumu- ciktāl kristiešiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, atziņas un pieredzi, īpaši runājot par dzīves ēnas pusēm? No vienas puses, ir sacīts `ļaunumā esiet kā bērni`, t.i.,nezinoši. Un katra pieredze,galu galā, kaut ko arī maksā. Bet,no otras puses,vai iespējams būt taisnīgam un mīlošam,nepazīstot lietas? Vai iespējams spriest par lietām,tās nepazīstot?

Lūdzu diskusijas dalībniekus vairāk dot pozitīvus rīcības modeļus,nevis kritizēt citu piedāvātos.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
vilks
# Iesūtīts: 2008.07.12 16:52:01
Ierosmei varu pastāstīt iemeslus,kāpēc es par šo tēmu laiku palaikam domāju. Proti,es sāku ticēt Dievam un kļuvu par kristieti salīdzinoši agri, apm. 12 vai 13 gadu vecumā. Protams,ka tolaik es daudz par ko nezināju un nedomāju,un ilgi nodzīvoju tādā kā kristīgā inkubatorā, drīzāk neapzināti no savas dzīves izslēdzot informāciju un lietas,kas nebija tieši saistītas ar dzīvi draudzē.

Kopš tā laika lietas,protams,ir krietni mainījušās. Esmu ieguvusi dažādas pieredzes un zināšanas,par kuram nereti domāju-varbūt būtu vieglāk dzīvot,ja es to nebūtu uzzinājusi. Vispār pēc dabas esmu ļoti zinkārīga. Tāpēc arī jautājums-vai vajag izvairīties no kaut kā iepazīšanas,vai tomēr nevajag?
Donachka
# Iesūtīts: 2008.07.12 16:57:15
vilks
Vilks, tas ir gruuts jautaajusm par kuru es arii shad un tad aizdomaajos. Mans personiigais viedoklis ir - vajag to praktisko pieredzi, tobish - nevajag izvairiitie sno kaut kaa iepaziishanas. Droshi vien ir labi, ja visu muuzhu var nodziivot inkubatora, tikai shaubos ljoti ,vai muusdienaas tas maz ir iespeejams.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.12 17:01:18
vilks
ne velti mēdz teikt, ka muļķi ir laimīgi, jo viņi nezin visas tās cūcības kas notiek pasaulē, tāpat arī laimīgs ir bērns, kas piedzimst nedzīvs, jo viņš nepiedzīvo šīs pasaules ļaunumu
vilks
# Iesūtīts: 2008.07.12 17:01:51
Nu jā,man arī nesanāk. Tiesa, reizēm pēc kaut kā paliek tādas kā mieles un šķiet,labāk nemaz nebūtu mēģinājusi.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.12 17:08:03
Donachka
tāpēc jau arī bij tādi cilvēki, kas muka prom no civilizācijas, lai vientuļās vietās meditētu, taču vai tā ir izeja? Vai tā ir mūsu misija? Man gan šķiet, ka mūsu misija ir paciest, lai būtu kopā ar cilvēkiem, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.07.12 17:41:15
Kristietim pilnīgi pietiek aizkūļāties līdz tam vispārējam zināšanu līmenim, kas tika sasniegts viduslaikos. Tālākais zināšanu līmeņa pieaugums, īpaši mūsdienu pasaules ainas adekvāta izpratne, kas nesaskan ar bibliskām patiesībām, var radīt nopietnu kaitējumu dvēseles drošībai šīs pasaules un pēcnāves dzīvē.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.12 17:41:59
*Duksis
vot vot, tak točna
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.07.12 17:48:12
Ingars Atvainojos par ziņkārību! Augstāk izteiktās frāzes:

Man gan šķiet, ka mūsu misija ir paciest, lai būtu kopā ar cilvēkiem, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība

kontekstā gribētu pavaicāt: ar ko Tu varētu jeb esi derīgs citiem cilvēkiem? Kāda veida palīdzību viņi varētu no Tevis sagaidīt?
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.07.12 18:07:39
Katra cilvēka pienākums ir būt jeb kļūt derīgam citiem cilvēkiem. "Derēt tikai sev - nozīmē nederēt nekam." /Voltērs/ Tas attiecas uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības. Būt derīgam citiem nozīmē, ka katram indivīdam ir jābūt kādam zināšanu un prasmju kopumam, iespējams arī kādiem brīviem resursiem, kas viņu padarītu noderīgu kādai cilvēku grupai vai atsevišķam indivīdam. ... . Vai cilvēks, kas ir iemācījies bībeli no galvas no viena vāciņa līdz otram ir derīgs citiem cilvēkiem? A moš` noderīgāks par viņu ir kāds cits, kas prot uztaisīt ķeblīti, kur cilvēkiem apsēsties? Vai kāds cits, kas prot ielu uzslaucīt vai vadīt tramvaju? ... . Tā vai citādi,- lai cilvēks būtu noderīgs citiem, viņam ir nepieciešams apgūt kādu zināšanu kopumu.
Ingars
# Labojis Ingars: 2008.07.12 18:17:41
*Duksis
tā vietā lai uzdotu muļķīgus un aizvainojošus jautājumus, labāk pajautā pats sev - ar ko tu pats varētu būt kādam noderīgs?
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.12 18:21:12
un starp citu, ja tev gadītos ķibele, nu piemēram čigāni aptīrīja un netiec nekādi mājās, tad gan es tev varētu būt makten labi noderīgs, ka varētu ar ceļa naudu izpalīdzēt
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.07.12 18:28:14
Ingars Atvainojos, ka negribot esmu uzkāpis Tev uz varžacs... . Kas attiecas uz mani, pagaidām vēl esmu spējīgs sev sagādāt savu dienišķo maizi. Tad jau sanāk, ka ar kaut ko esmu citiem spējīgs būt derīgs.
Ingars
# Labojis Ingars: 2008.07.12 18:30:59
*Duksis
nu es varbūt vienkārši nesapratu, ko tu ar to jautājumu domāji?
kaut kā īsti nesapratu. man gan šķiet, ka pat nodzēries bomzis ar psihiskām novirzēm var būt kādam noderīgs, Dievs spēj cilvēkus neticami izmainīt un lietot
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.07.12 18:38:23
Ingars Varbūt Jaunciema kapos guļošajiem ir atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.12 18:39:17
*Duksis
tici man - viņiem vairs nav nekāds viedoklis nevienā jautājumā
Rosalie
# Iesūtīts: 2008.07.13 00:48:20
Ctulhu,
nevajag. Pavisam noteikti. Sitai poziicijai taa kaa ar pubertaati jaapaariet buutu.

Vilx-ar mani ir otraadi. Pie kristietiibas nonaacu veelu, smagi un saapiigi, manas pieredzes bagaaza veel joprojaam beerna paljaaviibai skjeersljus liek. ber kljuust labaak.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.13 02:59:47
vilks
(..)īpaši runājot par dzīves ēnas pusēm?
Vai iespējams spriest par lietām,tās nepazīstot?

Jautājums ir par ļaunuma pazīšanu.
Jā, iespējams spriest, nepazīstot personīgi, bet no liecībām.
Grēka darbi nav jāapgūst praktiski, lai zinātu, ka tie nav labi.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.13 11:19:57
Ctulhu
Tā kā pētniecības objekts grēks, pētniecības subjekts - cilvēks un pētniecības process (eksperiments) ir destruktīvs attiecībā pret subjektu, tad šādus pētījumus veikt nedrīkst.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.13 14:02:54
Ctulhu

Atkal tendenciozi pārprati.
Tavs piemērs arī neattiecas uz grēku. Grēks ir nevis slimība, bet iespējamā rīcības motivācija/mērķis/tml. Domāju, saproti.

Info vienmēr ir iegūstama no liecībām nevis proaktīviem eksperimentiem. Piem., kāds pats ir grēkojis, darot ļaunu, pielūdzot elkus, apdzeroties, melojot, kaitējot, maukojoties (utt. bezgalīgs saraksts), vai arī ir info par citiem, un ir zināma info par šādas darbības rezultātiem - lūk tās ir liecības, no kurām izdarīt secinājumus (visiem, t.sk. Tev) un uz kurām cita starpā balstīt savu ticību (kristiešiem).

Populārs piemērs iz dzīves.
"Kā tu zini, ka zālīte ir slikta - še, pamēģini, tad pateiksi."
"Nē, es zinu tāpat, ka tas slikti un es nēpārbaudīšu." Zinu no medicīniskās informācijas un no netiešām liecībām par zālītes smēķētāju dzīvesveidu. Zinu no bērnībā ieaudzinātas morāles un Baznīcas liecībām. Un zinu no Jēzus un Apustuļiem par Dievam tīkamu dzīvesveidu.
Labi, ir daudzas citas lietas, kas atrodas uz neskaidrās robežas, kad ir aizdomas, ka tas nav labi, taču nav pierādījumu vai arī kārdinājums pamēģināt/pārbaudīt pašam ir ļoti spēcīgs. It kā nevainīga informācijas iegūšana (izlasot, izpētot, apskatot, ...) jau reizēm ir pirmais solis neceļos. Šķiet, ka vilks pārdomās/jautājumā dalījās tieši par šādiem grūti klasificējamiem gadījumiem. Godīgi teikšu, nezinu neko vairāk kā lūgt padomu.

Piemērs ar slimībām ir no citas operas - mums ir informācija, uz tās bāzes mēs radām risinājumus kā palīdzēt cilvēkiem. Taču veicot eksperimentu ar cilvēku, Tu ļoti pietuvojies grēka robežai.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.13 16:02:58
Ctulhu

1. Neadekvaata motivaacija jau ir vien defekta jeb slimiibas sekas.

Jebkura veida motivāciju atbilstoši izķidājot var reducēt uz "neadekvāta". Tātad tas ir tikai Tavs subjektīvs viedoklis un saskaņā ar Taviem paša apgalvojumiem vērā neņemams

Redzi, piemeeram mees varam objektiivi un racionaali izsleegt alkohola/narkotiku lietosanu. Pietiek ar kjiimijas un biokjiimijas zinaasanaam.

Piekrītu, taču diemžēl ne vienmēr tā ir, jo šīs zināšanas ir ierobežotas. Veselīga dzīvesveida n-tās variācijas, kas tiek zinātniski pamatotas un viena otru izslēdz, laika gaitā mainās ir labs piemērs zināšanu nepilnībai.

Bet, luuk, elku pieluugsana sanaak, ka nav greeks, jo nevar racionaali pieraadiit taas sliktaas sekas. Turklaat taa nekaadi neatskiras no Kristus pieluugsanas.

Ir pamatojams psiholoģiski. Vārdi un frāzes, kurus cilvēks lieto, caur atgriezenisko saiti konfigurē pašu cilvēku. Rituālu ietekme ir pamatojama psihosomatikā. Elku pielūgšana ir tāda, kas cilvēkam rada negatīvas sekas, parasti ilgtermiņā un kaitējumam līdz iedarbībai nereti ir garš inkubācijas periods.
Kristus pielūgšana arī psiholoģiski ir pozitīvi pamatojama, jo Jēzus = Mīlestība. Psihologiem tipiski gan ir po kāda ticība ("visas ir labas", taču tā jau ir viņu pašu ticība un diemžēl bieži vien pašu psiho-zinātņu pielūgšana (analogi kā Tev ZTP pielūgsme).

Domaaju, ka jebkuraa gadiijumaa adekvaats algoritms ir - lasiit. ja ir aizdomas , ir vai nav labi - lasiit veel.

Lasīt ir tikai viens no info iegūšanas veidiem. Citam piemērotāks, citam - nē. Tā pati psiholoģija pateiks, ka pats lasīšanas process un iegūtā informācija ietekmē lasītāju - ja cilvēks vispār uztver info, tā viņu ietekmē. Citu vairāk, citu mazāk. Tie paši zinātnieki saka, ka informācija ietekmē ne tikai caur tiešiem apziņas kanāliem, bet arī zem/bez-apziņu, t.i., apziņas fona procesiem.
Līdz ar to uzskatu, ka obligāti jālasa, lai iegūtu pamatojumu tam vai citam secinājumam. Piem., par tām pašām narkotikām. Ja es zinu, ka tās ir sliktas, ar to pietiek. Tāpēc izlasīt medicīniskas grāmatas, tuvinieku liecības utt. vairs nav vajadzīgs. Ja vajag palīdzēt citiem vai palīdzēt ar padomu ietiepīgam racionālismam, tad gan jālūko pēc padziļinātas papildu info.

Reizeem eksperimenti ar cilveekiem ir jaaveic, lai ieguutu zinaasanas.
Racionaalaa eetika saka, ka tad ir 2 izejas:
1) Briivpraatiigie
2) Notiesaati noziedznieki.


Tev, racionālistam par punktu 2) ieteiktu padomāt, ja nu tā ir kļūda, ko tad? Ja nu Tevi kļūdas pēc notiesā un iedod kādam biomeham eksperimentiem, piem., noteikt sāpju robežu? Kristīgā ētika to neļauj principā.
Par p.1) - tur ir risks, ka cilvēks neredz izejas (vai tiek vienkārši apčakarēts) un tiek pakļauts neadekvātiem eksperimentiem. Slidens jautājums.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 125 , pavisam kopa bijuši: 35997