atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Gavēnis
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.02.12 18:16:00
"Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst..." Mt.4:1-2 Jēzus gavēnis pirms kalpošanas sākuma un kārdināšana beidzās ar sātana atkāpšanos un eņģeļu piestāšanos, kas Viņam kalpoja - "...Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja." Mt.4:10-11
Kāda ir jūsu attieksme pret gavēni? Kāda tam loma un vieta jūsus garīgajā dzīvē? Praktizējat? Jā/nē - kāpēc?

P.S.Starp citu, kā jūs domājat - vai Jēzum kā Dieva Dēlam šis gavēnis bija vajadzīgs? Vai arī tas bija domāts tikai un vienīgi mums kā svēta priekšzīme?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2007.02.12 18:20:43
Aktualizēju gavēņa jautājumu, jo 21.februārī Pelnu diena, sākas Lielais gavēnis, un arī jau šajās trīs pirsmgavēņa nedēļās daudzi uzsākuši gatavošanos ne tik vieglajam gājienam pretī Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Paldies ikvienam, kas padalīsies ar savu gavēņa pieredzi.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.12 18:43:15
Sveicināti Grēciniece,

Par šo tematu Jums daudz varētu pastāstīt Lielā Auss, bet tā kā redaktoram nepatīk dialekti un ar humora izjūtu arī ir tā, kā ir, tad Lielajai Ausij atliek tikai tapt vēl lielākai no klausīšanās.

Es varu pastāstīt Jums, ko man stāstīja kāds students no Korejas, ar kuru kopā mācījos St. Louis seminārā. Korejā ir daudz prezbiterāņu un viņam kaimiņos arī bijusi liela draudze. Viņa izskolojusi sev jaunu mācītāju par lielu naudu, kādā no pasaules lielākajām universitātēm. Pēc studiju beigšanas students teicis, ka viņam tāpat kā Jēzum pirms amatā stāšanās jāgavē 40 dienas. Viņš gandrīz izturēja, bet dažas dienas pirms termiņa nomira. Skumjšs, bet, manuprāt, pamācošs stāsts.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2007.02.12 18:48:41
Kapēc gan vajag tā - balts, melns, jā, nē? Ne mēs varam pie krusta par pasaules grēkiem samaksāt kā Jēzus, ne vēl daudzas Viņa darītās lietas burtiski atkārtot, ne arī kāds liek visiem gavēt 40 dienas (ir kādi, kas protams, to dara). Ne? Vai gan tas nav gana skaidrs?
Un kā tad Jūs, Ilār, - gavējat? Jā jā, tad kā? Ja nē, tad kāpēc nē? Un kāpēc vajag Lielo Ausi, Jums pašam nav ko teikt?
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.12 18:59:42
Grēciniece,

Mani uzskati par gavēni ir atrodami Mazajā Katehismā, proti, ka gavēšana gan ir laba lieta, bet īsti cienīgi sagatavojies ir tas, kas tic.

P.S. Mani tomēr mulsina Jūsu "niks". Tā, protams, ir Jūsu lieta un gaume, bet ja Jūs sauktos, piemēram, "Apžēlotā grēciniece", man šķiet, tas skanētu jaukāk.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.12 19:07:41
Ilārs Plūme Precizējošs jautājums - vai Lielā gavēņa laiks personīgi Jums nekādi neatšķiras no jebkura cita Baznīcas liturģiskā laika?
P.S. Par "Grēcinieci" parunāsim, kad nebūs aktuālākas lietas. Kā gavēnis, piemēram.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.12 19:23:03
Grēciniece,

Atšķiras. Kristus Ciešanu laikā, tā mēs to saucam, mēs īpašu uzmanību veltam Mūsu Pestītāja glābjošajām ciešanām. Otrkārt, katru gadu šajā laikā visa mūsu draudze atkārto un mācās Mazo Katehismu, un es to mācu katru Ciešanu laika svētdienu. Man liktos labs tāds gavēnis, ka mēs ar tādu aizrautību mācītos kristīgo mācību, ka pat neievērotu, ka neesam kādu laiku ēduši.

Balss
# Labojis Balss: 2007.02.12 19:28:13
Grēciniece,
mēs ģimenē mēdzam gavēt ar lietām, kas mūs katru kaut kādā ziņā saista, piem., datorspēles, TV, saldumi, vīns vai taml. Tas notiek brīvprātīgi. Varbūt to nevar saukt par īstu gavēni šī vārda dziļākajā nozīmē, drīzāk par rakstura vingrināšanu. Bet domāju, ka slikti tas nav.
Bet jāmirst no gavēņa nav, kā to piemin Ilārs Plūme - labi pazīstu cilvēku, kas gavēja 30 dienas, uzņemot tikai šķidrumu. Varbūt vēlams pirms īsta gavēņa konsultēties ar ārstu?
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2007.02.12 19:34:57
Ilārs Plūme Pastiprināti sludināt un domāt par Kristus glābjošajām ciešanām šai Baznīcas laikā ir pats par sevi saprotams, vai tad ne?
Nevaicāju, kāds gavēnis Jums LIKTOS labs, bet kā ir ar Jūsu realitāti? Vai esat, piemēram, mēģinājis atturēties no ēdiena no Klusās nedēlas trešdienas vai ceturtdienas līdz Lieldienu naktij, pārtiekot no Rakstu studijām un Baznīcā notiekošā? Un no kā Jūs ATTURATIES gavēņa laikā? Jo gavēnis ir laiks, kad kaut ko dara vairāk - lūdz un dara žēlastības darbus, bet kaut ko arī ATSAKA savai miesai vai NEDARA. Ko atsakāt Jūs un ko mācat atteikt savai draudzei?
Tāpat kā miesā dzīvojam, arī gavēnis taču izpaužas miesā, ne tikai sirdī.
Un vai ne tieši NE-ATTURĒŠANĀS bija pirmais grēks?...
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.12 19:44:09
Tā jau domāju, ka kāds ierosinās diskusiju par gavēni.
Ir derīgi papētīt gavēņa vēsturi, kā sākotnēji kristāmo dienas gavēnis pirms Lieldienām kļūst par n-to dienu gavēni un kā Reformācijas rezultātā tas kļūst par Kristus ciešanu laiku, manuprāt, laba akcentu pārlikšana. Tāpat, agrārajā sabiedrībā gavēnis noderēja par reliģiozi motivētu badošanās periodu, sak, kāpēc badoties badošanās pēc, ja var badoties dievbijīgu motīvu dēļ.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.12 19:44:54
Grēciniece
Pārformulē uzstādītās diskusijas jautājumu, jo citādi būs juceklis
Pirmkārt, tamdēļ, ka daži par šo tematu izteiksies, vadoties no sagrozītas gavēņa izpratnes, kuru kritizē Luters, bet pamatizpratni, kas gavēnis ir bijis kopš apustuļu laikiem, tā arī nepazīstot.
Otrkārt, tamdēļ, ka daudzu personiska pieredze par gavēni biežāk liecinās par personiskas atturības piemēriem un interpretācijām, nekā par gavēni šī vārda kompleksā izpratnē.
Ilārs Plūme
Gavēnis sākas ar Pelnu dienu, bet par Kristus ciešanu laiku apzīmē pēdējās divas gavēņa nedēļas. Kristus ciešanu piemiņa ir kulminējoša gavēnī, bet gavēnis vēl ir arī garīgas cīņas, izlīgšanas un īpašu tuvākmīlestības darbu laiks.

Man liktos labs tāds gavēnis, ka mēs ar tādu aizrautību mācītos kristīgo mācību, ka pat neievērotu, ka neesam kādu laiku ēduši.

Tā, Ilār, būtu aizrautīga kristīgās mācības apgūšana, bet gavēnī pa īstam un ļoti gribas ēst. Skati Mt.4.nodaļu, Kungam gribējās ēst! Pietiek ar to, ka RKB jau nomīkstinājusi gavēni līdz vieglai atturībai no gaļas piektdienās, katehēzei nav ne vainas, bet tā nav anestēzija vieglākai gavēņa pārdzīvošanai.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.12 19:45:30
Grēciniece,

Man šķiet, ka pats par sevi saprotams ir tas, ka mēs aturamies no miesas darbiem visu laiku, un visu laiku darām žēlastības darbus un lūdzam.

Pārējā baznīcas gada laikā mēs runājam arī par daudzām citām lietām, bet Ciešanu laikā īpaši par Kristus Ciešanām un nevēlamies, ka kaut kas aizēnotu šo tēmu.

Manuprāt, jāgavē it tad, kad tas nepieciešams, lai savaldītu miesu, nevis kādā noteiktā laikā. Arī tad, kad ir bēdas, vai ko īpaši pārdzīvojam vai lūdzam, vai ir kādi īpaši uzdevumi, gavēnis ir vietā. Tā to darīja apustuļi.

Paradīzes dārzā gan gavēt nevajadzēja, bet pirmais grēks bija un joprojām ir neticība.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.12 19:51:53
Ilār! Manuprāt, jāgavē it tad, kad tas nepieciešams, lai savaldītu miesu, nevis kādā noteiktā laikā.

Bet, vai tas neskan līdzīgi kā ar baznīcā iešanu, kad noskaņa, un lūgšanu, kad slikti iet? Gavēnis nav atraujams no lūgšanas. Tam ir regularitāte tāpat kā lūgšanai. Bēdās un īpašās vajadzībās ir arī īpaši gavēņi, bet regularitāte gavēnī ir garīgas modrības zīme. Miesai (vēderam) ticības apliecība nepieciešama regulāri, tāpat kā dvēslei lūgsna.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.12 19:56:13
Jāni Bitān,

Apustuļi par gavēni saka apmēram šādas lietas - miesas mērdēšana maz ko dod, vai konkrētāk "Neviens lai jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakārā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna".. "Ja nu jūs ar esat ar kristu miruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cil`vēku baušļus un mācības, kā piemēram,: tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties! - Visas šīs lietas ir lemtas iznīcībai, tās tērējot. Tām gan ir gudrības slava tur, kur ir pašizdomāta dievkalpošana, pašpazemošanās un miesas mērdēšana; bet patiesībā tām nav nekādas vērtības, jo tās dod apmierinājumu vienīgi miesai." (Kol.2)
Tālāk Pāvils mudina no zemes lietām pievērsties Kristum.

Kas attiecas uz Luteru, tad viņš gan būs gavējis vairāk par mums visiem.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.12 20:07:47
Ilārs Plūme Man ļoti žēl, ka M.Luters pārsvarā fokusējās uz sagrozīto gavēņa izpratni (izlasīšanai var atrast viņa pārdomas par gavēni http://www.luteranis.lv). Cik nu man nācies lasīt dažādu svēto pieredzi (kuriem nebūt ne visiem ir jāseko, tā ka var nesaspringt), gavēņa prakse ir bijusi visnodaļ labus augļus nesoša.
Iespējams, ka vislielākie gavēņa pretinieki un filozofētāji ir tie, kas nav personiski iepazinuši pozitīvu gavēņa pieredzi.
māc. Jāni_Bitān Nu jau būs par vēlu jautājumu pārformulēt, jo dikti ātri šī tēma aizgāja. Laikam tomēr aktuāla
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.12 20:10:40
Ilārs Plūme
Un vēl tie paši apustuļi pamudina nelutināt miesu! Gavēnis visos laikos tam bijis labs palīgs.
Tu piesauc apustuļus attiecībā uz gavēni kā nepestījošu negāciju. Es tikai apliecinu, ka gavēnis ir lūgšana. Gavēnis nav pašmērķis, bet runāju par gavēni kā līdzekli. Nevajag no gavēņa baidīties. Ir cilvēki, kam gavēnis kļūst par regularitāti tamdēļ, ka viņi citādāk nevar turpināt garīgi augt un auglīgāk lūgties. Par gavēni autoritatīvi var izteikties tad, kad tas ir gan regulāra, gan neregulāra (īpašos gadījumos) prakse. To arī apustuļi saka. Pāvils bieži bija gavēnī, pats vairākkārt to piemin, un nereducēja šo praksi uz ticību vien, tā bija ticības daļa un apliecība.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.12 20:13:01
"Neviens lai jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakārā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna".. "Ja nu jūs ar esat ar kristu miruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cil`vēku baušļus un mācības, kā piemēram,: tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties! - Visas šīs lietas ir lemtas iznīcībai, tās tērējot. Tām gan ir gudrības slava tur, kur ir pašizdomāta dievkalpošana, pašpazemošanās un miesas mērdēšana; bet patiesībā tām nav nekādas vērtības, jo tās dod apmierinājumu vienīgi miesai."

Kristīgajā Baznīcā un praksē gavēnim nav šādas nozīmes. Tiešām, Ilār, nav!
Balss
# Labojis Balss: 2007.02.12 23:07:10
Jānis_Bitāns raksta:
bet gavēnī pa īstam un ļoti gribas ēst. Skati Mt.4.nodaļu, Kungam gribējās ēst!
Gribas ēst pirmās trīs dienas, tad iestājas gandrīz vai eiforisks stāvoklis. Tad cilvēks kļust salīgs, bet jūtas ļoti viegli un labi.
Un, kad nu TAD pēc ilgāka laika pa īstam sāk grbēties ēst, tad laikam ir pienācis tas brīdis, kad tuvojas apdraudējums veselībai vai pat dzīvībai un ir atkal pamazām jāsāk ēst.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.12 23:08:57
Jauki to no Jums Jāni dzirdēt,, jo savādāk patiešām rodas priekšstats, ka Jūs tikai par cilvēku darbiem vien runājat, bet par Evaņģēliju klusējat. Grēciniece teica, ka evaņģēlijs esot pašsaprotama lieta, bet darbi nē. Man gan liekas otrādi, ka cilvēku darbi ir pašsaprotama lieta, bet Evaņģēlijs sveša vēsts šajā pasaulē. Tādēļ to ir jācildina un jāsludina, kā Pāvils māca vietā un nevietā, laikā un nelaikā.

Man gan liekas, ka Jūs pārspīlējat gavēņa nozīmi. Svētajos Rakstos tas ir minēts salīdzinoši maz un apustuļi nekur nepavēl Kristiešiem gavēt. Ja tas būtu bijis tik nozīmīgs, viņi par to būtu runājuši vairāk. Manuprāt, viņi bieži brīdina no pārāk uzsvērtas gavēņa nozīmības, bet rāda uz Kristu. Pāvils pat saka, ka barība ir domāta vēderam, un, ne kāds labāks ēzdams, nedz neēzdams.

Mans ieteikums būtu sludināt vairāk Evaņģēliju, visu ko no Jums te esmu dzirdējis, bet ne Kristus Evaņģēliju.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.13 12:14:49
Saulespuķe,

Man nav iebildumu pret to, ka Jūs neēdat. Atgādināšu tikai Hrizostoma izteicienu, ka viņa draudzē ir tādi, kas pat divas dienas neēd, bet tā vietā labāk būtu bijis, ja viņi šīs divas dienas atturētos no ļauna.

Rakstos nav atrodama kāda īpaša mācība par gavēni un tas nav pavēlēts.

Par Jāni Bitānu varu spriest pēc tā, ko viņš raksta. Es neapmeklēju dievkalpojumus baznīcās, ar kurām mūsu draudzes nav sadraudzībā, tāpēc par viņa sprediķošanu varu spriest tikai pēc tā, kas tiek publicēts. Un tur nu Evaņģēliju ieraudzīt patiešām ir grūti.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.02.13 14:33:29
Ilārs, nu bet Rakstos daudz kas nav pavēlēts, bet tas jau netraucē to darīt, ja tādējādi labāk kāds var padarīt to kas ir pavēlēts. Un šeit es piekrītu Hrizostomam. Bet esmu savā laikā gavējis, un ir labi, ka tad, kad vēders ieburkšķas tu esi spiests domāt par Dieva Vārdu. Un tad vienā brīdī ķermenis nomierinās un Garam vairs nav jānodarbojas ar ķermeņa savaldīšanu, bet tas var darīt ko derīgu, vai likt ķermenim darīt ko lietderīgu.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 203 , pavisam kopa bijuši: 1360