S.R... 
|
Iesūtīts:
2008.05.20 10:57:08
drošvien tā ir tēma, kura jau izrunāta no viena gala līdz otram. |
|
Eshkola  |
# Iesūtīts: 2008.05.20 22:18:31
Manuprāt, laime ir tad, kad tu vari būt tas, kas tu esi. Nevis tas, kādu tevi grib redzēt citi, vai kādu pats sevi esi iedomājies. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.05.21 09:34:13
Eshkola
Manuprāt, laime ir tad, kad tu vari būt tas, kas tu esi. Nevis tas, kādu tevi grib redzēt citi, vai kādu pats sevi esi iedomājies.
Iz kā secinājums - laimīgs ir tas cilvēks, kurš NEMOCĀS ar identitātes krīzi?  |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2008.05.21 09:49:13
Sheksna
Iz kā secinājums - laimīgs ir tas cilvēks, kurš NEMOCĀS ar identitātes krīzi?
Es teiktu taa - laimīgs ir tas cilvēks, kurš NEMOCĀS  |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.05.21 17:48:20
Artos
Nu bet tagad tā, česno!
Vai tad tev tādi pavisam piezemēti, cilvēcīgi laimes brīži nav bijuši, tādi, nu, kad gribas lidot?!? Kad liekas, ka visa pasaule tev apkārt smaida, jo tev ir uzsmaidījusi tava mīļotā meitene? Atceries taču jaunību!
Jeb vai tu esi tik stīvs un pareizs kā telefona stabs? Ka bez šīs (protams, īstās un paliekošās) laimes tu to parasto nemaz nepazīsti? |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.21 20:30:21
Grēciniece
Pilnīgi piekrītu!
Kad cilvēkam ir miers un saskaņa ar Dievu, tad arī visur citur prieks vairojas!  |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.05.22 07:45:21
Balss
stīvs un pareizs kā telefona stabs
Telefona stabi visai drīz būs tikai vēsture
(profesionāla piezīme). |
Papucs |
# Iesūtīts: 2008.05.22 07:51:03
Grēciniece Balss
Artos jau arī to visu kodolīgi pateica.
Tēvs debesīs piepilda visas lietas ar jēgu, kas arī ir prieka un laimes avots. T.sk. arī neticīgajiem. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.05.22 07:57:34
ctulhu nu gan pieticīgs. Ma gan šķiet ka laime nav vienkārši norma, bet maksimālais labums, kas tiek baudīts mūžīgi. Patiesa laime ir tā, kura dod visvisvis labāko, kura nekad nebeidzas, bet turpinās mūžīgi. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.05.22 09:06:10
Piezemētā laime parasti mēdz izbeigties. Sākumā esi laimīgs, bet tad, kaut arī nekas nemainās, laimes sajūta samazinās.
Tā, cilvēki, kuri dzīvo sevišķi skaistās vietās, nespēj šo skaistumu izbaudīt tādā mērā, kā to var atbraukušie tūristi.
Vai - atnāk pavasars, mēs priecājamies, ka viss palicis zaļš, visur zied un smaržo, bet paiet dienas, un tas viss pārvēršas par normu.
Dzirdēju tādu domu, ka cilvēka patiesā laime esot tad, kad ir nodibinātas attiecības ar Dievu, tad cilvēks ir savā vietā. Tomēr - vai arī tad tā laime ir pastāvīga, vai tāpat nepaliek par "normu"? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.05.22 09:21:16
tāpēc der reizēm atcerēties no kā mēs esam tikuši vaļā un ko ieguvuši. Cilvēks vienkārši ir parāk aizņemts ar pasaulīgajām lietām vai arī sāk uztvert glābšanu kā kaut ko pašsaprotamu, taču tikai kad būsim pilnīgi, kad būsim debesu valstībā, tikai tad mēs spēsim tā pa īstam priecāties par to laimi un tā nekad nekļūs par normu, jo mūsu daba būs bezgrēcīga |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.22 13:43:00
KarotesNav
Dzirdēju tādu domu, ka cilvēka patiesā laime esot tad, kad ir nodibinātas attiecības ar Dievu, tad cilvēks ir savā vietā. Tomēr - vai arī tad tā laime ir pastāvīga, vai tāpat nepaliek par "normu"?
Nē, šī laime nav norma tādā ziņā, ka nekļūst garlaicīga. Tas vienkārši ir dziļš iekšējs miers un reizē arī - prieks par Dievu, viņa lielisko gudrību, par viņa ģenialitāti, par asprātību un fantāziju, ar kādu šī pasaule ir radīta.
Un vēl klāt nāk - tas, ka Viņš atsaucas uz mūsu vajadzībām, atbild, mūs iepriecina. Pārsteidz! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.22 13:46:36
Balss "Kā muļķis sāk, kā blēdis beidz." Tas tā, Voltērs par cilvēkiem, kas nodevušies kristietībai. Šajā kontekstā, Balss jau ir stipri pie beigām.. . |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.05.22 13:47:57
Ctulhu
Neticiigajiem laime ir norma
Es nu gan tā neteiktu - permanenti laimīga (un priecīga) ir tikai meitenīte, kas staigāja pa būvlaukumu ar ķiveri galvā Dzīve ir dzīve - polosa belaja, polosa čornaja... |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.22 13:49:19
Ctulhu Varbūt arī neblēdas, bet vēlas" pavedināt" jeb "samaitāt" noteikti. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.05.22 14:26:54
Ctulhu
Nu taa kristiesiem ir taada iipasiiba, kas izriet no vinju maaciibas. Piedosim vinjiem to
O! skatos un brīnos, neticu savām acīm - Ctulhu parādā izmaiņas savā funkcionēšanas režīmā! gadus 2-3 atpakaļ domāju, šādas frāzes nebūtu iespējamas. apsveicu. tomēr ir kāda jēga no tā, ka Tu visulaiku maisies tiem kristiešiem pa vidu. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.22 16:06:49
Ctulhu Paldies Tev!
*Duksis
Tev taisnība! To mēs visi tik tiešām no sirds vēlamies - pavedināt jūs visus Dieva virzienā!
Bet Tu labāk painteresējies par Voltēra pēdējo stundiņu, kad viņu piesauc - tā ir bijusi visai traģiska un izmisusi... |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.22 19:01:03
Artos
Jūtu līdz, ka tev laimes mirkļi beigušies bēdīgi... ar vilšanos. Vai tad skaisti pacilātības brīži - kāda lieliska mūzika, dabas skaistums, meitenes smaids, mīlestība - vai tad šādas izjūtas atstāj mieles? Protams, šie brīži nav bezgalīgi ilgstoši, protams, tie beidzas.
Man šķiet, ka attiecības Debesu valstībā aptuveni būs kaut kas uz to pusi - vai drīzāk - vēl pārāks par šīm mūsu cilvēķiem pieejamajām izjūtām.
Ka tiešais Dieva tuvums būs tik brīnumains un lielisks, ko mēs šobrīd pat nespējam iztēloties. Toties mums ir Dieva apsolījums. Un Dievs patiesi nemelo! (Tas bija priekš NB biedriem ) |
Balss |
# Labojis Balss: 2008.05.22 22:00:27
a_masiks
Bet re - tas pendeles mehānisms ar to garāko kātu mūs uzsviedīs pie Dieva! Un mēs tur noāķēsimies un paliksim! Bez trešā, piektā un miljonā pensiju līmeņa.
Protams, protams, pierādījumu Tavā izpratnē ne man, ne kādam citam nebūs. Te nu ir mūsu lojalitātes pārbaudes telpa laikam. Jo mēs visi esam kritušie, ja ne eņģeļi, tad vēl kas vairāk - savos parametros lielā mērā Dievam līdzīgie, līdzīgāki par eņģeļiem, kas ir tikai kalpotāji, lai gan ar šobrīd lielākām iespējām nekā mums.
Tā ka šeit un tagad izšķiras - biķ iļi ņe biķ... |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.26 01:02:02
a_masiks
Kurš gan te runā par tiesībām būt laimīgam?
Laimīgums ir likumam un gribai nepakļāvīgs stāvoklis.
Tev taisnība - pa īstam laimīgs bez Kristus cilvēks tik tiešām nevar būt. Bez Krsitus ir iespējama tikai tā īslaicīgā, piezemētā, pārejošā laime. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.26 01:17:10
a_masiks
Ja jau izvēlējies šo salīdzinājumu - dzīvnieku pasaulē ir tāds jēdziens kā iedomu grūniecība. Kucēm un kaķenēm tā mēdz būt...
Negibu teikt, ka cilvēku šīs zemes laime ir tāda iedomu grūtniecība.
Bet pārejoša tā ir gan... kurpretī laime būs Dievam pederīgam, būt Viņa pavalstniekam, Viņa draugam pat - tā patiesi ir laime.
Tā gan ne vienmēr ir saistīta ar endorfīnu, toties ir paliekoša. |
:: Pievienot komentāru
|
