Natālija 
|
Iesūtīts:
2008.03.13 14:22:40
Sveiki!
Esmu saskārusies ar ļoti nepatīkamu situāciju un gribu lūgt padomu, kā rīkoties.
Kolēģu vidū ir cilvēks, kura komunikācijas stils izraisa visu pārējo kolēģu neapmierinātību un sašutumu. Izvairīties no komunikācijas ar šo cilvēku nav iespējams, vadība šajā situācijā arī nevarēs līdzēt...Lai labāk saprotams, kur ir problēma, pateikšu, ka no šī cilvēka puses ne tikai nav nekāda cieņas izrādīšana, bet bieži vien nākas dzirdēt ļoti nepatīkamus vārdus, turklāt ļoti aizskārošā tonī...
Zinu, ka vajadzētu saglabāt mieru, netiesāt un nedusmoties, bet dažreiz ir tik grūti samierināties ar šādu attieksmi...Varbūt kādam ir idejas, kā sadzīvot ar tādiem cilvēkiem? |
|
sniegaodzina  |
# Iesūtīts: 2008.03.16 14:07:07
varetu jau teikt lai jus pacietigi un mierigi gaidat kad sis cilveks pats no sevis nez kapec mainisies bet tas ir maz ticam, tapec piedavaju aktivu, lai ari ne ipasi smuku ideju- tēljiet beigtas zivis un izsakiet "netīšus indīgus komentārus" . izprovucē to kolēģi, lai vijnš sāk ārdīties, bet dari to tā, lai šis cilvēks nevarētu ar faktiem to pierādīt apkārtējiem, priekšniecībai. brīdī kad vijnam jau ir putas uz lūpām pasmaidi un nevainīgi pajautā, kāpēc tāda ārdīšanas. galvenais neizmanto vijna ieročus, izmanto mieru un tēlotu stulbumu, ka tu jau neko. kas tas cilvēks sapratis ka tu esi viltigaka un specigaka par vijnu, vijns norimsies. vel gan pastav variants, ka vijns tiesa veida ar vardiem uzbruks tev, tapec esi gatava telot vienaldzibu, neaizstavi pati sevi un pieversies nevainigai vijna ricibas apcarei mierigā balss tonī, parliecinies ari pirms tam vai tavi darugi tevi aktivi atbalstis, ja tu izaicinasi to kolegi, kas tev nesimpatize. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.03.16 14:37:32
sniegaodzinas ieteiktās cīnas metodes varbūt varētu ārēji darboties un pat dot vēlamo efektu - netīkamā cilvēka savaldīšanu, tikai - ļaunums rada tālāku ļaunumu...
Ja tu Natālija, esi kristiete, tad šis ir tas ļoti smagais pārbaudījums ar otra vaiga pagriešanu. Neuzdrošinos teikt, ka tas ir tev labākais un piemērotākais, jo man nav nācies tik smagā situācijā būt.
Vienīgi esmu mācījusies kāda netīkama cilvēka netīkamām piezīmēm ļaut noripot no sevis kā pīlei ūdens. Neļaut tām mani aizskart, jo, ja tās tevi sāpina - kas acīmredzot, ir šī cilvēka mērķis - tad viņš savu ir panācis.
Bet varbūt tomēr vadības iejaukšanās ir iespējama? (Ja tas piezīmju izteicējs jau nav pati vadība...) To mēdz saukt par emocionālo vardarbību... |
Sandis  |
# Iesūtīts: 2008.03.16 14:54:36
Cilvēks ir unikāls dzīvnieks,jo ir pretis pielāgoties dzīvei skaitliski lielās indivīdu grupās.Un tas pateicoties,ka cilvēks ir pratis nošķirt,vai izslēgt no grupas agresorus,kas kāpina emociojas,destabilizē kārtību.Vienkāršoti sakot-rada kņadu,kas emocionāli un savādāk satrauc citus grupas indivīdus.
Ja dotajā gadījumā agresors spiež pielāgoties kolektīvu tam emocionālā sasprindzinājuma stilam,ko apzināti vai neapzināti provocē pats agresors,kolektīvs,manuprāt,kļūst atkarīgs no agresora emocionālā stāvokļa svārstības.
Citiem vārdiem sakot-agresors ir jānošķir,vai jāizolē no kolektīva,jo ir kņadas,satraukuma un emocionālā satraukuma avots.
Protams,kolektīvs,kā izteicās Balss var ieslēgt"pofigisma"režīmu.
Citiem vārdiem sakot,neņemt albē.
Bet vai nav paradoksāli,ka kolektīvam ir jāmainas,jāieslēdz"pofigisma"režīmu.. dēļ viena agresora.Un nevis pretēji,kad agresors tiek piespiest mainīties zem kolektīvā vienbalsības slēdziena.
Vai tad kristietis ir tepiķis,kas sevi paliek zem agresora kājām un izliekas nemanām,ka to min netīras kājas? |
sniegaodzina |
# Iesūtīts: 2008.03.16 16:04:43
Nē, nu var jau celi griezt ta teikt pretim otru vaigu, bet vairums cilvēku to nesapratis, jo tas izskatas pec nespejas sevi aizstavet. Ka zinams tos, kuri nespej par sevi pastavet un ir visvieglāk izvedami, ari visbiezāk katina.... |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.03.16 21:51:17
sniegaodzina
tos, kuri nespej par sevi pastavet un ir visvieglāk izvedami, ari visbiezāk katina....
Lūk, te jau ir tas - ja tam cilvēkam tīši izdodas otru nokaitināt, ka tas zaudē savaldīšanos, tad viņš savu mērķi ir sasniedzīs. To šādam emocionālajam vampīram taisni vajag!
Nevajag viņam to sniegt! Atbildot, ļaujoties izprovocēties un atbildot ar to pašu, cilvēks ieaistās nejēdzīgā, nekad nebeidzamā savstarpēju nejaucību ķēdē. Tikai piedošana, aizlūgšana un miers Dievā var ļaut pastāvēt šādā grūtā situācijā. |
Natālija |
# Iesūtīts: 2008.03.17 07:50:10
Paldies Jums visiem par atbildēm!...Ir jau tā, ka mēģinu šī cilvēka uzvedībai nepievērst uzmanību un visu uztvert viegli, bet dažreiz sāk apnikt...Un par vadību runājot-vadības aizrādījums vaņas darbojas maksimālais pāris dienas un vadība vispār neuzskata, ka tā ir liela problēma... |
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2008.03.17 09:34:26
Noliec uz viņa galda kādu puķīti un zīmīti "paldies par iejūtību un atsaucību, Tev jau sanāk labāk!". |
Sandra  |
# Iesūtīts: 2008.03.17 13:29:02
patīk KarotesNav ieteikums.
bet ja nopietni, katra konflikta cēlonis patiesībā bieži vien slēpjās mūsos pašos - uz katru lietu, cilvēku, situāciju var skatīties no vismaz diviem atšķirīgiem skatupunktiem. tas nozīmē, var būt negatīva un var būt pozitīva attieksme. mēs izvēlamies sev tīkamāko. |
luteranis [195.122.30.197] |
# Iesūtīts: 2008.03.17 13:38:49
Lugt Dievu, lai vinu parcel cita amata vai darba
Vai ari lugt lai sakartojas cilveka personiska dzive jo diemzel sievietem tas ir ipasi biezi izteikts ka personiskas problemas trauce darba un viss ir atkarigs no gariga.
TAS paslidz variu teiikt no savas pieredzes. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2008.03.18 17:59:26
Noliec uz viņa galda kādu puķīti un zīmīti "paldies par iejūtību un atsaucību, Tev jau sanāk labāk!".
Uz galda puķīti nolikt varētu, bet uz zīmītes rakstītam vajadzētu būt patiesam. Varbūt smaidu redzēt, prieku sagādāt vai tā apmēram? |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.03.18 21:27:07
Tulkojums tiem, kas nelasa bērnu grāmatas:
Ctulhu: Pukjiite -stafēlija, uz zīmītes: `Avada kedavra`
(jox, protams...)
Avada kedavra = nāves lāsts Harijā Poterā. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.03.19 08:19:58
ak, pazīstu šādas situācijas. Mana politika savulaik bija izvairīšanās un komunicēšana tikai nepieciešamības situācijās. Bet arī Karotes Nav ieteikums šķiet mīlīgs.. bet arī diez vai strādās uz ilgu laiku. Vismaz man zināmajā gadījumā. Bet vislabāk ir par to nedomāt un nelikties ne zinis. Klausies tikai to, kas attīecas uz taviem tiešajiem darba pienākumiem. Man šķiet - nelikšanās manīt ļaunumu un miera saglabāšana bez vēlēšanās atriebties arī ir īstā "otra vaiga pagriešana". Ir lietas, kurās var paļauties tikai uz Dieva taisnību. Un tā arī ir labi - jo pastāv taču zināma iespēja, ka paši esam kādā ziņā netaisni, tāpēc tiesu labāk atstāt Viņam. |
:: Pievienot komentāru
|
