atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kas var saukties par kristieti?
Slaviks
Iesūtīts: 2007.12.07 23:00:13
Daudzās diskusijās šeit un citur var viegli pamanīt, ka viedokli par šo jautājumu ir ļoti dažādi. Jūsu domas -- kas var (drīkst) saukties par kristieti, vai kurus jūs sauktu par kristiešiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Stiso
# Iesūtīts: 2008.01.04 19:56:09
"Kas tic un top kristīts, tas taps svēts..."
Tas ir viens no citātiem no Bībeles, kas runā par kristieša esamību, bet izsaka daudz. Tātad kristietis tic Dievam, kurš tapis cilvēks, lai mirtu par cilvēkiem (arī par viņu). Kristietis ir kristīts Trīsvienīgā Dieva vārdā, tā saņemot visus Dieva apsolījumus un drošību savai ticībai.
Kristieša būtība ir neredzama, jo ticība ir neredzama, bet ticība izpaužas mīlestībā, tā atklājot šo neredzamo.
rainars
# Iesūtīts: 2008.01.27 20:33:10
par kristieti, tas ir svaidīto -dieva vārda svaidīto ,varam saukt jebkuru dzīvu būtni kura paklausījusi evanģēlija vēstij un ir apliecinājusi JEZUS par savu kungu un glābēju un viņa augšāmcelšanos un ir nožēlojusi grēkus.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.04.10 00:04:05
Vai cilvēks, kurš baznīcu apmeklē REGULĀRI, t.i. 2x gadā, VAR SAUKTIES par kristieti vai nevar?

Un kādos apstākļos var un kādos - nevar? :P
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2008.04.10 00:17:00
Sheksna ja vins ir kristīts un apliecina savu kristīgo ticību, tad viņš ir kristietis, neatkarīgi no tā, cik reizes gadā viņš apmeklē baznīcu. Ja nu viņš gada laikā nav bijis ne reizes pie Dievgalda un nav nokārtojis savas finansiālās saistības ar draudzi, tad viņš zaudē attiecīgās draudzes piederību, bet šā vai tā viņš ir un paliek kristietis, kamēr pats no tā neatsakas. Lai atjaunotu draudzes piederību viņš nav no jauna jākrista, ne ari jāiesvēta.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.04.10 10:18:00
Tātad, cienījamie diskutanti tomēr pieturas pie viedokļa, ka nominālkristietis, par spīti visam, tomēr IR īsts kristietis?
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.10 10:24:13
lēnprātīgais Eee... Mani ieinteresēja, kādas ir draudzes locekļa "finansiālās saistības ar draudzi"?
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.04.10 10:24:14
Sheksna
Nominālkristietis = kristieša minimums, tāda persona, kas kristīta bērnībā, pašai to neapzinoties, un savā turpmākajā dzīvē pret kristiešiem ietur tādu vāji pozitīvu nostāju, tas ir, nāves grēkus nedara, nezaimo, bet var nebūt pat Bībeli rokās turējis un baznīcā ne reizi bijis.
Draugu lokā pie šņabja glāzes, kad saruna kaut kādā nesaprotamā kārtā novirzās uz ticības lietām, tāda persona mēdz atcerēties, "ak jā, es arī esmu kristīts, tik neatceros, luterāņu vai katoļu".
Vai tā?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.10 10:26:33
Kristieša statusu nenosaka baznīcas biežuma apmeklējums. Neapmeklēt baznīcu ir prosto neizmantota iespēja. Taču visu izškir sirds ticība un mutes liecība! To otru it kā varam vērtēt, bet pirmo patiesi redz tikai Dievs! Ja cilvis ir kristīts, tad čanci ir stipri lielāki!
Sheksna
# Labojis Sheksna: 2008.04.10 10:55:27
Artos
ā... tu par to, ka ja nēesi 2. gadus maksājis draudzes ziedojumu (5.Ls), tad tevi atskaita no draudzes. Tas nepadara kristību par neesošu.
Es baidos, ka ar kristību vien būs par maz pestīšanai...
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:05:03
Tu baidies pamatoti. Pieaugušam cilvēkam tiek prasīta `mutes liecība`.
Nu to jau es cenšos no Tevis izspiest... vai var uzskatīt, ka cilvēks, kurš 2x reizes gadā apmeklē baznīcu, šādu `mutes liecību` dod pietiekoši skaidri un nepārprotami?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:14:00
Artos
Arī profesionālu slepkavu glābs, ja viņš tic tam, ka Kristus dēļ visi viņa grēki ir piedoti?
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.04.10 11:17:56
Artos
Abet šis turpina visu laiku slepkavot. Tas nekas?
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.04.10 11:25:40
KarotesNav, VIenmēr ir jautājums - kas ir slepkavošanas motivācija. Un es garantēju, ka šī motivācija būs konfliktā ar ticīabs apliecību! Ir maz ticams, ka tas, kurš apzināti dara lielu grēku un neatgriežas nemaz, ir patiesi to nožēlojis un ticībā saņēmis šo piedošanu!
Ja tas robežojas ar Svētā Gara zaimošanu, var ieberzties nepiedošanā... un neatgriezties!
Baznīcai ir aclēgu vara, ja ir zināms, ka šāds slepkava turpina slepkavot, visticamāk viņš vienkārši nesaņems absolūciju līdz neatgriezīsies. Ja viņš PATS mirs šajā laikā, nonāks ellē!

Tas ir interesanti redzams pie Dāvida, kad šis bij uzorganizējis sava kalpa slepkavību, lai pie viņa sievas vāverītes tiktu... Tur ir fragmetns, kad Dāvids saprot, ka ir pazaudējis Svēto Garu un karsti lūdz, lai Dievs piedod... fīča ir tāda, ja Dāvids būtu miris bez Svētā Gara - sekir baška viņam būtu eternālā!

Luterisms nav Kalvinsisms, kas māca - viereiz glābts, vienmēr glābts. Luterisms māca un bibliski māca, ka ar sistemātisku un mērķtiecīgu darbu, var savu kristību "nomazgāt Daugavā"

Kā jau teicu - Kristietībā viss ir ne kā pie cilvēkiem - Paradīzi dod par velti, bet Elle ir jānopelna ar aktīvu darbošanos!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:28:35
Mulders
Motivācija - naudas pelnīšana. Tas upuris vienalga tiks nogalināts, tad kāda starpība, kurš tieši to izdara? Tas, kurš slepkavo, nav nekas vairāk kā ieroča pagarinājums. Īsto atbildību uzņemās pasūtītājs.

Luterisms māca un bibliski māca, ka ar sistemātisku un mērķtiecīgu darbu, var savu kristību "nomazgāt Daugavā"
Nu re, tātad tikai ar ticību, ka Kristus par visu samaksājis, nepietiek!
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:31:19
>Arī profesionālu slepkavu glābs, ja viņš tic tam, ka Kristus dēļ visi viņa grēki ir piedoti?
>Abet šis turpina visu laiku slepkavot. Tas nekas?


Tas pasākums ir tāds, ka caur ticību un Kristus upura atzīšanu cilvēks mainās iekšēji. Tas "jā, es ticu" nav tikai tukša frāze, vai, ja to saka kā pliku frāzi (maģisku formulu, ar ko nopirkt ticību) nebūs līdzēts. Svētie raksti informē un iedvesmo, cilvēks lūdz, Svētais gars palīdz, Jēzus pestī.

Iedomājies, Tev ir mašīna, kurai kaut kas salūza, notika avārija, sasities. Ko tu dari? - salabo, novērs visus bojājumus un vainas un brauc tālāk. Tas ir nepilnīgs salīdzinājums, jo cilvēks ir vairāk kā mašīna (biomehānisms), jo radīts pēc Dieva līdzības, bet ideja +/- līdzīga.
Kristū patiesi atdzimis cilvēks novēršas no ļaunuma, pat ja iepriekš ir bijis pēdējais nelietis.

Man ar šito domu agrāk bija grūtības to pieņemt - jo tas taču nav godīgi! Taču mans noraidījums bija manas neticības (un nezināšanas jeb nepareizas zināšanas = melu) dēļ.
Tagad ir problēmas šito ideju publiski aizstāvēt, piem., ja radu lokā tiek pieminētas komunistu zvērības un nodarījumi latviešiem, kam seko vainīgo mūžīga nolādēšana.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:49:53
Nu re, tātad tikai ar ticību, ka Kristus par visu samaksājis, nepietiek!

Pietiek!

Taču, ja šo ticību atmet, tad ir ziepes.

Fīča jau tāda, ka ticība nav prosto intelektuāls apgalvojums. Ticība ir sirds stāvoklis, būtībā mūsu iekšējo identitāti definējošs pasākums. Šo vērtē un redz Dievs... Ticība definē mūsu motīvus, rīcības pamatu pamatus, ticība kontrolē gribu... To var viegli pārbaudīt, kad tu palūko kā tava griba darbojas... tā "grib" to, kam tu tici, nevis tu tici to, ko gribi. Nevar ar gribas aktu noticēt tam, kam tu netici

Taču Ticības Apliecība, kas ir ar muti runāta, ir liecība cilvēku priekšā... Tā VAR nesakrīst ar Sirds ticību... taču Cilvēks ārēji to var nezināt!

Tamdēļ par šo disonansi arī ierunājas Jēkabs... ja tu sakies, ka tev ir ticība, bet tavi darbi liecina pretējo, tad ir šaubas, vai tev patiesi IR ticība.
Tas ne tā, ka darbi pierāda ticības esamību, darbi var labāk pierādīt ticības neesamību!
Un sistemātiska slepkavošana vēl ar tādu motīvu noteikti liecina, ka sirds ticības nav! Jo ja tu Tici Kristum sirdī, tad tu tici arī visam ko viņš saka un apsola un arī piekrīti tam, ko viņš nosoda... bet Kristus nosoda grēku. Tātad, ja tu nenožēlojis neatgriezīgi sistemātiski grēko, nu tad ir skaidrs, ka tu NETICI Krisum, kurš teic, ka šī darbība ir grēks!


Darbu neesamība neliecina par ticības neesamību, bet Ļaunu darbu esamība liecina par ticības neesamību gan!
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:49:55
Artos
Ja cilvēks, visā savā mūžā, ir bijis baznīcā tikai 1x, savās kristībās, un savā nāves stundā, uz jautājumu: vai tici ka tavi grēki ir piedoti Kristus dēļ, atbild `Jā ticu`, tad viņš ir glābts. Tātad, šim `Jā` ir jābūt pietiekoši skaidram un nepārprotamam.
Un ja šis cilvēks NEBŪS kristīts, bet nāves stundā vienalga apliecinās <no debesīm nokritušo> ticību?

Parasti, pēc tik lielas Dieva žēlastības saņemšanas, dvēsele `transformējās`.
Par CIK lielu dieva žēlastību iet runa un KAD tā tiek saņemta? Kristībās?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:54:05
Un ja šis cilvēks NEBŪS kristīts, bet nāves stundā vienalga apliecinās <no debesīm nokritušo> ticību?
Par CIK lielu dieva žēlastību iet runa un KAD tā tiek saņemta? Kristībās?
---
Runa iet par Bezgalīgi Lielu Dieva Žēlastību!

Ticība pestī... ticības objekt sir Evanģēlijs! Tātad, ja neesi kristīts, bet nāves brīdī notici Evanģēlijam, būsi pestīts. Jo Kristība jau nav nekas cits, kā šis pats Evanģēlijs!
Dieva Žēlastība tiek saņemta caur Vārdu un Sakramentiem, tamdēļ tos sauc par "Žēlastības Līdzekļiem", bet saņemam mēs tos ticībā! Ja nav ticības, tad šī žēlastība nokrīt zemē un uz tevi "neiedarbojas"
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:54:27
Mulders
Tu veikli zem ticības paliec darbus apakšā! :-)
Kāpēc lai nepietiktu ar ticību, ka es esmu slikts slikts, bet Jēzus par visu samaksās? Un pašam nelaboties?

No otras puses, ja pats tomēr labojies, atsakies no slepkavošanām, zagšanām utml, tad paceļās vecais jautājums par to, kāpēc kristiešu apdzīvotās vietās nav mazāks noziedzības līmenis utt?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.10 11:55:58
Kāpēc lai nepietiktu ar ticību, ka es esmu slikts slikts, bet Jēzus par visu samaksās? Un pašam nelaboties?

Bet tas ir oximorons!

Tu ticību putro ar intelektuālu "piekritību"... Šādi tic arī dēmoni

Ticība nav intelekta darbība! Intelekts tikai šo ticību "propogē" apziņas līmenī, bet bāzē ticība ir tavu būtību definējoša lieta!

Tamdēļ... ticēt, ka esi pīle, bet baidīties no ūdens ir oximorons!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 57 , pavisam kopa bijuši: 33381