atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Pašpazemošanās, sevi šaustīšanas ēnas puses
Raimonds
Iesūtīts: 2015.09.01 11:52:52
Ričards Rors rakstīja: “Gadiem ilgi esmu lūdzies, lai katru dienu saņemtu vismaz vienu labu pazemojumu, uz kuru man nāktos vērot savu reakciju. Nekā citādi nespēju pamanīt gan savu kārtīgi noliegto ēnas pusi, gan idealizēto personu.”
Vai kristietim apzināti pēc šādām situācijām ir jātiecas un jālūdz?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.21 18:28:17
Paldies par ieteikumu, katehismus varbūt tagad pārlasīšu arī. Kādu laiciņu apzināti nelasīju, vecie priekšstati traucēja, tagad varbūt svaigāks lasījums. Tu pieminēji Ego un Es. Man drīzāk tas saistās ar veco un jauno cilvēku, par kuriem kko Pāvils laikam izteicās.
Aivars
# Iesūtīts: 2015.09.21 21:57:14
Memekija Bū [212.93.114.138]
Varētu sīkāk paskaidrot- kas ir pasaules un velna bērni? Tas ir, kad aiz paša baļķa actiņas labi nerāda un citu skabardziņas arī pēc baļķīšiem izskatās tā, ka aiz viņām pašus Dieva bērnus nespējam ieraudzīt?

Es gan nesapratu, kādēļ šis jautājums tā formulēts, bet nojaušu, ka tam ir kāds sakars ar Efeziešu2:1 Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos,2 kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. 3 Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie.

Varētu jau spekulēt par bērna un kalpa tēla līdzībām tā laika kultūrā un aramiešu gramatikā, bet vai te stāsts nav vairāk pat nevis par baļķiem actiņās un tiesāšanu, bet par cilvēka paša izvēli, ar ko viņš sevi asociē, kādu piederību uzsver, kādas attiecības kopj. Varbūt to var saukt par psiholoģisko "imprintu".
Ir gadījies vērot, kā bērni, savā starpā iepazīstoties, norāda - "tas ir mans tētis, tā ir mana mamma" - un ir redzams, ka šīs ir viņa lielās un svarīgās attiecības, caur ko viņš izprot sevi un savu vietu dzīvē, un caur šīm kategorijām viņi mēģina sevi pieteikt.
Un šai sakarā nākas domāt gan par daža baznīctēva visnotaļ sektantisko "Dievs nevar būt par Tēvu tam, kam Baznīca nav māte", gan par visai populāro mūsdienu kristiešu (arī mācītāju) vēlmi par katru cenu uzsvērt, cik šai "modernajai" pasaulei atbilstoši, `cool` un neaizspriedumaini viņi esot, atšķirībā no citiem, vienlaikus izmisīgo "konservēšanos" par kristīgu atzītajā tradicionālismā, aiz kā var ērti paslēpties kā mammas brunčos.
Manuprāt, tā tomēr ir problēma, un objektīva problēma, ja cilvēks savu identitāti atvasina no attiecībām ar pasauli, kādu grēku un vājību, konfliktu ar Dievu, vai piekrišanu Baznīcpolitikai vai jau mūžībā aizgājušo kristiešu kādreizējiem izteikumiem.
Tas ir reāls kārdinājums - Kristus Valstības teritoriju un ļaudis (arī sevi) norakstīt un pierakstīt ienaidnieka zonai. Bet, ja saliek kopā Pāvila pārdomas par to, ka BIJĀM Dieva dusmības bērni, un presbitera Jāņa uzsvaru uz to, ka ESAM Dieva mīlestības bērni, tad tajā ir sava loģika.

Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.21 23:59:43
Aivars
Bet spriest par piederību var vienīgi un tikai katrs pats par sevi. Es nevaru neko zināt arī par tiem, kuri it kā pie Baznīcas nepieder. Varbūt kāds no viņiem ir Dievam daudz tuvāks, nekā viens lepns kristietis, kurš abus katehismus zin no galvas.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.22 10:48:50
Aivars
Tevis pieminētajā ticības - attiecību sakarā prof. R.Kolbs, kura vārds ir daudziem zināms, tā "Labā vēsts šodien" vēlreiz un velreiz atkārtojis šo savu skandēto trijotni "identitāte, jēga un drošība. Viņaprāt, tas nav ne panaivi vai nesavlaicīgi. Luters pat vēl daudz nopietnāk un, manuprāt, pēc būtības pie šī paša L Kat.1.baušļa skaidrojuma rakstījis par īstu un neīstu dievkalpošanu t.sk. elkdievību . Jo paskatamies, piem., ja pats apustulis Pēteris vienā brīdī atļāvās sacerēties nez kādu skaisto nākotni un plāniņiem, Jēzus varēja viņam pateikt, "sātan, atkāpies!" Es domāju, ka daudziem, cik ļaunums - ļaunā darbi ir milzīgs spēks, kas sagrauj, nogalina, izposta, bieži slēpdamies arī aiz mīlestības un pienākuma maskas, nav jāpārliecina. Varbūt šie pārpratumi rodas, ka Ev-js tiek saprasts kā savu laiku pārdzīvojuši aforismi, ko aiz gara laika palasīt, bet īstā dzīve jau ir cita.
Memekija Bū [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.22 16:36:11
Raimonds
(Identitāte jēga un drošība)
Es dzīvoju mājā ar matētiem stikliem, dzīvoju labi un droši un pilnīgi skaidri zinu, ka ārpusē ir BRIESMAS. Nekad neesmu bijusi ārpusē, bet daudzi ir stāstījuši, pat grāmatas sarakstītas par tām šausmām, kas var notikt, kad kaut solīti iziet ārā. Man ir bail pat paskatīties pa šķirbiņu, ko ir rakstīts, ka tas, kurš būs paskatījies ārā, arī gribēs tur iziet...bet tas taču ir šausmīgi drausmīgi briesmīgi. Labāk drošības pēc ir ielīst pagrabā, ka tik kaut ko neieraudzītu..... Es zinu pilnīgi droši, ka mana māja ir pati labākā un vienīgā vieta, kur iespējams izdzīvot.....
dafne
# Labojis dafne: 2015.09.22 19:18:39
Memekija Bū [212.93.100.192]
es nezinu kā ir ar tām mājām,bet Jēzus tomēr runā par šauro ceļu
Ja pa lielam,tad drošība ir tajā,ja nemam pa pilnu ko Kristus saka.
Memekija Bū [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.22 20:00:05
dafne
Man kkā vairāk gribas domāt, ka šaurais ceļš ir Dieva meklēšanas un tiekšanās ceļš, nevis "vienīgās pareizās" mācības ceļš.
dafne
# Labojis dafne: 2015.09.22 22:21:33
Memekija Bū [212.93.100.192]
tas ir ar ko domā "pareizā mācība"..un kaut kam uz šīs pasaules taču ir jabut pareizam,nu varbūt vismaz tam,ko pats Dievs māca.
Kristus pavisam vienkaŗši pasaka"Es Esmu ceļš,patiesība un dzīvība.Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.Ja jūs pazīsiet mani,jūs pazīsiet arī manu Tēvu"(Jņ.Ev.14)
Memekija Bū [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.22 22:45:38
Jā, ceļš! Ejot pa ceļu ainava nepārtraukti mainās, nemainās vienīgi tad, ja apstājas un neiet, bet tad, kāda jēga no ceļa? Bet pie Tēva lai tiktu, ir jāiet, nevis tikai jāapzinas, ka tas ir īstais ceļš.
Aivars
# Iesūtīts: 2015.09.22 23:03:18
dafne
Āmen!
Memekija Bū [212.93.100.192]
Bet spriest par piederību var vienīgi un tikai katrs pats par sevi. Es nevaru neko zināt arī par tiem, kuri it kā pie Baznīcas nepieder.
Domāju, ka te nav runa par mūsu spriedumiem un pašvērtējumiem, bet par bieži vien pat neapzinātu sevis atvasināšanu no kaut kā, kas nav Dievs. Raimonds jau te precīzi norādīja uz to pirmo bausli.
Memekija Bū [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.23 00:19:43
Aivars
Sorrijs, bet nesapratu par atvasināšanu...ko..no kā?
dafne
# Iesūtīts: 2015.09.23 00:25:18
Memekija Bū [212.93.100.192]
nu ja,ka jāiet,bet Tu jau vairs neej kā meklētājs,kurs neko nezin...Tev ir karte
Memekija Bu [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.23 10:02:22
dafne
( karte..)
Vienam kartē to ceļu sauc tā, otram citādi...bet ceļš tad tas pats. Labāk vienkārši baudīt ceļa skaistumu un priecāties, ka ir dažādi un interesanti ceļabiedri.
Aivars
# Iesūtīts: 2015.09.23 11:17:21
Memekija Bū [212.93.100.192]
nesapratu par atvasināšanu...ko..no kā?

"Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds" - bērna pasaulē "Tēvs" IR svētīts vārds. Tas nav kārtējais vārds, ko iemācīties, kas dzīvē noderīgs, un varbūt pat saistās ar labām lietām. Tas nav "apelsīns", "kaķītis", "bumba". Tas ir TĒTIS! Vārds, kas nav kā citi vārdi. Tas ir svētais vārds, sakrālais vārds, alfa un omega, kurā balstās bērna pasaule un pie kura tā atgriežas. Kaut kas bijājams un apbrīnojams, pielūdzams, apkārtējo pasauli izskaidrojošs, robežas nosakošs, bērna dzīvi virzošs, viņa identitāti veidojošs.
Tētis zina, tētis māk, tētis var! - tas ir Mans tētis - es esmu Viņa bērns - es gribu līdzināties TĒTIM
Mazotnē bērni sevi atvasina no vecākiem un attiecībām ar viņiem. Tas ir tas, kas nosaka viņu izpratni par sevi un dzīvi. Rotaļlietu skaits un modernums, vasaras raibumi uz sejas, kāju slaidums, publiskais tēls, kaut kādu trofeju skaits, vai pāridarījumu atriebšana, savu parādu nokārtošana - tas nav svarīgi Bērna pasaulē.
Kas ir tas, kā mēs izprotam sevi, kas veido mūsu pasauli?

Tā nu tas ir, ka cilvēks neapzināti atvasina savu dzīvi no tā, kas viņam ir tas vissvarīgākais. Un tādēļ šajā pasaulē netrūkst ne Mamona bērnu, ne Dionīsa bērnu, Erota un Fauna bērnu, Irēnas, Afrodītes un Apolona bērnu, Marsa un Atēnas bērnu, Pazušanas bērnu, Dieva Dusmības bērnu utt...
.. un nāk Jēzus, kas saka: "Ticiet Man, un esiet DIEVA bērni!" Un presbiters Jānis raksta: "Mēs nespējam to saprast, bet brīnumainā kārtā Tētis mūs mīl, un mēs patiešām esam Dieva bērni, un kad mēs būsim lieli, tad mēs paši visu skaidri saredzēsim. Es gribu būt kā Tētis!" (skat. 1. Jāņa 3 n)

Un tur vairs nav stāsts ne par to, cik mamoniski bagāts esmu, cik apoloniski daiļš ir mans svētais glītums, cik narcistiski ilgi esmu kontemplējis par saviem dziļumiem, cik prometejiski esmu ziedojies, sevi apliecinādams, cik fēbiskās šaušalās aizvadu savas dienas kā Dieva dusmības bērns, līdz ar Ādamu, un Kainu no Dieva bēgdams, Bābeles torņus celdams, un Viņa praviešus akmeņiem nomētādams, lai sevi no Viņa pasargātu, un, cerams, dionīsiskā bezrūpībā izbaudītu pazušanas ceļa skaistumu.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2015.09.23 11:26:16
Pirms kāda laba laika daudzi kristieši lasīja un interesējās par Austrumu Pareizticību un tās garīgumu. Tagad tas ir noplacis, tā vietā ir izaudzis cita veida garīgums, kurš vispār "izkāpj laukā" no jeb kādām konvencijām. Nu, pasakiet, kas noticis?

Aivaram. Laikam, jā, pasludināt no jauna Evaņģēliju!
Memekija Bū [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.23 19:03:58
Nu, bet tas ir jauki, ka meklē garīgumu, ar teoriju visiem nepietiek!
dafne
# Labojis dafne: 2015.09.24 08:51:24
Memekija Bū [212.93.100.192]
nu nez vai tā būs..ja vienam ceļš ir Kristus,Viņš seko tam..ieklausās un ņem pa pilnu Kristu,ja kādam citam celš saucas savādāk,piemēram Buda,tad viņš sekos tam un ņems pa pilnu Budu..un nekādīgi tas nevar aizvest pie viena galamērķa.Kaut vai ta paša pirma baušļa dēļ,ko jau pieminēja.Vai domā,ka Dievs melotu?
Vai Tu gribi teikt,ka Buda ir tas pats Kristus?
Nu nekādīgi nesanāk visas reliģijas savienot vienā...mums ir darīšana ar diezgan greizsirdīgu Dievu
Memekija Bū [212.93.100.192]
# Iesūtīts: 2015.09.24 11:54:49
Kur ir Kristus šodien? ( gribētu nevis standarta frāzes, bet atbildes pēc pašu saprašanas)
dafne
# Labojis dafne: 2015.09.24 22:23:04
Memekija Bū [212.93.100.192]
Interesanti-atbildes pēc pašu saprašanas..bet par Kristu jau vispar tik var uzzinat no Rakstiem..no "standarta frāzēm"-pantiem.
Piemeram" redzi,Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."(Mt.28)Tā Kristus saka.
Jautājums jau ir par to,kam Tu tici..uzticies,ne tik daudz kur Jēzus ir šodien,bija vakar un būs rīt..Viņš jau nekur nepazūd
Aivars
# Iesūtīts: 2015.09.25 00:00:19
dafne
Pie tam, interesanti ka Kristus ģeo-kosmo-grāfijā, esot ar mums, VIŅŠ vienlaikus ir pie Tēva labās rokas Debesīs, arī mūs (kā Pāvils saka) padarīdams Debesu astronautiem
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 41 , pavisam kopa bijuši: 873