atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Pašpazemošanās, sevi šaustīšanas ēnas puses
Raimonds
Iesūtīts: 2015.09.01 11:52:52
Ričards Rors rakstīja: “Gadiem ilgi esmu lūdzies, lai katru dienu saņemtu vismaz vienu labu pazemojumu, uz kuru man nāktos vērot savu reakciju. Nekā citādi nespēju pamanīt gan savu kārtīgi noliegto ēnas pusi, gan idealizēto personu.”
Vai kristietim apzināti pēc šādām situācijām ir jātiecas un jālūdz?
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.01 12:00:28
Dievam lūgt var da jeb ko, bet ciešanas? Lūgt sev, jo tiklab tas paredz vieglāku attieksmi un atbildību pieļaujot vai redzot citu ciešanas, kas nāks par svētību... vai tomēr nav par daudz tās ēnas?
Eshkola
# Iesūtīts: 2015.09.01 23:03:24
Vai nav tā, ka ar šādām lūgšanām mēs mēģinām Dievu "iegrozīt" mūsu iedomātajā formā un izmēros? Ja es gribu kļūt pazemīgāka, tad arī jālūdz, lai Dievs mani par tādu veido - ar kādiem "paņēmieniem" Viņš to darīs, labāk atstāt Dieva ziņā, jo Viņa varenība nav mūsu prātiem aptverama.
Aivars
# Iesūtīts: 2015.09.02 10:22:50
Raimonds
Apdomājot Tevis izvēlēto citātu, tas šķiet ir pretrunā ar paša Jēzus vārdiem, kaut vai par to, ka ja mēs ļauni būdami bērniem nejaucības nedāvājam, tad cik daudz vairāk, mūsu Tēvs debesīs pasniedz labas dāvanas. Tāpat arī Jēkabs runā par to, ka Dievs nevienu nekārdina, un pienāktos šādu bazāru izskaust pašā saknē.

Ja cilvēks lūdz no Dieva kārdinājumus, kas ļautu viņam neaizmirst par to, cik grēcīgs viņš ir, tad tas liek domāt par to, cik adekvāts ir viņa skatījums uz Dievu. Protams, mums visiem ar to ir problēmas, bet šāda lūgšanās kaut kur atgādina kādu bohēmisku studentu dziesmu par to, lai Dievs piedod vecos grēkus un dod spēku jauniem. Ja Rors grib kauties ar lepnību un lūdz pazemojumus, tad laikam anonīmajam alkoholiķim vajadzētu lūgt Dievam par to, lai ik dienas kāds uz dzerstiņu aicinātu. Un kā gan izklausās doma, ka Dievs atbild uz lūgšanu par pazemošanu, un tādēļ sūta kādu cilvēku grēkot un pazemot citu, lai otru kārdinātu? Beigās vēl sanāk, ka nesavaldība, varmācība, bezkaunīga ir baigi vērtīgā kalpošana Kristum un draudzei.

Taču iespējams, ka Rors nemaz nedomā īstu lūgšanu, kā mēs to nolasām. Vismaz angļiem laicīgajā vidē "hope & pray" bieži nozīmē vairāk gaidas, nevis konkrētas lūgšanas Kristum.

Cits jautājums - cik vispār veselīgi ir konstruēt kaut kādas tehnikas un disciplīnas, kas izriet no grēcīgu cilvēku iedomāta ideālas cilvēka personības tēla? Farizeju kungi darīja, esēņi to darīja, Ļevs Tolstojs to darīja, un daudzi citi to ir mēģinājuši, bet bieži vien tas beidzies ar to, ka koncentrējoties uz vienu grēku izskaušanu, cilvēks pat nav pamanījis daudzus citus grēkus un ļaunumus. Ne jau velti Pāvils runā par `velna viltībām` un vēmienu viņā raisa atmiņas par kādreizējo, iedomāti šķīsto dzīvi, kas nu asociējas ar atejas bedri, no kā Kristus viņu izvilcis.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.03 14:18:16
Aivars
Rors raksta par svētdzīvi, citiem vārdiem, par kristieša pašterapiju un terapiju. Nu, pirmkārt, ar tiem līdzekļiem, kas ir pieejami Baznīcā. Lūgšana, Dieva vārda apceres, sevis izmeklēšana, regulāra sakramentālā dzīve (grēksūdze, Vakarēdiens). Tāpat kopējais fons, kā viņš par to runā, ļoti drosmīgi, atklāti - ir garīga cīņa ar savu narcisismu. Teoloģiski, jā, ir "provals", lai gan pašterapeitiski, ja paliekam pie "hope& pray" var kaut kādā mērā saprast šādus "vingrinājumus". Bet tas, kas šajā diskusijā varētu būt ne tikai interesants, bet vērtīgs, vai luterāņiem arī apdomājot šādas situācijas un prakses "drošības ventīls" lietu skaidrībai nevar pakalpot vecā labā "Taisnošanas mācība" un līdz ar to arī uz kristieša svētdzīvi var veidoties cita perspektīva? Piemēram, ir luterāņu teologi, kuri rakstījuši, ka svētdzīve ir panaceja neirotismam, kur vēl tādam niekam kā narcisims. Bet ja mēs redzam, ka nepāriet un paliek sliktāk?
dafne
# Iesūtīts: 2015.09.04 09:40:51
Nez vai pēc ciešanām būtu jālūdz...man jau šķiet,ja kristietis ir un paliek sava pārliecībā,tad noteikti saskarsies gan ar savam ēnas pusēm,gan pazemojumiem u.c.Un ja kādā brīdī ciešanu nav,tad arī tādi mirkļi ir jābauda un japriecājas,ka Dievs "atelpu"devis.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2015.09.04 19:36:41
dafne
Citāts ir no "Svētdienas Rīta" bloga Mīlēt ienaidieku . Joprojām meditēju, kas tās par situācijām un garīgajām pieredzēm, kad viens cilvēks var teikt - mani ienaidnieki ir mani vienīgie draugi un gadiem ilgi tiek izlūgts, lai Dieva sūta pazemojumus. Var par to ironizēt, ja jauni gurķi eksperimentē, bet par šo pieredzi runā nopietni, dziļi domājoši, daudzas garīgas cīņas pieredzējuši kristieši. Tāpēc, man šķiet, ka vērts par to kopīgi padomāt.

Aivars ļoti praktiski un precīzi ar Dieva vārdu, patiesībā, parādija, cik šī tēma ir saitīta gan ar dievišķo providenci, kā to interpretējam, gan svētdzīves atsevišķām praksēm, kuras nekritiski tiek pieņemtas.
dafne
# Labojis dafne: 2015.09.04 21:05:32
Raimonds
Paldies,nu,tagad skaidrāks tapa par kādiem ienaidniekiem iet runa.
Memekija Bū [212.93.100.196]
# Iesūtīts: 2015.09.15 10:19:01
Vai kaut ko dod taisnošanas mācība bez svētdzīves, vai svētdzīve bez taisnošanas? Savu ēnu jau nevar aizslaucīt, viņu var tikai apgaismot. Bet, ja to nedara, tad arī viņa paliek, kāda ir.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.15 23:20:26
Memekija Bū [212.93.100.196]
Vai šobrīd tas nav ļoti populāri, meklēt svētumu ārpus Žēlastības līdzekļiem, bet vai tam ir apsolījums? Es jau varu dienām skraidīt par labu naudu uz rekolekcijām un domāt, ka esmu pilnveidojies, lai tā vietā godīgi un cilvēcīgi aprunātos ar savu "ienaidnieku" un negaidītu nākamo garīgās izaugsmes pazemojumu
Memekija Bū [212.93.100.196]
# Iesūtīts: 2015.09.16 10:03:52
Tā jau ir. Ja to čūskiņu dzen prom, tad viņa rāpo atpakaļ un kož. Bet, ja noliek saulītē, pabaro un samīļo, tad viņa arī paliek mīļa. Vai tad uz rekolekcijām brauc pilnveidoties? Tad ir garām. Tur vnk ir laiks sakārtot attiecības ar Dievu un sevi un ieraudzīt, kura čūskiņa vēl dusmīga izskatās.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.17 19:10:55
Memekija Bū [212.93.100.196]
Varbūt tieši pašpilnveidošanās, jauna pieredze ir tas, kas visvairāk nevienu vien motivē? Nebūt sliktākais, īpaši, ja rodas iespēja nonākt līdz atklātām, personīgām sarunām. Bet vienīgi, cik liela ir gatavība kritiski ieskatīties sevī un nelolot ilūzijas par pašatpestīšanos.
Par tām čūskiņām un to sildīšanu, var viegli pārprast? Iedzimtība, rakstura iezīmes, traumējošā pieredze... tur sildīšana būs nepietiekama.
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.18 01:08:26
Tās jau arī ir tās čūskiņas. Nav iespējams to visu izmest no sevis un padarīt par nebijušu. Bet izcelt gaismā un ieraudzīt, kā daļu no sevis, ar ko var sadzīvot- tas gan ir iespējams. Saulīti vairāk domāju kā gaismiņu, nekā siltumiņu.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.18 10:50:28
Memekija Bū [212.93.114.138]
Ja, parunājamies humānismā nogruntētās skolas noteikti ir zināmas neviena vien, nu, piem., ģimenes sistēmiķi. Kristīgi domājoši daudz ko kopīgu atradīs, bet kurš būs drosmīgi pateikt, ka atdzimšana un izglītojoša audzināšana nav viens un tas pats? Kristiešiem raksturīgi nogludināt, mierināt, pieņemt upuri vai pašiem kļūt par upuri, sliktākā gadījumā - aiziet. Kā Tu skaties, vai tomēr nav vērts un laiks šo čūskiņu, dēmoniņu, mošķu, ienaidnieku utt. tēmas gudri konfrontēt ar Katehismu, "ka velns, pasaule un mūsu miesa mūs nepieviļ, nedz ieved neticībā, izmisumā vai kādā citā lielā kaunā un netikumā?"
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.18 13:53:31
Kas ir prātīgāk- cīnīties ar tumsu, vai ieslēgt gaismu?
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.18 14:19:13
Viegli jau novelt visu atbildību uz velnu, pasauli un miesu. It kā tas viss būtu kas atdalīts no mums pašiem.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.21 11:09:18
Memekija Bū [212.93.114.138]
Metaforas Viegli jau novelt visu atbildību uz velnu, pasauli un miesu. It kā tas viss būtu kas atdalīts no mums pašiem.
Citāts par velnu, pasauli un miesu bija no Mazā Katehisma "neieved mūs kārdināšanā".

Vai tomēr nav tā, ka pārlieku izteikto subjektivitāti, intraversiju utt. teologi citreiz stipri nepārspīlē? Kāpēc tā dara, tam var būt savi iemesli. Bet, piem., veselu personību raksturo kas? Tādas kvalitātes, kā spējas komunicēt, empātija, emocionāla inteliģence, otra emociju pazīšana, adekvāts situācijas novērtējums, radošums, savu ieceru īstenošana utt., utj. ne jau tikai kopt un sargāt savu iekšējo dvēseles ēdeni. Nu, piemēram, redzam sabiedriskā vietā kādu māmiņu dusmās raustām un purinām savu divgadīgo bērniņu. Vai redzam, kā cilvēks, kuru uzskatīji par draugu lēnām "noiet no ceļa". Tādās situācijas vārdiem "viegli jau novelt visu atbildību uz velnu, pasauli un miesu; it kā tas viss būtu atdalīts no mums pašiem" atbildība un saistība nekļūst vēl lielāka?
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.21 14:27:51
Kas liek tai māmiņai raustīt bērnu, vai draugam noiet no ceļa? Velns pasaule un miesa vainīgi? Vai tomēr pašam ir kāda atbildība par to, ko dara? Par komunicēšanu- jo vairāk iepazīst sevi un Dievu sevī, jo labāk padodas arī komunicēt un ieraudzīt Viņu citos.
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.21 14:30:26
Nezinu personīgi nevienu teologu, kurš sludinātu subjektivitāti un intraversiju kā mērķi.
Raimonds
# Iesūtīts: 2015.09.21 17:45:30
Memekija Bū [212.93.114.138]
Lasi, lūdzu, uzmanīgāk! Un starp citu, pirms turpinām sarunu, ir vērts pārlasīt abus katehismus. To darīt regulāri ir ieteicis arī Lutertēvs. Tāpat, lūdzu, paskaties vārdu "velns, pasaule un miesa" nozīmi un kā tie tiek lietoti gan JD, gan katehismos. Jo vārds "miesa" nozīmē ne tikai fiziskais ķermenis, no vecākiem pārmantotais utt., bet t.sk. arī miesā mītošais "Es un Ego".

Intrigai varu izmest - tie, kas runā par Dievu sevī ir jābūt gataviem dzirdēt arī vārdus par "pasaules un velna bērniem."
Memekija Bū [212.93.114.138]
# Iesūtīts: 2015.09.21 18:21:26
Varētu sīkāk paskaidrot- kas ir pasaules un velna bērni? Tas ir, kad aiz paša baļķa actiņas labi nerāda un citu skabardziņas arī pēc baļķīšiem izskatās tā, ka aiz viņām pašus Dieva bērnus nespējam ieraudzīt?

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 22 , pavisam kopa bijuši: 4562