atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Bērni, disciplīna un Bībele
Zaurs
Iesūtīts: 2007.10.17 19:23:57
Diskusijā par nicinošajiem apzīmējumiem pavīdēja doma par dažādām disciplīnas metodēm bērnu audzināšanā.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.14 18:44:09
Sheksna
Tu esi gudrs teorētiķis. Mēs visi tādi esam līdz tam brīdim, kad kļūstam par praktiķiem. Nu, nezinu, vai tik tiešām visas situācijas (bērna tīša izvēle darīt kaut ko nepieļaujamu, par ko viņš saņem pērienu) ir tikai audzināšanas trūkumu rezultāts. Drīzāk gan mums visiem cilvēkiem piemītošā grēcīgā daba. Lai gan neviens vecāks nav nekļūdīgs un perfekts un ideāls audzinātājs. Tātad arī viņam, protams, ir kļūdas un neizdošanās.
KarotesNav
Mans tevis citētais teksts bija par tiem jauniešiem, kuri ir audzināti saskaņā ar superliberāliem principiem... Nevis tiem, kas saņēmuši tradicionālo audzināšanu. Tavas idejas ir labas, un tās arī tiek lietotas, bet tas nenozīmē, ka nav situācijās, kurās ir atbilstošāks un efektīvāks viegls miesassods. Maniem bērniem, piem., ļoti smags un nepatīkams, bet bet visai efektīvs sods likās vecmodīgā stāvēšana kaktā!
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 19:09:04
Sheksna
Oi, tie bērni bieži vien speciāli uzprasās uz rīksti. Un ir svarīgi vecākiem atcerēties, ka labs vecāks ir tas, kas vada bērnu . Īpaši svarīgi tas ir vecumā, kad bērnam vēl ar to saprašanu tā pavāji, kad viņa ES vēl tikai veidojas. Tad ir ļoti svarīgi daudziem līdzekļiem ierādīt robežas, kas ir pieļaujamas, bet kas vairs nē. Un bērniem ir svarīgi just, ka viņiem ir šāds vadītājs, uz kuru var paļauties un kura spriedumam var uzticēties. Tam ir jābūt viņa vecākam. Ja bērns jūt, ka vecāks nevar un nespēj viņu vākt, tad viņam tiek iebarots mesadžs, ka pasaule nav droša, ja jau viņam jāpaļaujas tikai uz savu, nepilnīgo spriedumu un zināšanām. Tas var nodarīt bērnam vairāk ļauna nekā šad tad pelnīts pēriens.
Sheksna
# Labojis Sheksna: 2007.11.14 20:10:17
Un bērniem ir svarīgi just, ka viņiem ir šāds vadītājs, uz kuru var paļauties un kura spriedumam var uzticēties. Tam ir jābūt viņa vecākam.
Nu re, saruna reducējas uz to, ka vecākiem ir jābūt autoritātēm. Neapšaubāmi, tikai runa jau ir par to, ka rīkste ir slikts līdzeklis, kā to panākt.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.11.14 21:36:51
Būtu jau gan labi, ja ļaunumu varētu „ietupināt” vienā noteiktā vietā vai rīcībā, jo - tad jau mums viss cits it kā automātiski kļūtu pieņemams, vai pat labs...
Tas būs jaucēja darbs, likt tā domāt, lai varētu netraucēti jaukties tālāk.
Balss
# Labojis Balss: 2007.11.14 23:05:04
Piekriitu Sanitam.
Ctulhu
Tu jauc ljoti atshkjirigas lietas - pamaacishanu (testa rezhimä), ko jebkursh normals vecaks dara. Varbut akuuti biistamaa situacijaa uzkliedz vai uzshauj pa dupsi, bet ne vairaak.
Bet sods - periens vai kada cita veida sods - bernam jaasanjem par tiishu nejauciibu, apzinaati sliktu ricibu. Kad pec pamaaciishanas un izskaidroshanas berns tomeer dara kaut ko ljaunu - moca dzivnieku, dara pari mazaakam, piesavinaas vai ar varu atnjem otram, labi zinot, ka tas izraisiis saapinajumu.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:01:42
Bet sods - periens vai kada cita veida sods - bernam jaasanjem par tiishu nejauciibu, apzinaati sliktu ricibu.
Govno vopros. Jautājums ir par to, kāpēc jāizvēlas tieši PĒRIENS, nevis kāds cita veida sods?
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:52:32
Sheksna Pēriens ir galējais līdzeklis, kad citi ir izsmelti. Reiz lasīju līdzību: iedomājieties, kāda būtu šoferu uzvedība uz ceļa, ja policista vienīgais iespējamais soda piemērošanas veids būtu stāvēt ceļa malā, izkliegt rupjības un mahāt ar rokām pret garām braucošajiem likuma pārkāpējiem? Un kā reakcija mainās, ja policistam ir tiesības mašīnu apturēt, pieklājīgi palūgt uzrādīt apliecību un... uzlikt sodu? Lūk, pēriens arī var būt ļoti pieklājīgi uzlikts sods par robežu neievērošanu. Un daudz labāk abām pusēm (soda saņēmējam un soda uzlicējam) ir pieklājīgi nospraust robežas, lai iemācītu bērnam dzīvot šajā pasaulē, neizkliedzot rupjības un nevicinoties ar kulakiem. Abiem nervus mazāk prasīs.
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2007.11.15 09:58:43
Sanits
Jā, bet kāpēc tieši fiziska ietekmēšana, miesas sods, nevis ieslodzījums (sēdēsi mājās un nekur neiesi!), spaidu darbi (sakārtosi ne tikai savu istabu, bet arī izberzīsi koridoru), finansu represijas (nedabūsi kabatas naudu 3 dienas) vai kas cits?

Ceļu policists taču nesit ar steku?
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.15 10:12:47
KarotesNav
Godīgi sakot, domāju, ka dažādiem bērniem ir dažādas robežas. Citam pietiek ar rājienu un pirksta pakratīšanu, citam vajag rīksti, ja citus veidus nesaprot.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.15 10:47:54
Sanits
Piekrītu. Tieši tāpat taču ir ar pieaugušiem cilvēkiem. Ar steku sit, ja brīdinājumi un sarunas nepalīdz.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:19:03
KarotesNav
Bet tieši tā jau arī ir - fiziskais sods nāk tad, kad sarunas, pirksta pakratīšana, aizliegums u.t.t. kādu reizi nenostrādā. Tāpēc jau tas arī ir izņēmums gadījums!
Vēl, lūdzu, pasaki man, kā tu ietekmēsi savu bērnu (ja tev tādi ir), ja tevis piedāvātais uzliekamais sods (sakārtot istabu, sēdēt mājās, neslēgt iekšā datoru vai TV) tiek ignorēts? Ko tad?
Lūdzu, pastāsti, vai esi teorētiķis vai praktiķis! (Jo bezbērnu cilvēki mēdzot būt tie gudrākie padomdevēji bērnu audzināšanas jautājumos...)
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:27:54
Balss
Pietiek, ja es dusmīgi uzbrēcu.
Datoram es uzlieku paroli, un viņam vairs netiek klāt.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:32:04
KarotesNav
Vai ir labāk dusmīgi uzbrēkt jeb uzšaut pa dupsi - par to vēl psihologi strīdas...
Paroļu uzlikšanas ziņā mani bērni bija gudrāki par mani ( viņi MAN to varēja uzlikt).
Adonika
# Iesūtīts: 2009.12.08 00:12:06

Interesanta diskusija. Es daudz par šo tēmu esmu domājusi bībeliskajā aspektā, jo man fiziskas iespaidošanas ideja ļoti nepatīk - pirmkārt, jau personīgi reducējot uz sevi: es ļoti jūtīgi reaģētu uz to, ka kāds mani pārmācītu ar fizisku vardarbību (lai kā nesauktu pēršanu pašos pamatos tā tomēr tas ir). Tas, ko pārdomājot šo jautājumu es secināju:
* Dievs mani nekad nav pārmācījis ar sodu. Jā ir bijušas lietas, ko ir pieļāvis - bet tās jau bija apstākļu sekas nevis apzināti uzsūtīts sods. Apmēram kā es ļaušu savam bērnam pārliecināties par tējkannas karstumu, tai pieskaroties, nevis pati roku piegrūdīšu sodot.
* tas, ka Bībele ir principu grāmata nevis metožu. Bībeliskajos laikos fizisks sods bija ikdienas norma. Ne velti Salamans norādīja, lai sodot neiekarst un nenosit - jo vēsturiski ļoti daudzi savus bērnu tai laikā nosita sodot. Un kā zināms piem. Pāvils ar tika sodīts ar pērienu (39 sitieniem). Šodien sabiedrības morāle un standarti ir ļoti mainījušies - vismaz pieaugušo pasaulē diez vai kāds uztvertu normāli, ja viņu policists par ātruma pārkāpšanu sodītu ar steka sitieniem. Tāpēc grūti pieņemt Bībeles metožu attiecināšanu uz bērniem tikai.
* psiholoģiskais: sods rada bailes, bet kā minēts Bībelē nav baiļu mīlestībā tb bailes nav savienojamas ar mīlestību. Tāpēc kā šodienas galvenā alternatīva tiek minēta pozitīvā disciplinēšana (nejaukt ar galējību visatļautības formā)
* vēl dziļāk parokot psiholoģiski - es sapratu, ka mēs savu Debesu Tēvu uztveram tāpat kā miesīgo vecākus tb kļūdoties vai sagrēkojot ir bailes tikt sodītam un tas traucē līdz galam saprast un pieņemt Dieva mīlestību, kas nenosoda un nepārmet, bet ir piedodoša un pieņemoša.

P.S. man ir gadījies iesist saviem bērniem - un katru reizi es to ļoti esmu pārdzīvojusi, apzinoties, ka bija labāks risinājums, tikai es kļūdaini noreaģēju. Visticamāk tāpēc, ka pati audzināšanu pamatā esmu saņēmusi vardarbības formā.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.12.08 13:31:19
Domāju, ka fiziska iespaidošana līdz zināmam vecumam ir pat vajadzīga, un tas ir pēc Bībeles. ( Sal. pam. 13:24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. ) Paralēli tam, protams, ir vajadzīga mīlestības parādīšana ( varbūt divtik) un attiecību veidošana ar bērniem.
Svētais
# Labojis Svētais : 2009.12.08 13:35:21
Ctulhu Mīlestība un sods iet rokrokā, manuprāt, bērnu audzināšanā. Protams līdz zināmam vecumam.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.12.08 13:37:53
Ctulhu . Ne gluži. Līdz iestājas daudz maz apzināts vecums.
Adonika
# Iesūtīts: 2009.12.08 13:38:37
Svētais
interesantais, kurš ir tas neapzinātais vecums - vai Tu par zīdaiņiem runā???
Svētais
# Iesūtīts: 2009.12.08 13:41:11
Adonika Zīdaiņiem nē . Kad daudz maz ko sajēgt sāk...Bet tad, kad stipri apzināti sāk rīkoties( ap 10-12gadi, precīzi nevaru pateikt) , tad jāpārstāj miesas sodi. Bet domāju, ka tev tur ir daudz ko vairāk ko sakarīgu pateikt, ja ir izdevies ar bērnu audžināšanu.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.12.08 13:42:14
Ctulhu Ehh ctulhu bezjēgā ar tevi runāt, tu uz katru frāzi izdomā veselu doktrīnu. Es taču attiecības ar kaut kur pieminēju un mīlestību škiet ?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 71 , pavisam kopa bijuši: 36939