vilks 
|
Iesūtīts:
2011.07.30 21:25:31
Ko svarīgu savu bērnu audzināšanai esat ieguvuši no Bībeles un kristietības (kristīgās mācības)? Kā izmantojat to praksē?
Lasu pašlaik Baikovu grāmatu par bērniem un domāju par šādiem jautājumiem, priecātos uzzināt, ko citi labu ir izdomājuši un īstenojuši dzīvē.
Diskusija kristiešiem, kas audzina bērnus (vecākiem, kas ir kristieši). |
|
vilks |
# Labojis vilks: 2011.07.30 21:29:40
Pirmais, kas man Baikovu grāmatā šķita interesanti - ka svarīgi atcerēties, ka audzinām nevis bērnus, bet gan nākamos pieaugušos. Un ir svarīgi viņus audzināt tām lomām, kas viņus sagaidīs, kad viņi būs pieauguši.
Kā arī - ka bērns ir Dieva dots, nevis vecāku īpašums, un vecākiem dots tikai uz laiku attiecībām un audzināšanai.
Bet es vēl turpinu lasīt. |
Gnostiķis  |
# Iesūtīts: 2011.07.30 21:36:59
Es nesen ar draudzeni (mums nav bērnu vēl) runāju par šito. Kādas lietas būtu jāmāca bērnam, piemēram, arī par to, vai vajadzētu viņam mācīt kaut kādus reliģiskos ieskatus un tā... Un cik tāl bērnam pašam var atļaut meklēt un no otras puses - cik daudz jau viņam ir jāieaudzina pašu pārliecība? Nonācām pie slēdziena, ka vispirms uz bērnu iespaidu atstāj tieši vecāku savstarpējās attiecības un modelis, tas, laikam ir labākais ko ``pa tiešo`` nodot bērnam...Par pārejo liela jautājuma zīme... |
Gnostiķis |
# Iesūtīts: 2011.07.30 21:38:46
Bet tas tāds amatiera ieskats. |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.07.30 21:42:00
Gnostiķis
jā, mēs arī nonācām pie līdzīga secinājuma. manā ģimenē gan ir sarežģītāk, jo nekādu vienotu reliģisku modeli bērnam diez ko iedot nevaram.
Bet kas man šķiet svarīgi - iespējami daudz būt kopā ar bērnu un dzīvot saskaņā ar tām vērtībām, ko paši atzīstam par svarīgām, nu un jācer, ka arī bērnam kādreiz tas būs svarīgi. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.07.30 21:48:02
vilks
Kā piesardzīgs cilvēks, kas pieturas pie pārliecības, ka padomus par bērnu audzināšanu vari dot, kad redzi jau mazbērnus dzīvē izejam, iesaku Makša Lukado "Cure for the Common Life. Living in Your Sweet Spot" . Labas idejas, starp citu |
vilks |
# Labojis vilks: 2011.07.30 21:50:11
Aivars
un kur gan lai cilvēks dabū izlasīt visas tās nezināmu autoru ārzemēs izdotās grāmatas, kuras mēdz ieteikt? 
vispār jau es te neprasīju padomus Vispareizākajā bērnaudzināšanā, bet gan gribēju zināt, ko labu un noderīgu bērnu audzināšanai ļaudis atraduši Bībelē vai tās skaidrojumos. Nu labi, sapratu, tu esi atradis labu grāmatu, tiesa, citiem grūti pieejamu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.07.30 22:04:16
vilks
Zini, mani pašu vairāk fascinē apziņa, ka arī Bībelē nav atrodamas paraugģimenes. Ir aizdomas, ka sākot no Ādama... Ābrahama.. Noas... Dāvida..(nerunājot par briesmīgākiem piemēriem) līdz pat ģimenei, kurā Jēzus ienāca, - viņus visus mūsu modernās bāriņtiesas būt pasludinājušas par nelabvēlīgām, `riska` un sazin kādām vēl obligāti likvidējamām un neiespējamām ģimenēm.
Varbūt, nav vērts meklēt `kristīgas ģimenes modeli`, bet vienkārši ir jāapzinās, ka katra ģimene sastāv tikai no grēciniekiem, kam katram vajadzīga Kristus dāvātā pestīšana?
|
dafne  |
# Labojis dafne: 2011.07.31 10:12:07
Man jau skiet,ka tas ir ieguvums pats par sevi,ja bernam ir kristigi vecaki (vai vismaz viens no viniem)Un ja vecaks(vai abi)pie ticibas turas.Berns jau to nevar nepamanit.
Ko meginu istenot...lai no mazam dienam macas Rakstus,sakuma lasiju prieksa Bibeles stastus,tad Sv.skola,njemu lidz ari uz baznicu.Velak kristiga maciba skola, kopigas lugsanas,,Tagad ljauju brivi izveleties iet vai neiet uz baznicu...bet nu esam tik talu,ka meita ir izteikusi velesanos iesvetities
Ko pedeja laika atklaju,ka berniem jaljauj but berniem
|
Vienkārši balss  |
# Iesūtīts: 2011.08.01 15:30:17
Bērnībā bērns ļoti dabīgi spēj pieņemt to, ka ir Dievs, mīlošs un visu zinošs. Es par to aizdomājos laikam kādu 4-5 gadu vecumā, jo aptvēru, ka arī vecāki visu nezin un nevar paskaidrot.
Domāju, ka ir jābūt Kādam, kas zin un saprot visu, arī to, ko citi nevar redzēt un saprast. Kad aptvēru, ka tas ir mīlošais Dievs, Tēvs - man tas likās pavisam dabiski.
Izejot no šāda uztveres modeļa, rādīt bērniem mīlošo Tēvu, kas mūs redz, dzird un par mums rūpējas, kam mēs varam uzticēties - domāju, tas ir labākais, ko mēs bērnam varam rādīt un liecināt ar savu dzīvi un darbiem.
Detaļas, paņēmieni - galda lūgšana kopā ar mazu bērniņu, saliekot viņam rociņas un pasakot - paldies mīļajam Dievam par ēdienu! - ik vakara lūgšana kopā ar viņu, krusta zīme uz pierītes, samīļošana, bildītes pie sienas, grāmatiņas ar kristīgiem stāstiem, Bērnu Bībele. Tas viss nāk dabiski, un katra ģimene var atrast ko savu.
Politkorektuma dēļ Tev nav jāaturas no lūgšanas vai pateicības - tā būtu kā atturēšanās no kādas barības vielas tikai tādēļ, ka otrs to nelieto, bet kas ir vajadzīga veselīgai un harmoniskai attīstībai. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2011.08.02 00:56:52
Man ir grūti pateikt, cik daudz es saviem bērniem dodu to, ko esmu no ieguvis tieši no Bībeles vai kristietības. Droši vien, ka viss, ko esmu no Dieva saņēmis, tiek bērniem, un diemžēl arī ne tikai tas.
Apzināta atziņa, ka bērns jebkurā vecumā jau ir īsts un pilnvērtīgs cilvēks un vienlaikus tikai bērns, pretstatā idejai par secīgu attīstības ķēdi (zīdainis -> bērns -> cilvēks) man ir ne agrāk kā es kļuvu kristietis. Bet iespējams, pirms tam par to nebiju pat aizdomājies.
Ļauju pašiem mācīties un izkopt savas domas. Vienkāršākā metode - uzdot atvērtus jautājumus un ļaut brīvi sniegt savu interpretāciju.
Zināma atziņa - bērni, it īpaši pavisam mazi, ir uzkonstruēti ar milzīgu izturības rezervi, un viņu locītavas ne velti ir tik kustīgas, citādi es neviļus kaut ko viņiem izmežģītu ģērbjot.
Kopš man pašam ir bērni, ir mainījusies arī mana dievkalpojuma uztvere. Pirms tam man citi bērni daudz vairāk traucēja to (pat īpaši netrokšņodami), tagad vairs gandrīz nekas netraucē (bet savējiem tāpat mācu klusām un piedienīgi uzvesties).
Vēl, kā man izskatās, apustulis sakot, ka bīskapam ir jābūt krietnam tēvam, kas bērnus tur paklausīgus (kaut kā tml. tur bija), ir devis tiešām viedu padomu, jo vecāku pieredze mūs kaut kā īpaši maina. |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2011.08.07 00:12:59
Man nav tādas īpašas definētas kristīgas audzināšanas stratēģija tāpēc grūti formulēt. Katru vakaru lūdzu kopā ar mazajiem, lūgšanā iekļaujot Tēvreizi, lai automātiski to iemācītos un lielu uzsvaru liekot uz to, ka bērni ir vērtība un unikāli Dieva acīs - cenšos kompensēt viņu mazvērtību un nedrošību. Bībeles stāstus neesmu lasījusi. Viens ir, ka viņiem nepatīk klausīties, kad lasa priekšā. Varētu pārrunāt kādu attēlu grāmatu par tēmu, kas viņiem noteikti patiktu, bet tāda nav iegādāta. Uz to jāsaņemās. Vēl cenšos vērst bērnu uzmanību uz situācijām, kurās Dievs ir pasargājis vai kā citādi svētījis. Tāpat ir gadījumi, kad kāds saņēmis pamudinājumu ziedot bērniem - arī iespēja runāt par Dieva mīlestība praktisko izpausmi tieši viņu dzīvē.
Bet pamatā, man šķiet, ka bērni mācās un secinājumus izdara ne tik daudz no tā, ko mēs viņiem cenšamies iestāstīt, bet vērojot to, kā mēs dzīvojam tāpēc imho kristīgajā audzināšanā galvenais ir motivējošs vecāku piemērs. |
Magdalēna  |
# Labojis Magdalēna: 2011.08.07 13:01:27
bērni mācās un secinājumus izdara ne tik daudz no tā, ko mēs viņiem cenšamies iestāstīt, bet vērojot to, kā mēs dzīvojam
Šim pievienojos.
|
Šerpais Ancis  |
# Iesūtīts: 2011.08.15 13:56:25
Nevaru nedomāt, ka vislielāko liecību nododu ne tik daudz ar savu muti, kā saviem darbiem, ar savu ikdienas kristietību. Reizēm - godīgi - no tās atbildības paliek neomulīgi! Un mani tas ļoti ietekmē un motivē. |
biča  |
# Iesūtīts: 2011.08.15 22:31:51
Mjā, man bērnībā nekad nebija izvēles - iet vai neiet uz baznīcu. Ja kādreiz gribējās paslaistīties tajā laikā pa mājām, tad nolamāja par velnēnu un pasūtīja ģērbties uz baznīcu  Vēl pagājušo svētdien mamma pacentās man piesieties, ka baznīcā sēdēju sakrustotām rokām sprediķa laikā (ļoti nāca miegs, tāpēc iekārtojos ērtāk un omulīgi ieritinājos sola stūrī) - tas redz nozīmējot, ka es sprediķī teikto atgrūžot un noraidot. |
Bалик  |
# Labojis Bалик: 2011.08.15 23:04:14
biča
ojj, es ta domāju, ka tu visus tuvinieks dzen uz baznīcu.... |
Vienkārši balss |
# Iesūtīts: 2011.08.16 00:50:51
biča
Cik žēl, ka daži vecāki, saviem bērniem gan labu gribot, tomēr šādā piespiedu veidā nevis rāda bērnam Dieva sirsnīgo tēva mīlestību, bet būtībā izkropļo Dieva maigo, dziļi sāpīgo vēlmi - aiz mīlestības pret viņiem - glābt no bojā ejas visas savas radības, savu ikvienu bērnu... |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2011.08.16 20:32:26
biča
Tu zini, jā - te jāpiekrīt Balsij ... un to Tavu kaišu īstais cēlonis vairs nemaz nešķiet tik noslēpumains... |
Šerpais Ancis |
# Iesūtīts: 2011.08.17 13:48:03
Robeža starp kristietības uzspiešanu bērniem un brīvprātīgu izvēli ir ļoti smalka un tur, manuprāt, vajag dievišķu gudrību, lai saprastu, kā kurā brīdī pareizāk. Reizēm "bliešana ar Bībeli pa galvu" var aizsist no Baznīcas uz ilgu laiku un stipri tālu. Ir gan lietas, no kurām saistībā ar savu jauno paaudzi atkāpjos vien ļoti īpašos apstākļos - tie ir DK apmeklējumi svētdienās, kad esam kopā, arī galda lūgšanas, arī rīta/vakara lūgšanas. Savādāk ikdienā tas ir mans piemērs, saprātīgās devās padoms, pamudinājums, norādījums, bet, ceru, ne diktāts. Vēl esmu gaidīšanas procesā, kad tiks izdarīta tiešām personīgi nobriedusi izvēle, taču tam ir drusku laiks. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.08.18 01:33:38
Šerpais Ancis
Kā Tu reaģētu, ja kāds Tavs bērns izvēlētos citu reliģisko pārliecību?
Vienkārši balss
Es domāju, ka, ja es kādreiz kļūtu par ateistu, es to nespētu savai mammai pateikt... Tā kā tāds Vaļiks mammas klātbūtnē tēlotu to, kas vairs neesmu, lai mammu nesāpinātu - kopā ar viņu ietu uz baznīcu un pat pie Svētā Vakarēdiena - pat, ja tas nozīmētu, ka es to tāpēc saņemu necienīgi un tādējādi sevi nolieku zem lāsta. Ja viņa izskatījās jau ļoti sanervozējusies par to, ka es sēdēju ar sakrustotām rokām, tad tas, ka pašas bērns netic, viņai izsistu pamatu zem kājām. |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.08.18 10:37:30
jā, savādi - man arī kaut kā daudz vairāk ir bail no tā, ka bērns varētu būt ticīgs un pēc tam atmest ticību, nekā ja viņš no sākuma neticētu un tad es varētu cerēt, ka kaut kas mainīsies. ai, gan jau ka dzīve visu noliks savās vietās, savus bērnus ieregulēt kā pašam gribas jau tāpat neizdosies.. pašiem sava dzīve. |
:: Pievienot komentāru
|
