vilks 
|
Iesūtīts:
2007.10.11 14:37:39
Diskusijā par klosteriem Sheksna uzdeva interesantu jautājumu - "ko tad nozīmē `kalpot dievam ar savu dzīvi visā pilnībā`". Interesanti, ko par šo tēmu domājat jūs?
-
ĻOTI aicinu turēties rakstītājus pie tēmas. |
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 13:05:21
vilks
Kaut kur lasīju, ka var katru darbu darīt kā ziedojumu Dievam.
Protams, ne jau visādus ļaunumus un destrukcijas, bet gan parastos ikdienas darbus. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.07 13:07:06
vilks
Piemēram, ticīgais var vienmēr atcerēties, ka Jēzus ir tepat blakus. |
Grēciniece  |
# Labojis Grēciniece: 2009.01.07 14:40:00
vilks
Kas mani mulsina - vai cilvēkam, kas nav klostera māsa/brālis, vispār ir iespējams sevi tā Dievam nodot?
Ir kāds skaists piemērs par Makāriju Lielo (IV gs.).
Makārijs Lielais – mūks, kas no savas dzīves 90 gadiem lielāko daļu nodzīvoja tuksnesī vientulībā un klusēšanā, caur ticības dedzību un askētiskiem pūliņiem iemantojot tādu svētuma pakāpi, ka Baznīca viņa vārdam pievienoja – Lielais. Tomēr divreiz Kungs viņu sūtīja uz pilsētu, lai parādītu vēl pilnīgākas dzīves piemērus, sākumā Aleksandrijas kurpnieku, precētu vīru, bet vēlāk divas sievietes, kuras gan vēlējās kļūt par mūķenēm, taču paklausībā vīriem dziļi dievbijīgi un tikumīgi turpināja vadīt ģimenes dzīvi, nekad nestrīdoties, cenšoties pildīt visus Kunga baušļus, sekojot savai uzvedībai un nerunājot neko lieku vai ļaunu. Par to viņas saņēma no Dieva lielu žēlastību, jo Dievam mīļi ir tie, kas lēnprātībā un sirds vienkāršībā pilda savus pienākumus, kādi nu kuram uzlikti.
Dievs svētījis abus stāvokļus - kā laulības, tā nelaulības; mūka kārta Baznīcā tiek pielīdzināta eņģeļu dzīvesveidam (krieviski - ravnoangeļskij obraz žizņi). Tas ir dzīvesveids, kad cilvēks Dieva žēlastības spēkā jau pārkāpj cilvēka dabiskās esības robežas un dzīvo tikai Dievam. Tas nav iespējams cilvēka spēkā, bet Dieva žēlastībā var kļūt par realitāti. “ Bet Viņš sacīja tiem: "Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots. “Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot." (Mt.19:12) Baznīca šos Jēzus vārdus vienmēr tulkojusi kā svētību monasticismam, svētīgi ir cilvēki, kas Dieva Valstības dēļ ir ziedojuši zemes dzīves labumus un dedzīgi centušies pielīdzināties eņģeļu kārtai. Tomēr visi nav uz to aicināti, tas nav arī obligāti pestīšanai, pat ne svētai dzīvei ne, jo arī ģimenes dzīvē var atmirdzēt svētuma slavā. Piemēram, apustulis Pēteris, ja reiz viņam bija sievasmāte, tātad viņam bija arī sieva un viņš bija ģimenes cilvēks!  |
LittleWonder  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 20:19:00
unatkal shis runas par mukiem, klosteriem. Atcerieties veco labo stastu par labo samarieti. Kalpojot(palidzot) citiem, mes kalpojam Dievam. Davajot citiem to milestibu, ko Dievs mums ir izradijis, mes kalpojam Vinjam. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2009.01.09 14:04:27
Cilvēks ir radīts attiecībām. Attiecībām ar D-u, attiecībām ar sev tuviem cilvēkiem. Savukārt, ja tā visa nav, tad dvēselē rodas tukšuma sajūta. Varbūt par to iedomājās arī Augustīns, kad viņš rakstīja par nemierīgo sirdi, kas neatrod mieru, kamēr tā neatdusas D-ā? Man šķiet, kā piemēru var minēt, ja nomirst kāds sirdij tuvs cilvēks, tad ir tāds izmisuma pilns tukšums, ka pat nemāki vairs dzīvot. Saproti tad, kad mīļotā dvēsele vairs nav līdzās. Vai arī domājot par visām tām destruktīvām pārrestībām, ko cilvēks nodara cilvēkam un arī paši sev. Šīs attiecības, pieķeršanās atkarības utt vai arī tā visa trūkumu, var saukt par cilvēcisku vajadzību pēc mīlestības. Mīlestība kā saistviela, kā cements - ir vajadzīga visur un visam, ne tikai ģimenēs, bet arī darbavietās, cilvēku kolektīvos utt. visur kur ir dzīvi cilvēki. Un vai Jēzus nerunā par draudzi, kā par jauno sadraudzi, jauno ģimeni, kas spēj dod un piepildīt šīs jaunās attiecības. Jēzum visi bija brāļi un māsas - pa īstam. Arī klosterdzīve ir sadraudze, nevis disciplināra pāraudzināšanas un labošanas darbu iestāde.
Iespējams, varbūt maldos, ka kristieša ideāls nav skarbs no visiem norobežojies vientuļnieks. Atkarībā no laikmeta kontekstiem tas var izskatīties ļoti cēli, pašaizliedzīgi. Ar pārcilvēcības un dievišķības oreolu. Piemēram, kā rietumnieki uzlūko budistu mūkus. Ja, es tā varētu!
Tāpēc, vai nav tā, ka mūsu attiecības ar Dievu lielā mērā veidojas un pat ir atkarīgas no attiecībām ar tuviem cilvēkiem. Par maziem bērniem nav šaubu, bet ar pieaugušajiem?! Arī mēs gribam, lai mūs mīl ģimenes locekļi, radi, draugi un, protams, lielāki un mazāki, vadītāji un priekšnieki!
|
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2009.01.09 16:11:54
Raimonds
Iespējams, varbūt maldos, ka kristieša ideāls nav skarbs no visiem norobežojies vientuļnieks.
Ja visi izvēlētos mūku ceļu, kur tad tie mūki un nākamie svētie rastos?
Man, personīgi, ticību vieglāk kopt, kad esmu nost no cilvēkiem, bet, ai, cik grūti, kad blakus, piemēram, slims un kašķīgs bērns vai jāstrādā ar kopā ar kolēģi, kas nemitīgi īgņojas un burkšķ!  Toties šajās attiecībās zūd jebkuras ilūzijas par personisko "svētumu", jo parasti jau reaģēju nevis tā, kā vajadzētu pēc augstajiem ideāliem, bet pa savam...
Tāpēc, vai nav tā, ka mūsu attiecības ar Dievu lielā mērā veidojas un pat ir atkarīgas no attiecībām ar tuviem cilvēkiem
Man gan laikam tā nebūs. Drīzāk mēģinu piedzīt savas attiecības ar cilvēkiem tam, kā veidojas manas attiecības ar Dievu, un skatīties uz citiem caur to mīlestības prizmu, kā Dievs lūkojas uz mani. Nesanāk jau, bet tas netraucē ilgoties un mēģināt vēl un vēl.
|
Ingars  |
# Labojis Ingars: 2009.01.09 16:22:20
Ja tu gribi būt svēts un priekšzīmīgs kristietis, tad tu esi liekulis.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.01.09 16:27:25
Bet ja tu visu godu atdod Dievam un ļauj Viņam sevī dzīvot un rosīties, tad Viņš tevi padarīs par svētu un priekšzīmīgu kristieti. Svēta un priekšzīmīga kristieša pazīme ir neredzamība. Vienīgais veids, kā viņus atpazīt - ja vien Dievs tev to atklāj kādā īpašā veidā, citādi no malas to nevar pateikt. Un vēl kas svarīgi - svēts un priekšzīmīgs kristietis pat nemaz nenojauš, ka viņš tāds ir kļuvis. Viņš dara labu un nesavtīgi palīdz, jo redz un jūt līdzi, nevis, tāpēc, lai kļūtu svēts un nopelnītu Dieva labvēlību |
Grēciniece |
# Labojis Grēciniece: 2009.01.09 16:41:16
Ingars
Ja tu gribi būt svēts un priekšzīmīgs kristietis, tad tu esi liekulis.
Gribu dzīvot svēti, jo Dievs uz to aicina - tā Rakstos teikts!
Svēta un priekšzīmīga kristieša pazīme ir neredzamība, (..) no malas to nevar pateikt.
Var gan pateikt! Lielākoties (ja vien nav saskare ar kādiem īpašiem ticības cīnītājiem, kas pat darīja pretēji saviem iemantotajiem tikumiem, lai tikai citi viņus nesāktu godināt, bet tie ir izņēmumi) tas no malas ir lieliski redzams! Kaut tas, uz kuru skatās, to patiesi var neredzēt un neredz, jo aizvien spilgtāk redz savus grēkus. Ja mēs ne ar ko pozitīvu neatškiramies no pasaules, tad, piedošanu, esam nekam nederīgi kristieši.
nevis, tāpēc, lai kļūtu svēts un nopelnītu Dieva labvēlību
Manuprāt, šis lautājums ir atrunāts daudzkārt, - protams, ka ne jau lai kaut ko izpelnītos Dieva acīs! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.01.09 17:01:26
Grēciniece
Gribu dzīvot svēti, jo Dievs uz to aicina - tā Rakstos teikts!
Mēģini saprast, ko es ar to domāju, sacīdams - Ja tu gribi būt svēts un priekšzīmīgs kristietis, tad tu esi liekulis. Censties būt svētam cilvēku priekšā, vai tāpēc, lai ko izplenītos no Dieva, lai gūtu garīgu briedumu ir pavisam kas cits, nekā censties būt svētam tā, kā es rakstīju zemāk. Tu tiecies pēc svētuma, jo tev tā vajag, vai jo tas pagodina Dievu un palīdz citiem cilvēkiem?
Var gan pateikt! Lielākoties (ja vien nav saskare ar kādiem īpašiem ticības cīnītājiem, kas pat darīja pretēji saviem iemantotajiem tikumiem, lai tikai citi viņus nesāktu godināt, bet tie ir izņēmumi) tas no malas ir lieliski redzams! Kaut tas, uz kuru skatās, to patiesi var neredzēt un neredz, jo aizvien spilgtāk redz savus grēkus. Ja mēs ne ar ko pozitīvu neatškiramies no pasaules, tad, piedošanu, esam nekam nederīgi kristieši.
Jā jā, es tev varu likt katram tādam kristietim pretī arī priekšzīmīgus ateistus, budistus, hinduistus, musulmaņus, ej nu tagad atšķir. Reāli arī neticīgie dara labus darbus, pat nereti viņi ir labāki par vienu otru kristieti. Bet kā jau runāju - to Dievs īpašā veidā mums atklāj, kur ir atškirība. Taču tas parādās tā, kā Dievs to grib, viss cits ir liekulība u ārišķīga dižošanās ar savu svētulību |
dassy von daiļā :D  |
# Iesūtīts: 2009.01.09 18:43:26
kalpot Dievam ar savu dzīvi visā pilnībā
Mīlēt Dievu! |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.09 21:04:57
vilks
Es to nespēju. Un tu?... (Atbilde uz tēmas jautājumu) |
LittleWonder |
# Iesūtīts: 2009.01.09 21:24:06
Balss
nez kads Dievam labums, ja tu tur dzivojies viens pats pa tuksnesi? Ta ja Jezus ari vienk. vareja sedet tuksnesi un lai tie grecinieki galigi iet ieskrieties |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.09 21:26:29
LittleWonder
Vai tas es jeb vilks teica, ka dzīvot Dievam pilnībā nozīmē iet tuksnesī?! |
LittleWonder |
# Iesūtīts: 2009.01.09 21:31:09
Balss
vilks |
:: Pievienot komentāru
|
