atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi dzīvot Dievam
vilks
Iesūtīts: 2007.10.11 14:37:39
Diskusijā par klosteriem Sheksna uzdeva interesantu jautājumu - "ko tad nozīmē `kalpot dievam ar savu dzīvi visā pilnībā`". Interesanti, ko par šo tēmu domājat jūs?
-
ĻOTI aicinu turēties rakstītājus pie tēmas.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.11 15:05:41
> a_masiks
Neprecēto dziņas moka mazāku laiku nekā precētajam vajag ģimenes lietām.
Katrs precētais taču zin, ka ģimenes lietas aizņem gandrīz visu laiku.
Turklāt ir dažādi cilvēki, vieni var turēties pretī stiprāk, citi ne tik stipri.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.11 15:29:58
Vuspār, "kalpot pilnībā" un "kalpot daudz vai maz" nav viens un tas pats. Klosterī sanāk kalpot vairāk nekā ģimenē. Taču pilnība var būt abās vietās, pilnība ir kā kvalitāte.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.11 15:55:47
Un, ja cilvēks jūt, ka ir aicināts palikt neprecējies, tad viņš var izvēlēties tādus darbus un dzīvi, kurā vieglāk dzīvot tiem, kam nav ģimenes (piemēram, dzīvi klosterī vai kopienā).
Jautājums - vai klosteris ir obligāta/vienīgā iespēja, kā neprecēts ļaužs var kalpot dievam? Man jau drīzāk liekas, ka klosteris ir sava veida eskeipisms - bēgšana no `briesmīgās pasaulīgās pasaules` noslēgtā komūnā, paslēpšanās aiz drošajiem klostera mūriem.
Ja galvenais `kalpošanas dievam` faktors ir neprecētība, tad tā vēl defaultā nenozīmē klosteri.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.11 16:17:14
Un ne jau katrs neprecētais kalpo Dievam, ir ļoti daudz cilvēku (lielākā daļa), kas dzīvo sev, nevis Dievam.
Es sapratu, ka šīs tēmas kontekstā mēs tādus nemaz neapskatam.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.11 16:23:05
> Sheksna
No vienas puses eskeipisms, no otras - dikti daudz laika, lai pārdomātu mācību un rakstītu ievērojamus darbus, kā Akvīnas Toms.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.11 16:34:20
dikti daudz laika, lai pārdomātu mācību un rakstītu ievērojamus darbus, kā Akvīnas Toms.
Bet RETI kurš tādus uzraksta.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.11 17:53:54
Izteikšu savu domu.
Manuprāt Vilks tu pārāk skarbi iecērt mietu starp "Kalpot Kungam" un "Kalpot Ģimenē" it kā viens otru izslēdz.
Taču tas pats pāvils runā par ģimeni vēl citā, garīgā aspektā!

Efez 5:
22 Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
23 Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.
24 Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.
28 Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.
29 Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi,
30 jo mēs esam Viņa miesas locekļi.
31 "Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu."
32 Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi.
33 Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.



Mans koments būtu tāds, ka kalpošana ģimenē ir Dieva iestādīta. Pati ģimene būtībā ir pirmais Dieva iestādījums, tamdēļ pareiza kalpošana ģimenē ir patiesa nodošanās tam, ko Dievs ir gribējis un nekādīgi nav noniecināma no garīgā viedokļa!
Protams, ja kāds nekalpo Draudzē aizbildinoties, ka šam 3 mutes jāpabaro, bet īstenībā ir plītnieks, nu tur ir bardaks...
Balss
# Labojis Balss: 2007.10.11 18:17:39
kalpot dievam ar savu dzīvi visā pilnībā`".
Domāju, ka tas ir iespējams abos variantos - gan neprecētam (vai nu klosterī vai nē), jo ir jau arī klostera māsas, kas strādā laicīgā darbā ārpus klostera, bet vakarā tur atgriežas, un klostera kopība ir viņu ģimene. Esmu tādas sastapusi ārzemēs.
Arī ģimenē kalpojot, cilvēks var visā pilnībā kalpot Dievam ar savu dzīves liecību. Tas varbūt nav redzams ārējās aktivitātēs, taču pašaizliedīga un konsekventa dzīve saskaņā ar Dieva plānu nes labus augļus citu cilvēku dzīvēs. Pazīstu tādas svētītas ģimenes, kuras ap sevi ir izstarojušas Kristus vēsts gaismu, siltumu un mīlestību un kuru bērni arī tālāk ar savu dzīvi ir bijuši par liecību citiem.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.11 23:52:03
Balss, ticība, kas nav redzama nekādā vīzē ir tāda... nu tāda... pamirusi! Tu taču saki, ka ģimene izstaro gaismu un tai pat laikā saki, ka ārēji to nevar redzēt. Bet var taču tos augļus redzēt. Varbūt nevar redzēt to vīģes koka sakni... bet augļi nevar palikt neredzami. Pilsētu, kas celta kalnā nenoslēpsi!
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.12 00:20:10
citi izdara citas labas lietas, tikai par tām varbūt visa pasaule nezinqa. un vai arī ir jāzina?
Labas lietas ir grūtāk noslēpt, nekā sliktas
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.12 00:38:59
Mulders
ticība, kas nav redzama nekādā vīzē ir tāda... nu tāda... pamirusi!
Tu mani pārprati - es rakstju: Tas varbūt nav redzams ārējās aktivitātēs, - ar to es domāju dažādas aktivitātes draudzē un dažādos pasākumos, kuros ģimenes cilvēkiem dažos dzīves periodos fiziski neatliek laika. Bet paškritiski par sevi jāsaka, ka es diezgan daudz laika tomēr izniekoju - piemēram, šeit... ko varētu izmantot svētīgāk.
Sheksna
Labās lietas - klusa palīdzība otram - garīga vai materiāla - citiem nav redzama, un nav arī jāredz. Lai tava labā roka nezina, ko tava kreisā roka dara. Pirms tu sāc zoboties, padomā un mēģini izprast, kas ar šo Bībeles teicienu ir domāts.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.12 01:02:38
Labās lietas - klusa palīdzība otram - garīga vai materiāla - citiem nav redzama, un nav arī jāredz.
Redzi kas ir pa lietu - ja Tu konsekventi darīsi reālus LABUS DARBUS (lūgšanu mēs te neapskatam, jo to patiešām var nepamanīt - piekrītu!), tad to nevarēs noslēpt! Nu vienkārši nevarēs. Pat tajā gadījumā, ja Tu to NEKĀ neafišēsi.

Jā - to nepamanīs cilvēki, kuri Tevi lāga nepazīst vai kurus Tu satiec vienreiz mūžā uz ielas. Bet cilvēki, kuri ir Tev apkārt ikdienā vai citādi bieži, ir cita lieta. VIŅI Tevi un Tavus labos darbus agri vai vēlu ievēros un pamanīs. Pat tad, ja Tu centīsies to neafišēt.
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.12 01:22:30
Sheksna
Šoreiz tev gandrīz taisnība. Bet tie labie darbi nav pamanāmi pa gabalu. Un nav arī jāafišē. Bet pilsēta, kas ir kalnā, nevar palikt apslēpta. Tā jau ir... Lai gan tur pirmkārt ietilpst arī aizlūgšana. Ja Tu to neesi piedzīvojis, nesaki, ka to nevar pamanīt. Jo smagāks brīdis, jo spēcīgāk var tās iedarbību just. Esmu to piedzīvojusi gan pati, gan redzējusi un dzirdējusi apliecinājumu no tuva cilvēka ļoti traģiskā dzīves brīdī - viņam apglabājot vienlaikus abus savus dēlus - ka aizlūgšana par mieru viņam (skeptiķim, lai neteiktu ateistam) kapa aizbēršanas brīdī - darbojās...
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.12 09:07:35
Tā jau ir... Lai gan tur pirmkārt ietilpst arī aizlūgšana. Ja Tu to neesi piedzīvojis, nesaki, ka to nevar pamanīt. Jo smagāks brīdis, jo spēcīgāk var tās iedarbību just. Esmu to piedzīvojusi gan pati, gan redzējusi un dzirdējusi apliecinājumu no tuva cilvēka ļoti traģiskā dzīves brīdī - viņam apglabājot vienlaikus abus savus dēlus - ka aizlūgšana par mieru viņam (skeptiķim, lai neteiktu ateistam) kapa aizbēršanas brīdī - darbojās...
Nu, te tomēr ir jānodala PUBLISKĀ aizlūgšana no PERSONĪGĀS aka klusās aizlūgšanas. Pirmo protams ka varēs redzēt un pamanīt, otro - diez vai...
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.12 09:27:43
> Sheksna
Es varu kā labu darbu veikt anonīmus ziedojumus, un neviens mani nepamanīs.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.12 10:59:28
Es varu kā labu darbu veikt anonīmus ziedojumus, un neviens mani nepamanīs.
Ja Tu to darīsi konsekventi un sistemātiski, vismaz KĀDS to pamanīs. Vai nu bankas darbinieks, kuram ir pieejami izraksti no Taviem kontiem, vai vīruks, kas uzmana ziedojumu kastīti, kurā Tu iemet tugrikas skaidrā veidā...
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.12 11:59:39
nu kāds jau parasti zina, bet šis kāds jau nestāsta to masu medijiem.
Bet jo Tu vairāk dari, jo vairāk ir tādu `kādu`, kuri par to zin un īlenu maisā ilgi nenoslēpsi.
Nu var jau protams ievērot superslepenības režīmu labo darbu darīšanā, bet tādā gadījumā baidos ka lielākā daļa resursu aizies slepenības nodrošināšanai, nevis reāli labajam darbam.
Tā ka nesaprotu, ko tu ar šo vēlies pierādīt.
To, ka kāds no diskutantiem nošāva drusku greizi, apgalvodams, ka ir iespējams darīt labos darbus tā, lai par tiem pasaule neuzzinātu.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.12 13:02:48
ir iespējams tos darīt.
Par to nekāda tirgus nav
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.14 21:08:49
Sheksna
Taisniba, kluso lugshanu pa gabalu nevares pamanit, bet taa - darbojas! Un tas nav mazaks labais darbs par praktisko palidzibu, kura, protams, ir loti nozimiga. Un pasham devejam taa dod daudz prieka!
Mani ari drikst apsveikt dzimshanas dienaa - nupat ka bija!
vilks
# Labojis vilks: 2009.01.07 13:00:29
Gribēju taisīt jaunu diskusiju, bet nospriedu, ka ari šī pati varētu būt laba.

Proti - diskusijas "Emocionālā atkarība" ietvaros tika secināts, ka vienīgais, īstais un priemārais cilvēkam ir Dievs, un laulātais draugs pēc tam.
Saistībā ar to man radās papildus jautājums. Proti, man jau no ticības dzīves sākumiem ir šķitis, ka kristība un iesvēte ir tāda kā dvēseles salaulāšanās ar Dievu, kad cilvēks sevi pilnīgi atdod Dievam. Kā teikts arī vienā luterāņu baznīcas dziesmā:

"Tu, Jēzu, esi mana rota, Tev vienam es šeit dzīvoju,
Šī dzīvība lai Tev vien dota, Ko pasaulē es mantotu?"

/To mīlestības spēku sveicu/

Kas mani mulsina - vai cilvēkam, kas nav klostera māsa/brālis, vispār ir iespējams sevi Dievam nodot?

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 3 , pavisam kopa bijuši: 35003