atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kārdināšana
Raimonds
Iesūtīts: 2011.03.07 20:45:49
Kristus kārdināšana Mt.4:1-11

Kā jūs to saprotat un skaidrotu? Parasti mēs piedzīvojam kārdinājumus šādos gadījumos: pirmkārt, kad esam vāji, viegli ievainojami, kad mūsos ir kādas vājās vietas. Otrkārt, kad esam kādas izvēles vai jauna ceļa sākumā. Iekšēji vēl neesam gatavi. Faktiski, tā ir krīzes situācija. Cilvēkam kārdinājums vienmēr saistās ar iespēju atkrist atpakaļ, padoties, zaudēt... bet Jēzum?

(Tēma kristiešiem!)
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.03.07 20:46:23
Vai tas ir piemērs mācekļiem kā izturēt kārdinājumus? Varbūt mums ir ļauts ieskatīties Jēzus dvēselē? Tās ir tikai divas iespējamās atbildes.
T-Rex
# Iesūtīts: 2011.03.07 21:43:48
Raimonds

Vienmēr ir jāatceras, ka Dievs nekad nekārdina. Dievs tikai pieļauj pārbaudījumus. Taču kārdinātājs ir sātans.

Tas, kas attiecas uz šo rakstu vietu Bībelē, mums tiek parādīts, ka sātans ir bezspēcīgs šī abpusēji griezīgā Zobena - Dieva Vārda - priekšā. Lai pārkāptu pāri sātana kārdinājumiem, mums ir jāvingrinās šī Zobena lietošanā...
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.03.07 23:47:36
T-Rex
mums ir jāvingrinās šī Zobena lietošanā...
Jēzus parāda kā Viņš praktiski savā dzīvē lieto šo Zobenu. Tā lielākā cīņa laikam ir tā, kas notiek mūsos pašos. Cīņas jeb kārdinājumu lauks, ja var tā sacīt, ir ne tik daudz ārējs, bet iekšējs. Bailes, vienaldzība, paštaisnība, patmīlība, šaursirdība, vienpusība utt.

Jēzus kārdināšanas stāstā, kā šai Rakstu vietai parasti raksta virsrakstā, varbūt vajadzēja pārdēvēt ar Jēzus uzvara pār kārdinātāju un kārdinājumiem . Un otrs, ka Jēzus to dara par mums. Viņš brīvprātīgi konfrontējas un cīnas ar to realitāti, kas mūs var sagraut un pazudināt, bet Viņš atšķirībā no mums, uzvar. Tāpat redzam, ka jau no dzimšanas, viss ko Viņš dara, mums tas ir atpestījoši.

Nākamo svētdien ir šis Evaņģelija lasījums.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.03.08 10:33:56
Raimonds
Visās lietās līdzīgs brāļiem? Ja nu sātaniskā vara ir graujama tieši apgriezti tam, kā tā nostiprinās? Cilvēka sinerģija ar nelabo Ēdenes dārzā, un tam pretī Ījaba prototipiskie kārdinājumi utt. Daniela grāmatas noslēpumainie vārdi par lūgšanu un sargeņģeļu gaitām.
Ja nu Kristus pastāvēšana kārdinājumā ar absolūti cilvēciskiem paņēmieniem ir ne tik daudz piemērs, kā ietekmes zonu pārdale?
armilo
# Iesūtīts: 2011.03.08 10:47:57
Raimonds
"Vai tas ir piemērs mācekļiem kā izturēt kārdinājumus? Varbūt mums ir ļauts ieskatīties Jēzus dvēselē? Tās ir tikai divas iespējamās atbildes."

Domāju, ka drīzāk otrais variants. Mateja 4. redzam, ka Dievs ir tas, kas Jēzu ieved kārdināšanā. Kārdina gan velns, bet kārdināšanā ieveda Dievs. Tēvreizē mēs lūdzam: neieved mūs kārdināšanā! Jo tas nav pa spēkam nevienam grēciniekam. Jēzus tā māca lūgt, jo zina, ka grēcinieks to nespēj nest. Piemērs mācekļiem varbūt tikai daļējs, grēka dēļ. Piemērs kā pastāvēt ar "stāv rakstīts" universālo atziņu. "Stāv rakstīts" kā dziedinoša norāde uz liktenīgo Ievas dialogu ar čūsku "Čūska teica, Ieva teica"(1.Moz.3:1-4).
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.03.08 11:08:36
Aivars
ietekmes zonu pārdale

Tas kā tagad ziņās izskanēja, ka iespējams mafijas klani sākuši razborkas . Galēji līdzekļi savu problēmu risināšanā: par varu, par ietekmi, ar ne mazāku reliģisku fanātismu. Šādas ziņas lasot nevar nejust, ka aiz tā stāv kaut kas pabaiss un ellišķīgs. Un iepretī tam visam, Kristus nāk citā spēkā un Garā.

Labus pavedienus dod! Ēdene, Ījaba kārdināšana, Daniēla redzējumi...

Armilo
tas nav pa spēkam nevienam grēciniekam. Jēzus tā māca lūgt, jo zina, ka grēcinieks to nespēj nest. Piemērs mācekļiem varbūt tikai daļējs, grēka dēļ
Tas tikko bija tēmā par gavēšanu. Visu nevar viens pret vienu, ņemt un atkārtot. Tajā būs kaut kas teatrāls. Jo tas, ko Jēzus dara: 40 dienas neēda, tā ir faktiski pēdējā eksistenciālā robeža cilvēka spējām. Un tad kad Jēzus to ir piedzīvojis, pats pirmais, ko Viņš pasaka ir..., ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. To var saprat arī kā izaicinājumu/ provokāciju visam, ko mēs dievišķojam vai padaram par elkiem.

Tāpēc jautājums, vai gaļas un saldumu neēšana, tāpat televizora neskatīšanās ir tas, ko jāmācās no Jēzus kārdināšanas?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.03.08 12:38:35
Man ir greeki kurus es gribu pakljaut gaveenim... lai tie izlien kaa iileni un raada savas riebiigaas sejas un lai Dievs shos manus elkus njem no manis prom un padara man tos riebiigus, ibo pasham man ar to tikt galaa ir paaraak iisas un liikas rocinjas... Taa nu... nekas cic neatliek, kaa Kristum uzkraameet arii savus kaardinaajumus ibo pac par siiku un vaargu.

Gljeevais Mulders met savu nevareeshanu uz Kristu... ibo vinjsh ir varoshs.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.03.08 12:47:47
Tas, kas attiecas uz šo rakstu vietu Bībelē, mums tiek parādīts, ka sātans ir bezspēcīgs šī abpusēji griezīgā Zobena - Dieva Vārda - priekšā. Lai pārkāptu pāri sātana kārdinājumiem, mums ir jāvingrinās šī Zobena lietošanā...

Tēlaini runājot, man liekas, ka šo zobenu lietojam ne mēs, bet Dievs, un mēs tiekam šī zobena uzšķērsti. Jo Dieva Vārds ir tas, kas mūs pārveido, un mums tur nav lielas daļas, kā vien ļauties tam, klausoties
armilo
# Iesūtīts: 2011.03.08 13:14:19
Raimonds
"Tāpēc jautājums, vai gaļas un saldumu neēšana, tāpat televizora neskatīšanās ir tas, ko jāmācās no Jēzus kārdināšanas?"

No Jēzus kārdināšanas var mācīties ticību un paklausību un vēl daudz ko, un dzīve tam būs par īsu, lai izmeditētos kas īsti tuksnesī notika. Gavēnis šeit ir tikai instruments, lai uz īsu brīdi saprastu, ka mēs neesam lopi, ka mūsu pārika nav tikai gaļa, saldumi un televīzors.

Otra lieta, ko es šeit saskatu, ka Jēzus neēda (gavēja) tur, kur Ieva ar Ādamu ēda un negavēja. Tā ir norāde uz Dieva vārda ēšanu un velna vārda(aizliegtā augļa ēšanu). Tuksnesī Jēzus piedzīvoja to pašu kārdināšanu, ko Ieva ar Ādamu Ēdenē. Ar savu gavēņa izturēšanu Jēzus dziedināja šo drūmo pagātnes traģēdiju.
armilo
# Labojis armilo: 2011.03.08 13:26:47
Raimonds

Faktiski tā arī būtu mana atbilde uz tēmas galveno jautājumu, ka Jēzus kārdināšana tuksnesī ir Dieva Dēla atbildes gājiens Ievas un Ādama kārdināšanai Ēdenē.
Ādams negavēdams pret aizliegto augli tika padzīts no paradīzes uz tuksnesi, un Jēzus gavēdams pret aizliegto augli ienāk tuksnesī un aizved Ādamu atpakaļ uz paradīzi.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.03.08 13:34:41
Jošs Mulders
Man ir greeki kurus es gribu pakljaut gaveenim... lai tie izlien kaa iileni un raada savas riebiigaas sejas un lai Dievs shos manus elkus njem no manis prom un padara man tos riebiigus

Doma līdzīga, kā iešana uz pirti: karsējos, pakļauju sevi šīm mocībām , lai viss sliktais nāk laukā.

Savā ziņā vai tas tomēr nav uz labā rēķina, provocēt slikto sevī, lai to tad uzvarētu? Modināt vai augšāmcelt mūmijas un reliktus, lai tos varonīgi sakautu.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.03.08 13:48:20
Mārtiņš
Tēlaini runājot, man šķiet, ka šo zobenu lietojam ne mēs, bet Dievs, un mēs tiekam šī zobena uzšķērsti. Jo Dieva Vārds ir tas, kas mūs pārveido, un mums tur nav lielas daļas, kā vien ļauties tam, klausoties
Man šķiet, ka tas nav pat tēlaini, bet tieši un burtiski.

Kā Tu skaidrotu vārdus, ka Gars Jēzu aizveda tuksnesī ?


armilo
No Jēzus kārdināšanas var mācīties ticību.
Pilnīgi piekrītu. Un tāpat tas, ka ticība un lūgšana (meditācija) patiesībā nav nošķiramas.

Jēzus kārdināšana un stāstā par Ādamu un Ievu ir redzamas paralēles. To arī parasti komentāros norāda. Ko Tu domāji ar vārdiem: dziedināja pagātnes traģēdiju ?
armilo
# Iesūtīts: 2011.03.08 14:04:04
Raimonds
"Jēzus kārdināšana un stāstā par Ādamu un Ievu ir redzamas paralēles. To arī parasti komentāros norāda. Ko Tu domāji ar vārdiem: dziedināja pagātnes traģēdiju ?"

Komentāros jau tas ir norādīts? Un es domāju, ka tas man vienam ienāca galvā
Ar pagātnes dziedināšanu es domāju vispirms bauslības piepildīšanu. Otrkārt, Kristus uzvaras dēļ, mums ir atkal dota spēja gavēt pret aizliegto augli, un padzīt kārdinātāju ar atļauto augli - Dieva Vārdu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.03.08 15:26:38

Savā ziņā vai tas tomēr nav uz labā rēķina, provocēt slikto sevī, lai to tad uzvarētu? Modināt vai augšāmcelt mūmijas un reliktus, lai tos varonīgi sakautu.


Nu tu sagroziiji!

Bet ja Dievs varoniigi iekausta manus greekus, man nav iebildes.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.03.08 20:25:27
armilo
atkal dota spēja gavēt pret aizliegto augli

Kas tas par aizliegto augli? Laba un ļauna atziņas koka jau reiz noplūca.
armilo
# Iesūtīts: 2011.03.08 20:28:48
Raimonds

aizliegtais auglis ir sātana mācība, jebkādā veidā.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.03.08 20:32:13
armilo
Komentāros runā par Ādamu un Ievu tapat par Jauno Ādamu, jauno Israēlu. Taču teikt (kas varbūt tik bieži nav komentāros ) - dziedināt pagātnes traģēdiju, tas ir neslikti, īpaši ņemot vērā iepriekš runāto.

aizliegtais auglis ir sātana mācība, jebkādā veidā.

It kā jau tieši neštimt ar laba un ļauna atziņas koka augli. Ļoti metaforiski, varbūt?
armilo
# Iesūtīts: 2011.03.08 20:43:12
Raimonds

Kāpēc metaforiski? Kā tad tas auglis tika baudīts? Pirmais pāris pavikās uz sātana teoloģiju, kura māca radikāli pretēju mācību Dieva mācītajai, jūs nemirsit viss...
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.03.08 20:54:56
armilo
Ja ticību / paklausību un neticību / nepaklausību sauc par augli un ja šo Rakstu vietu tā skaidro, tad saprotu Tavu domu.
Vienīgi kā tas saskan ar visu, kas bija radīts Ēdenes dārzā bija labs? Un otrs, kā gavēšana var tikt uzskatīta par atteikšanos no sātana augļa?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.03.08 21:22:30
Jošs Mulders
Kopumā, man jau šķiet Raimonds visnotaļ trāpīgi formulē problēmu par ko daudzi nerunā. Nedaudz provokatīvi paķeskājot, jautājums ir aktuāls, vai atsakoties no `dienišķās maizes`, jeb visa tā, ko labais Kungs Tavas miesas uzturēšanai dāvā, un iegremdējot sevi situācijā, it kā Dievs būtu novērsies, tā ļaujot visām vājībām brīvu vaļu, nelīdzinās situācijai, kur apārstēts cilvēks iegriež sev kādu cīpslu, vai nedzer kādu drapi ar nodomu `iečekot`, kāds es būtu, ja man klātos draņķīgāk, nekā man klājas.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 13 , pavisam kopa bijuši: 6959