Sheksna 
|
Iesūtīts:
2007.09.20 10:31:11
Ja izrādītos, ka Jēzus nemaz nav augšāmcēlies, vai viņa sludinātājai mācībai vēl joprojām būtu kāda jēga? |
|
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:12:13
No apustuļa Pāvila tekstiem (`ja Jēzus nav augšāmcēlies, tad veltīga mūsu ticība un sludināšana` ©) var secināt, ka nebūtu gan...
tas tā, zakvaskai, lai tēma sāk rādīties pir aktuālajām  |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:37:29
Sheksna
Tas ir no sērijas- kā būtu, ja būtu... nu, un Pāvils to savdabīgi arī pamato. Kam vēl kas neskaidrs? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:42:33
Jautājums ir - vai mācībai ir vērtība pašai par sevi, vai vērtība ir tāpēc, ka to sludināja Jēzus Kristus, kurš augšāmcēlās? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:43:42
Bez augšāmcelšanās Jēzus kļūst par Liberālo Jēzu... vienu no ētikas sludinātājiem! Tad viņa Mācībai pazūd pestījošā jēga! Pāvils to pamato ļoti ļoti precīzi! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:46:01
Sheksna, Šis ir Kristietības centrs
----
Jēzus DievCilvēka nākšana, ciešana, miršana par mūsu grēkiem un augšāmcelšanās!
---
Šī ir visa kristietība! Ja ko no tā visa atmet, tad kristietības vairs nav! Ja Jēzus nav Dievs - nav kristietības. Ja Jēzus nav Cilvēks - nav kristietības, ja Jēzus nav cietis - nav kristietības, ja Jēzus nav miris par mūsu grēkiem - nav kristietības, ja Jēzus nav augšāmcēlies - nav kristietības |
vilks  |
# Iesūtīts: 2007.09.20 15:08:14
Kaut kāda jēga šai mācībai būtu (nu, kaut kāda jēga tai ir arī islamā, piemēram). Bet kristietība gan zaudē savu saturu, ja Kristus nav augšāmcēlies. Augšāmcēlušais Kristus ir kristietības centrs un jēga. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:12:38
Domāju, ne par velti Pāvils raksta:
"Un, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība. Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu ir uzmodinājis, bet Viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās. Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts. Un, ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos. Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši. Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem. (I Kor.15:14-20)
Nesaprotu, Tu pati uz šo Rakstu vietu atsaucies, kas tad ir jautājums? Vai tik vien gribas, kā parunāties?
Es, varbūt, neizceltu augšāmcelšanos pašu par sevi, bet tā ir notikumu virknē, kur tai ir jābūt, citādi tā (kā Vilks arī raksta) nebūtu kristietība, kādu to pazīstam mēs. Tas būtu kaut kas pilnīgi cits. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:20:54
Vai Jēzus vispār, kā Dievs būdams, varēja nomirt?
Ko nozīmē augšāmcelšanās? Atdzīvošanās pēc nāves? Bet Jēzus nekad nevarēja mirt, pārtraukt savu eksistenci, kā jau Dievs. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:27:13
KarotesNav, Jēzus bij arī Cilvēks!
Kristoloģija nav vienkārša lieta, tajā arī parādās tas, kā Dievs kļūdams par Cilvēku (Vārds tapa miesa) pieņēma cilvēka Dabu ar visām no tā izrietošajām sekām! Tamdēļ runājot par Kristu mēs aram teikt, kad kristus bij izsalcis, cieta, nogura, gulēja miegā, raudāja... tad arī Dievs cieta, nogura, gulēja un raudāja.
Kad mēs sakām ka Kristus augšāmcēlās, piedeva grēkus, sēž Pie Dieva Tēva labās rokas mēs varam teikt, ka Cilvēks augšāmcēlās, piedeva grēkus, sēž pie Dieva Tēva labās rokas!
Dogmatikā to sauc par Divu Dabu atribūtu komunikāciju!
Luters šo baigi labi pateica reiz... Es nepazīstu nevienu citu Dievu kā vien to, kas guļ silītē kā bērniņš! Jā Kristiešu Dievs reiz gulēja silītē, čurāja pamperos un brēca pēc mātes piena un bij atkarīgs no Marijas mīlestības un Jāzepa Gādības! Un tai pat laikā viņš uzturēja visu Visumu!
Riktīgs budista cienīgs koāns |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:37:35
KarotesNav!
Cilvēkam dots saprast to, ko spēj aptvert Dieva dotās smadzenes. Dieva būtību cilvēks nevar saprast, jo tā krietni pārspēj Dieva dotā prāta spējas. Tas, ko Dievs ir atklājis un, kas Dieva dotam prātam nav saprotams, piemēram, svētā Trīsvienība, Kristus divas dabas un to savstarpējās attiecības un arī Dieva spēju mirt Kristū un augšāmcelties, to Dieva dotam prātam arī neizprast, bet pieņemt ticībā.
Tā lūk... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:53:05
Ctulhu, a kamdēļ pieņemt kaut ko, kas nav apgalvots?
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:55:27
Vai Tu nenonāc pretrunā, god.Ctulhu, rakstos: "Dievam [labojums ar lielo sākumburtu mans, nevēlos līdzdalīt Tavu nesapratnes necieņu] piedeeveet nekaadas konkreetas iipasiibas", ja es skaidri esmu runājis par atklāsmi, kurā visas šīs Dieva īpašības IR atklātas, tādēļ, nav nekāds brīnums, ka par Dievu tieši tā var arī runāt.
Taisnība jau ir, ka ticībā var pieņemt visu ko, bet ticībā Bībelē atklātajam Dievam var pieņemt tikai to, ko Viņš saka, tādēļ arī ir tikai tik daudz/maz, cik Viņš ir devis zināt. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:01:07
Bet deklarētās Dieva īpašības nav tas pats, kas tādas pašas cilvēka īpašības.
Piemēram, "taisnīgums" - cilvēks neuzskatītu par taisnīgu tādu rīcību, ka par viena nodarīto cieš citi. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:04:28
KarotesNav!
Protams, Dieva īpašības ir pilnīgas, bet cilvēka īpašības ir tikai to atspulgs, tādēļ nav velkamas tiešas paraleles, bet cilvēka īpašības, drīzāk, ir izmantojamas kā līdzības. Tur, kur cilvēks mīl savu tuvāko, tas ir tikai vājš atspulgs tam, kā Dievs mīl Savu radību. Tur, kur cilvēks cenšās būt taisnīgs, tas ir tikai vājš atspulgs tam, ka Dievs patiesi ir taisns. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:15:45
Nesaprotu, Tu pati uz šo Rakstu vietu atsaucies, kas tad ir jautājums? Vai tik vien gribas, kā parunāties?
Es, varbūt, neizceltu augšāmcelšanos pašu par sevi, bet tā ir notikumu virknē, kur tai ir jābūt, citādi tā (kā Vilks arī raksta) nebūtu kristietība, kādu to pazīstam mēs. Tas būtu kaut kas pilnīgi cits.
Меня убывает tas, ka kristieši Jēzus mācības vērtību redz tikai caur augšāmcelšanās prizmu, PAŠAI MĀCĪBAI kā tādai (nu tur, ka vajag mīlēt savu tuvāko un tādā garā) nepiedodot nekādu īpašu vērtību. Sanāk tā - nu, ja jau Jēzus NAV augšāmcēlies, tad viņa mācība ir, nu tā, nekas īpašs. Izmetam to miskastē visu vai pa daļām un dzīvojam tālāk...
Tas ir no tās pašas sērijas, no kuras vēl viens stereotips - `ja dieva nav, tad viss atļauts`. Absolūta dumība. Dieva esamība/neesamība NEKĀ neietekmē tos noteikumus, ar kādiem sabiedrība ierobežo savas sastāvdaļas aka indivīdus, lai tie ar savu darbību nenovestu sabiedrību līdz sabrukumam. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:26:04
Sheksna!
Ja Jēzus nav augšāmcēlies, tad tas, ko Viņš teica zemes dzīves laikā ir laba morālīte, bet neatrisina galveno problēmu - iedzimto grēku. Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās ir devusi iespēju cilvēkam iemantot mūžīgo dzīvi, tādēļ Viņa zemes dzīves mācība ir lielisks veids kā Jēzus sekotājiem dzīvot savu dzīvi (izejot no tā, ka Jēzus ir izpircis Savējos), bet nav pamats.
Ja skatāmies Jēzu bez krista nāves un augšāmcelšanās, tad Viņš daudz neatšķiras no citiem morālītes skubinātājiem.
Vēl. Dievs ir un nav iespējama eksistence bez Viņa, jautājums tad ir, vai mēs to atzīstam vai nē. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:29:23
Sheksna, būtībā ir labi ka tu tā domā, tātad neesi vēl bezcerīgs gadījums, sirdsapziņa tevī runā un tu vismaz kaut kādā līmenī šķir labo no ļaunā.
Taču pirms tevīm un arī pēc tevīm daudzi par šo ir domājuši ļoti dziļi un padziļināti un nonāk pie viena un tā paša secinājuma "Ja Diea nav, viss ir atļauts". Nav objektīvu kritēriju un šķēršļu jebkurai morāles sistēmai! Tai nav pat jābūt iekšēji nepretrunīgai... nav tāda likuma, kas liek morālei būt `tadai vai citādai. Ja par to kārtīgi pameditēsi un uzdosi uz katru sevis uzdoto jautājumu "Kāpēc tā, kas aizliedz tam būt savādākam" tad nonāksi pie vienkāršām un absurdām atbildēm!
Tamdēļ arī prominenti ateisti kā Nīče beidz dzīvi trako namā vai ar lodi pierē. Prosto, ja ateismu "uzkrutjī" līdz tā loģiskajam iznākumam tu iegūsti pilnīgi relatīvistisku morāli!
Pagaidām tie ateisti ar ko esmu runājis, nekad nevar nonākt līdz kādam ateistiskam slēdzienam par morāli. Tie vienmēr noreducējas līdz būtībā teoloģiskām abstrakcijām no sērijas "Veselais saprāts" "Vsipārcilvēcīgi likumi" "Kopējās sistēmas komplexitāte" Kas sevī ietver tikai abstrakciju, bez konkrēta seguma, bez satura, bez cieta pamata... tie vai nu ir relatīvi būtībā vai praktiski objektīvi neizmantojami attaisnojumi... Tas ir tā, ka ateists gan gribētu lai ir objektīva morāle, bet tīri ateistiska uzskata dēļ ir spiests apstāties pie cilvēka subjektīvā uzskata par morāli, kas tieši noved pie relatīvisma - ja Dieva nav, tad viss ir atļauts! |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2007.09.21 12:37:08
> Mulders
Jā, un ir atļautas pat pašnāvnieciskas, destruktīvas sabiedrības. Kāpēc ne? Kurš var aizliegt? Ja sistēma ir bezmērķīga, tā pati sev var piešķirt mērķi, kādu grib.
"Veselais saprāts" "Vsipārcilvēcīgi likumi" "Kopējās sistēmas komplexitāte" ir kaut kas uzbūvēts jau virs ateisma. Tās jau ir ideoloģijas. Un pat ne obligāti ateismam vienmēr jābūt to pamatā.
Taču, no otras puses, arī tad, ja Dievs ir, bet nenosaka mērķus, viss tāpat ir atļauts. Tas ir, tāds Dievs, kurš uzbūvēja cilvēkus un viņu pasauli, un tad pameta to savā ziņā.
Ideja par Dievu, kas uzstāda mērķus, atkal ir tāda pati ideoloģija, virsbūve virs "Dievs ir". |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:51:14
KarotesNav, pareizi deisms arī ir nepieņemams, lai arī tas ir tāda māxlīga bēgšana no ateisma... tas pac ateisms ir, tikai Dievs tiek izbīdīts ārpus cilvēku intereses sfēras, tas ir tāds pasīvais ateisms! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.21 12:59:17
Ctulhu, kā labi parāda Japāņu kultūra, tad to var apgriezt tieši kājām gaisā un nolitk ka pašnāvība ir varonība un ētiska, pat visētiskākā rīcība! |
:: Pievienot komentāru
|
