atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi nošokējos
biča
Iesūtīts: 2011.02.21 22:08:14
kas tas par dīvainu paradumu izgrūst sievišķus aptrakušiem gejiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 .
AutorsZiņas teksts
biča
# Iesūtīts: 2011.02.23 22:30:40
Papucs
Lūk to es īsti nepieļauju gan. Rīcība nav pareiza pat tad, ja tā ir veikta savas pēcpuses glābšanas nolūkos. Ar ko gan pareizāk ir ar izgrūst sievieti kā iziet pašam labprātīgi?
Papucs
# Iesūtīts: 2011.02.23 22:35:01
biča
Vot būtu forši, ja kāds vēsturnieks/teologs, balstoties tā laika situācijā, spētu izskaidrot motivāciju šādi rīkoties. Motivācijai ir jābūt, un tās nav bailes.
Tad jau varētu saturīgāk spriest par notikumiem.

Gan jau ka i-netā var sameklēt konkrēto skaidrojumu, bet man par sarežģītu.
Mans viedoklis - Dievs tā to bija lēmis, ļaudis vadījās no priekšrakstiem.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.02.23 22:58:34
Papucs
Tu pieļauj iespēju, ka Tavos minētajos citātos pareizo cilvēku rīcība tomēr varēja būt ne tikai pareiza, bet pat pareiza arī no Dieva viedokļa?

Lasot VD latviski (iespējams jebkurā tulkojumā, t.i. ne-oriģinālā), ar vietām, kur parādās Dievs, ir jābūt uzmanīgam vairāku iemelsu dēļ. Tie, ka latviski ir "dievi", tur ir dažādi - elohīmi, jahves utt.
Ir skaidrojumi, ka virkne šādas "problemātiskās" vietas ir skaidrojamas tieši tā kā mēs to visvienkāršākajā veidā saprotam - jeb cilvēki liecina par Dievu atšķirīgi nekā pats Dievs liecina par sevi.
Līdz ar to es labprātāk gribētu pieturēties pie "es nezinu" nekā padoties kārdinājumam viennozīmīgi skaidrot notikumus ar Dieva gribu, par ko pats nemaz īsti nevaru būt pārliecināts.
biča
# Iesūtīts: 2011.02.24 02:11:37
ne īsti pa tēmu, bet drusciņ pārdomām:
http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366904-par_slepkavibu_kinoteatri_draud_muza_ies.. lodzijums
http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366019-par_mates_un_meitas_slepkavibu_18_gadi_c.. ietuma
Tātad - ar ko viena kašķi meklējoša vīrieša nošaušana ir vienlīdzīgāka par divu sieviešu brutālu saskaldīšanu? Diez visiem letālajiem kautiņu iznākumiem apsver iespēju piešķirt maksimālo soda mēru vai arī tikai tad, ja tas noticis prestižā vietā un nogalinātais ir augsta ranga ierēdnis? Ne mazākajā mērā neredzu iemeslu pret šo lietu tās izskatīšanas laikā attiekties jebkā savādāk kā pret divu ciema pļēguru kautiņu, kur viens novācis otru.
Pagris
# Iesūtīts: 2011.02.24 10:31:23
kas tas par dīvainu paradumu izgrūst sievišķus aptrakušiem gejiem?
Pirmkārt, sievišķi netika izgrūsti - Dievs to nepieļāva.
Otrkārt, tie, kurus pieprasīja aptrakušie geji, bija Dieva vēstneši, eņģeļi. Tāpēc, iespējams, tā bija Lata ticības pārbaude, līdzīgi kā Ābrahamam ar dēlu.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2011.02.24 10:38:28
Pagris
Vienu sievišķi izgrūda gan, un mocīja visu nakti. Dievs to pieļāva.
biča
# Iesūtīts: 2011.02.24 16:39:29
Pagris
Tu paskatījies tikai vienu no Bībeles fragmentiem...
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.25 09:59:22
EzītisMiglā, Ja Dievs sodītu visu, kas ir slikts, tad cilvēks praktiski neko nevarētu darīt, jo viss būtu slikti absolūtajā mērogā.
Vai tad kāds prasa sodīt. Pietiktu ierobežot.
Bēdīgākais jau laikam ir tas, ka Dievs, kurš ir visuvarens, pavēl cilvēkam, kurš ir bezspēcīgs, attiekties pret līdzcilvēku tik augstā līmenī, kādā Viņš pret savu radību nebūt neattiecas,( izņemot, protams, Dēla upuri. )
Vidusmēra cilvēks taču censtos savu iespēju robežās paglābt no briesmām līdzcilvēkus, nevis atstāt tos vienam otru apdraudošos apstākļos, kādos tie nonākuši. Dieva bezgalīgais respekts pret cilvēka brīvās gribas tiesībām nodarīt pāri līdzcilvēkam ir vnk baiss.
Teoloģiski viss ir skaidrs, bet cilvēcīgi - viss paliek noslēpumā tīts.
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2011.02.25 10:41:09
Tēvs Indriķis
Interesanti lasīt, ka arī mācītājiem šis tas ir noslēpumā tīts.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.25 11:49:03
Nu, ja , arī Luters teica, ka mēģinot saskatīt Dievu ārpus Viņa Dēla Upura, cilvēks redz vien velnu.
Un , noslēpuma vienīgais atminējums būs jaunās debesis un zeme, kur mājos taisnība un kuras Dievs laika beigās piepildīs ar Viņa Dēlam uzticīgajiem.
Papucs
# Iesūtīts: 2011.02.25 13:30:30
Tēvs Indriķis
Vai tad kāds prasa sodīt. Pietiktu ierobežot.
Nebūs tik vienkārši. Ezīša norādījums ietver arī vispārējo grēku, kas caurauž visu cilvēka dzīvi - resp., pat žēlsirdības darbus un Dieva godināšanu tīri cilvēciski caurauž savtīgi nolūki, kaut vai mazdrusciņ.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.25 13:37:53
Bēdīgākais jau laikam ir tas, ka Dievs, kurš ir visuvarens, pavēl cilvēkam, kurš ir bezspēcīgs, attiekties pret līdzcilvēku tik augstā līmenī, kādā Viņš pret savu radību nebūt neattiecas,( izņemot, protams, Dēla upuri. )

????
Papucs
# Labojis Papucs: 2011.02.25 13:39:35
Jošs Mulders
Nebrīnies!
Atminies kaut vai velna derības ar Dievu, kur Dievs ponta pēc atdeva Ījaba kalpus (tak jau ar visām ģimenēm) un Ījaba bērnus noslaktēšanai.

Protams, ka te jāņem vērā mūsu vājība visu uztvert tikai no šīs pasaules (kas nebūt nav beidzamā) viedokļa.
viena diena [212.93.97.146]
# Iesūtīts: 2011.03.29 19:48:30
cik es saprotu, tad VD nav morāles, nav jālasa kā piemērs tam, kā jārīkojās vai ka tas viss ir Dieva akceptēts. VD teksti ir jāuztver kā stāstījums par to kā bija, kādi grēcīgi bija cilvēki utml. Dažreiz pat neiespējami lasīt, kā tik tur nedzīvoja
Tos ļaunos darbus jau dara cilvēki, nevis Dievs.
n.bicha [85.254.212.146]
# Iesūtīts: 2011.03.29 19:51:35
Tēvs Indriķis
Dieva bezgalīgais respekts pret cilvēka brīvās gribas tiesībām nodarīt pāri līdzcilvēkam ir vnk baiss.
mjā, man arī tas vienmēr ir licies visai biedējošs
Vienkārši balss
# Labojis Vienkārši balss: 2011.03.30 10:17:39
Dieva bezgalīgais respekts pret cilvēka brīvās gribas tiesībām nodarīt pāri līdzcilvēkam ir vnk baiss.

Tas neizbēgami saistās ar mūsu izkropļoto dievlīdzību. Mēs esam brīvi kā Dievs šajā ziņā - izvēlēties labo vai ļauno.

Alternatīva Dievam būtu: vai nu mūs visus galēji iznīcināt (jo mūsos visos mājo arī ļaunums, un mēs visi esam izdarījuši vai izdarām ļaunas izvēles) vai arī radīt cilvēkus-robotus, kuri dara un kustās tikai pēc Dieva gribas lēmuma, nevis ir brīvi un radoši. Tai skaitā brīvi izvēlēties ļauno. Tā, diemžēl, ir mūsu grēkā krišanas konsekvence, no kuras mēs varam tikt atbrīvoti tikai caur Kristus mums dāvināto ne-vainu.
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.03.30 10:41:30
masiks [67.159.36.23]
Kādreiz notiek gan.
Nezinu, vai ir tieša korelācija, taču zinu gadījumus, kur aizlūgšanas ir novērsušas baigus notikumus jeb devušas tiem pozitīvu iznākumu.
Domāju, ka mēs ar savu aiziešanu, novēršanos no Dieva atrodamies tā teikt, Ļaunā teritorijā, kur tam ir brīva vaļa. Tajā reizēm ielaužas Dieva glābjošais spēks. bet parasti mēs ar savu brīvību esam šajā teritorijā un dzīvojam tās likumsakarībās.
Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2011.03.30 10:42:32
masiks
Hm, nez kāpēc mods izdzēsa tavu jautājumu??
masiks [67.159.36.24]
# Iesūtīts: 2011.03.30 10:47:19
Vienkārši balss
laikam mēģina izveikt audzinošo darbu ar mutes aizbāšanas metodi.
Izmantot Berijas metodi laikam rokas par īsām.
Gnidrolators [90.130.166.172]
# Iesūtīts: 2011.03.30 15:37:32
Man tāds jautājums. Vai cilvēks vispār varēja nekrist grēkā? Kā saprotu, pie nosacījuma, ja nekas bosam netīkams netiktu izdarīt, tad Ādams un Ieva paliktu Ēdenē bezgalīgu ilgu laika. Pieņemot, ka šāds scenārijs tiešām būtu izpildījies, vai būtu bijis iespējams runāt par brīvo gribu. Vai eksistējot bezgalīgi ilgu laiku ir iespējams izvairīties no grēkošanas un, ja tas notiek, vai nenozīmē, ka faktiski cilvēks uz to nemaz nav spējīgs. Vēl jo vairāk, pat apziņa par to kas ir grēks nevar rasties, tāds cilvēks nekad nebūtu pieredzējis vainas apziņu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 13 , pavisam kopa bijuši: 674