Slaviks 
|
Iesūtīts:
2007.09.17 23:28:34
|
|
diletants  |
# Iesūtīts: 2007.09.19 12:54:00
Mulder,
Jā, tā var teikt. Ja atlases kritērijs ir šāds. Ja cits- tad droši vien, ka nē.
Interesanti, ka , piemēram, ir iespēja arī tiem, kas nav kristīti un iesvētīti- bērni u.c. atrasties pie altāra Vakarēdiena laikā, bet ar noteiktu zīmi norādīt mācītājam, ka viņiem nav jāsaņem Vakarēdiens- t.i. ir iespēja būt pavisam tuvu, vienlaikus ir atklāti un slēgti. Ja jēdzienu "slēgts" saprot tieši, tad arī baznīcā vajadzētu norobežojošu konstrukciju ar slēdzamām durvīm- lai norobežotu tos, kas saņem Vakarēdienu un tos, kas nē. Bet tā jau tas kļūst mazliet savādi un absurdi. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.09.19 12:57:30
diletants, nu bet protams... slēgts tādā nozīmē, ka nepielaiž tos, kas nav Kristīti un Iesvētīti... kā arī kā te Uldis norādīja - sagatavoti un ar absolūciju!
Manuprāt Senbaznīcā šī slēgtā daļa bij arī fiziski slēgta! Aiz aizkara! |
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 13:18:58
Mulder,
Nu tas jau atkal mazliet atgādina Vissvētāko vietu, kur drīkst ieiet tikai Augstais priesteris, šķiet arī tikai noteiktā laika intervālā, ar noteiktu nolūku utml. Tāpēc arī saku- jā, var būt materiāli ierobežojumi, siena, aizkars utt. -nu aptuveni kā Ctulhu piedāvā, vēl par speciāliem materiāliem piedomāt utml. Taču ne jau siena vai aizkars ko izšķir, bet noteikti kritēriji. Vēl jau bez kristības un iesvētības ir arī-...kas gatavojušies, tas gan noklusējot saprotams kā tie, kas nožēlojuši grēkus. Ja aizskars kā simbols ierobežotībai- nu var arī tā.
kaut,
Nezinu, absurds vai nē, bet Kristus Vakarēdiena iestādīšanas laikā nenorāda , vai jābūt slēgtām durvīm vai nē- nu ja kādam labāk aiz slēgtām, nu kāpēc nē. Taču nedomāju, ka slēgtas vai vaļējas durvis, akustiska siena vai aizskars izšķir to vai Vakarēdiens slēgts vai nē. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.19 13:19:22
kaut... tas arī padara dzīvi Viņa Valstībā interesantu!  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.19 13:20:00
diletants, piekrītu! |
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 13:39:54
Mulder, danke schön!
Varu vien piebilst pie iepriekšējā- kas gatavojušies- nožēlojuši grēkus un tic, ka tas ko viņi saņems, ir patiesa Kristus miesa un asinis. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.19 13:52:36
Kudī inčīgāks jautājums ir sekojošs!
Vai pie baptistiem es saņemu kristus miesu un asinis, ja viņi runā tos pašus vārdus? Ja nē, tad kāpēc nē? Kas tad padara vakarēdienu par vakarēdienu, ja Baptista izrunāts vārds tas nav?
p.s. es neeju pie Baptistiem, čista teorētiski vai viņi visi saņem vakarēdienu sev par sodu, jeb tur nemaz nav miesa un asinis, un kā mēs zinām, ka nav! |
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 15:03:56
Nu droši vien ka ticība. Vārdi vieni un tie paši, ticība atšķirīga. Vakarēdienu par Vakarēdienu padara Kristus apsolījums, kas uzņemts un pieņemts ticībā. Ja kāds "nejauši" , nezinādams šo atšķirību nokļūst baptistu dievkalpojumā un tic, ka saņem Kristus miesu un asinis tad tā arī ir. Taču tas tāds hipotētisks un abstrakts pieņēmums. Tomēr tas arī līdzīgi kā -mācītāja grēcīgums un (ne)ticība nenosaka sakramenta spēku.
Ja apzināti, eksperimenta pēc ejam- tā kā pārbaudīt, testēt- tad gan noteikti teiktu kā nē.
To vai viņi saņem sev par sodu- diez vai viņiem Vakarēdiens ir orģijas ar pārēšanos.
33 Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.
34 Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.
Kā mēs zinām , ka nav- nu kamēr viņi nav kļuvuši par luterāņiem , kas tic un apliecina, ka ir, tikmēr atliek pieņemt, ka nav. Bet , protams, katra individuālā cilvēka ticību mums neizvērtēt un neiztiesāt- vai par sodu vai nē, vai saņem Kristus miesu un asinis un nē- ja viņi saka un tic, ka nē, tad arī nē, vienkāršī piemiņas mielasts- ne bez izpratnes, kas vispār notiek, ko saņem un arī bez pārmērībām. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.19 15:14:29
diletants, tad nonākam slazdā... jo ja mūsu TA sakramentu padara par īstu nevis Dieva Vārds, tad ko TA ir spēcīgāka par Dieva Vārdu.
Bet ja Dieva Vārds ir tas, kas maizi un vīnu padara par miesu un asiniim, tad to dara arī tāda mācītāja izteikts Dieva Vārds, kas pats netic, ka tur ir meisa un asinis, arī tāds maldu mācītājs kā baptisti... arī tāda mācītāja, kas radījis veselu konfesijju, izteikts Dieva Vārds neatceļ Dieva Vārdu! Ne?
Es jautāju tikai neuzstāju! Prosto saskatu šajā vietā nekonsekvenci! |
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 15:46:53
Nu , protams, ka mēs jau nevaram zināt ko Dievs domā par baptistu Vakarēdienu. Zinām, ka viņi tic , ka tas ir piemiņas mielasts- nu tā vispārīgi un aptuveni. Vārdi vieni un tie paši. Ticība atšķirīga. Nezinu, vai tas automātiski paaugstina ticības apliecību pār Rakstiem- bet ir atšķirīga izpratne par Dieva Vārdu. Kristus jau ar mēdza jautāt- vai tu tici? un teikt...ej, tava ticība ir palīdzējusi. Kas arī nebūt nenozīmē, ka ticība ir bijusi augstāka kā Dieva Vārds. Bet tā ir bijusi nepieciešama, lai ko saņemtu. Ja baptisti netic- tas neatceļ Dieva Vārdu, bet neļauj to pieņemt. Un luterāņu ticība neko nenodrošina pati par sevi- bez Dieva Vārda. Nu aptuveni tā, neesmu teologs, arī tikai domāju un neuzstāju. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.19 16:09:51
diletants, nu skaidrs... būs jāpafunktierē par šito vairāk! |
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 16:29:50
Ctulhu,
Žēl, ka tik maz pieminēji. Variāciju jau laikam ir krietni vien vairāk. Tomēr šoreiz ņet takaja bukva. Neuzminēji.
|
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 16:38:15
Ctulhu,
Tev žēl? Rūpējies par manu ticību daudzām, biezām labām grāmatām? |
diletants |
# Iesūtīts: 2007.09.19 16:49:18
Ctulhu,
Nu izbrīns jau vienmēr tāda pozitīva īpašība. Skatiens uz pasauli bērna acīm- kā gan tas viss te notiek. Nu nezinu Ctulhu, nezinu kā izvēlamies. Bet vispār- ticība nāk no sludināšanas. Un to papildina personīgā pieredze, notikumi utml. Sējējs izgāja sēt-kāda sēkla krita tur, kāda šur. Kāda izauga, kāda nē. Ir vispār jautājums, kas ir izvēle un ko varam izvēlēties. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.09.20 13:40:01
Man liekas, diletantam būs taisnība. – Dieva vārds nav buramie vārdi, kas darbojas paši par sevi, un, kas vien tos zina un izrunā, tam ir vara. Tā jau mēs nonāktu pie kaut kādām automātiskām darbībām.
Kristību vai Svētā Vakarēdiena reizēs tiešām nav jāpārbauda mācītājs, cik viņš, piemēram, ir nevainojams, jo darītājs nav mācītājs, un viņš nav arī viens. Ir jābūt saņēmējam, jo Dievs savā vārdā nedarbojas kaut kā „principā” vai tukšumā. Tā tad ir devējs un saņēmējs, un – Kristus, kas vienīgais redz sirdis.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.20 15:05:04
Ctulhu, nu līdz pļaujas laukam visas zālītes vienādas, bet kad nāks Pļaujas Kungs, tad jau manīs... kurš būs nezālēs kurš graudos! |
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2007.09.20 15:14:45
> Mulders
"Tad jau manīs" ir pārāk nenopietni tādā jautājumā, kur figurē mūžīgas ciešanas.
Atkal lotrerija ar domām, ka "manējā loze ir pilna"? |
Tores  |
# Iesūtīts: 2007.09.21 16:44:57
Ko domājat par e- baznicu? Īsti nevaru saprast kas tur notiek.. |
Tores |
# Iesūtīts: 2007.09.21 17:08:22
un kapēc tad nedomāt? |
domātāja [87.110.177.11] |
# Iesūtīts: 2007.09.28 12:18:54
ir novērots ka kristiešiem parasti ir ir ideja, kura vāji realizēta vai nevisai laba ideja, bet labi realizēta |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
