atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Garīgais un Intelektuālais nav viens un tas pats!
Svētais
Iesūtīts: 2010.12.20 12:39:24
Uzskatu ka garīgs cilvēks ir tas, kas ir pieaudzis Dievā, bet intelektuāls cilvēks ir tas, kas daudz zina. Katrā ziņā tas nav ne tuvu viens un tas pats. Vai var būt, ka zinošs cilvēks nav gudrs? Un, ka tas, kas nav intelektuāls, ir? Ņemot vērā, ka pasaules gudrība Dieva acīs ir ģeķība un otrādāk, lūgums izteikties tikai kristiešus, kā jūs to saprotat?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .
AutorsZiņas teksts
danar
# Labojis danar: 2010.12.22 10:09:56
Svētais
Par iglitibu mineju jau ka par sekam,kas izriet no sadas domas..ka mums" japaliek par mulkiem,lai butu Dievaa gudri"
Ka doma..vai arstam pietiktu ar Jezus atzinu,vai lidotajam pietiktu ar to,kas Bibele rakstits..skolotajam utt.?Vai iedomajies kas notiktu ar pasauli,kad neviens neko citu vairs nemacitos ka tikai to,kas Bibele rakstits?Un ka doma..vai tiesam tads butu Dieva plans pasaulei?
Un par to Pavilu...vai tad vins to neteica tapec,ka bija pret Kristu taja laika...tapec vins to par zaudejumu uzskatija..salidzinosi ar tam zinasanam kuras vinam bija.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.22 11:20:38
danarTēvs Indriķis

Redzi ir runa par Dieva vaiga meklēšanu ikdienišķās un ne visai ikdienišķās situācijās, jo var saņemt neparastu vadību tajā. Kad mācekļi piedāvāja iet ko nopirkt lielajam pulkam cilvēku, tad Jēzus teica dodiet Jūs viņiem ēst un veica pavairošanas brīnumu, norādīdams, ka mācekļiem bija jāmeklē dievišķš risinājums šajā situācijā, kas bija radusies. Es runāju tomēr par nedaudz citu , nekā Jūs. Ja mēs nemeklējam savās dzīvēs to, tad mēs ejam pa iemītu taciņu, kas ne vienmēr ir Dieva vislabākais risinājums mūsu vajadzībā jeb situācijā. Es neizgudroju neko jaunu tikai norādu, ka Bībelē ir daudzi šādi gadījumi, ko mēs ikdienā kristieši reti sastopam tikai tāpēc, ka domājam , ka zinam kā jārīkojas un paļaujamies uz sava prāta gudrību, kas nav pareizi. Jēzus pārmet mācekļiem arī mazticību jūras vētrā un viļņos, ar to norādīdams, ka viņiem pašiem bija jātiek galā ar situāciju, jo vienreiz jau šādu brīnumu Jēzus viņiem demonstrēja. Tie ir tikai pāris piemēri, bet princips ir skaidrs.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.12.22 11:25:16
Svētais
Nu, un Tavs piedāvājums tātad ir izvairīties no veikalu apmeklējuma, bet tā vietā gaidīt pavērtu muti, ka Kristus visus garīgos ar maizēm un zivīm pabaros? Manuprāt, Tu kaut kādu herēzi te sludināt esi sācis.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.22 11:30:28
Aivars
es ne par to. Es ticu, ka mēs sastopamies dzīvē ar situācijām, kad Gars mūs pamudina meklēt un gaidīt uz dievišķu risinājumu. Es šobrīd atrodos tādā situācijā, tāpēc varbūt man tas ir aktuāli. Tas gandrīz vienmēr ir neparasti un brīnumaini, šis piedāvājums no DIeva. Es nedomāju, ka ikdienā mums katru dienu jāsaņem pārdabiskas lietas no DIeva, bet ir brīži, kad mums tas ir nepieciešami. Un tad, ja mēs izvēlamies iet pa savu ceļu paļaujoties uz savu prāta gudrību mēs palaižam garām dievisķos risinājumus. Nezinu kā veļ labāk to izskaidrot.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.12.22 11:58:46
Svētais
Nē, nu lūgt un gaidīt, kad Dievs to liek, ir viens. Bet ne jau velti Pāvils arī pabarās uz tiem, kas tā vietā, lai strādātu un maizi pelnītu, kusli gaida uz Kristus nākšanu un draudzes palīdzību
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.22 11:59:47
Aivars
nu jā, es to nebiju domājis tādā garā. Tā kā tam pēdējam izteikumam piekrītu protams.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.12.23 10:36:32
Sveetais, shkjiet tu to domaa tik ljoti specifiski un subjektiivi, ka iisit nevari to nokomuniceet citiem... a vai vajag?

Piemeeram tu devi piemeeru ar Gideonu vai kaadiem citiem liidziigiem izgaajieniem veesturee. Bet paskaties tachu... tas pats Gideons - vinjsh tachu bij pieredzeejis karotaajs, nebija vinji kaut kaadi tu vai es, kas zigaajushi karalaukaa kauties...

Dieva briinumi ir tur kur cilveeks uz Dievu paljaujas bet arii to, kas vinjaa ir labs no Dieva, neatmet tikai taapeec, ka nesaprot, kas tad ir tas labais vinjaa.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.12.23 11:17:41
Svētais Jošs Mulders

Lai arī mēs esam kristieši, tad tomēr kādu vēsti un Dieva vārda skaidrojumus dzirdam svētdienās, kādas grāmatas vai literatūru lasām, no tā var redzēt, cik lielas atšķirības ir starp mums. Jau domāšanas veidā, kā Svētais pat netīšām sacīja - nebiju domājis tādā garā . Runājam vienā valodā, bet nesaprotamies. Vasarsvētku, harizmātiskās u.c. draudzes dzīvo pilnīgi it kā izolācijā no "vecajām" konfesijām. Tāpat "jaunas" draudzes pa šiem gadiem ir izdevušas ļoti plašu literatūru un galvenokārt, garīgi celsmīgu, t.i.kā dzīvot Garā un staigāt ticībā. Bet tad... vienā brīdī jāattopas, ka dzīvojam pilnīgi atšķirīgās pasaulēs un jāpaiet kādam laikam lai labāk viens otru saprastu. Tas tikai parāda, ka nevajag pārāk steigties ar fix und fertig secinājumiem.

Ja jau ir laiks pajautāt, kā rīkoties labāk, pareizāk, tad vien tas liecina, ka Dievs šim lēmumam dod laiku un brīvību. (domāt, meklēt un lūgt)
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2010.12.23 12:49:39
Vispār jau Svētajam ir zināma taisnība ,kad viņš runā par pārdabiskā dimensijas vēlamību kristieša dzīvē, viņam vnk ir grūti mums paskaidrot to, ko īsti grib pateikt, ja pretnostata jēdzienus.
ja mēs izvēlamies iet pa savu ceļu paļaujoties uz savu prāta gudrību mēs palaižam garām dievisķos risinājumus. Lūk, atkal tipisks gadījums. Vnk tik abstrakti sludināt par "īpašajām jaunajām lietām, kuras varam palaist garām" ir raksturīgi videi, kurā viņš atrodas.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.23 14:32:53
RaimondsTēvs Indriķis

Varbūt man ir grūti to paskaidrot, ko vēlos pateikt un mani pārprot. Tomēr es to redzu Bībelē un tāpēc par to runāju. Tas nav atkarīgs no vides, draudzes vai grāmatām kuras lasu, jo lasu tikai Bībeli. tas nav cita iespaidā. Bet arī tad es īpaši nepārzīvoju, ja mani neuztver vai nesaprot. Ticu, ka kādam tomēr ir noderīgi un celsmīgi par to aizdomāties. šobrīd pats atrodos ļoti neprastā situācijā, un nekad nebiju domājis, ka Dievam ir tāds netradicionāls veids kā man rīkoties, jo to ar sava prāta gudrību nebūtu varējis nekādi izdomāt. Tomēr es ticu, ka es to saņēmu no Dieva un virzos šai virzienā. lai arī tas man draud ar ļoti nopietnām sekām manai ticības dzīvei, taču es labāk kā Mozus paceļu aiz astes čūsku, tādējādi parādīdams, ka esmu gatavs pilnībā nodot savu dzīvi Dieva rokās, pat pie pilnīgas neizdošanās un izgāšanās, nekā paļaujoties uz savu prāta gudrību virzīties tālāk. Mozus paceldams čūsku pierādīja, ka viņš ir gatavs mirt paklausībā Dievam, nevis iet pa savu ceļu, jo viņš jau nezināja to, ka čūska pārvērtīsies par koku viņa rokās atpakaļ. Dievs to atdeva viņam kā līdzību dodams viņam dievišķu varu, jo viņš kaut kādā ziņā ziedoja savu dzīvību, lai būtu kas būdmas pacels čūsku, lai gan zināms, ka čūska aiz astes pacelt nāvējopši tevi sakož. Tāpēc arī piedāvāju šādu tēmu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.23 15:44:36
Indrikjis nu es sapratu...

Jo kad Sveeto iekraaso stuurii ar konkreetaakiem jautaajumiem, tad jau vinjsh atmet nepareizo un patur manupraat pareizo, patieshaam te ir terminu un komunikaacijas probleema, ne ka Sveetais runaatu mulkjiibas peec buutiibas... Taakaa... aciimredzot Raimondam taisniiba, jaamaacaas mums sarunaaties vienkaarshi!
Aivars
# Iesūtīts: 2010.12.23 16:13:10
Svētais
Nu ir jau tā apcere par tām čūskām skaista. Vienīgi, nevar teikt viennozīmīgi, ka čūska aiz astes pacelta ir bīstama. Cik atceros, tad pie šīs pašas Rakstu vietas daži norāda uz kaut kādā čūskelēm, kas tādos brīžos izliekas par beigtām un sastingst. Otrs, bija tas austrāļu puika, kas visādas muļķības ar zvēriņiem darīja, kamēr uz vienas rajas uzrāvās. Tam jau dikti patika tās čuskas aiz astes celt, tikai nedrīkstot ļaut viņām pa savu rumpi augšup tīties, bet citādi īsti spēka tam lopiņam neesot tādu `presīti` uztaisīt, ka zobi pret astes galu trāpītu.
Tiesa, pie Mozus čūskas nevajadzētu aizmirst arī faraona galvasrotas noformējumu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 89 , pavisam kopa bijuši: 3954