atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Garīgais un Intelektuālais nav viens un tas pats!
Svētais
Iesūtīts: 2010.12.20 12:39:24
Uzskatu ka garīgs cilvēks ir tas, kas ir pieaudzis Dievā, bet intelektuāls cilvēks ir tas, kas daudz zina. Katrā ziņā tas nav ne tuvu viens un tas pats. Vai var būt, ka zinošs cilvēks nav gudrs? Un, ka tas, kas nav intelektuāls, ir? Ņemot vērā, ka pasaules gudrība Dieva acīs ir ģeķība un otrādāk, lūgums izteikties tikai kristiešus, kā jūs to saprotat?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.20 17:42:50
Raimonds
Ne-e. Pāvils kā reiz uzskatīdams par mēsliem visu ieguvumu , kas viņam bija pateicoties tiem panākumiem, ko viņš bija sasniedzis miesā-visiem miesas nopelniem, ko viņš bija ieguvis. Farizeju farizejs, ebrejs no ebrejiem, Bauslības lietās nevainojams, skolots pie Gamaliēla kājām. Viņš uzskata par zaudējumu to ieguvumu, ko viņš bija reiz panācis!

Fil.3:7
7 Bet, kas man bija ieguvums , to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu .

Viņš ir to zaudējis un uzskata to par mēsliem! Un nenožēlo to nenieka, jo Kristus ir pārāks! Turklāt nevar pazaudēt to, ko tu saki par spēju tikt pašam pestītam, jo tas nekad nav bijis iespējams!

8 Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem , lai Kristu iegūtu


rainars
# Iesūtīts: 2010.12.20 17:55:04
Brāļi , sapratīsim ka katram savs krekliņš tuvāk muigurai. Respektīvi ar to domāju ka katram kas ir mācījies teoloģiju vajag attaisnot savas pūles un pielīdzināties pēc Bībeles Pāvilu kurš ir bijis. Tas kas ir garīgi atdzimis un kam Dievs ir devis gudrību neko nepārmezdams , pielīdzinās vienkāršiem ļaudīm , ir jau arī izteiciens no Bībeles: Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,(Ap.d.4)
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.12.20 18:10:07
Svētais
Pāvila doma ar to vēl nebeidzas. Skatamies tālāk, kur viņš savu vēstules lasītāju aizved! 9.pants "Un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata."
Pāvila valoda ir ļoti bagāta un krāšņa ar metaforām, līdzībām, atsaucēm no Vecās Derības. Viņš izmanto ļoti plaši savas retorikas dāvanas. Savā ziņā varbūt var palīdzēt doma, ka lasot Pāvilu mēs tiekam iesaistīti tādā kā dialogā, jo visas dzīves situācijas nav iespējams aprakstīt, tāpat diez vai atsevišķi principi vai kā šeit sakāpināti izteikumi nošķirti no konteksta būtu piemēroti visiem gadījumiem.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.20 19:50:48
Raimonds
Es saprotu, ka doma turpinās un paplašinās uz ticības doto taisnību. Tā tas arī ir. Bet sākums tam visam ir tāds, ka cilvēcīgā gudrība, kas ir miesas gudrība un tās sasniegumi, nekādi nepalīdz tam, lai dzīvotu pēc Dieva gudrības ( kas ir Jēzus) , un tamdēļ visi Pāvila intelektuālie sasniegumi ar kuriem viņš lepojās pirms tam, bija uzskatāmi par mēsliem viņa paša vārdiem izsakoties.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.12.20 23:39:37
Svētais
Šo domu var saprast, bet te ir liels risks, ko arī bieži var piedzīvot, ka cilvēki it kā attaisnojoties ar ticību, nodošanos Dievam pilnībā mēģina atteikties no visa labā, kas ir bijis. Cik daudz nav šāda radikālisma. Piemēram, visu pasauli un sabiedrību pasludināt par ļaunu un pazudušu un dzīvot pašizdomātā izolācijā. Tāpat zaudējot jebkādu pozitīvu motivāciju mācīties, studēt, turpināt attiecības ar radiem, draugiem utt. No gadījuma uz gadījumā tas var atšķirties gan personīgās iepriekšējās pieredzes, emocionālā brieduma, izglītības, gan no tiem cilvēkiem, kas ir līdzās.

Bet antiintelektuālismam var piedāvāt, ko saka Vecās derības dzejas un gudrības literatūra. Piem., "piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu, mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību, lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi. Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs..." (sal.p.1:2-5)
danar
# Labojis danar: 2010.12.21 09:33:40
Svētais
Sada lidziga uzskata del es partraucu studijas augstskola...kad kluvu par kristieti,un tagad es uzskatu,ka ta ir bijusi viena liela,rupja kluda.un pie pirmas iespejas es atsaksu studijas.Es negribu piekrist tam,ko saki.Personigi sava dzive es saprotu to,ka kristietim ir jabut ljoti zinosam..ipasi saja laikmeta.un vai intelektualisms var traucet ticet Dievam...nedomaju.
Uzskatu ka ta pasaules gudriba par kuru tiek runats Bibele ir ta gudriba,kura parakstas zem virsraksta-Dieva nav.
zinoss cilveks nav gudrs,ja Dieva nebistas un Dievam netic
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.21 09:58:27
danars runaa dreebi
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.21 12:03:40
Raimonds
Pēdējam izteikumam 100% piekrītu.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.21 12:07:05
danar
es nerunāju par to, ka jāpārtrauc izglītošanās. es runāju par salīdzinošo vērtību ar Kristus atziņu. Šajā izteiksmē nekas nespēj līdzināties tam, un nekāda pasaules izglītība, gudrība un pieredze nav tā vērtas, jo Dievs saka, ka jākļūst par muļķi pasaules lietās, lai kļūtu par gudru Dieva lietās. Man pašam ir augstākā izglītība. Vai tāpēc tā ir slikta? Nē, bet salīdzinājumā ar Jēzus atziņu man tā liekas bezvērtīga. Jo Jēzū Kristū ir apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības, kas man ir nepieciešamas, lai es dzīvotu savu dzīvi dievišķā veidā.
rainars
# Iesūtīts: 2010.12.21 13:00:17
Svētais man ar runājot par gudrību ir nāciest just pārpratumus.
Cilvēkiem kuri ir mācīti liekas , ka viņus par muļķiem tur. It sevišķi kad par to runā neizglītots.
Jutīsim atšķirību starp gudrību un zināšanām , kā asrī pielietojumu.
Svētais
# Labojis Svētais: 2010.12.21 13:05:16
rainars
Tas ir atkal cits interesants aspekts. Gudrība var būt, kad zina kā pielietot zināšanas . Bet nu es šoreiz tiešām par ko pavisam citu. Ticu, ka garīgs cilvēks ir tas, kas lieto Dieva Vārda gudrību savā dzīvē, un veidus ko Dievs parāda kā dzīvē rīkoties, kas var šķist gaužām muļķīgi un neveikli, tomēr tie būs Dieva gudrības caurstrāvoti un darbosies. Es ticu, ka neviens intelektuālis nestāv tam ne tuvu klāt ar visu savu gudrību un pasaulīgām zināšanām. Tā ir Dieva priekšā muļķība, jo nav paļāvības uz Dieva gudrību un atbildes no Dieva kā rīkoties. Tad nu inteletkuālis brien pa zināmu taku un saņem zināmus rezultātus. Garīgais iet neparastu ceļu un izvēlas nesaprotamu veidu un saņem dievišķus rezultātus. Šo atšķirību es gribēju uzsvērt. Taču tēma sāka novirzīties, jo tiešām daži uzreiz apgrēcinājās un tas viņus aizskāra, lai gan nebija tā domāts.
Tēvs Indriķis
# Iesūtīts: 2010.12.21 13:49:06
Svētais Dievišķs domāšanas veids ir pilnīgi citāds.
Kā citāds? Vai kristietim ir kāda savādāka -dievišķa iespēja ievērot , piem., satiksmes noteikumus?
Jā, kristietis var palūgties Debesu Tēvu, lai Viņš tam palīdz atrisināt kādu lietu, kas pēc pasaules ieraduma nav atrisināma. Un Debesu Tēvs var savam bērnam to atrisināt.

Garīgais iet neparastu ceļu un izvēlas nesaprotamu veidu un saņem dievišķus rezultātus. Jā, un tas attiecas uz kristieša ticības pārliecību, kas pēc pasaules standartiem ir neparasta, bet dāvā mūžību. Iespējams, ka kristietis arī dzīvē vienādā situācijā šad tad rīkosies atšķirīgi nekā nekristietis. Bet arī kristietim 2x2=4, nevis 5 un nekādas samākslotas konstrukcijas pret to nepalīdz.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.21 14:10:49
Tēvs Indriķis
Principā domu tu esi uztvēris pareizi. Atrisināt lietas var tiešām dievišķā veidā ( Pētera izvešana no cietuma, statera atrašana zivs mutē, daudzu cilvēku paēdināšana ar maz resursiem utt.) Es tiešām šai gadījumā uzsvēru tieši šo. Garīgs cilvēks rīkojas dievišķā veidā, kad nepaļaujas uz rutīnveida atrisinājumiem ierastās situācijās, bet paļaujas uz Dieva gudrību. Intelektuāls rīkosies paļaujoties pats uz savu gudrību, kas nebūs dievišķa un tāpēc nebūs atrisināma dievišķā veidā. Tu vari būt garīgs - tāds kas meklē risinājumu dievišķiem ceļiem, gaidot un lūdzot uz Dieva palīdzību. Un tu vari būt intelektuāls, kas operē ar jau zināmām metodēm un sasniedz jau zināmus risinājumus, bet tie nebūs dievišķi. Mums ir jāuzmanās no tā, neksatoties uz mūsu augstajiem intelektiem, kas Dieva valstībā nespēlē nekādu lomu. Tāpēc Dievs saka, ja gribi kļūt gudrs Dieva lietās, tad kļūsti par muļķi pasaules lietās, un tā ir pavēle. ja mēs to nedaram, tad Dieva valstība šajā aspektā caur mums izplatās ļoti niecīgā mērā vai neizplatās nemaz.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.21 14:15:12
Garīgs cilvēks rīkojas dievišķā veidā, kad nepaļaujas uz rutīnveida atrisinājumiem ierastās situācijās, bet paļaujas uz Dieva gudrību.

A tu ko kvadraatvienaadojumus kaut kaa savaadaak reekjini nevis caur diskriminantiem?

Dazhkaart kaareiz atteikshanaas no zinaama risinaajuma noraadaa... eee nevis uz gariigumu, bet uz makjeniit stulbumu?

Jaaizshkjir tomeer... un tur vjaadziiga gudriiba, lai saprastu vai risinaajums ir tradicionaals, jo gudrs un cilveeki to sapratushi un taapeec to lieto, jeb tas ir tradicionaals jo cilveeki netic Dievam?

Tikai taapeec, ka risinaajums ir "tradicionaals" tas nebuut nenozimee, ka tas nav Dievishkjs
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2010.12.21 14:52:25
Svētais
Dievs saka, ja gribi kļūt gudrs Dieva lietās, tad kļūsti par muļķi pasaules lietās, un tā ir pavēle

Kurā vietā Rakstos tā ir pavēle?

Danar pareizi sacīja, ka šādas mācības nekritiski pieņemot var nodarīt daudz sāpju sev un citiem. Ne viens vien, savā kristiešu naivumā tā arī izdara, it kā labu gribot, atsakās no mācībām, darba, aiziet dzīvot sazin kur un tad, kad vienā brīdī attopas, un tad jau var kost pirkstos . Protams, sludinātājs var aizbildināties, pats esi vainīgs, par maz ticības!

Vai drīzāk Rakstos vairāk nav runāts par aicināšanu, kur Dievs aicina visus, nešķirojot cilvēkus? Pāvils par gudrību un ģeķību runā paradoksos, tāpēc mums jāņem vērā viņa izteiksmes veids. Piemēram, Pāvils runā par Dieva gudrības ģeķību. "Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka. Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros." (1.Kor.1:25-27)
Svētais
# Iesūtīts: 2010.12.21 16:23:35
Raimonds
Vispār viss kas Rasktos teikts no Dieva ( Jēzus) uz cilvēkiem ir pavēle. Vai tad tā nav?Citādi kā lai paklausam? Vai mums ir izvēle? Tā jau varam nonākt līdz tam, ka paši izspriežam kas ir un kas nav no Dieva uz mums sacīts!

1. Kor. 3:18 Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim , lai tas kļūtu gudrs.

Nepievil sevi .


Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.21 16:31:12
Vispār viss kas Rasktos teikts no Dieva ( Jēzus) uz cilvēkiem ir pavēle.

BS

Citādi kā lai paklausam?
Tieshi tam vajadziigs Intelekts - izfiltreet un atshkjirt narratiivu no imperatiiva

Vai mums ir izvēle?
Izveele uz ko? Pret paveeleem nee... Bet izfilmeet kas ir paveele, un kas ir paskaidrojums, papildinaajums, teelojums, narratiivs... tas ir jautaajums par to vai tu vispaar speej textu izlasiit un saprast kas tajaa rakstiits.

Tā jau varam nonākt līdz tam, ka paši izspriežam kas ir un kas nav no Dieva uz mums sacīts!
Nee taa mees nonaakam pie taa, kad speejam izsveert kas ir svariigs un buutisks, kas ne tik svariigs un kas ir narrativis un kas ir imperatiivs...

Tieshi tas, ka tu visu textu uztver par paveeli paarveersh tavu teologjiju absoluutaa absurdaa
Svētais
# Labojis Svētais: 2010.12.21 16:44:07
MUlder, tavam skaidrojumam Jošs Mulders # Iesūtīts: 2010.12.21 14:15:12 100% piekrītu.

Es runāju par ne visai ikdienišķām situācijām no tā aspekta, kad ir vajadzīgs dievišķs risinājums. Lai gan man jāpiemin , ka arī ikdienas rutīnas situācijās var būt divējādi risinājumi viens dievišķs , otrs miesiskās prāta gudrības. Ir jābūt izmaņai, lai to saprastu vai tas nāk no Dieva vai ne. par piemēru ir Dāvids, kas karoja karus un divās vienādās situācijās, kad uzvara bija viņa, viņš lūdza Dieva gudrību kā izvest šo karu, un abās reizēs saņēma atšķirīgus risinājumus. Ja nebūtu prasījis, ūn būtu gājis pats, iespējams, būtu zaudējis.

19 tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs doties augšup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?" Un Tas Kungs atbildēja Dāvidam: "Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!"

Dieva gudrība kā rīkoties, nevis Dāvida vara un spēks. Jo Viņš prasīja Dievam. Viņš varēja pēc šīs uzvaras kļūt augstprātīgs un nākamajā cīņā doties ar joni uzvaras garšas vadīts, bet arī tad viņš prasa Dieva gudrību un saņem to.

23 Un Dāvids jautāja To Kungu, un Tas Kungs atbildēja: "Necelies un neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku pudura!
24 Un, kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pasteidzies, jo tad Tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu karapulku."
25 Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezera apkārtnei.

Tāpēc mums ir jāuzmanās, ka mēs nepaļaujamies uz sava prāta gudrību. Sal. pam. 3:5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,



rainars
# Iesūtīts: 2010.12.21 18:22:21
man ir pienjemams Svētais viedoklis. Saaku to ar vien saprast un pielietot sava dziivee. Nu kaa jau visiem maacekljiem ir taa ka ne viss izdodas, bet paldies Dievam par daavaatu ticiibu unpaljaaviibu, kuru ieguustu no rakstu lasiishanas un citu kristieshu lieciibaam.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2010.12.21 19:57:50
Svētais Dieva lietās, tad kļūsti par muļķi pasaules lietās, un tā ir pavēle. ja mēs to nedaram, tad Dieva valstība šajā aspektā caur mums izplatās ļoti niecīgā mērā vai neizplatās nemaz.
Zini, maz interesē tās Dieva lietas, kādas nu Viņam tur ir, izņemot to, ko nu Viņš mums darījis zināmu - par Savu Dēlu. Nekas no tā nav bijis atkarīgs no mums, bet ir pilnīgi Dieva iniciatīva.
Valstība šajā aspektā- baigā abstrakcija sanāk. Kas tad tā Valstība ir? Kāda ezotērisks ieskats par lietām aiz mākonīša? Vai tomēr Dieva klātbūtne caur kuru Viņš mūs uztur līdz mūžībai - ar evaņģēliju, sakramentiem, lūgšanu.
Ir noderīgi runāt konkrētā valodā , nevis kā tiem sludinātājiem, kas runā par īpašajām jaunajām lietām , ko nu Dievs darīs.
Bet patiesībā tas ir tikai viņu vides reliģiskais žargons. Kaut kas jau jāpasaka tai sludināšanas sapulcē.

Interesanti, kad apustulis Pāvils runā par dievišķajām lietām, kas saistītas ar pestīšanas Atklāsmi, viņš runā ļoti augstā valodā, bet kad - par kristieša ikdienas dzīvi - ļoti vienkārši.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 65 , pavisam kopa bijuši: 2757