atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi pašcieņa...
Sandija
Iesūtīts: 2007.09.03 18:15:30
kā tas savienojas ar lepnumu, pazemību? Vispār - kas ir pašcieņa (no kristīgā viedokļa)?
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Sandija
# Iesūtīts: 2007.09.05 16:56:26
Pastāstiet savas domas - neturiet sveci pagultē.
Konkrēts piemērs. Firmas priekšnieks atļaujas citu cilvēku klātbūtne rupji apsaukāties uz savu darba kolēģi, kura ir kristiete. Kā viņai vajadzēja izturēties (reaģēt), lai tas neatkārtotos? Jo patiesībā bija tā, ka viņa klusēja un neatbildēja, un tagad tas jau ir kļuvis šim vīrietim par paradumu - jo tā viņš var izlādēt savas negatīvās emocijas.
Un vēl daudz ļoti līdzīgu gadījumu ir dzirdēts no alkoholiķu sievām, par attiecībām ģimenē. Arī kristiešu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.05 16:59:34
Situāciju nezinu neko nevar pateikt.
Varu pieļaut situāciju, ka es būdams stiprs, ļauju vārgulim uz sevi izlādēties, tā varbūt viņš neizlādēsies uz savu sievu un bērniem, kas nav tik stipri kā es!
Bet... nu zīlēt visi mēs mākam. Un domāt, ka Kristieši ir kaut kādi Titāni jau... nu nezinu... visi mēs cilvēki, grēcinieki, ar savām vājībām ar saviem dēmoniem un grēkiem!
Taču mums ir Jeruzālemes apsolījums! Uz to var paļauties visās bēdās un visos mūsu trūkumos!

Varbūt pietiktu vienkārši ar priekšnieku izrunāties kā ar cilvēku, paskaidrot, ka viņa rīcība sāpina, likt saprast, ka tu arī esi cilvēks...
Sandija
# Iesūtīts: 2007.09.05 17:01:49
Un kā šajā gadījumā ir ar "pagriez otru ausi"?
ziile [193.68.69.20]
# Iesūtīts: 2007.09.05 18:08:55
Viens variants būtu, piemēram, tā izteiksmīgi paskatīties (vismaz es tā domāju)
Tādā situācijā, kad viens izturas rupji, bet otrs to lēnprātīgi pacieš, apkārtējiem (vismaz saprotošākajiem) apmēram ir skaidrs, kuram ir taisnība, bet kuram nav. Man tā liekas.
Lutera Lielajā Katehismā par 4. bausli lasīju par pretī nestrīdēšanos vecākiem (kas ietvertu arī priekšniekus), arī tad, ja viņiem nav gluži taisnība. (Pašlaik precīzi neatceros to formulējumu.)
Zināmā mērā piekrītu Mulderam - ja vari savaldīties, tā ir stipruma pazīme. Nu, bet tam stiprajam, protams, diez ko patīkami tas nav...
Salamana pamācībās atradu tādu vietu: "Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju, ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli." T.i., šķiet, tāds sirdīgums ir lipīgs. Protams, dzīvē sastopamies ar dažādiem cilvēkiem,un bieži no tā nevar izvairīties;varbūt te domāts, ka [b
ziile [193.68.69.20]
# Iesūtīts: 2007.09.05 18:09:41
...varbūt te domāts, ka bez vajadzības nevajag ar dusmīgajiem kontaktēties?
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.09.06 08:58:45
zauram reizēm šķiet, ka lepnības pretmets ir nevis pazemība, bet pašcieņa, jo no tās tad arī izaug patiesa pazemība. Pašcieņa ir zināt, ka tu esi Dieva bērns - ne labāks, ne sliktāks par to, kādu tevi redz Dievs.
No kā izriet tas, ka, pirmām kārtām, šefam nav tiesību kliegt. Tas gan šefus neattur no tādām izdarībām.
Zaurs būtu pajautājis - vai jūs beidzāt kliegt un tagad var sākt strādāt? Bet tam vajag daudz aknu un lielu dieva žēlastību. Bet ja terorizē un neko īsti nevar darīt, tad ir jāiet prom - jo nesabeigti nervi ir vērtīgāki par daudz naudas.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.09.06 09:58:19
Sandija - optimaala metode to prieksnieku padariit smiekliigu visu paareejo aciis. Izjokot. Reageet uz vinja izdariibaam ar humoru.
Man gan nav sevišķas pārliecības, ka tas darbosies, vēl jo vairāk, `reageet uz vinja izdariibaam ar humoru` defaultā neietver padomu, KĀ tieši to darīt...
Sandija
# Iesūtīts: 2007.09.06 12:45:29
Zaurs Pašcieņa ir zināt, ka tu esi Dieva bērns
Vai šeit mūs (kristiešus) nevelk uz lepnuma pusi - jo lūk, mēs taču esam Dieva bērni, izredzēta tauta - un līdz ar to esam pārāki par citiem. Un tas pat šeit - forumā - ir nedaudz jūtams.
Un tad vēl - jautājums.
Alkoholiķu ģimenes. Tas ir, kad vīri ir nodzērušies. Loti daudz ir dzirdēti jautājumi no sievām - vai tad kad vīrs ir piedzēries un terorizē visu māju, arī ir jāpaklausa vīram? Kad viņš lamā sievu, dzen no mājām laukā utt., kā rīkoties sievai?
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.09.06 13:00:29
Sandija
Nu.. dieva bērns, izredzētība... tas vairāk kā atbildība nekā avots lepnībai - jo tuvāk kristietis ir Dievam, jo mazāk iespēju lepnībai - Dievs dvēseli rāda tādu, kā tā ir, ar visām... ēnas pusēm un tā. Domāju, ka tas tāpat skaidrs.
Ja es esmu kristietis, no izredzētās tautas, tad man ir arī savs darbiņš šai pasaulē darāms - ar savu uzvedību un esmi jārāda Kristus tiem, kuŗi to vēl nepazīst.

Pazemībai nav nekā kopīga ar sevis iznīcināšanu. Tādējādi sieva, kas ļauj vīram sevi un bērnus iznīcināt, laikus no tāda terora nebēgdama, nebūt nerīkojas kristīgi.
Ja nav iespējams vīru vest pie prāta, ir jāiet prom. Jo ģimene ir kontrakts starp diviem - viens (vīrs) solās mīlēt sievu kā Kristus mīlējis draudzi, bet otra (sieva) - paklausīt vīram kā pašam Kristum. Ja viens nepilda kontraktu, vai tas jādara otram? Jo nepildīts kontrakts ir lauzts.
Un kad ir prom, tad, no drošības, var aizlūgt un lūgties cītīgi, lai vīrs nāk pie prāta.
Jo kur ir redzēts, ka Kristus lietotu alkoholu un mocītu savu draudzi? Vai dzītu viņu no mājas laukā vai citādi pazemotu? Viņš, gluži pretēji, saka - nāciet pie manis visi, kas esat apbēdināti un kam nasta nesama, es gribu jūs atvieglināt.
Droši vien dižajiem teologiem šī mana atbilde šķitīs traki dīvaina.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.06 13:13:54
kaut... Skat Nābalu un Abigailu!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.06 13:24:19
Kaut... iet gan
http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php
http://www.ebaznica.lv/ebibele/
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.06 13:27:00
kaut... vienmēr esmu teicis, ja sievu mīlēsi, tad viņa paklausīs aiz prieka, ne aiz pavēles! Un skaidrs, ka arī mīlēt nevar aiz pavēles, bet aiz dabiskās dievbērnības! Tā kā sieva/vīra attiecības patiesi tādas kā Dievs pavēl ir tikai tad, kad Dievs apžēlo
Sievietes nevajag saprast, viņas vajag mīlēt... tad pretīm būs 100kārtīga atdeve visās dzīves sfērās, jo galu galā viņas ir radītas kā Vīra palīgs, kas viņam der, tātad viņām arī ir līdzekļi šajā misijā!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.06 13:42:01
kaut... bet tur var mācīties no Abigailas vienkāršu lietu... viņa tak atklāti nenostājās pretīm vīram, bet darīja kā nāks par labu viņas ģimenei vienalga! Klausīja Dievam!
Problēma ir tajā, ka, ja vīrs ir grēka varā, tad sieva var izdomāt, ka grēks ir labs iemesls lai novērstos no grēcinieka. Te tā demarkācijas līnija!
Jo ja tā ved līdz galam, tad vispār... kamdēļ palīdzēt grēciniekam... Jeb kur ir grēka robeža, kad man ir jānovēršas!
Sandija
# Iesūtīts: 2007.09.06 16:57:14
Gribu dzirdēt vēl jūsu domas.
Vīrs dzer, lamā sievu un viņa "dod", protams ar vārdiem, vīram pretī un abi ir it kā līdzsvarā. Un tad sieva, kristīgu draudzeņu ietekmēta, sāk klusēt tādās reizēs. Vīrs līdz ar to kļūst arvien rupjāks un brutālāks, sākas pat fiziska izrēķināšanās, bet sieva klusē. Un tā tas turpinās vēl tagad.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.09.06 16:58:31
Gribu dzirdēt vēl jūsu domas.
Vīrs dzer, lamā sievu un viņa "dod", protams ar vārdiem, vīram pretī un abi ir it kā līdzsvarā. Un tad sieva, kristīgu draudzeņu ietekmēta, sāk klusēt tādās reizēs. Vīrs līdz ar to kļūst arvien rupjāks un brutālāks, sākas pat fiziska izrēķināšanās, bet sieva klusē. Un tā tas turpinās vēl tagad.

Te jau ļaudis ar šķiet Zauru priekšgalā pareizi izteicās - TĀDA laulība nav jāsaglabā, jo tā jau sen vairs nav laulība.
Sandija
# Iesūtīts: 2007.09.06 17:06:16
Nu bet šķirties jau nav tik viegli, un ja vēl mazi bērni. Sieviete ļoti labi apzinās, ka vienai audzināt bērnus ir grūti. Un tādu ģimeņu ir daudz, kur sievietes pacieš vīra rupjību. Bet es gribu zināt jūsu domas tieši no kristīgā viedokļa. Jo iznāk tādus jautājumus diezgan bieži pārspriest, un tad nu cilvēku domas dalās.
vilks
# Iesūtīts: 2007.09.06 17:18:19
Manas domas ir,ka sievai ir jāpasaka,ka viņai tāda situācija nav pieņemama un arī bērniem tā dara pāri,un tad lai vīrs izvēlas-palikt un mainīt savu rīcību,vai doties prom. Protams,vēlams ir domāt arī par materiālo pusi,bet nu ir dažādi veidi,kā to risināt. Jo vai ir jēga lielākas bērnu materiālās labklājības dēļ upurēt bērnu psihi,kas šādā ģimenes situācijā tiek traumēta? Tomēr es negribu šādu risinājumu nevienam uzspiest,tas vnk ir mans viedoklis.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.09.06 17:37:35
Šī ir viena ļoti interesanta tēma. Redz, Jāzus mums mācīja, ka būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Varbūt man var pārmest mazliet brīvu eksegēzi, bet es te izdaru dažus secinājumus:
1. Tuvākmīlestība no mums tiek prasīta tikai tajā apmērā - kādu to pazīstam. Un tas mērs ir, nu jā, šis vārds jums var nepatikt, bet cita nezinu - patmīlība. Šajā vārdā šeit ietveru to lielumu, cik vērtīgs cilvēks jūtas pats savās acīs, jā tagad to laikam sauc par pašvērtējumu.
2. Tātad tu nevari savu tuvāko mīlēt lielākā apjomā, tālab tas, kurš saka, ka viņš sevi ienīst, bet mīl bērnus, vai atkal: man no dzīves pašam neko nevajag, es visu ziedoju citiem" ir vai nu melis un liekulis, vai arī vienkārši nesaprātīgs cilvēks, kurš neapzinās savu rīcību. Bieži vien šādu cilvēku rīcība arī pret citiem drīzāk ir naids nevis mīlestība. Kaut kas līdzīgs ir teikts par brāļu mīlestību 1. Jāņa vēstulē: Tas, kurš teicās mīlam Dievu, bet ienīst savu brāli, ir melis, jo kā tu vari mīlēt Dievu, kuru tu neesi redzējis, ja tu nevari mīlēt brāli, kuru tu esi redzējis? (Citāts pēc atmiņas).

Te ieprieks Zaurs jau dikti pareizi par to izteicās - lepnības pretmets ir nevis pazemība, bet gan pašcieņa. Bet reizēm šīs divas lietas ir grūti atšķirt gan pašam sevī, gan arī citos.
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.06 19:25:36
Problēmas var būt vienādas, bet atrisinājumi vienmēr būs dažādi. Vai kāds var Rakstos atrast divus pilnīgi vienādus piemērus, kā Jēzus dziedināja slimos. Katru reizi savādāk... Arī šeit neviens nevar dot pareizo recepti, kā kurā gadījumā rīkoties. Taču, kas mani visvairāk izbrīna cilvēkos- ka viņi problēmu pamana tikai tad, kad jau ūdens mutē smeļas. Problēmas ir jārisina tad, kad tās vēl nav īsti par tādām nosaucamas... un tās nekad pašas no sevis arī nemazināsies. Nu ir cilvēki, kuriem ir talants palīdzēt ar padomu. Nu tad pie tāda arī jāgriežas, bet kļūdas uz zurrā arī nav pareizi risināt.
Sandija
# Iesūtīts: 2007.09.06 21:13:23
Zaurs Pašcieņa ir zināt, ka tu esi Dieva bērns
Paturpini, lūdzu, šo savu domu, kā tas ir reali dzīvē...
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 125 , pavisam kopa bijuši: 35548