atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristietība nav reliģija ( doktrīnu kopums) , tās ir attiecības ar personu Jēzu Kristu.
Svētais
Iesūtīts: 2010.10.21 14:10:43
Vai šim apgalvojumam var piekrist?
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Svētais
# Iesūtīts: 2010.10.21 14:11:05
Diskusija tikai ticīgajiem.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.21 14:24:01
Attiecības, Svētais , ir žurnāla Cosmopoliten izdomāts jēdziens lai apzīmētu to, ko saistībā ar neprecētu vīriešu un sieviešu kopdzīvi agrāk sauca par civillaulību.
Bet jēdziens - attiecības, atšķirībā no civillaulības, kas lielākajai daļai bija tik pat nopietnas cik oficiāla laulība, ļāva šo īstermiņa kopdzīvi relativizēt, kas arī ir visai tuvu angļu vārdam. (Man pašam ir kaimiņieme, kuras attiecībām ir nojucis skaits.
Un visi puiši šai švilpastei gadās tādi normāli.)

Tā kā vārds `Reliģija` ir pilnīgi vietā, apzīmējot kristieša `attiecības` ar personu Jēzu Kristu, kuru arī nevar atpazīt kā Īsto ( bez precizējuma sanāk tikai persona Jēzus ar uzvārdu - Kristus, ar kuru mums nez kāpēc būtu jābūt attiecībās ) gluži bez biblisku doktrīnu kopuma ( Patiess Dievs un patiess Cilvēks, par mums cietis, miris un Augšamcēlies! ) , vai ne. Tā kā doktrīna mums precizē, par ko vispār iet runa.
Secinājums - virsrakstā minētais pieņēmums ir salīdzinoši nesenu kustību visai mākslīgs pretnostatījums, bez kura varētu iztikt.
S.R...
# Iesūtīts: 2010.10.21 15:29:51
Svētais
paskaidro lūdzu, ko Tu saproti ar šo vārdu salikumu - attiecības ar personu Jēzu Kristu.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.10.22 15:41:44
S.R...
Es saprotu tā. Ja no tavām attiecībām ar Kristu izriet svētdzīve un baušļu ievērošana, tad tas ir pareizi. Bet uzskatu, ka nav pareizi, ja mēs cenšamies ievērot baušļus, un tādā veidā panākt attiecības un izpatikšanu Kristus priekšā. Tāpēc, ja ievērojam mūsu reliģijas doktrīnas dzīvojot svētu dzīvi, ne ar ko daudz neatškiramies no farizejiem, kas dzīvoja supersvētu dzīvi, tomēr Jēzus norādīja uz viņu paštaisnību kā grēku. Mēs varam dzīvot svētu dzīvi, bet pie visa tā nemīlēt Dievu kā personu un nebūt ar Viņu personiskās, tuvās un intīmās attiecībās. Taču no otras puses mēs nevaram nemīlēt Dievu un nedzīvot svētu dzīvi, ja mīlam Viņu tad dzīvojam svēti.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.22 16:15:49
Sveetais neva rpiekrist

Kristietiiba ir GAN Attieciibas ar Kristu GAN doktriinu kopums!


Un vai shis tavs apgalvojums pats nav dogma?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.22 16:18:00
Sveetais, manupraat kaut kaa pavisam diivaini lieto dazhaadus jeedzienus "sveeta dziive" "doktriina" "attieciibas"...

Un "miileet Dievu" nav nekaada abstrakcija, bet visai reaala padariishana...
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.10.22 16:23:28
Svētais Ko darīt tiem, kas nealkst pēc "Dieva mīlestības"? Tiem, kas nealkst personiskas attieksmes ar Dievu, neizjūt pēc tādas ne mazāko vajadzību? Ievērot vai neievērot bauslību?
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.10.22 16:46:35
Bauslības ievērošanu varētu uzskatīt par cilvēka pienākumu. Problēma rodas tad, ja mēs izpildam šo savu pienākumu, gaidot par to kādu atlīdzību. Pat atlīdzību mūžīgas dzīvības veidā. Jo tikumiska rīcība, kas veikta savtīgu interešu vadīta, t.i. atlīdzības dēļ, pārstāj būt tikumiska rīcība. ... . Eh, grozies kā gribi, bet tikai ateists ir spējīgs uz tikumisku rīcību! Jo faktiski viņš vienīgais spēj būt neienteresēts savas rīcības rezultātā, jo viņš nekrāj punktus un bonusus, lai pēcnāves dzīvē tā ērtāk iekārtotos. ... . Starp citu, Pastarā tiesā taču netiesās katru par to, cik karsti viņš ir mīlējis/nemīlējis Jēzu un cik intīmā tuvībā bijis ar To, bet gan par to, cik lielus mēslus viņš ir sastrādājis pa Zemi tekalējot.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.22 16:58:14
Duksis, tev ir tasiniiba attieciibaa uz pirmo un nav taisniiba attieciibaa uz otro, ibo tieshi taa arii ir, ka Debesiis netiek deelj kaut kaadiem sakraatiem punktiem (tas ir RKB maaciiba, bet mees te Luterisko maaciibu paarstaavam), bet gan tiek debesiis aiz zheelastiabs.

Pasham Kristum ir viens fragments Rakstos, kur vinjsh saka, ka tad, kad buusiet izpildiijushi juusu pienaakumu (bausliibu), tad vareesiet teikt - mees esam necieniigi kalpi, jo esam dariijushi ne vairaak kaa bij muusu pienaakums - un patiesi par to nepienaakas ne tikai muuzhiigaa dziiviiba, bet arii nekas cits... jo mums nepienaakaas atliidziiba par to, ka mees esam cilveeki... jo taa ir muusu buutiiba.

Taadeejaadi Kristietiiba maaca, ka debesu valstiiba mums tiek pieshkjirta deelj muusu moraalaas riiciibas, bet gan otraadi... muusu moraalaa riiciiba izriet no muusu extendeetaas Dievishkjaas daavanas kas mums dota Kristuu un moraala riiciiba ir taas sekas!

Un kas interesanti... ateisti nevar buut moraali, ibo nekad nespees izpildiit pirmaa galdinja baushljus lai kaa censtos.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.22 18:01:53
Svētais , ar to intīmo, personisko un tuv o vs. reliģisko un dogmatisko, tu par daudz iebrauc vecāku jēdzienu pretī nostādīšanā jaunajiem.
Ne velti par svētajiem normāli kanonizeja tos kristiešus, kas dzīvoja - taviem vārdiem - intīmu, personisku un tuvu dzīvi Kristus klātbūtnē.
Bet sauca viņus par reliģiskiem un viņi bija visai dogmatiski.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.10.22 18:23:33
Es gan šoreiz piekrītu apgalvojumam!
Galvenajos vilcienos piekrītu.
Pats gan nespēju savas attiecības ar Dievu sadalīt atsrevišķi attiecībās ar Radītāju, ar Pestītāju un ar Sv.Garu. Man tas ir viens vesels, bet principā apgalvojums ir tuvu patiesībai.
Kriestietība nav reliģija.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.22 18:49:36
Vēl viens. Viss atkarīgs kā lasi šo plaši tulkojamo jēdzienu un ko ar to saproti. Tāpēc kristietība vienam ir bet citam nav - reliģija.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.10.22 20:06:15
indriķis (labs)
Redzi, ja tu uzturi attiecības ar personu, nevis ar reliģisku dogmu, tad tas tomēr ir citādi, nekā tad, ja tu par varītēm centies izpildīt kaut kādus likumus, lai izpatiktu šai personai? Uzturēt, veidot, kopt attiecības ar Kungu savā ikdienas dzīvē tas ir savādāk , nekā sekot kaut kādiem noteikumiem.

Tajā pat laikā es nenoliedzu visus dotos likumus, kas man palīdz zināt mana Kunga attieksmi pret lietām. Uzzinot tos, es cenšos tos ievērot, bet ne tāpēc, lai iegūtu attiecībām labvēlīgu pamatojumu, jo attiecības neveidojas ievērojot likuma jeb bauslības pantus. Tās veidojas izejot no tavas atklāsmes par Dievu un Jēzu Kristu kā personu, kas ir kaut ko izdarījis tavā labā, un tādā mērā kādā mēs spējam to aptvert, tādā pakāpē mēs iepazīstam šo personību.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.10.22 20:08:15
Svētais
Nesaprotu, kas ar mani vai Tevi notiek, bet es Tev piekrītu!
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.10.22 20:11:26
PapucsA tu paskaties spogulī...vai virs galvas nav kas līdzīgs oreolam...moš svēts paliec
Papucs
# Iesūtīts: 2010.10.22 20:12:47
Džonijs
Paskatījos, pirmais, ko pamanīju - bārdu dzinu tikai vakar
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.10.22 20:16:06
PapucsPar bārdu neuztraucies...visi svētie ir ar bārdām
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.22 20:20:09
Svētais,

tas ko tu saki ir pareizi, taču man šķiet ka tu mēģini pretnostatīt saldu medu dzeltenam medum... sakot, ka medus ir nevis dzeltens bet salds...

"Attieciibas ar personu X" un "Doktriina" tie nav antonīmi, tie ir taxonomiski absolūti dažādi vārdi.

Tātad ja tu nenoliedz Kristus likumus, tad tu nenoliedz doktrīnu, ja tu nenoliedz doktrīnu tad pat pēc tavas reliģijas definīcijas, tu piekrīti, ka Kristietība ir reliģija... Protams, reliģijas definīcija ir cita, bet šoreiz tas lai paliek.

Un doktrīna ir nevis priekšraksts, bet gan elementārs secinājums no Dieva Vārda... Kā indriķis rakstīja - doktrīna par Kristus dievišķo dabu, par Trīsvienību, par grēku un bauslību u.c. lietām... tās visas ir neatņemamas sastāvdaļas šīm attiecībām ar Kristu, esot tajās tu kaut ko par viņu uzzini, tu uzzini par viņa uzskatiem etc... tas viss ir doktrīna.

Un jā protams... Rakstu zināšana vēl nav pestīšana... Kā pats Kristus teica - Jūs meklējat rakstos, un tie ir kas dod liecīb par Mani, bet jūs negribat nākt pie manis...

Šī doktrīna, kuru tu noraidi, ir tā, kas mūs aizved pie šīs personas... jo Visu Rakstu atslēga ir Kristus... doktrīna ir liela ugunīga ceļazīme, kas norāda uz Kristu.

Protams, ja tu uzskati, ka tas viss vairs tev nav jo tu jau esi Kristus azotē... nu burvīgi... protams, tas tev nekādīgi netraucē nepildīt un noraidīt Kristus pavēli kristīt... tai skaitā mazus bērnus Bet nu nekas... nevar viens cilvēks visā pilnībā Kristu aptvert.
S.R...
# Iesūtīts: 2010.10.23 09:09:58
Svētais
Ja no tavām attiecībām ar Kristu izriet svētdzīve un baušļu ievērošana, tad tas ir pareizi. Bet uzskatu, ka nav pareizi, ja mēs cenšamies ievērot baušļus, un tādā veidā panākt attiecības un izpatikšanu Kristus priekšā. Tāpēc, ja ievērojam mūsu reliģijas doktrīnas dzīvojot svētu dzīvi, ne ar ko daudz neatškiramies no farizejiem, kas dzīvoja supersvētu dzīvi, tomēr Jēzus norādīja uz viņu paštaisnību kā grēku. Mēs varam dzīvot svētu dzīvi, bet pie visa tā nemīlēt Dievu kā personu un nebūt ar Viņu personiskās, tuvās un intīmās attiecībās. Taču no otras puses mēs nevaram nemīlēt Dievu un nedzīvot svētu dzīvi, ja mīlam Viņu tad dzīvojam svēti.

tevis teiktajā saskatu pretrunu. manuprāt visai būtisku kristīgās ticības pamatnostādnē.
Mēs varam dzīvot svētu dzīvi, bet pie visa tā nemīlēt Dievu kā personu
vai cilvēks pats saviem spēkiem var piepildīt bauslību?dzīvot svētu dzīvi? vēl jo vairāk, ja to pildīt neaicina visu baušļu kopsavilkums - Mīlestība?
es teikšu - viennozīmīgi - NĒ!
arī tad, ja ko spējam dzīvojot kopā ar Jēzu(kā tu saki, intīmu dzīvi) tas viss ir pateicoties Viņa nopelnam.
varbūt vienkārši jāmaina virziens. skatijumā. ne cilvēks ko spēj vai var, bet tikai Dieva Žēlastība. un tās saņemšanai ir skaidri norādīti Avoti - Sakramenti. kas no tā izriet? - kristietis Baznīcā, pildot Liturģiju un (visā pazemībā!)ievērojot savas Baznīcas mācību pieaug ticībā, žēlastībā, svētumā. ja kāds domā, ka saldsērīgas nopūtas meditējot par Kristu ir kāda ļoti liela svētuma pazīme, tad es gan neesmu šī cilvēka tiesnesis, bet baidos, ka līdz auzām vairs nav tālu.
pie šī visnotaļ reliģiski dogmatiskā domāšanas veida nonācu meklējot patiesas attiecības ar Jēzu Kristu.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.10.23 14:34:44
S.R...
farizeji ir uzskatams piemers, kas pildija bauslibu loti augsta mera un pakape, dzivodami svetu dzivi, bet tomer Jezum vini nebija labpatikami...Es nerunaju par to, ka cilveks saviem spekiem spej kaut ko piepildit...runa bij par citu..
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 49 , pavisam kopa bijuši: 1181