atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Eitanāzijas legalizēšana
Kasitis
Iesūtīts: 2010.06.18 14:02:04
Noskatījos filmu 2010 gada filmu " You Don`t Know Jack" ar Al Pačīno galvenajā lomā.

Filma ir balstīta uz reāliem notikumiem.

Tā stāsta par amerikāņu ārstu Džeku, kas palīdzēja saviem neārstējami slimiem pacientiem aiziet no dzīves, kā arī cīnījās par eitanāzijas legalizēšanu.

Protams, filma ir tendencioza un aizstāv tikai eitanāzijas atbalstītāju viedokli.

Tomēr tā lika man aizdomāties par to, kādai ir jābūt manai nostājai šajā jautājumā.

Protams, es kā kristietis nedrīkstu veikt eitanāziju, kā arī nedrīkstu jelkādu citu cilvēku pamudināt to darīt.

Jautājums ir - vai man kā kristietim ir jācīnās pret to, ka neglābjami slims cilvēks vēlas pārtraukt savas mocības civilizētā veidā?

Protams, mums kā kristiešiem ir jādara viss iespējamais, lai šādiem cilvēkiem tiek nodrošināta psihologa palīdzība, maksimālā medicīniskā palīdzība un pats galvenais – iespēja dzirdēt Dieva vārdu un iegūt mūžīgo dzīvību.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:09:11
Alfrēds [85.15.232.34]
Atbildēšu kristiešu vietā: Dievam lūgt savu nāvi drīkst un tas nav grēks. Tik un tā lūgšanu beigās ir obligātā frāze: "bet lai notiek Tavs prāts", kas faktiski anulē visu lūgšanu kā kautkādu prasīšanu, padarot to par tīri infromatīvu lūdzēja iespējamo vēlmju izklāstu ar beigu piebildi "ai, dari kā tev pašam labāk patīk, man pofig".
Attiecīgi sev galu padarīt nedrīkst, taču ja tu ņemsi un salīmēsi pleznas - značit tāds bija Dieva plāns attiecībā pret tevi.
Godīgi sakot - ja nesalīmēsi un turpināsi mocīties - tas laikam arī rada to kognitīvo disonansi, jo sanāk ka Dieva plānā ir tevi vēl diktāk pamocīt... kas savukārt nesaskan ar paša Dieva aprakstu...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:09:16
Kurš būs tas, kurš novērtēs - šis ir izņēmuma gadījums un šeit ir jāierosina "whatever"? Un... kāds nafig būs pienākums kādam šo "whatever" risināt?
/es mērķēju uz to, ka lemt par izņēmumu - lems citi, kuriem gar šo izņēmumu nav nekādas daļas, un nekādas ieinteresētības, ne izņēmumā, ne izņēmuma risinājumā. Un kāds vispār tad pamats domāt, ka izņēmums tiks risināts?/


Tieši tāpēc es vispār esmu pret eitanāziju. Tā vietā attīstīt paliatīvo aprūpi. Bet vieglāk ir uzjaukt pareizo ķīmiju un cilvēks sāpēs ir gatavs uz visu, lai tikai sāpes pārtrauktu... kudī grūtāk ir nodrošināt paliatīvo aprūpi kas ir cilvēka cienīga - tur vajag gan līdzekļus gan speciālistus - lai cilvēka aiziešana no dzīves būtu cilvēka cienīga.

Kā arī tajos gadījumos, kad cilvēks vairs ir tikai gaļa pie elpināšanas aparāta, arī tad lēmumu pieņem radinieki nevis ārsti. Bet šajā patērētāju sabiedrībā... esmu pārliecināts, ka, ja jau sabiedrība akceptē nedzimušu bērnu slepkavošanu, jo redz māmiņai tas radīs neertības ekonomiskas, fiziskas un karjeras dzīvē... tad aiz ko mēs ceram, ka tieši tas pats funktieris nestrādā pie vecīšu un cietēju nolikvidēšanas - jo protams, kopt un aprūpēt tādu cilvēku ir gan grūti, gan dārgi gan arī traucē personīgo sapņu realizācijā... Tāpēc cilvēka glumais prāts izdomās visdažādākos attaisnojumus un nokrāsos to visdažādāko "tiesību" krāsā... un "pienākumi" var iet bekot!

Un es neliegšos, arī mani nefascinē doma, ka man būtu jārūpējas par kādu kas neesmu es pats... bet tāpēc es nemēģinu to pārkrāsot par savām tiesībām likvidēt man neertus cilvēkus!

Vai tas gadījumā nebija jautājums, kas jāadresē nevis metroloģijas (mērinstrumentu) palātai, bet gan pašam cietējam?

Nē, jo pietiek cilvēkam pazaudēt darbu un ja vēl tajā pašā dienā viņu pamet sieva... tad viņa vēlmes nošauties ir pat ļoti lielas... un ciešanas garīgās ir neizsakāmas... Vai tas ir leģitīms iemesls atbalstīt viņa slepkavību!

Moš tu pieteiksies par eitanāziju izpildītāju visiem cietējiem, aks uzskata, ka viņu ciešanas ir pietiekošas?

Un kā jau teicu... cilvēks pie lielām sāpēm nav tāds kas adekvāti spēj filmēt un pieņemt lēmumus. Ne par velti Rietumu tiesa pierādījumus, aks iegūti spīdzināšanas rezultātā neatzīst par leģitīmiem un uzticamiem... jo pie sāpēm cilvēks pateiks un darīs jebko, lai tikai to izbeigtu... un cilvēka spriestspēja par sevis pateikto vārdu konsekvencēm ir otršķirīga!

Tā kā... nav nemaz tik grūti zinātājam vai vienkārši priekš vāja cilvēka radīt apstākļus, kad viņš labāk mirst, nekā turpina... Un tad uzrotām peidurknes un nogalinām viņu - jo taču pats paprasīja, a likums man to atļauj... Šodien spec ārstiem, rīt arī tuvinieki... izmantojot aptiekā nopērkamu "dath-kit" portatīvo!

Īzī...

Un vēsturē cilvēki vienmēr teikuši - nē mēs visu kontrolējam, nē mēs robežas nepārkāpsim... paiet 10 gadi un paši labprāt ebrejus krematorijā samet!

BS tas viss... un mūsdienu "humānisms" piesedzoties ar tiesībām brauc pa taisno uz elli kur viņam arī vieta.

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:10:04
Diemžēl pie mums postpadomju telpā ir iegājies, ka vecums nenoliedzami saistīts ar slimībām un dažādām vainām, taču tam tā a priori nav jābūt.

Tu domā organisms izrubās vienkārši - aiz pārlieku lielas veselības?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:10:51
masiks [212.93.96.2]
Ar to jautāšanu cietējiem nav tik vienkārši. Viens chepatītu ārstē, otrs taisa pašnāvību pie diagnozes uzzināšanas.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:17:35
Jošs Mulders
Tieši tāpēc es vispār esmu pret eitanāziju. Tā vietā attīstīt paliatīvo aprūpi.

Gribi sev paturēt tiesības likt mocīties citam cilvēkam tik ilgi, cik tev pašam pietiek spēka un līdzekļu viņu mocīt, izmantojot šī cilvēka bezpalīdzīgo stāvokli? Gadījumā arī tā nav patērētāju sabiedrības atrauga - realizēt savas ambīcijas uz citu cilvēku ciešanu rēķina? Sajusties ērti aiz apziņas, ka tu neļausi viņam tā vienkārši nomirt?

Salīdzināt ciešanas par aizgājušu sievu vai zaudētu darbu ar neārstējamas slimības ciešanām ir demagoģija. Ibo pirmās ir pārejošas, otrās - nē. Un tas pats sakāms par spīdzināšanu. Pat tieši otrādi - kapēc domā, ka slimais mainīs savas domas ja viņam paliks vēl sliktāk?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:18:57
Aivars
A tu esi aizdomājies - KAPĒC otrs taisa pašnāvību? Takš ne jau sāpju dēļ.... tur laikam ir kāds cits iemels. Var būt pacenties - izdomā?
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:19:46
"Tu domā organisms izrubās vienkārši - aiz pārlieku lielas veselības?"
Man gan škeit, ka tu saproti, ko es ar to biju domājis. Organisms izrubās jo var būt vienkārši nolietojies, taču ir 1001 lieta ko cilvēks savas dzīves laikā ar savu organismu var pasākt un, kas var atstāt ietekmi uz to, kāds tad beigās pienāks mūža gals. Var liet iekšā litriem šņabja vai neliet, var sportot (veselības uzturēšanai) vai nesportot, pierīties līdz ūkai vai ēst saskaņā ar sava organisma vajadzībām utt. utjp.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:23:21
masiks [212.93.96.2]
Varbūt padomā pats?
Kristieši to sauktu par bezcerību, kas izriet no tās pašas ļaunās saknes, kā eitanāzijas ideoloģija.
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:31:55
Aivaram
Neizārstējama un nemitīgās sāpes dzīvojoša cilvēka vēlme aiziet nav salidzināma ar kāda vēlmi izdarīt pašnāvību uzzinot diagonozi par smagu, taču ārstējamu slimību. Vienā gadījumā daudz ko atrisinās viens gājiens pie psihoterapeita, bet otrā kas?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:33:50
Gribi sev paturēt tiesības likt mocīties citam cilvēkam tik ilgi, cik tev pašam pietiek spēka un līdzekļu viņu mocīt, izmantojot šī cilvēka bezpalīdzīgo stāvokli? Gadījumā arī tā nav patērētāju sabiedrības atrauga - realizēt savas ambīcijas uz citu cilvēku ciešanu rēķina? Sajusties ērti aiz apziņas, ka tu neļausi viņam tā vienkārši nomirt?

Ē... ja kāds arsts realizē savas ambīcijas palīdzot un glābjot cilvēkus, pat bezcerīgā situācijā... tad es to saukšu par mīlestību, empātiju... Un jā... visi ārsti būvē savu karjeru un labklājību uz citu cilvēku ciešanu rēķina - tāda patērētāju sabiedrība!

Salīdzināt ciešanas par aizgājušu sievu vai zaudētu darbu ar neārstējamas slimības ciešanām ir demagoģija.
Pareizi.. Tāpēc labi ka es to nesalīdzināju! Bet šķit tu kaut ko sajauci!

Ibo pirmās ir pārejošas, otrās - nē.
Kā kuram. Tiem, kas ielaiž sev lodi pierē arī pirmās nepāriet!

Bet šķiet tu saputrojies tajā ko es teicu!

Mums ir situācijas

1. Nedzimis bērns
2. Cietējs pacients!

Pirmajā gadījumā sabiedrība leģitimizē #1 slepkavību pietam nereglamentē gadījumus kad tas vispār var tikt darīts, vispār peitiek, ka pati māte to izlemj... aiz kādiem aspvērumiem - nevienu nešūpo, viņai tiesības to darīt pie jebkuriem viņprāt leģitīmiem apstākļiem - prakse rāda, ka vairumā gadījumu tās ir bailes no vecākiem, kauns, finansiālās grūtības, karjeras apdraudējums (nevarēšu mācīties), apkārtējo spiediens etc. Medicīniskie aborti ir mikroskopiska daļa!

Ar #2 ir tas pats... ir cilvēks, kas mums rada neērtības... cieš, aizņem mūsu laiku aprūpē, finansiāli apgrūtina, ierobežo laiku etc. Ko dara hedoniskais ateistiskais humānists... piesedzoties ar skaistiem vārdiem par cietēju rūpēm un tiesībām, izbīda likumu kas ļauj šos cietējus nolikvidēt. A to, ka jebkurš cietējs tāpat kā apbērnojusies tīnīte nevar tikt uzskatīts par adekvātu pieskaitāmu cilvēku, kas spējīgs pieņemt adekvātus un pārdomātus lēmumus, to šie humānisti tā klusiņām paslauka zem tepiķīša...

Un tad tiek pasniegts... nu bet kā... viņš cieš, viņam ir tiesības palūgt sevi likvidēt!

Nu bet kāpēc šiem cietējiem mēs dodam tiesības, bet cietējus, kas cieš no darba zaudējuma vai mīļotās uzmetiena, mēs tomēr par suicidālām tiexmēm ieliekam slimnīcā?!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:36:30
Var liet iekšā litriem šņabja vai neliet, var sportot (veselības uzturēšanai) vai nesportot, pierīties līdz ūkai vai ēst saskaņā ar sava organisma vajadzībām utt. utjp.

Aha... man tev noskaitīt veselīgos sportistus, kas nomirst ar vēzi jaunībā un visādus Ozijus Ozbornus, kas ir staigājoša narkotiku laboratorija un viņiem nevienā acī!
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.06.18 15:37:07
Neizārstējama un nemitīgās sāpes dzīvojoša cilvēka vēlme aiziet nav salidzināma ar kāda vēlmi izdarīt pašnāvību uzzinot diagonozi par smagu, taču ārstējamu slimību. Vienā gadījumā daudz ko atrisinās viens gājiens pie psihoterapeita, bet otrā kas?

Paliatīvā aprūpe! Šķiet latvijā cilvēki pat nezin kas tas tāds ir un neapzinās ka nāvējošai injekcijai ir arī alternatīva... kas nekādīgi neatceļ nāvi, bet pat mūsdienās zinātne vairs nevar ignorēt placebo efektu, kas var palīdzēt arī pacientam aiziet cienīgi...

Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:42:05
Alfrēds [85.15.232.34]
Šizofrēnija ir izārstējama? Epilepsija? Diabēts? Sklerozes? AIDS? utt
Jautājums ir par uztveres fokusu. Eitanāzijas ideoloģijas pamatā ir ideja, ka " DZĪVOT NAV VĒRTS , ja ..."
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 16:08:11
Aivars
Jautājums ir par uztveres fokusu. Eitanāzijas ideoloģijas pamatā ir ideja, ka " DZĪVOT NAV VĒRTS , ja ..."

Un? Kas gan tev tur liekas nepareizs? JA izrādās... ka Jēzus nav augšāmcēlies - TEV būs vērts dzīvot? Un ja tev dzīve pārvēršas bezjēdzīgā šī viena iemesla dēļ - kāpēc gan citiem tas nevarētu notik cita, VIŅIEM būtiska iemesla dēļ?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 16:14:36
Jošs Mulders
Ē... ja kāds arsts realizē savas ambīcijas palīdzot un glābjot cilvēkus, pat bezcerīgā situācijā... tad es to saukšu par mīlestību, empātiju...

Tu putro dzīvības piespiedu paildzināšanu kas nāk komplektā ar lielām mocībām un ārstēšanu/glābšanu. Varbūt tāpēc arī tev sanāk putrot sadismu ar mīlestību? Tev tiešām šķiet, ka mīlestība prasa mocīt cilvēku pretēji viņa gribai? Pie kam mocīt nevis īslaicīgi (tjipa zobu izraut) bet gan līdz pašai nāvei, nāvi pieņemot kā atpestīšanu no šīm mocībām un pārprastās mīlestības.

masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 16:17:09
Jošs Mulders
A to, ka jebkurš cietējs tāpat kā apbērnojusies tīnīte nevar tikt uzskatīts par adekvātu pieskaitāmu cilvēku, kas spējīgs pieņemt adekvātus un pārdomātus lēmumus, to šie humānisti tā klusiņām paslauka zem tepiķīša...

Un tad tiek pasniegts... nu bet kā... viņš cieš, viņam ir tiesības palūgt sevi likvidēt!

Tīnīte izaugs. Kļūs gudrāka, savu rīcību pārvērtēs. Kas notiks ar slimnieku? Tavuprāt viņš savu rīcību pēc 5 mocību gadiem pārvērtēs un ar prieku vēl diktāk mocīsies vēl kādus pāris? (laikam nav nozīmes -gadi, mēneši vai nedēļas. Runa laikam taču iet par:
a) mežonīgām sāpēm
b)skaidri apzinātu situācijas bezcerīgumu - uzlabojuma nav un nebūs principā.
c) izvēli starp - mocīties ilgi un aiz tā nomirt, vai mocīties vēl tikai drusciņ un nomirt forsēti.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.06.18 17:53:44
masiks [212.93.96.2]
Jā a) b) c) = un es pat pieprasītu savu paša eitanāziju. Tikai ap manu gultu staigājošie "humānisti un ticīgie" to nepieļautu.
Suņus un kaķus ta nošpricē viņu pašu dēļ, es zinu dažus saimniekus, kas to darīja, lai dzīvnieks nemocās, nevis ka būtu grūti viņu kopt.

Kam paliek labāk no tā, ka viens cilvēks mocās, pat lūdzas pēc nāves, bet "humānisti un ticīgie" saka lepnu NĒ?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.19 13:00:03
masiks [212.93.96.2]
Problēma ir pašā pieejā, kur top proponēts, ka A-B=0, lai gan A>B, un beigu beigās A=0+B, citiem vārdiem, dzīvei ir vērtība tikai tik, cik tālu tā ir atbilstoša kādam diskutējamam standartam.
Ctulhu ir labs piemērs tam, kā šos standartus var izvērst līdz prasībām pēc tādas dzīves telpas, kur var neredzēt citus kilometra attālumā.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.19 13:20:44
Aivars
Hmmm... tas tu atsakies dzīvei pats piešķirt jebkuru vērtību, paļaujoties, ka to piešķirs kāds cits? Un savu metodi uzskati par saistošu jebkuram citam, kurš atradas atkarīgā stāvoklī no tevis?
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.06.19 15:24:28
Tomēr ir liela starpība, ja par sāpju remdēšanu tiek lemts ārsta kabinetā, bet cita lieta, ja eitanāzijas ideja sāk dzīvot mūsu galvās. Nāves apcere, nespēja panest savu esību, dzīves ienīšana - tā ir sava veida šī laika apmātība, lai neteiktu apsēstība, kas dzen nabaga dvēseles tuksnesī kā Azazēla gēkāzi. (Šīs svētdienas tēma)
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 116 , pavisam kopa bijuši: 33979