atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Eitanāzijas legalizēšana
Kasitis
Iesūtīts: 2010.06.18 14:02:04
Noskatījos filmu 2010 gada filmu " You Don`t Know Jack" ar Al Pačīno galvenajā lomā.

Filma ir balstīta uz reāliem notikumiem.

Tā stāsta par amerikāņu ārstu Džeku, kas palīdzēja saviem neārstējami slimiem pacientiem aiziet no dzīves, kā arī cīnījās par eitanāzijas legalizēšanu.

Protams, filma ir tendencioza un aizstāv tikai eitanāzijas atbalstītāju viedokli.

Tomēr tā lika man aizdomāties par to, kādai ir jābūt manai nostājai šajā jautājumā.

Protams, es kā kristietis nedrīkstu veikt eitanāziju, kā arī nedrīkstu jelkādu citu cilvēku pamudināt to darīt.

Jautājums ir - vai man kā kristietim ir jācīnās pret to, ka neglābjami slims cilvēks vēlas pārtraukt savas mocības civilizētā veidā?

Protams, mums kā kristiešiem ir jādara viss iespējamais, lai šādiem cilvēkiem tiek nodrošināta psihologa palīdzība, maksimālā medicīniskā palīdzība un pats galvenais – iespēja dzirdēt Dieva vārdu un iegūt mūžīgo dzīvību.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Kasitis
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:02:37
Tas viss ir pats par sevi saprotams.

Bet...

Es vienkārši iedomājos reālu, neglābjami slimu cilvēku, kurš patstāvīgi cieš šausmīgas mokas.

Viņa diagnozi ir apstiprinājuši vairāki neatkarīgi ārsti, viņam nav cerību uz izārstēšanos, nav nākotnes, viss, kas viņu sagaida, ir tikai dienas, mēneši vai gadi pilni ar mokām.

Filmā bija moments, kur Džeks atstāstīja savas neglābjami slimās mātes teikto: „iedomājies visšausmīgākās zobu sāpēs, kādas vien var būt un iedomājies, ka ar šādām sāpēm ir piepildīta katra Tava ķermeņa šūna un šīs sāpes nepāriet un nepāries nekad”.

Šis cilvēks ir pieņēmis lēmumu izbeigt savu mocīšanos, viņš ir pie skaidra saprāta, viņa lemtspēju ir apstiprinājuši profesionāli psihologi.

Viņš varbūt var mēģināt veikt pašnāvību patstāvīgi, iedzerot kaut kādas zāles, pašaizdedzinoties vai vēl kādā citā veidā, bet viņš baidās piedzīvot neveiksmi un mocīties vēl vairāk, baidās nodarīt pāri saviem tuviniekiem, kuriem nāksies redzēt viņu pēc pašnāvības.

Filmā bija moments, kur bija aprakstīts, kā šie neglābjami slimie cilvēki ir patstāvīgi mēģinājuši atņemt sev dzīvību, tas nav izdevies un kādas mokas šie mēģinājumi ir sagādājuši viņiem un viņu tuviniekiem.

Šāds cilvēks var mēģināt lūgt savus tuviniekus, lai tie viņam palīdz aiziet no dzīves, bet kas gan ir jāpārdzīvo tuviniekiem, kuri saņem šādus lūgumus?!

Nu, lūk, vai man ir tiesības/pienākums cīnīties pret to, lai šāds cilvēks var pārtraukt savas mokas mierīgi, droši, nesāpīgi, nesagādājot mokas sev un saviem tuviniekiem, nezaudējot savu cieņu????

Vai man kā kristietim ir pienākums piedalīties akcijās pret eitanāzijas legalizēšanu, vai man ir pienākums referendumā, kurā par to tiek balstos, balsot pret eitanāzijas aizliegumu??

Ko Jūs par to domājat??
Kasitis
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:09:45
Ctulhu, .

Pieņemsim ka sāpes var ar kaut cik mazināt ar spēcīgām zālēm, bet tām līdzi nāk dzīves kvalitātes zudumi - dažādas blaknes, nelabums, spriestpējas zudums, utt.

Ko tad??
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:18:24
Kasitis
Brīdinu, ka Ctulhu te nav kristietis, bet karojošais ateists
Bet vispār šī tēma ir jau cilāta. Ieraksti `meklēt` lodziņā eitanāzija un iepunkto `tēmās` iesākumam
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:26:55
Kasitis
labs jautājums. Un ko pats nolēmi? Cīnīsies pret tiesībām veikt legālu pašnāvību tāpēc, ka tava doktrīna to nosaka, vai ļausi cietējam pašam izvēlēties savu likteni, kurš apstākļu sakritības dēļ nonācis citu cilvēku rokās?
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:27:45
Tūlīt te nolasīsies bariņš ar "kategoriski nē" bļāvējiem, kuriem izpratne par nepaŗvaramām fiziskām vai garīgām mokām ir sasmelta no grāmatām vai filmām. Tas ir no operas "paēdušais neēdušo nesaprot". Kamēr neatrodies "neēdušā" jeb mocekļa lomā tikmēr vari gudri runāt par augstām matērijām, jābūtībām, un Dieva lielāko dāvanu, ko nedrīkst atņemt. bet kad nonāc slimnīcas gultā, par spīti zālu super devām, ciešot neizmēŗojamas sāpes, jo krabītis metastāzē pa visu ķermeni, un redzi kā tavi tuvinieki diendienā izraudātām acīm sēž pie tavas gultas...nāk nedaudz cita apjausma un vēlme.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:31:15
Alfrēds [85.15.232.34]
Tūlīt te nolasīsies bariņš ar "kategoriski nē" bļāvējiem
Kā pieredze rāda, tad kā parasti pirmie salido parastie bezdievju maitasputni. Arī šoreiz.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:31:28
Alfrēds [85.15.232.34]
Ir jau labi rādīt savas emocijas, ibo cilvēks nav koka pagale bez jūtām, taču nevajadzētu tā slaidi "visu vārdā" vai par "visiem" izteikties. Te ir diezgan raiba publika. Ne visi ir krisiteši, un ne visi kristieši ir vienisprātis savā starpā. Nu, neticīgie arī analoģiski, mēdz būt dažādi domājošie.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:32:50
Aivars
Nezināju ka sevi arī pie bezdievjiem pieskaiti.
/maza ļauna atriebība par līdzīgiem komentiem "balto cilvēku" tēmās.../
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:36:56
Aivars
Vārda "maitasputns" lietojums šķiet ir nevietā. Tēma ir ļoti nopietna, un kristieši to nevēlas pienācīgā līmenī šketināt (nē! un āmen), lai arī sāpēs mirstošs kristietis "pestītāju" drīzāk saskatīs ārstā ar pretsāpju līdzekli (jo labāk ja letālu) nekā tajā ko tu pielūdz.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:39:11
Alfrēds [85.15.232.34]

sāpēs mirstošs kristietis "pestītāju" drīzāk saskatīs ārstā ar pretsāpju līdzekli (jo labāk ja letālu) nekā tajā ko tu pielūdz.

Vai šiem vārdiem vari sniegt kādu pamatojumu? Jeb tās ir tikai tavas domas?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:40:19
Alfrēds [85.15.232.34]
Masiks jau tev aizrādīja, ka tu aizraujies ar vispārinājumiem par lietām, ko nepārzini. Ieklausies pirms klaigā!
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:44:07
Masikam
Tikai paša pieredzētais saskarsmē ar cilvēkiem. Protams, izvērstus pētijumus ar procentiem tev piedāvāt nevarēšu. Varbūt kāds kaut ko tādu ir veicis, taču kā pats saproti pētījuma objekts ir diezgan problemātisks.
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:47:15
Aivaram
Pats kādreiz arī ievēro tos aizrādījumus, kurus tik dāsni dali citiem? Lasot tavus tekstus citās foruma sadaļā var redzēt, ka ne pārāk. Kā ta nu īsti ir - baļķis vai skabarga? Taču šis jau ir offtopiks, tēma bija par eitanāzijas legalizēšanu.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:49:39
Alfrēds [85.15.232.34]
ir OK. Man grūti spriest par kristiešiem, jo nomainīt uz nāves gultas savu Pestītāju, kam ticēts visa mūža garumā pret morfija špricīti - iemeslam jābūt kautkādam fenomenālam. Ibo ticība un pārliecība, līdz zināmai robežai, sniedz gan placebo gan anestezējošu efektu gan pašsuģestiju. Cik saprotu - iet runa par kādu vienu vai dažiem tevis paša novērotajiem gadījumiem? Un kāda ir pamatfabula šiem gadījumiem?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:49:42
Viss novārās uz to... vai mēs likumus radām piemērojot tos izņēmuma extrēmiem nenormāliemg gadījumiem, jeb likumi ir domāt lai regulētu ikdienas normālo dzīves praksi, bet izņēmumi ir izņēmumi šim likumam, nevis daļa no šī likuma!

Lai saprastu ko es saku, tad šāds gadījums no manas dzīves, kad macījos uz auto tiesībām!

Citastarpā pajautāju pasniedzējam... ja uz ceļa rodas situācija, kur man ir jāpārkāpj noteikumi, lai izglābtu cilvēku (izleca priekšā bērns pats pārkāpdams CSN) vai tad, šajā gadījumā veiktās manas darbības tiks kvalificētas kā pārkāpums CSN noteikumiem... Un atbilde bij vienkārša - nē - ja vien es glābjot vienu, nenobraucu otru... Visu, kas ir mazāks par to - nebūs pārkāpums, kaut es nonestu pusi kvartāla un sadauzītu daudzas citas mašīans.


Tātad... ir likums... bet ir izņēmuma gadījumi likumam!

Un mana nostādne ir, ka ir likums, kas aizliedz slepkavot cilvēku, pat ja viņš to vēlas... bet par izņēmuma gadījumiem lai notiek nezinu, tiesa, koncili whatever... Nevar likumu staipīt tikai tāpēc, lai padarītu par likumīgu izņēmuma gadījumu snormālai praksei.

Un visticamāk, ka lielākā daļa no mums aizies no šīs dzīves lēnā un mokošā nāvē... Tad ko... ieviešam vienkārši kaut kādu limitu, kuru sasniedzis večuks, tiek tā žēlīgi eitanazēts, lai nemokās... Nu teixim - kad večukam sākās nesaturēšanas problēmas... nu lai nemokās...

Kura ir tā robeža, kad drīxt nogalināt?

Cik lielas ciešanas jāsagādā cilvēkam, lai man būtu tiesība viņu nogalināt... jo mūsdienu pasaulē existē ļoti pat rafinētas tehnikas kā panākt cilvēku tādā mentālā stāvoklī, ka viņš ir gatavs sev uzlikt rokas... fiziskās ciešanas ir viens veids no tā. Kā būs ar garīgām ciešanām? Leģitimizēsim arī garīgi slimo slepkavību... lai nemokās... un kā zināms garīgi slimie ļoti bieži vēlās sevi nogalināt... tik nezkamdēļ viņus tāpēc arī sauc par garīgi slimiem, jo viņiem ir suicidālas tiexsmes... garīgu traumu izraisītas... Bet suicidālas tiexmes, ko izraisa slimība... ēe... tas ir kā pieļaujamas un normālas!

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:53:51
Mees darbojamies racionaali un paredzam likumus gan normaalam reziimam, gan iznjeemuma gadiijumiem.

Nuja, tātad kāds ir ciešanu limits pie kura drīxt nogalināt?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:56:33
Jošs Mulders
Kurš būs tas, kurš novērtēs - šis ir izņēmuma gadījums un šeit ir jāierosina "whatever"? Un... kāds nafig būs pienākums kādam šo "whatever" risināt?
/es mērķēju uz to, ka lemt par izņēmumu - lems citi, kuriem gar šo izņēmumu nav nekādas daļas, un nekādas ieinteresētības, ne izņēmumā, ne izņēmuma risinājumā. Un kāds vispār tad pamats domāt, ka izņēmums tiks risināts?/
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.18 14:58:23
Jošs Mulders

Nuja, tātad kāds ir ciešanu limits pie kura drīxt nogalināt?

Vai tas gadījumā nebija jautājums, kas jāadresē nevis metroloģijas (mērinstrumentu) palātai, bet gan pašam cietējam?
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:01:48
Masikam
Protams tajā visā ir arī atkarības elements (no pretsāju līdzekļiem), taču pāri tam dominē vienkārša vēlme izbeigt ciešanas, jo katra jauna diena nes tikai jaunas mokas, bez cerībām uz atlabšanu. Dažbrīd cilvēku vēlmi aiziet nostiprina arī tas, ka viņi redz, kā cieš arī tuvinieki. Es nepagalvoju, ka cilvēks šajos brīžos pilnībā novēršas no Dieva, taču kaut kas viņos salūst (nevispārinot).
Saistībā ar šo tēmu vēlējos uzdot jautājumu kristiešiem - vai ir kristīgi izlūgties Dievam savu nāvi? Ok, ārsts ir tas sliktais, viņš ir slepkava, ja aprakstās uz nošpricēšanu. Bet kā ir ar lūgumu Dievam? Vai cilvēks var lūgt viņam savu nāvi, kaut arī teorētiski vēl varētu dzīvot? Vai tas kvalificējas kā grēks?
Alfrēds [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.18 15:07:04
Mulders teica
"Un visticamāk, ka lielākā daļa no mums aizies no šīs dzīves lēnā un mokošā nāvē."
Vai nu tā būs kā tu raksti. Zinu ļoti daudz vecus ļaudis, kas vakarā mierīgi aizmiga un no rīta mierīgi nepamodās (labākais nomiršanas veids imho). Dažs varbūt mirs kādā negadījumā (sāpīga, bet ātra nāve). Diemžēl pie mums postpadomju telpā ir iegājies, ka vecums nenoliedzami saistīts ar slimībām un dažādām vainām, taču tam tā a priori nav jābūt.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 124 , pavisam kopa bijuši: 33148