atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Piedošana
S.R.(katole)
Iesūtīts: 2010.06.16 09:08:21
Kā jums sastāv ar to?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 13:05:27
Duksis, bet Paavils nebij tas farizejs par kuru Aivars un SR runaa
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.18 13:06:25
*Duksis
Ja kas, Pāvils - nebija, Sauls bija
Bet Jēzus līdzība par farizeju un muitnieku laikam gan nebija Mateja un Saula raksturojums.
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.06.18 13:12:24
Jošs Mulders Vai tad visi farizeji nav vienādi?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.18 13:14:07
Duksis, nope... viņi nāk visādās krāsās un formās!
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.06.18 13:22:56
"Nepiedod sev, tad tev būs viegli piedot citiem." Paskatījos, kas tad šo spalvaino domu ir savā prātiņā izperinājis? Izrādās, ka tā ir pasmelta no Talmuda. Liekas, ka Talmudā ir meklējams arī šīs domas skaidrojums, tas varētu būt sekojošs: "Nekas tā nedara sirdi iecietīgu, kā savas vainas apziņa, nekas - tiek cietsirdīgu, kā sava taisnīguma apziņa." Tātad, "nepiedot sev" faktiski nozīmē dzīvot apzinoties, ka kaut kur un kaut kad , kādā svarīgā lietā, esi bijis vainīgs.
tā, kas daudz nerunā
# Iesūtīts: 2010.06.19 21:51:02
*Duksis dzīvot apzinoties, ka kaut kur un kaut kad , kādā svarīgā lietā, esi bijis vainīgs
- man šķiet, ka ne tik daudz vainīgs, bet tāds, kura rīcība ir bijusi kļūdaina un kļūdām ir bijušas sekas. nu jā, tas pats vien ir, tik citiem vārdiem pateikts.
hmm... aizdomājos par neiecietību kā tādu. kādēļ ļauži ir neiecietīgi? kas tādai rīcībai/lietu uztverei ir pamatā?> vai nav vēl savas kļūdas sataisījuši un tās apzinājušies?
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.06.20 08:32:33
tā, kas daudz nerunā

varbūt labāk būtu teikt - izproti sevi, savas kļūdas, rīcību motīvus un tu sapratīsi pasauli. vispirms ir jāsamierinās(jāpiedod) ar sevi, savu grēcīgo dabu u.tt. tad jāsamierinās, ka arī līdzcilvēki grēko. un tad jau var samierināties ar Dievu.
visas bauslības kopsavilkums ir kāds?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.20 12:09:43
tā, kas daudz nerunā
Vai tad neiecietības pamatā parasti nav kaut kādas bailes un iekšējs nemiers pašā cilvēkā?
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.06.20 14:54:05
tā, kas daudz nerunā

Neiecietība valda tur, kur mazumā ir gājusi mīlestība pret tiem draņķiem, neliešiem utml., ko neizprotamu iemeslu dēļ sauc par cilvēkiem. Gribi vai negribi, bet savi tuvākie tomēr kaut kā ir jāpiecieš, ir jābūt iecietīgiem pret viņu [nelielām] vājībām. Tas dažkārt prasa neiedomājami lielu pašsavaldīšanās spēku, kas diemžēl ne katram un katrreiz ir pa spēkam. ... . "Valdīt pār sevi tādā mērā, lai cienītu citus kā sevi pašu, un attiekties pret viņiem, kā vēlamies, lai attiektos pret mums,- lūk, ko varam dēvēt par cilvēkmīlestību." /Konfūcijs, ķīniešu domātājs, p.m.ē. 551-479/

Nuf, ja uzmanīgi ieskatās, tad dīvainā kārtā šai domai arī ir kas kopējs ar "bauslības kopsavilkumu."
tā, kas daudz nerunā
# Labojis tā, kas daudz nerunā: 2010.06.20 22:53:21
S.R.(katole) par to nosacīto bauslības kopsavilkumu runājot, man prātā nāk divas rakstu vietas > viena no Jāņa ev. 13, 34-35 un Marka ev. 12, 29-31. abās Jēzus runā par agapi.

Aivars iespējams, ka gan bailes, gan nemiers ir klātesoši neiecietīgai rīcībai > taču man šķiet, ka tur ir kas vēl > tāda kā vēlme norobežoties, sašaurināt komunikācijas loku/pasauli > iekapsulēties, un, nosacīti pārējos/kritērijos neietilpināmos, neiecietīgi atšut, lai netraucē iluzoru mieru. arī kristietības praksei lv brīžam piemīt kas līdzīgs no aprakstītā. vai tas būtu saistīts ar vēlmi pārraudzīt/kontrolēt vidi, kurā dzīvo, vai varbūt tas ir drošības, Dievu apejot, meklējumi? kā Jums šķiet?

*Duksis hmm....par to iecietībai neiedomājami lielu pašsavaldīšanās spēku .> manuprāt ir dažādi ceļi > var jau sevi apspiest/piespiest, bet tā ir vardarbība pret sevi un vardarbībai nevar būt labi augļi. Jeb Jūs domājat savādāk? un tas nav tas veids, ko kristietība māca > kā sadzīvot ar līdzcilvēkiem. S.R.(katole) labi pateica par samierināšanos/izlīdzināšanos/piedo.. šanu ar sevi, Dievu un pasauli. manuprāt, tad arī mazāk resursi tērējas
hmm...Jūs citējat cienījamu citas tradīcijas pārstāvi un man Jums jāpiekrīt > šī tēze sasaucas ar Kristus sludināto.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.06.21 08:01:32
mazliet cita situācija - cilvēks ir grēkojis, nožēlo un lūdz piedošanu, bet tas, kuram nodarīts pāri nespēj piedot. vai pāri darītājam ir jānomocās ar vainas apziņu līdz kapa malai?
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.06.21 08:39:06
tā, kas daudz nerunā

> Jūs citējat cienījamu citas tradīcijas pārstāvi un man Jums
> jāpiekrīt

Ar nožēlu jākonstatē, ka Jūs ne tik daudz piekrītat man, cik piekrītat patiesībai. Pēc Jūsu vārdiem spriežot, tai ir piekritis arī kāds, ko jūs saucat par Kristu.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.06.22 09:39:30
S.R.(katole)
kuram Dievs piedos ātrāk, tam kurš sita, vai tam, kurš tika sists?
skaidrības labad protams ir vēl trešais variants - tam, kurš uz to visu noskatījās.

Tam, kurš saprata, ka ir kļūdījies, nožēloja nodarīto un apņēmās laboties.
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2010.06.22 09:42:10
EzītisMiglā
tad sita sev krūtīs un teica - mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina!

šķiet, Dievs man dod iespēju labot kādu manas dzīves LIELO kļūdu. vēl tikai vajag gudrību, mazliet veiksmes un daudz mīlestības.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.06.22 10:38:59
Kā jūsuprāt ir jāizpaužas patiesai piedošanai? ar sirsnīgiem skūpstiem vai vēsu pieklājību? vai arī ir vēl kādi varianti?
Piedošana no cilvēciskās puses ir izvēle piedot un atlaist, bet dievišķais darbs tajā ir dziedināt no pāridarījuma. Man par šo bija viens piemērs no citas dzīves.
Es nemēdzu daudz domāt par piedošanu - vispār visu slikto ātri aizmirstu. Tikai cenšos mācīties no kļūdām.
indriķis
# Iesūtīts: 2010.06.22 20:24:36
Ir iespējama arī mazāk heroiska, reālistiskāka un cilvēciskāka piedošanas forma, proti, piedot un mēģināt aizmirst notikušo, bet nevēlēties vairs neko kopīgu ar kaitējumu nodarījušo.
vilks
# Iesūtīts: 2010.06.22 20:35:31
indriķis
tomēr, ja otrs ir tavas draudzes loceklis, vai ir iespējams dzīvot bez tāda īsta izlīguma?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.23 00:24:41
“He who cannot forgive others destroys the bridge over which he himself must pass.” – George Herbert
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.06.23 09:58:26
he,he - a mūs šonakt apzaga - kaitējums nav liels, bet svarīgs! no dārza aizstiepta lielā čuguna vanna! ko darīt? piedot un aizmirst vai vērsties policijā?
Aivars
# Labojis Aivars: 2010.06.23 10:02:11
S.R.(katole)
Nu policiju tu stundiņu nogaidīsi, tad uzrakstīsi iesniegumu, par ko pieteks, ka visticamākais tāpat būs `ķomka`, jeb neatklātā, bet nu būsi vismaz ko darījusi, ja nu uztrāpās. Piedosi jau tāpat
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 104 , pavisam kopa bijuši: 5252