atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Dainu skapis lai izkrīt pa logu
Merlins
Iesūtīts: 2010.06.03 09:07:13
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
a_masiks
# Iesūtīts: 2010.06.07 09:28:28
par derīgām pārrakstīšanai uz papirosu kastīšu vāciņiem tika atzītas tikai šķīstās (košer) dziesmas – kurās vismaz ar neapbruņotu aci nevarēja saskatīt kristietības piemaisījumu (piem. Kristus vai jaunavas Marijas vārdus) ... daži zvejnieciņi Jēkaupiņi un enģeļ’ krusta galiņos gan ir Dainu skapī kaut kā iemaisījušies – bet kam gan viņi rūp?

ja cienītais Kr.Barona tēvs par savu uzdevumu turēja vākt tautas nevis baznīcas dziesmas - savādāk rīkoties nemaz nevarēja. Laikam taču jamais zināja latvijas guberņas vēsturi, ij saprata - Jēzuliņu skandināt bauriem ar dūri iemācīja vācu baroni... neba paši ar SvGara palīdzību jau pusotru gadu tūkstoti to darīja. Tādi brīnumi, lai arī būtu it kā politkorekti un likumsakarīgi - novēroti netika....
Laikam šis skaudrais fakts dažam labam izraisījis kautkādu bērnības traumu. Gadās. var būt tad tiešām ir vērts pārvērtēt savu piederību pie kāda etnosa, amputēt kādu daļu no savas atmiņas un dzīvot tālāk ar lepnu piederības apziņu kautkam lielākam, universālākam, ar daudz atpazīstamāku brendu?
tā jau gan [85.15.232.34]
# Iesūtīts: 2010.06.07 09:53:33
Jurim Saivaram
Cerams tu apzinies, kāds sociālpolitiskais fons bija piektajam gadam? Jā daudz ko no tā laika notikumiem - gan cilvēku slepkavības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma iznīcināšanu ir grūti vai pat neiespējami attaisnot, taču masu nemieros pūli noturēt grožos ir neiespējami. Tas ko var attaisnot ir piektā gada cēloņi, un tas kādēļ cilvēki bija tik tālu novesti. Te nu liela daļa vainas gulstās uz luteriem/katoļiem/pareizticīgajiem, jeb precīāk to vadību, kas retaķ klusējot, biežāk - aktīvi līdzdarbojoties deva lielu ieguldījumu tajā, ka līdz 19. gadsimta vidum Latvijas teritorijā faktiski pastāvēja verdzība un cilvēks tika pārdots vai piešķirts vien kā piedeva zemes gabalam. Lūk tam nav attaisnojuma.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 10:02:03
a_masiks
nu nu... vispār jau tādas brāļu draudzes bija pirms latviešu barona (Struteles muižas !vagara! ģimenē dzimuša) un bez vācu baronu spiedieniem... bet nu dikti gribās letiņiem dzīvot savos vienkāršotajos noliegumu mītos, tā vietā lai vienkārši atzītu, ka arī `dainutēvam` bija sava uts un feileris, bet folkloras apzināšana sarežģītāks process.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 10:41:12
Aivars
tu tā visā nopietnībā uzskati, ka Jēzus būtu tieši latviešu tautas folkloras produkts????
Un bībeles izredzētā tauta īstenībā latvieši iraid... tulkojumā vienkārši kļūda ieviesusies.... un dievzemīte ir te nevis vidusjūŗas krastā...
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:07:25
masiks [212.93.96.2]
Ko nozīmē `folkloras produkts`? Nonsenss. Folklora ir reakcija uz apkārtējām norisēm, situāciju, personām, uzskatiem. Tā nav ražošanas līnija, bet drīzāk populārās uztveres atspoguļojums.

Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:13:30
a_masiks
ja cienītais Kr.Barona tēvs par savu uzdevumu turēja vākt tautas nevis baznīcas dziesmas - savādāk rīkoties nemaz nevarēja.

Redzi, tautas dziesma ir tā, ko dzied tauta. Pavisam vienkārši. Arī par Jēzu&co.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:29:00
Aivars, Mārtiņš
mja..... vienam folklora ir kā neiropataloga gumijas āmuriņš(motora reakcija uz kairinājumu), un abiem kopā kā kautkas tjipa -"o čom vižu, o tom poju". Tiešām neesat nopietni pārdomājuši nomainīt tautību uz kaut ko piemērotāku, mazliet ziemeļnieciskāku?

/masiks ieņirdz par tautas dziesmām tjipa "gaudeamus igitur", "strēlniece" vai "chi chi chi co co co"/
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:31:51
PS - es ij nerunāju par tādu tautasdziesmas hītu kā "kur ir mana lidmašīna?"
Baronu tēvam te ar cīgu paciņām vien nepietiks. Vismaz kāsis prasās pie tādiem tautasdziemsotājiem....
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:33:06
Ctulhu
der lielas un atkartīgas?
nu, nu...
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:35:37
masiks [212.93.96.2]
Diemžēl šobrīd tautasdziesma vairāk būs `pīrādziņ nāc ārā` un `omnibuss`. Reāli dzīvā folklora ir anekdotes. Padomājot par to apriti, secinājumi nav ilgi jāformulē
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:42:07
masiks [212.93.96.2]
mja..... vienam folklora ir kā neiropataloga gumijas āmuriņš(motora reakcija uz kairinājumu), un abiem kopā kā kautkas tjipa -"o čom vižu, o tom poju". Tiešām neesat nopietni pārdomājuši nomainīt tautību uz kaut ko piemērotāku, mazliet ziemeļnieciskāku?

Svešvalodiski iestarpinājumi arī pieder pie folkloras.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:45:22
Problēma ar folkloru un vēlme to šķirot īstajā un neīstajā man bija pirms kļūšanas par kristieti. Izdzīvoju zināmas dvēseles mokas "kā tas var būt", "vai tad mani senči bija tādi", "un kas tad es tāds" utt. Bet Dievs (iracionāli) un saprāts (racionāli) visu noliek pa vietām.
Labi, tautieši, man jāstrādā. Varbūt vakarā iegriezīšos.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:46:03
Ctulhu
ko tu te fantazē? Kādas subvienības, kāda kultūru diversitāte, kādas savienības? Priekš tam ir visādi gazpromi, mikromīkstie un farmāciju megakompānijas, kas jau sen kļuvuši par reālajiem ķēniņiem
Makdonalda hamburgers ar cūkas šņukuru - tā ir tā kultūras diversitāte, par ko sapņo?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 11:47:10
Aivars
Diemžēl šobrīd tautasdziesma vairāk būs `pīrādziņ nāc ārā` un `omnibuss`.

Vot nebūs viss. man jau kopš diskusiju iesākumiem ir nostiprinājies viedoklis par kristietību kā kosmopolītisku un principā antinacionālu kultūras parādību. Tas tu šreiz kopā ar Mārtiņš to tikai apstipriniet. Fabula vienkārša - nacionālais nekādi neveicina pestīšanu, ij tāpēc ir lieks un traucējošs. Tikmēr labs, kamēr var iesaistīt jaunus adeptus, pēc tam var likvidēt kā rudimentu. Pestīšanai piederība latviešu tautai neko nedod, tāpēc tas nav vajadzīgs principā.

a par folkloru un tautasdziesmām:
folklora -as, s.
1. Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 12:00:03
masiks [212.93.96.2]
A vot nepiekritīšu! Viens no momentiem, kas kaut vai stāstā par Vasarsvētkiem, kas veido sava veida paradigmu Kristīgai misijai, ir tas, ka Vēsts top pasludināta dažādās valodās, nevis kādu uniformu piedāvājot. Katra valoda un kultūra var tikt svētīta. Pāvils runā grieķiem kā grieķis, jūdiem kā jūds.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 12:11:08
Aivars
un tālāk? Kas sekoja pēc tam, kad ieberzās uzticībā? Sāka kopt un pušķot konkrēto kultūru? Jeb tomēr tas ir pofeņi, tikai tik, cik uzticībai nepieciešams no attiecīgās tautiņas puses? Es taču teicu - pestīšanai tas ir pie kājas. Ir kaut kas svarīgāks kristietim par pestīšanu? Vai tiešām nacionālā piederība būtu svarīgāka? Ej nu ej, nevar būt!!!???
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 12:19:18
masiks [212.93.96.2]
Protams, ka pestīšana ir svarīgākā. So?
Bet kultūras tiešām ir pušķotas caur kristīgu atmodu. Tepat jau Juris Saivars gana daudz informācijas sniedza.

Ctulhu
Nē, sauļuk, tas jums materiālistiem tā ir.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.07 12:34:44
Aivars
Un? ko kristīgā atmoda dod vairāk par pestīšanu, ij nafig tā atmoda kristiešiem būtu vajadzīga? Kādu pievienoto vērtību pestīšanai tā spēj dot? Aiz ko atmosušamies nacionāļiem neattapt sevi par jūdiem?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 12:45:42
masiks [212.93.96.2]
Apustuļu 17:26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.

Tautas atmoda kristīgā redzējumā varētu būt Dieva piešķirtās identitātes un aicinājuma izdzīvošana.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.07 12:51:54
Ctulhu
Jā, paslēpes! Bet ne tikai Sev, bet aktīviem bērniem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 10 , pavisam kopa bijuši: 5158