atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Klusuma meditācija un dēmoni
Merlins
Iesūtīts: 2010.05.28 19:20:50
Palaikam ir dzirdētas bažas, ka meditēšana rada briesmas nonākt dēmonu varā. Lasīju par to interesantu spriedumu pie Tomasa Kītinga:
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 29 . 30 . >>
AutorsZiņas teksts
Merlins
# Iesūtīts: 2010.06.02 20:30:57
Ctulhu

Ir cilvēki, ar kuriem Dievs komunicē verbāli. Taču ir lietas, kuras verbāli komunicēt nav iespējams, jo atrodas viņpus idejām, priekšstatiem un tēliem. Bet Tu jau esi tas, kam šķiet, ka Baha mūziku var baudīt nedzirdot, bet skatoties ekvalaizera stabiņu dejā.
godwit
# Iesūtīts: 2010.06.02 21:12:08
Merlins
"Eņģeļi un velni nevar uztvert to, ko tu dari kontemplatīvajā lūgšanā, ja tā ir pietiekami dziļa."

Cik dziļi skaitās pietiekami?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.02 21:14:12
Un kāds skripturāls pamats ir šādām Joša zajavām?

1) Runa, kur dēmons tiek izdzīts, bet tad atnāk atpakaļ sakārtotā vidē vedod visus savus sobutiļņikus līdzi.
2) Kristus pavēle mīlēt Dievu citastarpā arī ar prātu
3) Augstākminētās prakses nenovērošana rakstos... tieši otrādi, tiek ielasīts kaut kādās rakstu vietās un vārdos tas, ko gribētos ielasīt

Un ir arī lērums neskripturālu pamatojumu!

Cilvēks transa stāvoklī kļūst daudz suģestējamāks - abpusgriezīgs zobens, var gan labāk mācīt, gan (at)mācīt!

Kā arī neatrodu Rakstos pamatojumu uzskatīt lūgšanas par bezapziņas vai bezprātīgu procesu... Lūgšanas Rakstos vienmēr ir saturīgas, kurās Lūdzējs ir ar visu apziņu iekšā.

Nu un Kristus arguments pret mantru skaitītājiem, kas iedomājas savas pļāpāšanas dēļ tikt sadzirdēti, bet Kristus dod konkrētu lūgšanu... tā teikt... šīs mantriskās lūgšanas vietā!


Bet... principā vispimrs jau Merlinam bij jāpierāda, ka šādai tēzei, ar ko iesākta šī saruna ir tieši skripturāls pamatojums! Citādi arī es varu izvirzīt tēzi, ka Kristīga prakse ir stāvēšana uz ausīm un skābu gurķu ēšana rītā un vakarā... un pret kādām iebildēm argumentēt, ka šādām iebildēm nav skripturāla pamatojuma!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.02 21:16:13
Vai tiešām nevar izteikties citādi?

Var... tik tad zūd emocionālā mana attiexme...
godwit
# Iesūtīts: 2010.06.02 21:19:43
Jošs Mulders
"Nu un Kristus arguments pret mantru skaitītājiem, kas iedomājas savas pļāpāšanas dēļ tikt sadzirdēti, bet Kristus dod konkrētu lūgšanu... tā teikt... šīs mantriskās lūgšanas vietā!"

Tas laikam nebūs tas pats gadījums. Kristus nosodīja daudzvārdību, pie kam publiskās vietās. Merlins māca lietot tikai vienu "svētvārdu", un noteikti ne publiskā vietā.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.06.02 21:21:18
Sakrālais vārds var būt, piemēram: Dievs, Jēzus, Gars, Abba, amen, miers, klusums, slava, mīlestība, klātbūtne, uzticība utt. Saturs nav būtiskais - jo mazāk vārds piesaista uzmanību sev, jo labāk.

vai Pants no Rakstiem, vai Nodalja, Vai graamata... vai vienkaarshi tava saruna ar Dievu Dievaa...

jo mazāk vārds piesaista uzmanību sev, jo labāk.
Vai tieshaam tas ir tas, ko tu gribeeji teikt... Vai tieshaam "Mazaak Vaards" ir "Labaak" Kur paliek visi Kristus izteicieni par Vaardu... kur paliek - Un Vaards tapa miesa?

Kaapeec es arvien shajos meditaaciju entuziastos ieraugu sho niiciigo attiexmi pret Dieva Vaardu!

Vai nu Dieva Vaards IR Dieva Vaards vai tas ir tikai taa... ziime?

Vai tas ir ziime, vai pats saturs?

Modernistiskajaa pasaulee tas ir moderni... domaat, ka vaards ir simbols, bezsatura tintes traips uz papiira vai skanjas sviljnjojums gaisaa... un tas taa arii ir... vienaa vieniigaa gadiijumaa tas taa nav - Kad runa iet par Dieva Vaardu
incognito
# Iesūtīts: 2010.06.02 22:25:59
Es esmu dzirdējis /bet jāatzīst neesmu pārbaudījis/, ka dēmoni, kas draud meditētājiem, ir dažādas patīkamas vīzijas, sajūtas un tamlīdzīgi, kas varētu novērst meditētāju no koncentrācijas.
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.06.02 23:30:30
godwit

"Merlins māca lietot tikai vienu "svētvārdu", un noteikti ne publiskā vietā."

Nevis Merlins māca, bet Kītings un pirms viņa Jānis Kasiāns, Jānis no Krusta, Avilas Terēza un citi.

incognito

"dēmoni, kas draud meditētājiem, ir dažādas patīkamas vīzijas, sajūtas un tamlīdzīgi, kas varētu novērst meditētāju no koncentrācijas."

Kītings &Co taisni arī pamāca, ka vīzijas, izjūtas - patīkamas vai kaitinošas - ir tikai domas, kuras vajag ignorēt un ļaut tām peldēt garām, vai, ja kāda pārāk piesaista uzmanību, atgriezties pie sakrālā vārda.

Jošs Mulders

"Cilvēks transa stāvoklī kļūst daudz suģestējamāks - abpusgriezīgs zobens, var gan labāk mācīt, gan (at)mācīt!"

Laikam tas nebūs par tēmu. Kītings veselu nodaļu velta tam, kas centrētā lūgšana nav: 1) tā nav relaksācijas vingrinājums, 2) tā nav harizmātiska dāvana; 3) tā nav parapsiholoģisks fenomens - gaišredzība, attālu notikumu zināšana, ķermeņa norišu (elpas, sirdspukstu kontrolēšana), ārpusķermeņa pieredzes, levitācijas vai citas ārkārtējas sensoras vai fiziskas pieredzes; 4) tā nav mistisks fenomens - ķermeniskas ekstāzes, ārējas un iekšējas vīzijas, ārēji dzirdami vārdi, vārdi iztēlē, vai vārdi ierakstīti dvēselē kā īpaša Dieva žēlastība. Jānis no Krusta aplūko visus uztveramus garīgus fenomenus un liek saviem mācekļiem tos noraidīt, jo tīra ticība ir īsākais ceļš vienotībai ar Dievu. Katrs no sakramentiem ir lielāks par vislielāko vīziju; Par centrētās lūgšanas progresu liecina nevis pārdabiskas spējas vai atklāsmes, bet Svētā Gara augļi, kas parādās dzīvē. Cilvēkā vairojas mīlestība, prieks, miers, lēnprātība utt. (Gal.5:22)

"Vai tieshaam "Mazaak Vaards" ir "Labaak" Kur paliek visi Kristus izteicieni par Vaardu... kur paliek - Un Vaards tapa miesa?"

Nevajag jau katrā gadījumā, kad tiek lietot jēdziens "vārds", ielikt tajā visu nozīmju spektru sākot no "mātes" vārdiem un līdz inkarnācijai. Šeit runa ir par vārdu, kura atkārtošana domās palīdz atgriezt uzmanību pie Dieva. Tam nav jābūt vārdam, kas ir tik "pregnants", ka tas pievērš uzmanību pats sev. Tanī brīdī vārda atcerēšanās nav Rakstu apcere vai Bībeles studija. Tā uzdevums ir būt par sarunas atjaunotāju - tjipa "pie kā mēs palikām?".

"Kaapeec es arvien shajos meditaaciju entuziastos ieraugu sho niiciigo attiexmi pret Dieva Vaardu!"

Nebūt nē. Klasiskais veids senajā baznīcā, kā nonākt pie centrētās lūgšanas bija sākt ar lectio divina jeb Svēto Rakstu t.s. garīgo lasīšanu un diskursīvo meditāciju - Rakstu apcerēšanu ar prātu, gribu, atmiņu un iztēli. Tā ietver līdzīgus soļus kā iepriekš aprakstīja arī Aivars Lapšāns. Taču ja diskursīvā meditācija un lūgšana ir pietiekami intensīva un dziļa, tā noved pie centrētās lūgšanas, kad domas atkāpjas un vārdi top lieki, bet piemērota šķiet tikai klusēšana Dieva klātbūtnē.

Nevajag pārprast. Centrētā lūgšana ir tikai daļa no kristīgās ikdienas. Ir arī Rakstu lasīšana un studijas, verbālas lūgšanas, dievkalpojumi un sakramenti.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.06.03 00:44:53
Jošs Mulders
Var... tik tad zūd emocionālā mana attiexme...

Eh, un kā ar skripturālu pamatojumu un šādas emocionālas attieksmes novērošanu Rakstos?
godwit
# Iesūtīts: 2010.06.03 09:42:54
godwit
"Nevis Merlins māca, bet Kītings un pirms viņa Jānis Kasiāns, Jānis no Krusta, Avilas Terēza un citi."

nū... diskusiju ielika Merlins. Tapēc varam uzskatīt, ka Merlins forumā māca Kītinga u.c. idejas. Katrā ziņā, viss, kas saistās ar lūgšanu ir svarīgs un interesants, vismaz man. Tādēļ arī iesaistījos tēmā. Vēlos atgādināt savu pirmo jautājumu, kas mani ieinteresēja:

"Eņģeļi un velni nevar uztvert to, ko tu dari kontemplatīvajā lūgšanā, ja tā ir pietiekami dziļa."

Cik dziļi skaitās pietiekami?
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.06.03 09:53:52
godwit

Man liekas, Kītings ar to domā centrētās lūgšanas stāvokli, kad uzmanība nepiesaistās un prāts neseko domām, atmiņām un iztēles tēliem, bet ignorējot ļauj tiem peldēt garām. Cilvēki raizējas, vai šāds stāvoklis nav bīstama atvēršanās dēmoniskajiem spēkiem. Kītings šo stāvokli apraksta kā drošu tādēļ, ka dēmoni uz cilvēku iedarbojas tieši caur tēliem, domām un atmiņām.

Cita lieta šķiet ir "dvēseles nakts", par ko raksta Jānis no Krusta. Tas ir tad, kad cilvēks atraisās ne tikai no domām un tēliem, bet viņam tiek atņemti arī līdzšinējie priekšstati par Dievu. Tas esot mokošs un biedējošs stāvoklis, kad tverties var tikai pie tīrās ticības. Taču arī tas neesot bīstami, jo ir pāreja pie citādas, tīrākas Dieva apziņas.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.03 10:11:07
Merlins
Nedaudz pārfrāzējot - `Kas guļ, tas negrēko`, `gorje ot uma` un tamlīdzīgi?

Cita lieta šķiet ir "dvēseles nakts", par ko raksta Jānis no Krusta. Tas ir tad, kad cilvēks atraisās ne tikai no domām un tēliem, bet viņam tiek atņemti arī līdzšinējie priekšstati par Dievu. Tas esot mokošs un biedējošs stāvoklis, kad tverties var tikai pie tīrās ticības . - bez papildus paskaidrojumiem, aizdomīgi velk uz `galvenais jau ir kaut kam ticēt, nav svarīgi vai Kristum, vai Māriņai, Budam.."`
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.06.03 10:13:02
Aivars

Nez vai Jānis no Krusta kaut ko zināja par Māriņu vai Budu. Bet novērojums ka arī citās reliģijās ir tādi fenomeni kā dievkalpojumi, lūgšana, meditācija, doktrīna utt. ir ļoti pareizs.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.06.03 10:15:35
Merlins
Nu viņš nezināja, bet ko nozīmē tverties pie tīrās ticības - ticība no fakultātes, kā te izteicies, nu kļūst par ticības objektu. Tā sanāk, ne?
Merlins
# Iesūtīts: 2010.06.03 10:27:18

"tverties pie tīrās ticības" droši vien ir mans neprecīzs atstāsts. Droši vien labāk būtu bijis teikt - tverties pie Dieva tīrā ticībā. Bet par šo nevaru neko daudz sacīt, jo pašam tādas pieredzes nav.
godwit
# Iesūtīts: 2010.06.03 10:40:36
Merlins
"Cilvēki raizējas, vai šāds stāvoklis nav bīstama atvēršanās dēmoniskajiem spēkiem. Kītings šo stāvokli apraksta kā drošu tādēļ, ka dēmoni uz cilvēku iedarbojas tieši caur tēliem, domām un atmiņām."

Tomēr šī lūgšanas tehnika paredz tiešu saskarsmi ar demoniem, jo meditētājam ir jāiziet cauri tēlu, domu, un atmiņu kambariem, kuros, kā minēts, dēmoniem ir spēja iejaukties. Izskatās tā, ka lai nonāktu centrētās lūgšanas stāvoklī ir jābūt gatavam iziet cauri garu kautiņam. Ja tas ir izdevies, tad esam nonākuši vajadzīgajā dziļumā, kur ir miers un pasargāšana. Kautkādā mērā jau tas nav nepareizi, ja atceramies, ka Baznīca atrodās pastāvīgā kara stāvoklī ar gaisa valdnieka pārvaldīto pasauli. Vai es pareizi sapratu?

Otrs jautājums ir par to vai Kītings ir šo lūgšanas tehniku uzlabojis, vai tikai apkopojis priekšgājēju pieredzi. Man šie Kītinga jauntermini drusku traucē. Vai terēze no Aivilas un citi tēvi arī lieto šadus jēdzienus, kā "centrētā lūgšana" un citus te minētos, jeb tomēr viņi pieturās pie klasiski bibliskajiem terminiem, kas attiecināmi uz lūgšanu dzīvi?
Merlins
# Iesūtīts: 2010.06.03 10:41:38
incognito

Divreiz dienā. Vienreiz agri, pirms visiem dienas darbiem, otrreiz pirms vakariņām.
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.06.03 10:57:34
godwit

"Tomēr šī lūgšanas tehnika paredz tiešu saskarsmi ar demoniem, jo meditētājam ir jāiziet cauri tēlu, domu, un atmiņu kambariem"

Nedomāju vis. Vnk., apsēžoties meditēt, cilvēks pamana, cik daudz tēlu un domu visu laiku ir viņa apziņā. Viņam nevis jāiziet cauri domu kambariem, bet jāiziet laukā vai vismaz jāapsēžas uz palodzes.

Šķiet ka Kītings drīzāk pieder pie senās un viduslaiku baznīcas aizmirsto prasmju apzinātājiem nevis jaunražiem un turpina karmelītu garīguma tradīciju, taču terminu "centering prayer" esmu atradis tikai pie viņa. Mani tā netraucē, bet drīzāk palīdz kliedēt terminoloģiskus pārpratumu kas rodas, runājot par meditāciju. Tas skaidrāk pasaka, ka runa ir par lūgšanas formu nevis par "vizualizācijas meditāciju ar kristālu" vai kā tur bija.

Vēl Kītings uzsver, ka centrētās lūgšanas nolūks un mērķis ir ļaušanās ne tikai Dieva klātbūtnei, bet arī darbībai - norimt un ļauties, lai Svētais Gars audzē savu augli.
Memekija
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:04:03
Merlins
Isti nesapratu, vai šitas pieder pie tās pašas kristīgās meditācijas kopienas, vai tā ir cita organizācija?
Merlins
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:10:33
Memekija

Nezinu droši, bet šķiet, ka citas. Katrā ziņā Lorenss Frīmens nav visu pasaules kristīgo meditētāju vadītājs. Elijas namā satiku meditācijas skolotāju no Šveices, kurš par tēvu Lorensu un viņa kopienu nebija pat dzirdējis. Taču lūgšanas veids likās ļoti līdzīgs, atšķīrās tikai dažās detaļās - piemēram, acis aizvērtas vai atvērtas, sēdi pret telpas vidu vai pret sienu, utml.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 29 . 30 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 111 , pavisam kopa bijuši: 4228