atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Par emocijām attiecībās ar Dievu
esenif
Iesūtīts: 2009.11.08 10:01:05
Te reizēm lasot ir nācies sastapties ar negatīvu nostāju pret tā saukto jūsmošanu un emocijām attiecībās ar Dievu. Ņemot vērā, ka Kristus mūs sauc par draugiem un draudzi par savu līgavu un kā zināms šādas attiecību formas balstās uz emocijām nevis loģiku, tad manī tā nostāja raisa neizpratni un vēlēšanos par to parunāt.
Uzreiz piebildīšu, ka galējību piesaukšana būtu nevietā - tb es nedomāju, ka viss jābalsta uz sajūtām (galvenais kritērijas ir Dieva Vārds), bet nesaprotu kāpēc tiek noniecināta šī tik nozīmīgā cilvēka dzīves daļa un draudzes, kurās tā netiek izslēgta. Emocijas taču par dzīvību liecina...

. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
esenif
# Iesūtīts: 2009.11.08 10:05:56
P.S.
1. Lūgums nekristiešiem atturēties no spamošanas šajā tēmā.
2. Lūgums izteikties pa tēmu nevis bīdīt demagoģiju - šitas konkrēti Mulderam, kura spējas ar palagiem piespamot tēmas ir reti apbrīnojamas. Mana lasīšanas spēja un iespējas nevelk līdzi.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2009.11.08 18:25:06
Par jūsmotājiem jeb entuziastiem sauc reformācijas periodā veidojušos un izplatījušos ķecerību, kas ticību un kalpošanu Dievam balstīja emocionālā pacilātībā, jūsmīgā attieksmē u.tml. izpausmēs, pamatojot to Svētā gara darbībā. Viņi noraidīja vai ignorēja tradīcijas, pastāvošo kārtību, caur izziņu iegūstamo Dieva atklāsmi utt. Pretrunas ar Rakstiem, ja tādas radās vai tika uzrādītas, nebija šķērslis, jo "viņus vadīja gars".
Luters ar entuziastiem dabūja krietni nocīnīties, jo tie pārprata un deformēja visu reformācijas jēgu. Varētu teikt, ja Luters centās Baznīcu izvilkt no viena grāvja un dabūt uz ceļa, bet jūsmotāji gāzās pretējā. Savukārt tikt ar viņiem galā nebija (un nav) viegli, jo entuziasms ir ticības pārpratumu paveids, kas caur pastāvošo tradīciju, kārtības un (nereti) atbildības noraidīšanu, piedāvā "vienkāršu ticības recepti".
Neesmu herēžu eksperts, varbūt neprecīzi aprakstīju, bet kaut kā tur ir.

Jūsmošanu ir viegli piešūt emocionālām izpausmēm, ko mēs arī novērojam šeit forumā, kur it bieži mēdzam mētāties ar apvainojumiem. Cilvēki nemēdz atzīt citādas attiecības un izpausmes kā paši piedzīvojuši vai uzskata par pareizām, pat neskatoties uz to, ka Raksti gana plaši liecina par dažādiem veidiem kā Dievs ar cilvēkiem veido attiecības, un aizliedz nonievāt citas, ja tās stiprina ticību.

Tāpat arī tavs jautājums ir simptoms tam, ka cilvēki, paužot savu viedokli, neprot pasniegt un paskaidrot to, bieži tālāk par apzīmētājiem netiekot.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.08 19:31:44
Principā tas ko Mārtiņš pateica...

Emocijas attiecībās (dajebkādās) ir tikai normāli. Es gan nepiekrītu, ka Laulība un Draudzība ir bāzēta emocijās... emocijas ir vienkārši viena no komponentēm! Tas ir normāli un labi.

Teoloģijā problēmas rodās, ja emocijas, sajūsma, peronīgie subjektīvie pārdzīvojumi aizstāj Dieva Vārdu un paceļas autoritātē pār to, īpaši ja šīs iekšējās "Gara Vadības" tiek uzdotas par vispārsaistošām citiem un tiek pretstatītas un konfrontētas Dieva Vārdam...

Tieši tāpēc Rakstus sauc par "Kanonu" - tas ir collštoks kāreiz teoloģiskām diskusijām un jautājumiem... Jebkurai "atklāsmei" blakus noliktiem Rakstiem ir jābūt saskaņā... tie nevar būt pretrunā, citādi šīs "atklāsmes" tiks noraidītas lai kāds būtu to avots, emocionālais fons un lai cik personīgas tās pašam pārdzīvotājam būtu.

Tā teikt, ja esi saskaņā ar Dievu, tad pat dejošana pusplikam cītaru pavadībā ir OK... un ja tavas "atklāsmes" ir šķērsām ar rakstiem tad nekādas emocijas, bļaušana, vicināšanās apelācija pie "Gars Vada" un pat nopietns ģīmis to visu nepadarīs par patiesību!
vilks
# Labojis vilks: 2009.11.09 12:45:08
Nu jā, es arī nepiekritīšu, ka laulība un draudzība ir tikai emocijās bāzēta

Tomēr - emocijas ir daļa no cilvēka, tāpēc ir labi un svarīgi, ka tās ir.

Tomēr es nedomāju, ka tikai emocijās var balstīt kādu mācību. Balstīt to var Rakstos, emocijas var palīdzēt šo mācību labāk saprast un izdzīvot.
Un tādā ziņā emocijas ir gluži legāla lieta arī visās tradicionālajās konfesijās.

Vai arī esenif ir novērojusi ko citu?
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.11.09 14:04:38
Interesanti būtu zināt jūsu domas/emocijas par Svēta Gara augļiem, jo tie nav tikai intelektuāli sasniegumi. Mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Gal.5:22)
Liela daļa no mums nekad nav pretendējuši būt par apsauktajiem jūsmotājiem , bet kāpēc tad tik bieži draudzes cilvēks var sajusties arī nepareiz savās emocijās? Mēģināšu nedaudz citādāk noformulēt esenif jautājumu. Lielā mērā emocijas skar mūs subjektīvi, varbūt vēl atlikušais patiesības lauciņš, kuru neviens nav aizņēmis ar patiesības monopolu, un vai Baznīcai tādā ziņā tur ir teikšana? Vai Baznīca var teikt, Tu sajūties nepareizi? Nebaidies, lai arī baidos, esi stiprs, bet tik un tā cīnos ar savu mazuma un niecības sajūtu. Man jau šķiet, ka Raksti šīs lietas risina jau sākot ar to, ka piedāvā ļoti lielu iekšēju dziedinošu brīvību jābūtībā ar Dievu. Piemēram psalmos, kas par emocijām! Gan pabaisas, gan hiperlustīgas.
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.11.09 17:55:51
Hmm... vai reliģiskā ekstāze spēj sniegt kādu jaunu pieredzi vai zināšanas? Ja spēj, tad tad "remdenie" kristieši patiešām kļūst par izspļaušanai paredzētu lietu.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.11.15 19:13:44
Emocijas ir normāla cilvēkam piemītoša lieta. Ja nav emociju, tad dīvaini. Jēzum arī izpaudās gan dusmas, gan prieks. Ticu, ka emocijām jāseko lēmumiem un cilvēka izvēlei, nevis otrādāk. Ja cilvēkam nebūtu emociju viņš pārtaptu par zombiju.
Francisks
# Iesūtīts: 2009.11.16 01:12:21
Emocijas-tas ir forši,bet uz tām kaut ko baigi būvēt gan nevajadzētu,jo tās plūst un mainās kā ūdens un smilts.
Adonika
# Iesūtīts: 2009.11.16 09:48:30
Tomēr es nedomāju, ka tikai emocijās var balstīt kādu mācību. Balstīt to var Rakstos, emocijas var palīdzēt šo mācību labāk saprast un izdzīvot.
Piekrītu, bet es nedomāju ka uzreiz pie galējībām jāķerās. Tb vismaz es nezinu vērā ņemamus cilvēkus, kas balstītos uz emocijām. Ir daļa kas ar to mēģina pievērts uzmanību, bet viņus neviens tāpat nopietni neuztver.
Bet emocijas ir ļoti svarīgas katra cilvēka dzīvē - sievai nepietiek ar prātu saprast un zināt, ka vīrs viņu mīl. Viņa grib to sajust emocionāli un fiziski.

Un tādā ziņā emocijas ir gluži legāla lieta arī visās tradicionālajās konfesijās.
Man nācies būt tikai baptistu draudzēs un tur bija kategoriska nostāja pret to, ka cilvēks Dieva klātbūtnē var piemēram smieties. Raudāšana bija akceptēta. Aizrautība nebija akceptēta.

vai reliģiskā ekstāze spēj sniegt kādu jaunu pieredzi vai zināšanas
Noteikti. 5 min. Dieva klātbūtnē piedzīvojot Viņu ir daudz vērtīgākas par 5 gadiem teoloģisku studiju. Bez tam - ja papēta rakstus, tad zināms, ka tā garīgā lietu tveršana bija nereti ļoti emocionāla.
vilks
# Labojis vilks: 2009.11.16 10:04:17
Adonika
kategoriska nostāja pret to, ka cilvēks Dieva klātbūtnē var piemēram smieties
Vai kategoriskā nostāja nebija drīzāk pret to, ka cilvēks dievkalpojumā pēkšņi sāk smieties?
To es varētu saprast, man arī nešķistu saprātīgi, ja cilvēks dievkalpojumā vienkārši tā sāktu skaļi smieties vai no smiekliem krist gar zemi. Apkārtējie jau nevar zināt, kāpēc viņš/a tā dara. Un tas var apgrēcināt citus.
Un Svetais Gars ir Gars, kurš nedara lietas, ko cilvēks pats nevēlas..piemēram, skaļu smiešanos labāk lūgt Garam ārpus dievkalpojuma, kur tas nevienu neapgrēcina.

Man šķiet - jo tradicionālāka konfesija, jo nopietnāk tā cenšas praktizēt Pāvila vārdus "viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi." Personīgajā dievbijībā savukārt nav/netiek aizliegta nedz smiešanās, nedz citas emocionālas izpausmes.

No trešās puses - kur Bībelē atrodami teksti, ka cilvēki tā pēkšņi dievkalpojumā sāk smieties? Savukārt, ja kristiešu sadraudzībā pēkšņi visiem kļūst ļoti priecīgi un visi sāk smieties bez šķietami redzama iemesla, tas gan notiek arī manā visnotaļ tradicionālajā luetrāņu draudže un to gan es uzskatu par Svētā Gara izpausmi - jo Viņš taču ir arī Gars iepriecinātājs.


5 min. Dieva klātbūtnē piedzīvojot Viņu ir daudz vērtīgākas par 5 gadiem teoloģisku studiju
vai Tu būtu 5 gadus studējusi teoloģiju, lai varētu salīdzināt?
pieņemu, ka tas tāds poētisks izteiciens..reizēm tā var būt, bet tā viennozīmīgi to pretstatīt un salīdzināt nevar. Man ir bijuši piedzīvojumi, kuru nepareizas interpretācijas dēļ es iedzīvojos lielās ziepēs..un bija vajadzīgas gadiem ilgas studijas, lai es šo pieredzi saprastu.
Adonika
# Labojis Adonika: 2009.11.16 10:16:46
Vai kategoriskā nostāja nebija drīzāk pret to, ka cilvēks dievkalpojumā pēkšņi sāk smieties?
Saprotams, ka runa ir par dievkalpojumu. Kāpēc gan dievkalpojumos nebūtu normāli smieties. Es nedomāju par galējībām, kad kāds sāk traucējoši uzvesties pievēršot ar to citu uzmanību. Bet fakts, ka Dieva klātbūtnē cilvēka uzvedība var būt arī dīvaina. Kā zināms vasarsvētku dienā pirmie kristieši izskatījas visnotaļ apšaubāmi, ja reiz viņus par piedzērušiem nodēvēja. Un tas citiem bija par piedauzību - tad kur ir robeža: ļauties Dievam vai izpatikt cilvēkiem... Protams, es nerunāju, ka vajadzētu dumpoties un rīkoties pret vadītāju nostāju. Parasti tas beidzas ar to ka cilvēki nomaina draudzi. Es tā globālāk par principu. Šobrīd ir raksturīgi, ka dievkalpojumi ir stingri cilvēku kontrolēti, bez brīvas Dieva iespējas rīkoties pa savam. Tas rada pārdomas par to kāds vispār ir mērķis tam visam.

kur Bībelē atrodami teksti, ka cilvēki tā pēkšņi dievkalpojumā sāk smieties?
Par prieku SG ir minēts. Un SG nav dvēsele tb SG prieks nav smiekli par anekdoti.

vai Tu būtu 5 gadus studējusi teoloģiju, lai varētu salīdzināt?
Visa kristietība ir teoloģiskas studijas plaši ņemot. Tā kā ticīga esmu vairāk kā 5 gadus, tad ir ko salīdzināt. Es nevaru iedomāties, ka personīga kāda satikšana varētu būt mazāk vērtīga kā viņa vēstuļu studēšana. Es esmu ļoti daudz redzējusi, kā izmainās cilvēku kalpošana un dzīve ar Kristu pēc tam, kad viņi no teorijas nonāk līdz praktiskam piedzīvojumam. Ne velti Toronto atmoda bija tik nozīmīga.
S.R...(katole)
# Labojis S.R...(katole): 2009.11.16 10:19:04
Adonika
vai kāds tev neļauj smieties?
pie mums uz Bauskas kopienu brauca tāds Vilis, mēs viņu bijām iesaukuši par `prieka zēnu"nu viņš smējās, un nekāda vaina. bet kā jau Vilks teica, lai tas būtu pieklājīgi un neizraisītu citos apgrēcību, jo Pāvils rakstīja, ja tas manam brālim par apgrēcību, tad es to labāk nedaru(tā brāļa klātbūtnē).
Adonika
# Iesūtīts: 2009.11.16 10:21:55
S.R...(katole)
es runāju par principu. Te vk daudziem raksturīga ļoti negatīva nostāja pret jūsmotājiem. Mēģinu saprast, kur tā pamatojas. Nezinu īti kas ar to tiek domāts, bet man grūti saprast, kā var nejūsmot par Dievu...
S.R...(katole)
# Labojis S.R...(katole): 2009.11.16 10:22:54
Adonika
es arī esmu jūsmotāja harizmātiskā katole. vismaz pati sevi pie tādiem pieskaitu.
un nekas, neviens mani nost neēd.
Adonika
# Labojis Adonika: 2009.11.16 10:28:24
S.R...(katole)
es jau nerunāju par ēšanu nost. Manā draudzē arī ir pilnīga brīvība uzvesties brīvi un neviens neko sliktu neteiks, ja arī nogulēsi pusdievkalpojumu uz grīdas. Mums speciāli ir paklāji pa visu zāli. Un vispār draudzē ir kārtība tas būt tā brīvība nav radījusi anarhiju, bet ir viens no fgalvenajiem iemesliem daudziem, kāpēc nonākuši konkrētajā vietā. Bet ņemot vērā, ka no daudzām draudzēm cilvēki šī iemesla dēļ ir aizgājuši, tad nemaz tik draudzīga tā attieksme nav. Es pati gadus 11 atpakaļ līdzīga iemesla dēļ aizgāju no draudzes.
vilks
# Iesūtīts: 2009.11.16 10:33:04
dievkalpojumi ir stingri cilvēku kontrolēti, bez brīvas Dieva iespējas rīkoties pa savam
es tomēr nemāku Bībelē izlasīt to, ka Dievs mēgtu dažiem cilvēkiem draudzē dot kādas īpašas emocijas.. pie tam tā, ka visi pārējie neizpratnē skatās un neko nesaprot.
Bībelē minētajās situāicjās IMHO nesapratēji mēdz būt ļaudis no malas un šīs īpašās manifestācijas notiek viņiem par zīmi.

Un es īsti nesaprotu, kur Rakstos balstās mācība, ka Dievs dievkalpojumos mēdz rīkoties pa savam vienā cilvēkā neatkarīgi no visas pārējās kopienas?

Te vk daudziem raksturīga ļoti negatīva nostāja pret jūsmotājiem. Mēģinu saprast, kur tā pamatojas.
problēma ar jūsmotājiem, kā es to saprotu, parādās, piemēram, tajā, ko Sica rakstīja par sava alfakursa nedēļas nogali - ka cilvēki tiek spiesti piedalīties lietās, kuras viņi neizjūt kā savas un ka nav respekta pret viņu emocijām saistībā ar Dievu, bet vadītāji cenšas par varītēm uzspiest viniem just to pašu, ko jūt vadītāji. Tas rada pretestību un apgrēcību. Vai, Taviem vārdiem sakot - Dievam netiek ļauts pašam darboties jauno kristiešu dzīvēs, bet viņiem tiek uzspiestas pieredzes un emocijas, kuras viņi dabiski neizjūt..a ja viņi nejūt, tad šādās situācijās vadītāji mēdz apgalvot, ka cilvēka dzīvē ir vai nu lāsts vai grēks vai neticība, nu, visādā ziņā kaut kas slikts, kas viņam jānožēlo un jāatgriežas, lai viņš kļūtu tāds pats kā vadītāji un justu tāpat kā viņi.

un S.R...(katole) piemērs par smiešanos man šķiet gluži adekvāts. ja cilvēks smejas, netraucējot citiem un neizjaucot pārējo lūgšanas, tad kāpēc viņš/a to nevarētu darīt?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.11.16 10:34:47
Te laikam kāds nezina, ka tradicionāli luterāņu slengā `jūsmotāji` nav tik daudz jautri cilvēki, cik ļaudis, kuri Dieva Vārda atklāsmi pakārto savām privātajām vīzijām un fīlingiem.
Savā draudzē esmu redzējis cilvēkus gan smaidām un smejamies, gan raudam, un dažkārt arī `knābājam`, vienlaikus nezaudējot nekā no luteriskās identitātes.
S.R...(katole)
# Iesūtīts: 2009.11.16 10:39:18
Adonika
tad lai tas miers kas ir ar tevi arī paliek pie tevis. un necenties savu saprašanu un savas draudzes kārtību stādīt citiem par paraugu vai mācību. katrs lai Dievu pielūdz un godina pēc savas vislabākās sirdsapziņas. neapgrūtinot ar to citus.
Liesma
# Iesūtīts: 2009.11.16 10:48:45
Adonika
Man nācies būt tikai baptistu draudzēs un tur bija kategoriska nostāja pret to, ka cilvēks Dieva klātbūtnē var piemēram smieties
Nu tad Tev jābrauc pie mums ciemos, dabūsi redzēt drusku citu nostāju
sica. [78.84.156.114]
# Iesūtīts: 2009.11.16 11:22:16
Adonika
es domāju, tas ir cilvēku vajadzības jautājums. Vieniem vajadzīgas šīs emocijas, pacilātība, lēkjāšana un dejošana... smiešanās tas jau ir mazākais "ļaunums" bet citiem tas tieši nav vajadzīgs.
Vieni kā tu aiziet, jo nesaņem jūsmošanu.... (tās nav baigās emocijas, bet man jau liekas tiešām infantilisms - spiegšana par vīzijām, Gara atklāsmēm, nemitīga liecināšana ar uzsvaru, ka liecina, nevis vnk saruna par pieredzi), citi aiziet, jo tas viss traucē. Jā arī tā ir. tavā miestā pirms vairākiem gadiem tā bija - jauns priesteris ieviesa t. s. harizmātismu baznīcā. tantes, kas varēja aizgāja. braucu pie mums vai uz Rīgu... toties viņam bija jaunieši. Tagad tantes ir atpakāl, jaunieši mazāk.
tieši tāpēc draudzes ganam jābūt gudram. labs risinājums 2 mises. (pie mums). atsevišķi tradicionālā un jauniešu, kas ir ar slavēšanu, liecināšanu, brīvu attieksmi.... (bet cik gadījies runāt pie mums

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 65 , pavisam kopa bijuši: 33563