atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Izvēles brīvība
Brīvā meža govs!
Iesūtīts: 2009.10.20 10:41:22
vai mums tāda ir dota?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Brīvā meža govs!
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:12:08
Mulders
labi pateici. es pašlaik lasu sv. Faustīni. aizraujoši, traki un skaisti. bet patiesībā šo skaistumu redzu daudz tepat.
piem., kā šorīt viens klases puisis manam dēlam skolā palīdz novilkt pufaiku. (Uldim ir nelieli kustību traucējumi) abi mācās tā saucamajā palīgskolā...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:12:29
sica, un tā nav gribas brīvība, bet kāreiz šī verdzīa - pakļautība slinkumam, nolaidībai, nihilismam... grēks ir mīļāks par taisnību... Visi smēķētāji ka viens saka - es varētu atmest ja gribētu, tik nevar gan... pat ja grib nevar tik vienkārši!
Tas tā... kāmēr esam zem grēka... Protams, kad Kristus dāvā Svēto Garu, tad gan gan varam, gan spējam atbrīvoties no grēka un tapt Dievam tuvāki un tad arī brīvā griba kalpo kā laba lieta...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:13:46
BMG... nu tādi pīrāgi. Būt ar Dievu nozīmē būt brīvam... Nebūt ar Dievu nozīmē būt kārību un grēka vergam!

Aceries arī Galatiešu vēstulē, kur Pāvils pretstata Hagartes kalpību un Sāras brīvību! Pārlasi... baigi labi pateikts.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:15:22
Mulders
gan varam, gan spējam atbrīvoties no grēka

Vai tas atbilst realitātei? Līdz šim esmu novērojis, ka sekmīgāk pretojamies grēkam, bet ar to atbrīvošanos...? Parasti par to runā saistībā jau ar augšāmcelšanos
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:16:56
esenif Dievs ir vienādi nomiris par visiem cilvēkiem, un vēlas , lai visi cilvēki ir izglābti. Tad, kad pieņemam Jēzu par kungu, no šī brīža Dievs vēl vairāk palīdz kristiešiem dzīvot Dievam patīkamu dzīvi. Pievērs uzmanību frāzēm "jo vairāk tagad" un "cik daudz vairāk"

Rom.5:8 Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.
9 Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības.
10 Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa dzīvībā!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:18:48

Vai tas atbilst realitātei? Līdz šim esmu novērojis, ka sekmīgāk pretojamies grēkam, bet ar to atbrīvošanos...? Parasti par to runā saistībā jau ar augšāmcelšanos


Es domāju mazā nozīmē... Nu tā, ka varam iemācīties kaut ko vienkāršu... kā mazi bērni - staigāt, turēt karotīti... Nu teixim, iemācīties nelādēties katra teikuma galā... Iemācīties būt čaklākam, godīgākam... Protams, pilnīga atbrīvošanās būs pēc pastarās tiesas... Bet kā teica mūsu mācītājs, ja mēs iemācītos šajā dzīvē izpildīt kaut vienu bausli patiesi un bez liekuļošanas, tas jau būtu liels sasniegums un nodzīvotās dzīves vērts pasākums... Taču mēs to nevarētu, ja mums nebūtu dāvāta šī sākotnējā brīvība, ko Kristus mums atgriež līdz ar veselu lērumu citu labumu, kas pienākās Dieva Bērniem...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:20:08
tik daudz no rītiem alkoholu nav labi dzert....

Te arī parādās tas, ko Pāvils teica... Garīgas lietas garīgi apspriežamas, pasaules cilvēki to nespēj satvert! Šī ir lieta, ko tu masik nesapratīsi, pirms nebūsi iemantojis šo Dieva brīvību... tu esi sava grēka un kārību cietumā, pietam uzskati to par brīvību Neko darīt...
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:21:19
Brīvā meža govs! Piemēram, tu vari dzīvot, nezinot un neticot, ka Jēzus ir Kungs. Tā darīja Pāvils pirms atgriešanās pie Kunga. To kādā citā vietā viņš arī apliecina, ka dzīvojis neticībā.

1. Tim. 1:13 kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā,
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:21:26
masiks, tev vienkārši brīvās gribas izpratne ir citādāka nekā man... tāpēc arī nesaprotamies!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:23:00
Svētais, pietam viņš to saka par sevi tad, kad tomēr bij visai konkrēts Farizejs... Tātad pēc Jūdaistu standartiem pat ticīgs... tomēr viņš bij bauslības kalps bez izpratnes, un tagad, kad nācis pie atziņas, sapratis ka tāda "ticība" ir bijis nekas cits kā vienkārša "neticība", kas viņam pašam nezinot lika viņam darīt sliktas lietas!
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:24:29
Brīvā griba ir izvēle darīt vienu vai otru lietu. Brīvā griba ir izvēle kļūt par Kunga Jēzus Kristus kalpu un vergu. Brīvā griba ir izvēlēties grēku Kunga Jēzus vietā ( izpirkuma maksas vietā). Brīvā griba ir darīt to, ko tu izvēlies, bet nevis to, ko tu nevari izvēlēties.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:24:50
Mulders Piekrītu pēdējam apgalvojumam
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:26:49
Jēzus pēc savas brīvās gribas devās nāvē tevis dēļ, tā nebija no Tēva piespiesta, Viņš to varēja arī nedarīt, bet tad cilvēcei būtu beigas. Dievs izvēļējas ar savu brīvo gribu mīlēt cilvēku un tāpēc izlēma to izglābt. Dievs izvēlējās ar savu brīvo gribu darboties caur cil`veku un viņa ticību, tāpēc Dieva griba automātiski nenotiek, bet ir pakļauta cilvēka brīvajai gribai.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:27:19
Mulders
Man jau patīk tas salīdzinājums, ka brīvība muzicējot top panākta ar ilgstošu piespiešanos un disciplīnu, atbrīvošanās no atkarības caur citu atkarību. Nav jau problēma padoties gūstā, ja zini, ka tā pagātne tā tiek nošķirta. Tādēļ es pat nezinu, vai Kristus jau šobrīd mums ir atgriezis `sākotnējo brīvību` vai arī tā ir kaut kas, ko vēl neesam iepazinuši līdz galam, bet drīzāk esam ceļā uz to.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:27:34
masiks [212.93.96.2] Jā, jo šis ir apzināts gribas akts, kad tu pakļauj savu gribu kādam citam. Tevi uz to neviens nav piespiedis.
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:29:25
masiks [212.93.96.2] Jēzus brīvprātīgi pakļava savu gribu tēvam, joprojām palikdams brīvs.

Lūk. 22:42 un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!"
Svētais
# Labojis Svētais: 2009.10.20 11:32:47
Pāvils kādā vietā runā par savu atalgojumu pie Dieva. Viņš min, ka Dievs viņam ir pavēlējis sludināt evaņģēliju un to viņš dara uz pavēli, kā kalps un pavēles izpildītājs. Taču algu pie Dieva viņš saņems par to, ka viņam bija tiesības ņemt atalgojumu par savu garīgo darbu no cilvēkiem, taču viņš to neņēma. Tādējādi Pāvils norāda, ka viņš savas brīvas gribas rezultātā ir nolēmis atteikties no atalgojuma ( no cilvēkiem) , lai saņemtu atalgojumu no Dieva.

1. Kor. 9:18 Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietoju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana.

Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:36:59
masiks [212.93.96.2]
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:39:50
masiks, ja cilveeka riiciibu diktee greeks, kaariibas un atkariibas, tad shaads cilveeks nav briivs... pretstataa cilveekam, kura riiciibu nosaka vinjsh pats...
Protams, cilveeki kas savu identitaati veido no savaam kaariibaam, greeka un iekaareem un atkariibaam... sak "Cigaretes ir mana būtības daļa", tad tāds cilvēks gan rīkojas "saskaņā ar sevi", tikai šis "es" ir viedots nevis no laba materiāla, bet sabojāts... tādējādi arī šāds cilvēks nav brīvs, jo viņa paša būtība ir grēka cietumā!

Tāpēc patiesi brīvs var būt tāds cilvēks, kas ir gan labs, gan viņa rīcību nediktē ārēji spēki, bet tikai viņa paša labā būtība (ja gribi - gars). Jo atkal... tad kad sakām "brīva griba" tad ir jājautā "brīva no kā"... Kristieši saka - brīva no grēka un velna varas!
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.20 11:40:36
masiks [212.93.96.2] Ja tu apskati to laicīgo definējumu ko ntekstā. NU piem. ja būtu verdzības laikmets, tad protams, ka vergam brīvā griba ir vairāk ierobežota kā kalpam, un savukārt brīvam pilsonim tā būs vēl izteikti neierobežotāka. Tācu mūžības kontekstā ir nedaudz savādāk.

1.KOr.7:
20 Ikviens lai paliek tai stāvoklī, kurā tas aicināts.
21 Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to! Bet, ja vari kļūt brīvs, tad labāk kļūsti.
22 Jo, kas ir aicināts par Tā Kunga mācekli, vergs būdams, tas ir Tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs.
23 Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.
24 Katrs, brāļi, lai paliek tai stāvoklī Dieva priekšā, kurā tas aicināts.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 75 , pavisam kopa bijuši: 917