vilks 
|
Iesūtīts:
2009.08.26 23:20:12
Tēma tiem, kam ir pieredze ar brīvprātīgo kalpošanu draudzē vai citur.
Vai jums ir gadījies, ka darāt brīvprātīgi kaut ko, kam varbūt neesat ideāli piemēroti, bet neviena kvalificētāka nav? Un ka darbs brīžiem šķiet gluži ok un brīžiem ir tā, ka nevar labi tikt ar to galā?
Kā jums šķiet - vai šādas situācijas liecina, ka būtu jāmeklē cita kalpošana, kas ir piemērotāka un prasa mazāk vai arī vajag vienkārši turpināt un cerēt, ka spēks atgriezīsies?
Papildjautājums mācītājiem - vai jūs pamanāt, ka kādam no draudzes brīvprātīgajiem darbiniekiem ir grūti ko darīt un ja jā, ko jūs tādās situācijās darāt? Ko vajadzētu darīt?
Mani gan interesētu ne tikai teorija, kuru var daudz kur smuki izlasīt, bet drīzāk draudzes prakse. |
|
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2009.08.27 11:51:59
vilks
Atpūties! neaizstājamu cilvēku nav, labāk tiec lēnā garā skaidrībā ar visu (varbūt īstais tavs aicinājums ir kādā citā jomā). turklāt pēc tam būs dubults spars, tā ka nevienam pāri nodarījusi arī nebūsi.  |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.08.27 17:53:06
Kā teica birģermeistars Eks - to lēl centīb rada pārcentīb! |
Pāvils  |
# Iesūtīts: 2009.08.27 18:17:11
vilks Papildjautājums mācītājiem - vai jūs pamanāt, ka kādam no draudzes brīvprātīgajiem darbiniekiem ir grūti ko darīt un ja jā, ko jūs tādās situācijās darāt? Ko vajadzētu darīt?
Ja pamanu, ka kādam darbiniekam ir grūti ko darīt, tad aicinu viņu to nedarīt. Tas palīdz -
1) noņem spiedienu, ka grūtais darbs par katru cenu jāturpina
2) dod reālu iespēju atpūsties un mierīgi izvērtēt savas spējas u.t.t. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2009.08.27 18:37:01
vilks
Iespējams, ka jautājums ir arī par cilvēcīgu novērtējumu un labu vārdu. |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2009.08.27 21:17:24
Ko nozīmē grūti? Noguris vai nepietiekoši spējīgs kādā jomā? Jautājumos ir atbildes.... |
+++++ [87.110.161.231] |
# Iesūtīts: 2009.08.27 22:05:05
Galvenais - pašam atcerēties, ka to dari brīvprātīgi. Tādēļ nekāda pateicība vai novērtēšana nav jāgaida. Ja vairs to nevari, tad - paldies, gan kādu citu Kungs liks tavā vietā. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2009.08.28 11:54:15
+++++ [87.110.161.231]
Tas ir laikmetīgi, ja nevari tad - paldies, gan kādu citu Kungs liks tavā vietā.  Tik pat labi, ja godīgi, jebkuru no mums var aizstāt , jo vienmēr atradīsies kāds labāks, profesionālāks, funkcionālāks, labāk notjūnēts utt. Draudzes kalpošanas jau nav bezpersoniku fukciju veikšana bezpersoniskiem cilvēkiem bezpersonisku vadītāju un bezpersonisku ideju vārdā. |
Malvīne Hilda ;)  |
# Iesūtīts: 2009.08.28 12:08:11
Raimonds
Man gan šķiet, ka te +++++ bija domājis PAŠA darītāja attieksmi. Mācīties kalpot, negaidot un necerot uz cilvēku atzinību un pateicību, bet gan - kā tam Kungam. Tas ir ļoti augsts uzstādījums, un mēs, cilvēki, dabīgi gaidām, lai mūsu darbu kāds tepat blakus novērtē, iedrošina, uzslavē - tas dod jaunu enerģiju. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2009.08.28 12:31:52
Malvīne Hilda
Tur jau arī tā lieta, ko tas dod lieli, uzskrūvēti ideāli, bet aiz tā kaut kur pazūd nabaga cilvēks, kurš lūdz, kurš sitās pa dzīvi un kurš kādam grib būt noderīgs.
Jēzus kalpošana arī bija brīvprātīga, daudzi jau Viņam teica, kāpēc to dari, tas ir grūti, pats sev tik nodari pāri utt.
Tāpēc to, ko mūsu mīļais Vilks jautāja, var paskatīties no šīs puses. kaut vai tamdēļ, lai nogušos atputinātu un pažēlotu. Nebūt tas Dieva lietās ir tik mazsvarīgi! |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.08.28 12:36:19
Malvīne Hilda
Tas ir interesanti, ka šādas pamācības kā negaidīt atzinību vienmēr padodas vieglāk, nekā māsu vai brāli uzmundrināt viņa pagurumā. |
Malvīne Hilda ;) |
# Iesūtīts: 2009.08.28 12:43:51
Aivars
Tu mani pārprati. Es mēģināju izteikt, kā esmu sapratusi plusiņa izteikto domu.
Tā kā tik augstu kalpošanas motivāciju ir sasnieguši ārkārtīgi reti cilvēki, tas ir mūsu vispirmais kalpošanas darbs un pienākums - saredzēt, kur kādam grūti klājas, uzmundrināt vai atslogot, cik mūsu spēkos. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.08.28 12:51:58
Malvīne Hilda
Nu, plusiņa teksts ir saprotams divos veidos:
1. Sūti tak to draudzi ratā, lai tiek galā pati, un atpūties.
2. Beidz ņerkstēt! Īsti kristieši stāv tam pāri. Ja kas nepatīk, tinies, citi rindā stāv.
Protams, es te nedaudz sabiezinu krāsas, bet mani tie `pareizas attieksmes` ieteikumi, kas steigā top pasviesti, mēdz ērcināt . |
skolniekss |
# Labojis skolniekss: 2009.08.28 13:25:40
Ja pamanu, ka kautkas notiek, tad zinu aiz visa tā ir Cilvēks, ar lielo burtu rakstu tāpēc, ka Dievam viņš ir mīļš. Un ir labi ja spēju to pamanīt un paldies par to Dievam, jo karsti uzlūkojot Dievu bieži Cilvēku nepamanu, nezinu, kāpēc tā ir. Domāju tā ir ļoti liela kļūda... Protams, Gods un slava Dievam. Bet ja kāds saka, ka nevēlas būt pamanīts - piedodiet ,es tam neticu. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.08.28 15:44:41
Ho ho, pat par tādu šķietami necilu tēmu uzsprēgā diskusija
tiesa, pieņemu, ka te, forumā, nemaz nav tik daudz to, kam šī tēma ir pavisam personīgi aktuāla. Manā draudzē par šīm tēmām cilvēki riktīgi aizrunājas vairāku stundu garumā. Par to, ka visu dara vieni un tie paši, jauni negrib nākt kalpot, bet kādam jau darbi jādara, par to, ka viens to pašu darbu dara rūpīgi, bet cits it kā pa roku galam un ka tad pirmajam vai vēl citam jāpārdara...
Ar mācītāju, kā te tika ieteikts, cilvēki ar palaikam runā par to. Tomēr nez vai mācītājs būs visu caurumu aizlāpītājs. Iespējams, kā daži ieminējās, ļoti svarīgs ir līdzās esošā brāļa vai māsas uzmundrinājums. Nu, kā jau parasti mēdz būt - kristīgajā dzīvē laikam nav vienkāršu metožu un modeļu, kā vienmēr panākt pozitīvu rezultātu, bet katram nepieciešams vingrināties ikdienas dievbijībā un tuvākmīlestībā. Kaut kā tā? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2009.08.28 17:55:01
vilks
Tā vien izskatās, ka Tavā draudzē milzīga diakonešu sturmenkomand. Lai viss izdodas! |
Malvīne Hilda ;) |
# Iesūtīts: 2009.08.28 20:10:07
vilks
Visbiežāk cilvēki ir ērti - ja jau viņš/viņa dara, un labi dara, tad lai taču turpina vien!
Ko, man vajadzētu iesaistīties? Nē, es taču tik labi neprotu, nav pieredzes, un saistības tās arī ir, zināms pienākums...
Tātad - gan drosmes, gan pašapziņas trūkums, gan paša ērtība un/vai slinkumiņš. Tā, diemžēl, parasti ir - arī vislabākajās draudzēs. Tās ir retas un labas vietas, kur draudzes locekļi spēj tiešām kristīgā saskaņā strādāt komandā.
Domāju, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no draudzes lūgšanu dzīves. |
vilks |
# Labojis vilks: 2009.08.29 06:38:43
Raimonds
nu, ar diakoniju tam drusku attāls sakars. Lai gan plašākā nozīmē to noteikti var saukt par diakoniju.
Pašlaik nevaru sūdzēties, bet savulaik esmu vērojusi ļoti daudzus cilvēkus kalpošanā izdegam un aizejam no draudzes vispār...
Malvīne Hilda
no lūgšanu dzīves vien vai arī no draudzes darba vadīšanas un labas organizācijas, kā arī darbinieku pieskatīšanas? |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2009.08.29 21:47:02
vilks
Dažādos kristieša attīstības vecumposmos un iešanas dziļumā - izdegšanu var skaidrot atšķirīgi. Tas vienkāršākais - ko nīkuļi, laikam švaka ticība, paši vainīgi! Ko Tu par šādu atbildi teiktu? Un vispābā ? |
Malvīne Hilda ;) |
# Iesūtīts: 2009.08.29 21:50:29
vilks
Redz, te tie divi it kā grāvji - organizēšana un vadīšana versus lūgšanu dzīve.
Patiesībā tie nebūt nav grāvji. Ja abi ir labā saskaņā, tad, man liekas, draudze var veselīgi dzīvot un augt. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.08.30 00:27:21
Raimonds
Tas vienkāršākais - ko nīkuļi, laikam švaka ticība, paši vainīgi! Ko Tu par šādu atbildi teiktu?
šī ir atbilde, kurai es dīvainā kārtā nevienā no saviem kristīgās dzīves posmiem neesmu varējusi piekrist. Varbūt tāpēc, ka nespēju iztēloties, ka cilvēks skaidrā prātā apzinīgi varētu atteikties no visa tā, ko dod dzīve draudzē un norobežoties...pat ja pati kādu laiku esmu darījusi līdzīgi. Izdegšana nekad nav brīvprātīga vai paša gribēta, tas ir viens riebīgs stāvoklis, ko neviens normāls cilvēks no laba prāta neizvēlētos.
Nu, pie manējās, manuprāt, arī bija vainojama mana muļķība, bet Dievs jau nekur nav teicis, ka, esot kristieši, mēs nekad nekļūdīsimies vai nekad nerīkosimies muļķīgi...no visām muļķībām Dievs mūs nepasargā. Varbūt reizēm tās ko labu iemāca?
Bet vispār domājot par izdegšanu - par jau notikušu faktu neko lielu teikt nav iespējams. Ja cilvēks ļauj un pašam ir iespējas, ir labi vienkārši būt blakus un ļaut otram piedzīvot, ka viņu mīl arī tādu, kurš neko nav spējīgs izdarīt. Vismaz mani draudzes kalpošanā atgrieza tieši šādas mīlestības pieredze..iespējams, pat vairākas reizes. Un ļoti, ļoti vajag skatīties uz līdzās kalpojošajiem, vai viņiem nav par grūtu un vai nevajag viņus atbalstīt, uzmundrināt, uzslavēt, uzklausīt vai izdarīt ko citu tādu mīļu. Atzinība un draudzība dara lielas lietas.
Faktiski man reizēm šķiet, ka Dievs mums ir devis draudzes darbu, nevis lai mēs izdarītu lielas lietas, atgrieztu nezin cik cilvēkus vai sasniegtu citus daudzskaitlīgus rezultātus, kuri smuki izskatās atskaitēs, bet gan - lai mēs iemācītos rūpēties cits par citu, tieši tie, kuri kalpo. Lai viņi sadraudzētos un iemīlētu cits citu.
Un pārējie rezultāti savu vērtību iegūst no tā,cik labi izdevies pirmais.
Bet varbūt tā ir ķecerīga doma...es nezinu. |
:: Pievienot komentāru
|
