Tēma tiem, kam ir pieredze ar brīvprātīgo kalpošanu draudzē vai citur.

Vai jums ir gadījies, ka darāt brīvprātīgi kaut ko, kam varbūt neesat ideāli piemēroti, bet neviena kvalificētāka nav? Un ka darbs brīžiem šķiet gluži ok un brīžiem ir tā, ka nevar labi tikt ar to galā?
Kā jums šķiet - vai šādas situācijas liecina, ka būtu jāmeklē cita kalpošana, kas ir piemērotāka un prasa mazāk vai arī vajag vienkārši turpināt un cerēt, ka spēks atgriezīsies?

Papildjautājums mācītājiem - vai jūs pamanāt, ka kādam no draudzes brīvprātīgajiem darbiniekiem ir grūti ko darīt un ja jā, ko jūs tādās situācijās darāt? Ko vajadzētu darīt?
Mani gan interesētu ne tikai teorija, kuru var daudz kur smuki izlasīt, bet drīzāk draudzes prakse.