Mārtiņš 
|
Iesūtīts:
2009.07.01 11:51:06
Pārdomas rosināja kāda visumā ikdienišķa situācija, kurā radās vēlme pateikties kādam (svešam) cilvēkam par vienkārši normāli labi izdarītu darbu, par kuru šis cilvēks saņem atlīdzību. Radās sajūta, ka ar vienkāršu cilvēciski pateiktu "paldies!" nepietiek, ka vajag ko vairāk, t.i., dot / dāvināt kaut ko taustāmu.
(Tēma kristiešiem) |
|
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.07.01 11:51:24
Pārdomājot un pārliekot prātā savu un man zināmo citu cilvēku pieredzi, konstatēju, ka šādas situācijas ir daudz biežākas nekā sākotnēji liekas, pie kam tās nav atkarīgas no tā, cik pateicību pelnījušais cilvēks adekvātu atalgojumu saņem u.c. puslīdz objektīviem faktoriem. Arī tad, ja ne mazāko netiešo mājienu, ka vajag kaut ko papildus maksāt.
Papildu problēma, kas tad jārisina ir: ko dot / dāvināt / maksāt?, kā arī ne mazāka no otras (saņēmēja) puses: vai pieņemt, un ko ar dāvanu darīt?
Esmu kādreiz praksē saskāries ar situāciju, kad esmu otrā pusē, t.i., man dod šādas faktiski nekā nepelnītas pateicības, un, nerunājot par morālo aspektu, tas var būt arī patiesi apgrūtinoši un traucējoši pildīt savus amata pienākumus.
Visi risinājumi, kas parasti nāk prātā, ieskaitot morālos un praktiskos, ir no laicīgās dzīves sfēras (iedalījums nekorekts, bet ceru, ka doma daudzmaz skaidra). Bet kā tas būtu no kristīgā skatpunkta?
Šādi pārodmājot, ko par šādu situāciju liecina Raksti, man radās elementārs secinājums: pateicība ir jāveltī Dievam! Ja par katru šādu gadījumu es teiktu pateicības lūgšanu Dievam un to taustāmo labumu (gan doto, gan nedoto) kaut naudiskā izteiksmē es ziedotu (baznīcai, labdarībai) - tas būtu garantēti derīgāks rezultāts.
Kādas jūsu domas? |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.07.01 12:01:31
Mārtiņš,
Hehe, zināma situācija!
Viena lieta ir tāda, es izveidoju sev sirdī "labo cilvēku reģistru" - tādā ziņā, ka, ja es nevaru atmaksāt viņam šodien, nevaru to dāvanu dot šodien, es paturu viņu prātā, ka, iespējams reiz man būs iespēja atmaksāt viņam vai viņa bērniem.
Palūkojies kā pats Dievs ir rīkojies... kā viņš atmaksā tiem, kas labu darījuši, kā Dievs manifestē žēlastību!
Jo tas par ko tu runā vairs nav bauslības jautājums, tu ietiecies žēlastības sfērā, kura pēc savas būtības ir "netaisnīga", kad mēs kādam gribam dot ko vairāk nekā viņš reāli saņem. Taču apzināmies, ka atmaksa ir pa citu "vilni"...
Es domāju, ka dodot pateicību cilvēkam, mēs to darām Kristum. Aceries, ko Kristus teica - ko jūs darāt vienam no šiem mazajiem, to jūs man darāt. Tā kā nešausti sevi par to, ka Dievs paliks bez tava upura, viņš tieši vēlās, lai, to, kot u varbūt atstātu pie altāra, tu to dotu tieši cilvēkam... no sirds!
KO TIEŠI... tas jau no situācijas. Tas var būt pakalpojums, tas var būt attiexme, kas īstenībā var būt mūžīga dāvana, daudz kas tāds var būt.
Kādreiz ir bijušas situācijas, kad cilvēks tieši nāk un prasa... kā man tev atmaksāt, kā man tev samaksāt to, ko nevar samaksāt... Un uz to man ir viena laba atbilde... es viņam pasaku - nākamreiz kad dzīvē tev jebkurš cits cilvēks lūgs līdzīgu pakalpojumu kādu es tev esmu devis un kuru tu tagad gribi atalgot, tad neatsaki viņam. Rīkojies kā tavs Tēvs debesīs... ja cilvēks nezin kā atmaksāt, ļauj viņam atmaksāt to kādam citam... lai tas labais, kas nāktu pār tevi, nāk pār kādu, kuram varbūt to vajag vairāk!
Ja tu pats gribi atmaksāt... varbūt nepūderē sevi un nenomoki, aizej pie tā cilvēka un pasaki stingri, ka tu labprāt gribētu viņam atmaksāt... un nepieņem "Ai nekas nevajag"!
Var gadīties... ka pietiek ar tik vienkāršu lietu, kad tu šo cilvēku informē ka tu labprāt viņam atmaksātu, lai viņš tev dod ziņu, ja ko ievajagās... un noteikti NEATSAKI, pat ja viņš to lūdz pēc gadiem 20... protams, nu paši pakalpojumi jau arī... tos jau filmē, nevar no tevis prasīt ko pret tavu sirdsapziņu!
Ja mees shaadi riikotos, mees radiitu pashi sev droshiibas tiiklu... jo katrs shaads soliijums cilveekam rada mazliet mazliet droshiibu, ka, ja kas notiks, vinjam ir kaut kur kaads cilveeks, kursh ir gatavs naakt paliigaa, jo reiz tu paliidzeeji!
Investeet cilveekos dazhreiz ir ljoti izdeviigi, un Krievi nemeloja saciidami - neturi 100 rubljus, bet turi 100 draugus!
Bet nu, piemēram, nesen es kādam cilvēkam palīdzēju web lapu nedaudz pamainīt... MAN tas maxāja 10 minūtes, bet viņš jau nezin to darba apjomu, tāpēc bij gatavs maxāt jebkuru cenu, ko paprasīšu... Bet beigās vienojāmies, ka, ja man kādreiz vajadzēs kaut ko ko viņš prot, tad viņš to palīdzēs nokārtot...
Tāpat es esmu parādā cilvēkiem, kuri man ir palīdzējuši... nesavtīgi!
Tas ir žēlastības jautājums, un kāreiz kristiešiem te ir visvieglāk, jo viņiem ir paša Dieva piemērs, kā viņš dod daudz vairāk nekā mēs esam pelnījuši, pat tad, kad neesam uzlikto izpildījuši kā nākās!
Tas ir par tiem vīna dārzniekiem kas dažādās stundās strādāja! |
Ослик  |
# Labojis Ослик: 2009.07.01 12:14:32
ir cilvēki, kas palīdz kādam konkrētam cilvēkam, bet ir tādi kas visiem kopā tā pavisam nedaudz nu , piemēram, nodrošina elektroenerģijas padevi.
pateicamies tam , kas palīdz konkrēti mums
vai tas ir godīgi? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.01 12:20:38
a ko darīt, ja cilvēks par savu godu uzskata nepalikšanu parādā?
a_masiks, teema jakobi kristieshiem bij!
Atbildeet... ja tas cilveeks ir otrs, tad atlaist paraadu!
Piemeeram, ja a_masiks, paliktu Mulderam paraadaa, bet a_masiks, buutu shaads cilveeks, kam gods ir svariigs, tad Mulders vareetu, piemeeram, paluugt, lai a_masiks vinju uzaicina uz kaadiem naakamajiem shashlikiem, kad, ja taadi buus ieplaanoti!
Redzi, paraads jau nav jaatdod tuuliit, soliijms ARII var buut kaa atdots paraads... Tavs soliijums salabot man haljavna mobilo, kad/ja man tas saluuziis, gan tavu godu tev saglabaas, gan man radiis droshiibas sajuutu, par mobilo telefonu!
Vai shaadu "diilu" tu pienjemtu? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2009.07.01 12:23:55
Mārtiņš
No kristīgā skatupunkta tad nu būtu jautāt ikreizi Kungam Viņa domas. līdzīgi kā ar ubagotāju piebarošanu - ne vienmēr tas ir jādara, citreiz svētīgāk būtu viņam pašam likt sarosīties.
Problēma tikai tāda, ka bieži nesadzirdam īsto risinājumu. Man tā ir mūžīga problēma - lūgšanā jūtu Viņu nepārprotami, pilnīgi kā siltu spēcīgu uguni sirdī - tikai ko tas nozīmē , kas man īsti jādara? Tieši konkrēti kas?? Man visbiežāk atbilde atnāk bik novēlota - tipa: jā, tā man bija jārīkojas, toč toč, nu es zinu! 
ja tev ariī ir līdzīgi ar iedvesmu uztveršanu, varbūt mazliet nogaidi.  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.01 12:24:53
Dona, pilniigi pareizi... un shii miilestiiba dod, neskaitot atmaksu... Taapeec vienmeer var cilveekam likt saprast, ka tu pienjem vinja zheelastiibu un neatteiksi sveejo, ja vinjam taa buus vajadziiga!
Tas kaa tu nointerpreteeji manu "diilu" ir mazliet shkjiibi. Vienkaarshi redzi, a_masiks pareizi saka, ir cilveeki kas negrib justies paraadaa, bet, ja vinja uzskats par to, ko vinjsh man ir paraadaa paarspeej to, ko es reaali vareetu pienjemt ar tiiru sirdsapzinju, tad kaa to kompenseet... Un ja cilveekam pasaka, ka vinjsh driixtees man paliidzeet tad kad man to pa iistam vajadzees un shii apnjemshanaas buus kaa saliidzinaajums tam paraadam, kas iisteniibaa biezhi vien ir taa labaa cilveeka galvaa... bet nevar tak noraidiit cita cilveeka miilestiibas izpausmi, tad nu to labpraat pienjemam... bet to tachu var "izstiept" visa muuzha garumaa!
Un tad kad veidojas taads "paraadnieku loks" savstarpeejais, tad tachu vienaa briidii jau aizmirstam... ko kursh kuram ir paraadaa... vienkaarshi shii sadarbiiba un savstarpeejaa miilestiiba un zheelastiiba darbojas pati par sevi! Riktigis komunisms! |
Balss  |
# Labojis Balss: 2009.07.01 13:14:11
Esmu piedzīvojusi, ka cilvēks cilvēkam dod tālāk un tas ir vislabākais risinājums, nevis tu man un es - tev..
Man šad tad ir nācies piedzīvot, ka cilvēkiem ļoti gribas man kaut kā taustāmi atdarīt, un tad es saku, lai ar mierīgu sirdi un prieku to labo atdara kādam citam, kam vajadzīga palīdzība.
Tas, ko min Mulders, ir laba savstarpēja kaimiņu izpalīdzība. Lielisks sadzīves modelis!
Lai gan, ja ņemtu tā, kā Kristus mums mācījis - kad tu rīko viesības, tad ielūdz nevis savus draugus, bet gan nabadziņus, kas nevar tevi ielūgt pretī un kam nav ar ko tev atmaksāt. TAD tu būsi īsts sava Debesu Tēva bērns, kurš tā mums visiem dara. Jo KO gan MĒS Dievam varam atmaksāt, bet Viņš nebeidz un nebeidz mums ik dienas visu labu dot un dot... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.02 10:52:23
Balss, tur tajaa staastaa bij taa, ka luugtie viesi nenaaca, jo aciimredzot "ot zhira besjatsa", muljkji! Bet principa ideja pareiza... tas ir augstaakais doshanas veids, kad tu dod objektiiv necerot sanjemt ko pretiim!
Viens no Sveetajiem esot bijis slavens ar to, ka vinjam nevareeja neko dot pasham, vai atalgot par vinja labo darbu - jo vinjsh pat savas zandeles momentaa atdeva pirmajam nabagam!
Shkjiet arii Tazee princips ir taads, ka vinji pat tad, kad kaads atnaak un pie durviim noliek ziedojumu vai vinju kontaa paarskaita naudu, to nekaveejoties atdod citiem!
Pashi sevi vinji finansee izdodot gariigo literatuuru, muuziku, apstraadaajot zemi un taa... nu tb, no tiiras personiigaas PV veidoshanas!
|
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.07.10 10:10:18
Paldies par viedokļiiem, ir ko apdomāt. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
