atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Mātes Terēzes ceļš.
Olita
Iesūtīts: 2009.03.28 21:53:11
Mātes Terēzes istabā pie sienas esot bijušas šādas rindas:
Cilvēki itin bieži ir nesaprātīgi,neloģiski un patmīlīgi.Piedod viņiem,tik un tā piedod.
Ja būsi laipns,cilvēki teiks tevi slēptu un savtīgu nodomu vadītu.Esi laipns tik un tā.
Ja gūsi panākumus,iemantosi dažus nepatiesus draugus un dažus patiesus ienaidniekus.Gūsti panākumus tik un tā.
Ja būsi godīgs un atklāts cilvēks,tevi pievils un krāps.Esi godīgs tik un tā.
Ko būsi cēlis gadiem ilgi,kāds var nopostīt vienā mirklī.Cel tik un tā.
Ja radīsi mieru un laimi,viņi apskaudīs tevi.Esi laimīgs tik un tā.
Dod pasaulei labāko,kas tev ir.Un zini-tai nekad nebūs gana.Tomēr dod tai labāko no visa,kas ir tavs,tik un tā.Jo redzi,tas beigu rēķins ir starp tevi un Dievu.Tas nekad nebūs starp tevi un viņiem.Tik un tā.
Cik saprotu runa iet par Dievišķo beznosacijuma mīlestību,un šai sakarā piekr`tu S.Lazareva rakstītajam:
Vēl būtiski uzsvērt - Dievišķajam vienmēr jābūt pāri cilvēciskajam IEKŠĒJI. Ārēji drīkst rīkoties atbilstoši situācijai - ja Tev citi grib darīt pāri, ja Tu esi slims, ja Tu zaudē mīļoto cilvēku utt.utml., tas nenozīmē, ka Tev nevajag pretoties, aizstāvēt sevi, rūpēties par savu veselību un laimi, bezpalīdzīgi padodoties "tā redz Dieviņš man ir lēmis".
Nē, ārēji drīkst uzvesties "kā visi normāli cilvēki" , taču iekšēji jāsaglabā mīlestība un jāsaprot, ka situācijas provocētājs esi pats (pat ja nespēj saskatīt sakarības), tāpēc nav jēgas apvainoties, dusmoties, bezgalīgi skumt, ienīst utml.
Un, lai situāciju kardināli mainītu, pirmkārt un galvenokārt jāmainās pašam.
Jāizprot, jāizjūt, ka esi kaut kam par daudz pieķēries, kaut ko no dzīves par daudz gribi, nesaprotot, ka ne Tu esi dzīves noteicējs. Kamēr nesapratīsi, tikmēr arī nedabūsi visu, ko kārosi.
Mazliet "jāatlaiž" savas vēlmes, lai kādas tās nebūtu.
Ārējā darbība rada acumirklīgus rezultātus, iekšējā - tālejošākus, pamatīgākus. Ja Tev uzbrūk (Tu saslimsti utml.), Tev ir jāaizstāvas (jāārstējas), citādi var gadīties, Tevi nosit (Tu vari nomirt no laikā neārstētas slimības) un tad vairs Tev nebūs iespējas mainīties iekšēji.
Ārējā rīcība it kā dod Tev papildus laiku iekšējām izmaiņām. Taču, ja paralēli ārējai rīcībai Tu mainīsies iekšēji, nenosodot citus, neniknojoties uz radušos situāciju, bet izprotot, ka pats vien esi notikušā provokators, tad vēlāk tādas situācijas vairs neatkārtosies - tādējādi tas būs ilglaicīgāks rezultāts.
Nemainoties iekšēji, nepatīkamās situācijas (tādas vai citādas) atkārtosies atkal un atkal, un pat ja ārēji Tu ļoti labi prastu tikt ar tām galā, nez vai Tu gribētu, lai tā būtu.
/S.Lazarevs/.....
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2009.03.28 22:06:05
Grieķijas svētā Atona kalna starecs Paīsijs, viens no vispazīstamākajiem mūsdienās (miris 1994.), daudz runā par cilvēcisko un par dievišķo taisnīgumu, cita starpā sakot: "Ja Kristum būtu tā pasaulīgā loģika, kas šodien piemīt tik daudziem "garīgiem" cilvēkiem, tad Viņš nebūtu atstājis savu Debesu Troni, lai nonāktu uz zemes, ciestu un ļautos krustā sišanai no mums, cilvēkiem. Un tieši sajā - cilvēciskajā skatījumā - Kristus neveiksmē bija apslēpta visas cilvēces pestīšana. (..) Mēs tiecamies pēc kristietības bez krustā sišanas, pēc tūlītējas augšāmcelšanas, mēs pārveidojam kristietību tā, kā mums iegribas. Mēs nevēlamies ne no kā atteikties un sevi nekādā veidā ierobežot.

Tomēr, lai piedzīvotu pārdabisko, ir arī jādzīvo pārdabiski"


Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.03.29 09:11:18
Olita
Protams uz dievišķo, jo tādi cilvēki kā māte Terēze maksimāli aizliedz sevi, nereti kļūdami muļķi cilvēku acīs (atsakoties no cilvēciskā taisnīguma ar visiem - "Man pienākas", "Man ir tiesības" utt.), bet tik mīļi Dievam.
Tādi kā māte Terēze, kas vairumā gdījumu ir tik atšķirīgi no mums, kas bieži nespējam uzupurēt pat mazumiņu un stingri turamies sava egoisma pozīcijās, ir reāli dievišķā taisnīguma principa apliecinātāji virs zemes.
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.29 09:49:42
Tepat mājas lapā latviešu misionāre stāsta par Āfrikā piedzīvoto:

Ugandieši augstu novērtēja to, ka mēs gājām pa viņu ceļiem un gulējām viņu mājās. Āfrikāņu iespaids par muzungu (baltajiem) bija tāds, ka muzungu parādās uz lielceļa reizi mēnesī, sēž mašīnā, pabrauc garām un nekad neizkāpj laukā no tās. Bija cilvēki, kas teica – vai tad muzungu var paiet savām kājām pa mūsu ceļiem?

Tas, ka dzīvojām vietējo vidū, viņiem palīdzēja saprast, ka mēs neesam atbraukuši ar naudu no pasaules palīdzības programmām, bet nesam Dieva vārdu. To mēs gribam darīt arī nākamgad, iet tur, kur citi neiet.

Mēs satikāmies arī ar vācu misionāriem, un viņi teica – jūs esat traki! Jo viņi dzīvo Kampalā aiz trīs metru augsta žoga ar dzeloņdrātīm. Var arī tā, bet manā izpratnē misija ir, paļaujoties uz Dievu, iet tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Parasti tās ir vietas, kur citi negrib vai baidās iet.
sicilias [159.148.19.169]
# Iesūtīts: 2009.03.30 10:25:55
a_masiks
nezinu tad kāda ir tā lepnība, lai koptu smagi slimus un bezpajumtniekus un utt. mana lepnība laikam ir citāda, jo es nevarētu kopt un auklēties ar bomžiem vai smagi slimiem pužņojošiem cilvēkiem
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 11:05:27
a_masiks
Zini, šoreiz tu mani pievil... Šķiet, ka kaut kur lasīju, ka Māte Terēza - laikam savā dienasgrāmatā - rakstījusi par to, kā cīnījusies un lūgusies ar savām vainām un grēkiem. Tādi ir JEBKURAM, pat visparaugcilvēcīgajam cilvēkam. Ka tev gribas atrast un pateikt - aha, re, re, viņa ir tāda pati kā es, tas liecina pret tevi ...
Balss
# Labojis Balss: 2009.03.30 11:42:06
a_masiks
Gribās cilvēkiem būt slaveniem vai vismaz īpašiem. Kāpēc tas nevarētu būt auklēšanās ar bomžiem un smagi slimajiem? It sevišķi, ja īpašu cieņu par to iemantoja jau dzīves laikā...

Mani sarūgtina tas, ka tu viņai pieraksti zemiskus motīvus... " Šis nu NOTEIKTI nebija viņas motīvs.
tā, kas daudz nerunā
# Iesūtīts: 2009.03.30 12:09:13
jāpiekrīt a_masiks par tiem motīviem savtīgi motīvi ir katram cilvēkam...drīzāk jautājums - cik apzināti. un tieši ego ir tas dzinējspēks, kas stimulē apzināties, meklēt, mainīties, darīt utt.
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 15:32:50
a_masiks
Tu laikam netici motīvam - vēlēšanās pazemīgi kalpot? Palīdzēt visvājākajam, sevi aizliedzot...
Varbūt, ka viņa pamanīja sevī lepnību tādā veidā, ka, piemēram, bija grūti pieņemt padomus vai kritiku? Kāpēc tu iedomājies šo visprimitīvāko lepnības izpausmi?
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 15:35:30
Ctulhu,a_masiks
Pirms nekristieši diskutē par kristiešu rīcības motīviem, derētu viņiem kaut vai izlasīt kādu grāmatu vai interviju, kur cilvēks pats saka, kas viņam ir dzīvē svarīgs, un kādi ir motīvi.
Un tikai PĒC TAM sākt ķidāt varbūtējos, dziļi apraktos zemapziņas motīvus.
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 15:39:26
Ctulhu
Cik esmu lasījusi man tuvu pazīstamu cilvēku intervijas, tās atbilst viņu dzīvei un darbiem.
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 15:51:00
Nu, viņi nekopa pūstošus, smirdīgus, izkāmējušus mirējus...
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 15:55:21
a_masiks
Nē, ši darbs kā tāds - kopt šos mirstošos, visiem pretīgos un nevienam nevajadzīgos, nebija nekāds kaifs. Bet caur šo kalpošanu liecināt viņiem, ka Dievs viņus mīl - tā bija viņas augstākā motivācija. Glābt cilvēkus Mūžībai!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.03.30 18:34:20
Ctulhu
Bīsties Dieva! Ja nav ko teikt, tad ej pļāpāt uz pļāpātavu, te Tu tikai apgrēcinies sev par ļaunu un vēl citus iedusmo ar savu tukšo tērgāšanu.
Uzupurēšanās tēma Tev acīmredzami par augstu, tālab netraucē citiem.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 123 , pavisam kopa bijuši: 1512